1 Kā es paziņoju jums savā vēstulē, pirms es pametu savu vietu, es rakstīšu jums laiku pa laikam un došu jums ziņas attiecībā par daudziem jautājumiem; es tagad apkopoju jautājumu par kristīšanos par mirušajiem, tā kā šis jautājums, šķiet, aizņem manu prātu un visstiprāk ietekmē manas jūtas, kopš mani vajā mani ienaidnieki.

2 Es rakstīju dažus vārdus par atklāsmi jums attiecībā uz pierakstītāju. Man bija dažas papildus domas attiecībā uz šo lietu, kuras es tagad apliecinu. Tas ir, manā iepriekšējā vēstulē tika pasludināts, ka ir jābūt pierakstītājam, kam jābūt aculieciniekam un arī jādzird ar savām ausīm, lai viņš varētu veikt patiesu pierakstu Tā Kunga priekšā.

3 Tad nu, attiecībā par šo jautājumu, tas būtu ļoti sarežģīti vienam pierakstītājam būt vienmēr klāt un veikt visu darāmo. Lai izvairītos no šīm grūtībām, var tikt nozīmēts pierakstītājs katrā pilsētas bīskapijā, kas ir labi apmācīts vest precīzus protokolus; un lai viņš ir ļoti precīzs un akurāts, pierakstot visu, kas notiek, apliecinādams savā pierakstā, ka viņš redzēja ar savām acīm un dzirdēja ar savām ausīm, dodams datumu un vārdus, un tā tālāk, un visa notikuma gaitu; nosaukdams arī tās trīs personas, kas ir klāt, ja kāds ir klāt, kas var jebkurā laikā, kad prasīts, apliecināt to pašu, lai no divu vai trīs liecinieku mutes katrs vārds tiktu apstiprināts.

4 Tad lai ir galvenais pierakstītājs, kam šie citi pieraksti var tikt nodoti, kuriem klāt nāk apliecinājumi ar viņu personīgajiem parakstiem, apliecinot, ka pieraksts, ko viņi ir veikuši, ir patiess. Tad galvenais baznīcas pierakstītājs var ierakstīt to pierakstu galvenajā baznīcas grāmatā ar apliecinājumiem un visiem klāt bijušajiem lieciniekiem, ar viņa paša paziņojumu, ka viņš patiesi tic, ka augstākminētais paziņojums un pieraksti ir patiesi, no viņa zināšanām par šo vīru vispārējo reputāciju un viņu iecelšanu no baznīcas puses. Un kad tas ir izdarīts galvenajā baznīcas grāmatā, pieraksts būs kā svēts un atbildīs priekšrakstam tāpat, kā ja viņš pats būtu redzējis ar savām acīm un dzirdējis ar savām ausīm, un veicis par to pierakstu galvenajā baznīcas grāmatā.

5 Jūs varat domāt, ka šī lietu kārtība ir ļoti sīkumaina, bet ļaujiet man jums teikt, ka tikai tā atbilst Dieva gribai, atbilstot tam priekšrakstam un sagatavošanai, ko Tas Kungs bija noteicis un sagatavojis pirms pasaules radīšanas to mirušo, kuri būs miruši bez zināšanām par evaņģēliju, glābšanai.

6 Un vēl, es gribu, lai jūs atcerētos, ka Jānis Atklājējs domāja par šo pašu jautājumu attiecībā uz mirušajiem, kad viņš pasludināja, kā jūs atradīsit pierakstītu Jāņa atklāsmes grāmatā 20:12—Un es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam Dieva priekšā; un grāmatas tika atvērtas; un tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata; un mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem.

7 Jūs atklāsit šajā citātā, ka grāmatas tika atvērtas; un cita grāmata vēl tika atvērta, kas ir dzīvības grāmata; bet mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem; tātad, grāmatām, par kurām ir runāts, ir jābūt grāmatām, kuras satur viņu darbu pierakstu un attiecas uz pierakstiem, kas tiek vesti uz zemes. Un grāmata, kura bija dzīvības grāmata, ir tas pieraksts, kas tiek vests debesīs; princips, kas precīzi atbilst tai mācībai, kas jums pavēlēta atklāsmē, kas ietverta vēstulē, kuru es rakstīju pirms savas vietas atstāšanas,—lai viss, kas ir jūsu pierakstos, tiktu pierakstīts debesīs.

