Šīs konferences noslēgumā
Prezidents Tomass S. Monsons
Kaut jūs apdomātu dzirdētās patiesības, un lai tās palīdzētu jums kļūt vēl labākiem, nekā jūs bijāt pirms divām dienām, kad šī konference sākās.
Mana sirds ir pilna šīs diženās konferences noslēgumā. Mēs esam saņēmuši bagātīgas svētības, klausoties runātāju padomos un liecībās. Es domāju, ka piekritīsit man, ka mēs esam sajutuši Tā Kunga Garu, kad mūsu sirdis tika saviļņotas un mūsu liecības stiprinātas.
Un atkal mēs esam baudījuši skaistu mūziku, kas ir uzlabojusi un bagātinājusi katru konferences sesiju. Es pateicos visiem, kuri šādā veidā ir dalījušies ar mums savos talantos.
Es izsaku dziļu pateicību katram, kas mūs uzrunāja, kā arī tiem, kas katrā sesijā teica lūgšanas.
Katrā konferencē neskaitāmi cilvēki strādā vai nu aiz skatuves, vai mazāk redzamos amatos. Mēs nespētu sarīkot šo konferenci bez viņu palīdzības. Liels paldies arī viņiem.
Es zinu, ka jūs man pievienosities dziļas pateicības izteikšanā tiem brāļiem un māsām, kas šajā konferencē tika atbrīvoti no kalpošanas. Mums viņu trūks. Viņu devums Tā Kunga darbā ir bijis milzīgs, un to sajutīs nākamās paaudzes.
Šīs konferences laikā mēs ar paceltām rokām arī atbalstījām brāļus un māsas, kas ir aicināti jaunos amatos. Mēs sveicam viņus un vēlamies, lai viņi zinātu, ka mēs ar prieku kalposim ar viņiem Meistara lietā. Viņi tika aicināti ar iedvesmu no augšienes.
Šai konferencei bija vēl nepieredzēta pārraides nodrošināšana, kas sniedzās pāri kontinentiem un okeāniem pie cilvēkiem visās vietās. Kaut arī mēs esam tālu no daudziem jums, mēs jūtamies tuvi jums un sajūtam jūsu veltīšanos, un mēs sūtām jums savu mīlestību un pateicību, lai kur jūs būtu.
Cik svētīti mēs esam, mani brāļi un māsas, ka mūsu dzīvēs un sirdīs ir Jēzus Kristus atjaunotais evaņģēlijs! Tas sniedz atbildes uz dzīves svarīgākajiem jautājumiem. Tas mūsu dzīvēm piešķir nozīmi un nolūku, un cerību.
Mēs dzīvojam nemierīgos laikos. Es jums apliecinu, ka Debesu Tēvam ir zināmas tās grūtības, ar kurām saskaramies. Viņš mīl katru no mums un vēlas svētīt mūs un palīdzēt mums. Kaut mēs piesauktu Viņu lūgšanā, kā Viņš pamācīja, kad teica: „Lūdz vienmēr, un Es izliešu Savu Garu pār tevi, un liela būs tava svētība — jā, pat vairāk, nekā, ja tu iegūtu zemes dārgumus un to samaitātību”.1
Mani dārgie brāļi un māsas, lai jūsu mājas ir pilnas ar mīlestību un laipnību, un ar Tā Kunga Garu. Mīliet savas ģimenes. Ja jūsu starpā ir nesaskaņas vai strīdi, es mudinu jūs tos nekavējoties atrisināt. Glābējs teica:
„Nebūs strīdu jūsu starpā. …
Jo patiesi, patiesi Es saku jums, ka tas, kam ir strīda gars, nav no Manis, bet ir no velna, kurš ir strīdu tēvs, un viņš uzkūda cilvēku sirdis strīdēties ar dusmām vienam ar otru.
[Taču] lūk, šī nav Mana mācība … ; bet šī ir Mana mācība, ka tādas lietas ir jāatmet”.2
Būdams jūsu pazemīgais kalps, es atbalsoju ķēniņa Benjamīna vārdus, kurus viņš teica, uzrunājot savu tautu:
„Es neesmu pavēlējis jums, … lai jūs domātu, ka es esmu kas vairāk nekā mirstīgs cilvēks.
Bet es esmu tāds pats kā jūs, pakļauts visādām miesas un prāta vājībām; tomēr es esmu … izraudzīts … [ar Tā Kunga roku] … un [tiku] uzturēts un aizsargāts ar Viņa nepārspējamo spēku, lai kalpotu jums ar visu sirdi, prātu un spēku, ko Tas Kungs man ir dāvājis”.3
Mani mīļotie brāļi un māsas, es no visas sirds vēlos darīt Dieva gribu un kalpot Viņam, un kalpot jums.
Kad mēs dosimies prom no šīs konferences, es piesaucu debesu svētību katram no jums. Lai jūs, kas esat prom no savām mājām, droši tajās atgrieztos. Kaut jūs apdomātu dzirdētās patiesības, un lai tās palīdzētu jums kļūt vēl labākiem, nekā jūs bijāt pirms divām dienām, kad šī konference sākās.
Līdz mēs atkal tiksimies pēc sešiem mēnešiem, es lūdzu, lai Tā Kunga svētības būtu ar jums, patiešām, ar mums visiem, un to es daru Viņa svētajā Vārdā — patiesi Jēzus Kristus, mūsu Kunga un Glābēja Vārdā — āmen.