Paldies Dievam

Elders Rasels M. Nelsons

no Divpadsmit apustuļu kvoruma

Cik gan tas būtu brīnišķīgi, ja katrs varētu labāk apzināties Dieva gādību un mīlestību un izteikt Viņam pateicību!

Dārgie brāļi un māsas, mēs pateicamies jums par jūsu atbalstu un ziedošanos. Mēs paužam savu pateicību un mīlestību katram no jums.

Nesen Māsai Nelsonei un man bija iespēja baudīt tropisko zivju skaistumu, kas peldēja kādā nelielā privātā akvārijā. Dažādu veida un lieluma zivis spilgtās krāsās šaudījās šurp un turp. Es vaicāju tuvumā esošajai apkalpotājai: „Kurš baro šīs skaistās zivis?”

Viņa atbildēja: „Es to daru.”

Tad es pajautāju: „Vai tās jebkad ir izrādījušas tev pateicību?”

Viņa atbildēja: „Vēl nē!”

Es aizdomājos par dažiem cilvēkiem, kurus pazīstu, kas ir tikpat nevērīgi pret savu Radītāju un savu patieso „dzīvības maizi”.¹ Viņi dienu no dienas dzīvo bez apziņas par Dievu un Viņa labestību pret viņiem.

Cik gan tas būtu brīnišķīgi, ja katrs varētu labāk apzināties Dieva gādību un mīlestību un izteikt Viņam pateicību! Amons mācīja: „Pateiksimies [Dievam], jo Viņš mūžīgi dara taisnības darbus”.² Mūsu pateicības līmenis ir mūsu mīlestības mērs pret Viņu.

Dievs ir mūsu garu Tēvs.³ Viņam ir slavas pilns, pilnīgs ķermenis no miesas un kauliem.⁴ Mēs dzīvojām ar Viņu debesīs, pirms piedzimām.⁵ Un, kad Viņš radīja mūs fiziski, mēs tikām radīti pēc Dieva tēla, katrs ar savu personīgo ķermeni.⁶

Padomājiet par mūsu fiziskajām uzturvielām. Tās patiesi ir debesu sūtītas. Tādi pirmās nepieciešamības elementi kā gaiss, uzturs un ūdens mums tiek doti kā dāvanas no mīloša Debesu Tēva. Zeme tika radīta, lai nodrošinātu mūsu īslaicīgo uzturēšanos mirstīgajā dzīvē.⁷ Mēs piedzimām ar spējām augt, mīlēt, precēties un veidot ģimenes.

Laulība un ģimene ir Dieva noteiktas. Ģimene ir vissvarīgākā sociālā vienība laikā un mūžībā. Saskaņā ar Dieva diženo laimes ieceri, ģimenes var tikt saistītas tempļos un sagatavoties, lai atgrieztos un dzīvotu Viņa svētajā klātbūtnē uz mūžīgiem laikiem. Tā ir mūžīgā dzīve! Tā piepilda cilvēka dvēseles visdziļākās ilgas — dabisko vēlmi būt nebeidzamās draudzīgās attiecībās ar saviem mīļajiem ģimenes locekļiem.

Mēs esam Viņa dievišķā nodoma daļa: „Mans darbs un Mana godība,” Viņš teica, ir „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi”.⁸ Lai sasniegtu šos mērķus, „tik ļoti Dievs pasauli [mīlēja], ka Viņš [deva] Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”.⁹ Šī rīcība bija Dieva mīlestības visaugstākā izpausme. „Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.”¹⁰

Dieva mūžīgā plāna centrā ir Viņa Dēla, Jēzus Kristus, misija.¹¹ Viņš nāca, lai atpestītu Dieva bērnus.¹² Pateicoties Tā Kunga veiktajai Izpirkšanai, augšāmcelšanās (jeb nemirstība) kļuva par realitāti.¹³ Izpirkšanas dēļ mūžīgā dzīve kļuva iespējama visiem, kas tai sagatavosies. Jēzus paskaidroja:

„ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,

un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam!”¹⁴

Paldies Dievam par Tā Kunga veikto Izpirkšanu un Viņa augšāmcelšanās dāvanu — par šo Lieldienu diženo vēsti!

