133. nodaļa
Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu Hairemā, Ohaio štatā, 1831. gada 3. novembrī. Ievadot šo atklāsmi, Džozefa Smita vēsturē ir teikts: „Šajā laikā bija daudzas lietas, kuras elderi vēlējās zināt attiecībā uz evaņģēlija sludināšanu zemes iedzīvotājiem un attiecībā uz sapulcināšanu; un lai staigātu patiesajā gaismā un saņemtu norādījumus no augšas, 1831. gada 3. novembrī es vaicāju Tam Kungam un saņēmu sekojošo svarīgo atklāsmi.” No sākuma šī nodaļa tika pievienota grāmatai „Mācība un Derības” kā pielikums un pēc tam tika piešķirts nodaļas numurs.
1–6, Svētajiem tiek pavēlēts sagatavoties Otrajai Atnākšanai; 7–16, Visiem cilvēkiem tiek pavēlēts bēgt no Bābeles, nākt uz Ciānu un sagatavoties Tā Kunga lielajai dienai; 17–35, Viņš stāvēs Ciānas kalnā, kontinenti kļūs par vienu zemi, un Israēla pazudušās ciltis atgriezīsies; 36–40, Evaņģēlijs tika atjaunots caur Džozefu Smitu, lai tiktu sludināts visā pasaulē; 41–51, Tas Kungs nāks lejā atriebībā ļaunajiem; 52–56, Tas būs Viņa pestīto gads; 57–74, Evaņģēlijs tiks izplatīts, lai glābtu svētos un iznīcinātu ļaunos.
1 Klausieties, ak jūs, Manas baznīcas ļaudis—saka Tas Kungs, jūsu Dievs,—un dzirdiet Tā Kunga vārdu attiecībā uz jums—
2 Tā Kunga, kurš pēkšņi nāks Savā templī; Tā Kunga, kurš nāks lejā uz pasauli ar lāstu, lai tiesātu; jā, pār visām tautām, kas aizmirst Dievu, un pār visiem bezdievīgajiem starp jums.
3 Jo Viņš atsegs Savu svēto roku visu tautu acu priekšā, un visi zemes gali redzēs glābšanu, kas nāk no viņu Dieva.
4 Tādēļ sagatavojieties jūs, sagatavojieties jūs, ak Mani ļaudis; iesvētiet sevi; sapulcējieties jūs kopā, ak jūs, Manas baznīcas ļaudis, uz Ciānas zemes, visi jūs, kam nav ticis pavēlēts aizkavēties.
5 Ejiet prom no Bābeles. Esiet šķīsti jūs, kas nesat Tā Kunga traukus.
6 Sasauciet savas svētās sapulces un runājiet bieži cits ar citu. Un lai katrs cilvēks piesauc Tā Kunga Vārdu.
7 Jā, patiesi Es saku jums atkal, tas laiks ir pienācis, kad Tā Kunga balss ir uz jums: Ejiet prom no Bābeles; sapulcējieties jūs kopā no visām tautām, no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.
8 Sūtiet Manas baznīcas elderus pie visām tautām, kas ir tālu prom, uz jūras salām; sūtiet uz svešām zemēm; piesauciet visas tautas, vispirms citticībniekus un tad jūdus.
9 Un, skatieties un raugiet, šis būs viņu sauciens un Tā Kunga balss uz visiem ļaudīm: Ejiet jūs uz Ciānas zemi, lai Manu ļaužu robežas tiktu paplašinātas un lai viņas stabi tiktu nostiprināti, un lai Ciāna izplestos apgabalos visapkārt.
10 Jā, lai sauciens iet starp visiem ļaudīm: Mostieties un celieties, un izejiet sagaidīt Līgavaini; skatieties un raugiet, Līgavainis nāk; izejiet Viņu sagaidīt! Sagatavojieties Tā Kunga lielajai dienai.
11 Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt nedz dienu, nedz stundu.
12 Lai tādēļ tie, kuri ir starp citticībniekiem, bēg uz Ciānu.
13 Un lai tie, kuri ir no Jūdas, bēg uz Jeruzālemi, uz Tā Kunga nama kalniem.
14 Ejiet prom no visām tautām, patiesi no Bābeles, no ļauno vidus, kas ir garīgā Bābele.
15 Bet patiesi tā saka Tas Kungs: Lai jūsu bēgšana nenotiek steigā, bet lai viss ir sagatavots jūsu priekšā; un lai tas, kas iet, lai viņš neraugās atpakaļ, lai pēkšņa iznīcība nenāktu pār viņu.
16 Klausieties un dzirdiet, ak jūs, zemes iedzīvotāji. Klausieties kopā jūs, Manas baznīcas elderi, un dzirdiet Tā Kunga balsi; jo Viņš sauc visus cilvēkus un pavēl visiem cilvēkiem visur nožēlot grēkus.
17 Jo lūk, Dievs Tas Kungs ir sūtījis eņģeļus, kuri sauc debesu vidū, sakot: Sagatavojiet Tam Kungam ceļu un taisiet taisnas Viņa takas, jo Viņa atnākšanas stunda ir tuvu,—
18 kad Jērs stāvēs uz Ciānas kalna un līdz ar Viņu simts četrdesmit un četri tūkstoši to, kam Viņa Tēva Vārds rakstīts uz viņu pierēm.