8 Tad nu šī priekšraksta daba sastāv priesterības spēkā, caur Jēzus Kristus atklāsmi, caur ko tiek dots, ka viss, ko jūs saistāt uz zemes, būs saistīts debesīs, un viss, ko jūs atraisāt uz zemes, būs atraisīts debesīs. Jeb, citiem vārdiem, nedaudz savādāk iztulkojot, viss, ko jūs pierakstāt uz zemes, būs pierakstīts debesīs, un viss, ko jūs nepierakstāt uz zemes, nebūs pierakstīts debesīs; ka no grāmatām jūsu mirušie tiks tiesāti, atbilstoši viņu pašu darbiem, vai nu tie paši apmeklēja priekšrakstu izpildīšanu paši savā personā vai caur saviem pārstāvjiem, atbilstoši tam priekšrakstam, ko Dievs ir sagatavojis viņu glābšanai jau pirms pasaules radīšanas, saskaņā ar pierakstiem, ko viņi ir veduši attiecībā par saviem mirušajiem.

9 Kādam tā var šķist ļoti pārdroša mācība, par ko mēs runājam—spēks, kurš pieraksta jeb saista uz zemes un saista debesīs. Tomēr visos pasaules laikos, kad vien Tas Kungs ir devis priesterības atklāšanu kādam vīram ar īstu atklāsmi vai kādai vīru grupai, šis spēks vienmēr ir ticis dots. Tādējādi viss tas, ko šie vīri veikuši ar pilnvarām Tā Kunga Vārdā un darījuši to patiesi un uzticīgi, un veduši atbilstošus un precīzus pierakstus par to, ir kļuvis par likumu uz zemes un debesīs un nevar tikt atcelts, saskaņā ar diženā Jehovas lēmumu. Šis ir patiess teiciens: Kas tajā var klausīties?

10 Un vēl piemēram skat. Mateja 16:18, 19: Un Es arī saku tev, tu esi Pēteris, un uz šīs klints Es celšu Savu baznīcu; un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es došu tev Debesu valstības atslēgas, un viss, ko tu siesi virs zemes, būs siets arī debesīs; un viss, ko tu atraisīsi virs zemes, būs atraisīts debesīs.

11 Tad nu tas lielais un diženais visas lietas noslēpums un visa tā jautājuma, kas ir mūsu priekšā, summum bonum (vislielākais labums) ir ietverts Svētās priesterības spēka iegūšanā. Tam, kuram šīs atslēgas ir dotas, nav grūtību iegūt zināšanas par faktiem, kas attiecas uz cilvēku bērnu glābšanu, tāpat par mirušajiem kā par dzīvajiem.

12 Šajā ir godība un slava, un nemirstība, un mūžīgā dzīve—priekšraksts kristīšanai ar ūdeni, tiekot iegremdētam tanī, lai atbilstu nāves līdzībai, lai viens princips varētu saskanēt ar otru; tikt iegremdētam ūdenī un iznākt no ūdens ir līdzība ar mirušo augšāmcelšanos, iznākot no saviem kapiem; tādējādi šis priekšraksts tika nodibināts, lai veidotu saistību ar kristīšanos par mirušajiem priekšrakstu, esot nāves līdzībai.

13 Tātad kristāmbaseins bija izveidots kā kapa līdzība, un to tika pavēlēts novietot zem vietas, kur dzīvie parasti sapulcējas, lai parādītu dzīvos un mirušos un lai visām lietām būtu sava līdzība, un lai tās saskanētu viena ar otru—tas, kas ir zemes, atbilstot tam, kas ir debesu; kā Pāvils ir pasludinājis, skat. 1. kor. 15:46, 47 un 48:

14 Tomēr pirmais nav garīgais, bet dabīgais; tik pēc tam nāk garīgais. Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks ir Tas Kungs no debesīm. Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas ir zemes; un kāds Tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas ir debesu. Un kā ir pieraksti uz zemes attiecībā par jūsu mirušajiem, kuri ir pareizi veikti, tā arī ir pieraksti debesīs. Tas tādēļ ir saistīšanas un sasiešanas spēks un, vienā no vārda nozīmēm, valstības atslēgas, kuras sastāv no atziņas atslēgas.