Fiziskās dāvanas

Mūsu Debesu Tēvs mīl Savus bērnus.¹⁵ Katru Viņš ir svētījis ar fiziskām un garīgām dāvanām. Ļaujiet man izteikties par katru no tām. Kad jūs dziedat „Es esmu Dieva bērns”, domājiet par savu fizisko ķermeni kā Viņa dāvanu jums. Daudzās jūsu ķermeņa apbrīnojamās īpašības liecina par jūsu pašu „dievišķo dabu”.¹⁶

Katrs jūsu ķermeņa orgāns ir brīnumaina dāvana no Dieva. Katrai acij ir automātiski fokusējoša lēca. Nervi un muskuļi kontrolē divas acis, lai izveidotu vienotu trīsdimensiju attēlu. Acis ir savienotas ar smadzenēm, kas piefiksē redzētos skatus.

Jūsu sirds ir iespaidīgs sūknis.¹⁷ Tai ir četri smalki veidoti vārstuļi, kas kontrolē asins plūsmas virzienu. Šie vārstuļi atveras un aizveras vairāk kā 100 000 reižu dienā — 36 miljonus reižu gadā. Un, ja vien tos neietekmē slimība, tie spēj izturēt šādu slodzi gandrīz bezgalīgi.

Padomājiet par ķermeņa aizsargsistēmu. Lai pasargātu to no kaitējuma, tas sajūt sāpes. Reaģējot uz infekciju, tas izstrādā antivielas. Āda sniedz aizsardzību. Tā brīdina par kaitējumu, ko varētu radīt pārmērīgs karstums vai aukstums.

Ķermenis atjauno savas novecojušās šūnas un regulē savu vitālo sastāvdaļu līmeni. Ķermenis sadziedē griezumus, nobrāzumus un lauztus kaulus. Tā spēja vairoties ir vēl viena svēta dāvana no Dieva.

Atcerēsimies, ka nav nepieciešams pilnīgs ķermenis, lai piepildītu savu dievišķo likteni. Patiesībā daži no maigākajiem gariem mājo slimīgos vai nepilnīgos ķermeņos. Cilvēki ar fiziskiem traucējumiem bieži vien attīsta lielu garīgo spēku tieši tāpēc, ka viņiem ir šādas grūtības.

Katrs, kas pēta cilvēka ķermeņa darbību, noteikti ir „redzējis Dievu, rīkojoties [Savā] varenībā un spēkā”.¹⁸ Tādēļ, ka ķermeni pārvalda dievišķs likums, jebkura dziedināšana nāk, paklausot tam likumam, ar ko tā ir noteikta.¹⁹

Un tomēr daži cilvēki kļūdaini uzskata, ka šīs apbrīnojamās fiziskās īpašības radās nejauši vai ka tās ir kāda kaut kur notikuša liela sprādziena rezultāts. Pajautājiet sev: „Vai sprādziens iespiestuvē var radīt vārdnīcu?” Tāds iznākums ir ļoti maz ticams. Ja tā arī notiktu, šāda vārdnīca nekad nespētu sadziedēt savas saplēstās lappuses vai izdot savus jaunākos izdevumus!

Ja ķermeņa normālas funkcionēšanas, aizsardzības, dziedināšanas, regulēšanas un atjaunošanās spējas dominētu bez jebkādiem ierobežojumiem, dzīve šeit turpinātos bezgalīgi. Jā, mēs būtu šeit uz Zemes kā uz sēkļa uzskrējis, pamests kuģis! Būdams žēlīgs pret mums, mūsu Radītājs nodrošināja novecošanos un citus procesus, kas galu galā izraisa mūsu fizisko nāvi. Nāve, tāpat kā dzimšana, ir dzīves daļa. Svētie Raksti māca, ka „nebija lietderīgi, ka cilvēks tiktu atprasīts no šīs laicīgās nāves, jo tas iznīcinātu diženo laimes ieceri”.²⁰ Atgriešanās pie Dieva caur vārtiem, ko saucam par nāvi, ir prieks tiem, kuri Viņu mīl un ir sagatavojušies Viņu satikt.²¹ Galu galā laiks pienāks, kad katrs „gars un ķermenis atkal tiks apvienoti … pilnīgā veidā; gan kauli, gan locītavas tiks atjaunotas savā ķermenī”,²² lai nekad vairs netiktu šķirti. Paldies Dievam par šīm fiziskajām dāvanām!

Garīgās dāvanas

Lai cik svarīgs arī nebūtu ķermenis, tas kalpo par mitekli cilvēka mūžīgajam garam. Mūsu gari pastāvēja pirmsmirstīgajā dzīvē²³ un turpinās dzīvot pēc ķermeņa nāves.²⁴ Gars ķermenim piešķir dzīvību un personību.²⁵ Šajā un nākamajā dzīvē gars un ķermenis, kad tie ir apvienoti, kļūst par dzīvu dvēseli ar dievišķu vērtību.