19 Tādēļ sagatavojieties Līgavaiņa atnākšanai; izejiet jūs, izejiet jūs ārā Viņu sagaidīt.
20 Jo lūk, Viņš stāvēs uz Eļļas kalna un uz varenā okeāna, patiesi lielās dzelmes, un uz jūras salām, un uz Ciānas zemes.
21 Un Viņš runās ar Savu balsi no Ciānas, un Viņš runās no Jeruzālemes, un Viņa balss būs dzirdama starp visiem ļaudīm;
22 un tā būs balss, kā lielu ūdeņu balss un kā skaļa pērkona balss, kas nolīdzinās kalnus, un ielejas vairs nebūs atrodamas.
23 Viņš pavēlēs lielajai dzelmei, un tā tiks atstumta uz ziemeļu valstīm, un salas kļūs par vienu zemi;
24 un Jeruzālemes zeme un Ciānas zeme tiks atgrieztas savā vietā, un zeme būs tāda pati, kāda tā bija tanīs dienās, pirms tā tika sadalīta.
25 Un Tas Kungs, patiesi Glābējs, stāvēs Savu ļaužu vidū un valdīs pār visu miesu.
26 Un tie, kas ir ziemeļu valstīs, tiks pieminēti Tā Kunga priekšā; un viņu pravieši dzirdēs Viņa balsi un vairs ilgāk nepaliks mierā; un viņi satrieks klintis, un ledus izplūdīs viņu klātbūtnē.
27 Un lielceļš tiks izveidots lielās dzelmes vidū.
28 Viņu ienaidnieki kļūs par upuri tiem,
29 un neauglīgos tuksnešos radīsies dzīva ūdens dīķi; un izdegusī grunts vairs nebūs izkaltusi zeme.
30 Un viņi nesīs savus bagātos dārgumus Efraima bērniem, Maniem kalpiem.
31 Un nebeidzamo pakalnu robežas trīcēs no viņu klātbūtnes.
32 Un tur viņi nometīsies zemē un tiks kronēti ar godību, tieši Ciānā, ar Tā Kunga kalpu, patiesi Efraima bērnu, rokām.
33 Un viņi tiks piepildīti ar mūžīgā prieka dziesmām.
34 Lūk, šī ir mūžīgā Dieva svētība Israēla ciltīm, un bagātāka svētība uz Efraima un viņa sekotāju galvām.
35 Un arī tie, kas ir no Jūdas cilts, pēc viņu sāpēm tiks iesvētīti svētumā Tā Kunga priekšā, lai dzīvotu Viņa klātbūtnē dienu un nakti, mūžīgi mūžos.
36 Un tagad patiesi saka Tas Kungs, lai šīs lietas būtu zināmas starp jums, ak jūs, zemes iedzīvotāji, Es esmu sūtījis Savu eņģeli laižamies debesu vidū ar mūžīgo evaņģēliju, kas ir parādījies dažiem un nodevis to cilvēkam, kas parādīsies daudziem, kas dzīvo uz zemes.
37 Un šis evaņģēlijs tiks sludināts katrai tautai, ciltij, valodai un tautībai.
38 Un Dieva kalpi dosies uz priekšu, saucot skaļā balsī: Bīstieties Dieva un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda;
39 un pielūdziet To, kas radījis zemi un jūru, un ūdens avotus—
40 piesaukdami Tā Kunga Vārdu dienu un nakti, sakot: Ak, kaut Tu pāršķeltu debesis, kaut Tu nonāktu lejā, ka kalni varētu izplūst Tavā klātbūtnē.
41 Un tas tiks atbildēts uz viņu galvām; jo Tā Kunga klātbūtne būs kā kausējoša uguns, kas deg, un kā uguns, kas liek ūdeņiem vārīties.
42 Ak Kungs, Tu nāksi lejā, lai darītu Savu Vārdu zināmu Saviem pretiniekiem, un visas tautas drebēs Tavā klātbūtnē—
43 kad Tu darīsi briesmīgas lietas, lietas, ko viņi negaida;
44 jā, kad Tu nāksi lejā un kalni izplūdīs Tavā klātbūtnē, Tu sastapsi to, kurš priecājas un rīkojas taisnībā, kurš piemin Tevi Tavos ceļos.
45 Jo kopš pasaules sākuma cilvēki nav nedz dzirdējuši, nedz saklausījuši ar ausīm, nedz kāda acs ir redzējusi, ak Dievs, bez Tevis, cik lielas lietas Tu esi sagatavojis tam, kas gaida uz Tevi;
46 un tiks teikts: Kas tas tāds, kas nāk lejā no Dieva debesīs spilgti sarkanās drēbēs; jā, no apgabaliem, kas nav zināmi, tērpts Savās spožajās drānās, nākdams Sava spēka diženumā?