15 Un tagad, mani dārgi mīļotie brāļi un māsas, ļaujiet man jums apliecināt, ka šie ir tie principi saistībā ar mirušajiem un dzīvajiem, kuriem nevar vienkārši paiet garām attiecībā uz mūsu glābšanu. Jo viņu glābšana ir nepieciešama un būtiska mūsu glābšanai, kā Pāvils saka attiecībā uz tēviem—ka viņi bez mums nevar sasniegt pilnību—nedz mēs bez saviem mirušajiem varam sasniegt pilnību.

16 Un tagad, attiecībā uz kristīšanos par mirušajiem, es dodu jums citu citātu. Skat. Pāvila 1. vēstule korintiešiem 15:29: Citādi ko tad tie darīs, kas liekas kristīties par mirušajiem, ja jau mirušie augšām necelsies? Kam tad viņi liekas kristīties par mirušajiem?

17 Un vēl saistībā ar šo citātu es došu jums kādu citātu no viena no praviešiem, kura acs bija vērsta uz priesterības atjaunošanu, godību, kas tiks atklātas pēdējās dienās, un jo īpašā veidā šo pašu brīnišķīgāko no visiem jautājumiem, kas piederas mūžīgajam evaņģēlijam, proti, kristīšanos par mirušajiem; jo Maleahijs saka pēdējās nodaļas 23. un 24. pantā: Lūk, Es sūtīšu jums pravieti Eliju pirms Tā Kunga lielās un briesmīgās dienas atnākšanas; un viņš pievērsīs tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis tēviem, lai Man nevajadzētu nākt un sist visu zemi ar lāstu.

18 Es varētu dot tā skaidrāku tulkojumu, bet šis, kāds tas ir, ir pietiekami skaidrs, lai derētu maniem nolūkiem. Ir pietiekami zināt šinī gadījumā, ka zeme tiks sista ar lāstu, ja vien nebūs tāda vai citāda vienojošā saikne starp tēviem un bērniem par vienu jautājumu vai par citu—un lūk, kas ir tas jautājums? Tā ir kristīšanās par mirušajiem. Jo mēs bez viņiem nevaram tikt darīti pilnīgi, nedz arī viņi var bez mums tikt darīti pilnīgi. Nedz viņi, nedz mēs varam tikt darīti pilnīgi arī bez tiem, kas ir nomiruši evaņģēlijā; jo ir nepieciešams, piesakot laiku pilnības atklāšanu, šī atklāšana tagad sāk pieteikt sevi, lai notiktu vesela un pabeigta, un pilnīga savienība un atklāšanu un atslēgu, un spēku, un godību savienošana, un tiktu atklāta no Ādama dienām līdz pat mūsdienām. Un ne tikai tas, bet tās lietas, kas nekad nav tikušas atklātas kopš pasaules radīšanas, bet ir turētas apslēptas no gudrajiem un apdomīgajiem, tiktu atklātas bērniem un zīdaiņiem šajā laiku pilnības atklāšanā.

19 Tad nu ko mēs dzirdam evaņģēlijā, ko mēs esam saņēmuši? Līksmības balsi! Žēlastības balsi no debesīm; un patiesības balsi no zemes; priecīgas vēstis mirušajiem; līksmības balsi dzīvajiem un mirušajiem; liela prieka vēstis. Cik brīnišķas kalnos ir to kājas, kas atnes labas prieka vēstis un saka Ciānai: Lūk, tavs Dievs valda! Kā Karmela rasa, tā Dieva atziņa pilēs uz tiem!