Tādēļ, ka cilvēka gars ir tik nozīmīgs, tā attīstībai ir mūžīgas sekas. Tas tiek stiprināts, kad mēs pazemīgā lūgšanā sarunājamies ar savu mīlošo Debesu Tēvu.²⁶

Visas īpašības, pēc kurām mēs kādu dienu tiksim tiesāti, ir garīgas.²⁷ To starpā ir mīlestība, tikumība, godprātīgums, līdzjūtība un kalpošana citiem.²⁸ Jūsu gars, savienots ar jūsu ķermeni un izmitināts tajā, spēj attīstīt un izrādīt šīs īpašības veidos, kas ir būtiskas jūsu mūžīgajai attīstībai.²⁹ Garīgā attīstība tiek sasniegta caur ticību, grēku nožēlošanu, kristīšanos, Svētā Gara dāvanu un izturēšanu līdz galam, kas ietver svētā tempļa endaumentu un saistīšanas priekšrakstus.³⁰

Tieši tāpat kā ķermenim izdzīvošanai ir nepieciešama dienišķā barība, arī garam ir nepieciešama barība. Gars tiek barots ar mūžīgu patiesību. Pagājušogad mēs svinējām ķēniņa Jēkaba Bībeles tulkojuma 400. gadskārtu. Un Mormona Grāmata mums ir bijusi gandrīz 200 gadu. Tā tagad ir pilnībā vai daļēji pārtulkota 107 valodās. Šo un citu dārgo Rakstu dēļ mēs zinām, ka Dievs ir mūsu Mūžīgais Tēvs un ka Viņa Dēls, Jēzus Kristus, ir mūsu Glābējs un Pestītājs. Paldies Dievam par šīm garīgajām dāvanām!

Evaņģēlija dāvanas

Mēs zinām, ka daudzu laika atklāšanu pravieši, tādi kā Ādams, Noa, Mozus un Ābrahāms, visi mācīja par mūsu Debesu Tēva un Jēzus Kristus dievišķību. Mūsu pašreizējo laika atklāšanu aizsāka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus, kad Viņi 1820. gadā parādījās Pravietim Džozefam Smitam. Baznīca tika organizēta 1830. gadā. Pašreiz, 182 gadus vēlāk, mēs joprojām esam derības attiecībās, lai nestu evaņģēliju „katrai tautai, ciltij, valodai un tautībai”.³¹ Ja tā rīkojamies, tiks svētīti gan devēji, gan saņēmēji.

Mūsu pienākums ir mācīt Viņa bērnus un pamodināt viņos apziņu par Dievu. Pirms daudziem gadiem Ķēniņš Benjamīns teica:

„Ticiet Dievam; ticiet, ka Viņš ir un ka Viņš ir visu radījis gan debesīs, gan uz zemes; ticiet, ka Viņam ir visa gudrība un visa vara gan debesīs, gan uz zemes; …

… ticiet, ka jums ir jānožēlo savi grēki un jāatmet tie, un jāpazemojas Dieva priekšā; un lūdziet ar patiesu sirdi, lai Viņš jums piedotu; un tagad, ja jūs ticat visām šīm lietām, raugiet, lai jūs tās darītu”.³²

Dievs ir tāds pats vakar, šodien un mūžīgi, taču mēs neesam. Katru dienu mūsu izaicinājums ir piekļūt Izpirkšanas spēkam, lai mēs patiesi izmainītos, kļūtu līdzīgāki Kristum un sagatavotos paaugstināšanas dāvanai, un dzīvotu mūžīgi ar Dievu, Jēzu Kristu un savām ģimenēm.³³ Paldies Dievam par šo spēku, privilēģijām un evaņģēlija dāvanām!

Es liecinu, ka Viņš dzīvo, ka Jēzus ir Kristus un ka šī ir Viņa Baznīca, atjaunota šajās pēdējās dienās, lai piepildītu savu dievišķo likteni. Mūs šodien vada Prezidents Tomass S. Monsons, kuru mēs mīlam un atbalstām no visas sirds, tāpat kā mēs arī atbalstām viņa padomniekus un Divpadsmit apustuļus kā praviešus, gaišreģus un atklājējus. To es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.