47 Un Viņš sacīs: Es esmu Tas, kurš runā taisnībā un kam ir vara izglābt.
48 Un Tas Kungs būs sarkans Savās drānās, un viņa drēbes būs kā vīna spaida minējam.
49 Un tik liela būs Viņa klātbūtnes godība, ka saule paslēps savu seju kaunā un mēness atteiks dot savu gaismu, un zvaigznes tiks aizsviestas no savām vietām.
50 Un būs dzirdama Viņa balss: Es minu vīna spaidu viens pats un spriedu tiesu pār visiem ļaudīm; un neviens nebija ar Mani;
51 un Es mīdīju tos Savā niknumā, un Es bradāju tos Savās dusmās, un viņu asinis Es esmu uzšļakstījis uz Savām drēbēm un notraipījis visu Savu tērpu; jo tā bija atriebības, kas bija Manā sirdī, diena.
52 Un tagad ir atnācis Manu pestīto gads; un viņi pieminēs sava Kunga mīļo laipnību un visu, ko Viņš ir piešķīris tiem atbilstoši Savai labestībai un atbilstoši Savai mīļajai laipnībai, mūžīgi mūžos.
53 Un Viņš izcieta visas viņu ciešanas. Un Viņa klātbūtnes eņģelis tos izglāba; un Savā mīlestībā un Savā līdzcietībā Viņš tos atpestīja un nesa viņus, un atbalstīja viņus visās senajās dienās;
54 jā, un Ēnohs arī un tie, kas bija ar viņu; pravieši, kuri bija pirms viņa; un Noa arī un tie, kas bija pirms viņa; un Mozus arī un tie, kas bija pirms viņa;
55 un no Mozus līdz Elijam un no Elijas līdz Jānim, kurš bija ar Kristu pie Viņa augšāmcelšanās, un svētie apustuļi ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu būs kopā ar Jēru.
56 Un svēto kapi taps atvērti; un viņi iznāks un stāvēs pie Jēra labās rokas, kad Viņš stāvēs uz Ciānas kalna un svētajā pilsētā Jaunajā Jeruzālemē; un viņi dziedās Jēra dziesmu dienu un nakti mūžīgi mūžos.
57 Un šī iemesla dēļ, lai cilvēki varētu kļūt par to godību dalībniekiem, kurām bija jātop atklātām, Tas Kungs sūtīja Sava evaņģēlija pilnību, Savu mūžīgo derību, pārspriežot skaidrībā un vienkāršībā,—
58 lai sagatavotu vājos tām lietām, kuras nāks uz zemi, un Tā Kunga nodomam tai dienā, kad vājais liks kaunā gudro un mazais kļūs par stipru tautu, un divi liks desmitiem tūkstošu bēgt.
59 Un ar zemes vājajiem Tas Kungs kuls tautas ar Sava gara spēku.
60 Un šī iemesla dēļ šīs pavēles tika dotas; viņiem tika pavēlēts sargāt tās no pasaules tai dienā, kad tās tika dotas, bet tagad tām ir jāiet pie visiem miesīgajiem—
61 un tas ir saskaņā ar Tā Kunga prātu un gribu, kurš valda pār visu miesu.
62 Un tam, kas nožēlo grēkus un iesvēta sevi Tā Kunga priekšā, tiks dota mūžīgā dzīve.
63 Un pār tiem, kas neklausa Tā Kunga balsij, tiks piepildīts tas, ko rakstīja pravietis Mozus, ka viņi tiks izdeldēti no tautas vidus.
64 Un arī tas, ko rakstīja pravietis Maleahijs: Jo lūk, tā diena nāk, kas degs kā karsta krāsns, un visi lepnie, jā, un visi tie, kas dara bezdievības, būs kā rugāji; un tā diena, kas nāk, tos sadedzinās—saka Pulku Kungs—ka tā neatstās ne saknes, ne zara.
65 Tādēļ šī būs Tā Kunga atbilde tiem:
66 Tai dienā, kad Es nācu pie savējiem, neviens cilvēks no jums nepieņēma Mani, un jūs tikāt padzīti.
67 Kad Es atkal saucu, nebija neviena no jums, kas atbildētu; tomēr Mana roka vispār nebija kļuvusi īsāka, ka Es nevarētu atpestīt, nedz Mans spēks atbrīvot.
68 Lūk, ar Savu rājienu Es nosusinu jūru. Es padaru upes par tuksnesi; viņu zivis smird un mirst aiz slāpēm.
69 Es tērpju debesis tumsā un maisaudeklu daru par tās apsegu.
70 Un tas jums būs no Manas rokas—jūs gulēsit zemē bēdās.
71 Skatieties un raugiet—nav neviena, kas jūs paglābtu; jo jūs neklausījāt Manai balsij, kad Es saucu jūs no debesīm; jūs neticējāt Maniem kalpiem, un, kad viņi tika sūtīti pie jums, jūs tos nepieņēmāt.
72 Tādēļ tie aizzīmogoja liecību un aizsēja bauslību, un jūs tikāt nodoti tumsībai.
73 Šie aizies ārējā tumsībā, kur ir raudāšana un gaudošana, un zobu griešana.
74 Lūk, Tas Kungs jūsu Dievs to ir sacījis. Āmen.