20 Un vēl ko mēs dzirdam? Prieka vēstis no Kumoras! Moronijs, eņģelis no debesīm, pasludinādams praviešu piepildīšanu—grāmatu, kurai jātiek atklātai. Tā Kunga balss neapdzīvotā apvidū Feijetā, Senekas apgabalā, kas paziņo trīs lieciniekus, kuri liecinās par grāmatu! Mihaēla balss Saskvehanas krastos, pieķerot velnu, kad viņš parādījās kā gaismas eņģelis! Pētera, Jēkaba un Jāņa balss neapdzīvotā apvidū starp Harmoniju Saskvehanas apgabalā un Kolesvilu Brūmas apgabalā, pie Saskvehanas upes, pasludinot sevi kā tos, kuriem ir valstības un laiku pilnības atklāšanas atslēgas!

21 Un vēl, Dieva balss vecā tēva Vitmera kambarī Feijetā, Senekas apgabalā, un dažādos laikos un atšķirīgās vietās cauri visiem šīs Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas ceļojumiem un bēdām! Un erceņģeļa Mihaēla balss; Gabriēla balss un Rafaēla, un dažādu eņģeļu, no Mihaēla jeb Ādama līdz pat šim laikam, visi pasludinot savu atklāšanu, savas tiesības, savas atslēgas, savu slavu, savu varenību un godību, un savu priesterības spēku; dodot rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta, nedaudz šur un nedaudz tur; dodot mums mierinājumu, vēstot to, kas nāks, apstiprinot mūsu cerību!

22 Brāļi, vai mēs neturpināsim šo diženo lietu? Ejiet uz priekšu un nevis atpakaļ. Drosmi, brāļi; un uz priekšu, uz uzvaru! Lai jūsu sirdis priecājas un ir ārkārtīgi līksmas. Lai zeme izplūst dziedāšanā. Lai mirušie teic mūžīgās slavas himnas Ķēniņam Imanuēlam, kurš tika ordinēts, pirms pasaule bija, kurš padarīs mūs spējīgus atpestīt tos no viņu cietuma; jo cietumniekiem ir jātiek brīviem.

23 Lai kalni gavilē priekā, un visas jūs, ielejas, sauciet skaļi; un visas jūs, jūras un sauszemes, stāstiet par jūsu Mūžīgā Ķēniņa brīnumiem! Un jūs, upes un strauti, un strautiņi, plūstiet ar līksmi. Lai meži un visi koki laukā slavē To Kungu; un jūs, stingrās klintis, raudiet aiz prieka! Un lai saule, mēness un rīta zvaigznes dzied kopā, un lai visi Dieva dēli gavilē priekā! Un lai mūžīgās radības teic Viņa Vārdu mūžīgi mūžos! Un vēl es saku—cik brīnišķa ir tā balss, ko mēs dzirdam no debesīm, kas pasludina mūsu ausīs godību un glābšanu, un cieņu, un nemirstību, un mūžīgo dzīvi, valstības, valdības un varas!

24 Lūk, Tā Kunga lielā diena ir tuvu; un kas var izturēt Viņa atnākšanas dienu, un kas var pastāvēt, kad Viņš parādīsies? Jo Viņš ir kā kausētāja uguns un kā veļas mazgātājas sārms; un Viņš sēdēs kā kausētājs un sudraba dzidrinātājs, un Viņš šķīstīs Levija dēlus un attīrīs tos kā zeltu un sudrabu, lai tie varētu upurēt Tam Kungam upuri taisnīgumā. Upurēsim tādēļ mēs, kā baznīca un kā ļaudis, un kā pēdējo dienu svētie, upuri Tam Kungam taisnīgumā; un stādīsim priekšā Viņa svētajā templī, kad tas būs pabeigts—grāmatu, kas satur pierakstus par mūsu mirušajiem, kura būtu visādā mērā cienīga atzīšanai.

25 Brāļi, man ir daudz ko teikt jums par šo jautājumu, bet tagad nobeidzu un turpināšu šo jautājumu citu reizi. Es kā vienmēr esmu jūsu pazemīgais kalps un nemainīgais draugs