Ģimenes, kas noslēgušas derību
Prezidents Henrijs B. Airings
Pirmais padomnieks Augstākajā Prezidijā
Jūsu ģimenē nav un nebūs nekā svarīgāka par saistīšanas svētībām.
Esmu pateicīgs, ka varu būt kopā ar jums šajā sanāksmē, uz kuru ir aicināti visi Dieva priesterības nesēji uz Zemes. Mēs esam svētīti, ka mūs vada prezidents Tomass S. Monsons. Viņš kā Baznīcas Prezidents ir vienīgais dzīvais cilvēks, kurš ir atbildīgs par atslēgām, kas saista ģimenes, un visiem priesterības priekšrakstiem, kas ir nepieciešami, lai iegūtu mūžīgo dzīvi — lielāko no visām Dieva dāvanām.
Šovakar mūs klausās kāds tēvs, kurš atkal ir kļuvis aktīvs Baznīcā, jo viņš no visas sirds vēlas gūt pārliecību par šo saistīšanas dāvanu. Viņš un viņa sieva mīl abus savus mazos bērnus, zēnu un meiteni. Līdzīgi citiem vecākiem, viņš var iztēloties dievišķu laimi, kad lasa šos vārdus: „Un tas pats draudzīgums, kas ir starp mums šeit, būs starp mums tur, tikai tas būs saistīts ar mūžīgo godību, kuru mēs tagad nebaudām.”1
Šis tēvs, kurš šovakar klausās kopā ar mums, zina ceļu uz šo brīnišķīgo galamērķi. Tas nav viegls. Viņš to jau zina. Tas prasīja ticību Jēzum Kristum, patiesu grēku nožēlošanu un sirds pārmaiņu, un laipns bīskaps palīdzēja viņam sajust Tā Kunga mīlestību un piedošanu.
Kad viņš devās uz svēto templi, lai saņemtu endaumentu, ar viņu turpināja notikt brīnišķīgas pārmaiņas; Tas Kungs raksturoja endaumentu tiem, kurus Viņš apdāvināja ar spēku šīs atklāšanas pirmajā templī. Tas bija Kērtlandē, Ohaio. Tas Kungs teica:
„Tādēļ šī iemesla dēļ Es devu jums pavēli, lai jūs dotos uz Ohaio; un tur Es došu jums Manu likumu; un tur jūs tiksit apdāvināti ar spēku no augšienes;
un no turienes, … jo Man ir liels darbs nolikts krātuvē, jo Israēls tiks izglābts, un Es vadīšu tos kurp vien Es gribēšu, un nekāds spēks neapturēs Manu roku.”2
Manam nesen kā aktivizētajam draugam un visai priesterībai lielais, priekšā esošais darbs ir uzņemties vadību tās Israēla daļas glābšanā, par ko mēs esam vai būsim atbildīgi — par savu ģimeni. Mans draugs un viņa sieva zināja, ka, lai ģimene tiktu izglābta, tai jātiek saistītai ar Melhisedeka priesterības spēku svētā Dieva templī.
Viņš lūdza, lai es veiktu saistīšanu. Viņš un viņa sieva vēlējās, lai tā tiktu paveikta pēc iespējas drīzāk. Taču, tā kā tuvojās Vispārējās konferences aizņemtais laiks, es palūdzu šim pārim un viņu bīskapam sazināties ar manu sekretāru, lai atrastu piemērotāko datumu.
Iedomājieties, cik patīkami pārsteigts es biju, kad šis tēvs man baznīcā pateica, ka saistīšana ir nolikta uz 3. aprīli! Tā bija diena, kad 1836. gadā pārvērstais pravietis Elija tika nosūtīts uz Kērtlandes Templi, lai piešķirtu saistīšanas spēku Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam. Šīs atslēgas ir Baznīcā šodien un turpinās būt līdz pat laiku beigām.3
Tās ir tās pašas dievišķās pilnvaras, ko Tas Kungs deva Pēterim, apsolot: „Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.”4
Elijas atgriešanās svētīja visus, kuriem ir priesterība. Elders Harolds B. Lī to izskaidroja, kad viņš runāja Vispārējā konferencē, citējot prezidentu Džozefu Fīldingu Smitu. Klausieties uzmanīgi: „Man ir priesterība; jums, brāļi, ir priesterība; mēs esam saņēmuši Melhisedeka priesterību — tā bija Elijam un citiem praviešiem, un Pēterim, Jēkabam, un Jānim. Taču, kaut arī mums ir pilnvaras kristīt, kaut arī mums ir pilnvaras uzlikt rokas Svētā Gara dāvanas piešķiršanai un citu ordinēšanai un darīt visas šīs lietas, bez saistīšanas spēka mēs nevarētu darīt neko, jo mūsu paveiktais nebūtu spēkā.”
Prezidents Smits turpināja:
„Augstākos priekšrakstus, lielākās svētības, kas ir būtiskas, lai gūtu paaugstināšanu Dieva valstībā, … var iegūt tikai noteiktās vietās. … Nevienam cilvēkam nav tiesības tos veikt, izņemot, ja viņš ir saņēmis pilnvaras no cilvēka, kuram ir atslēgas. …
… Uz visas Zemes nav neviena cilvēka, kuram būtu tiesības veikt jebkādus šī evaņģēlija priekšrakstus, kamēr to nav atļāvis Baznīcas Prezidents, kuram ir atslēgas. Viņš ir mums devis pilnvaras; viņš ir ielicis saistīšanas spēku mūsu priesterībā, jo viņam ir šīs atslēgas.”5
Tādu pat apgalvojumu sniedza prezidents Boids K. Pekers, kad viņš rakstīja par saistīšanas spēku. Zināšanas par to, ka šie vārdi patiesi, ir mierinājums man, kā arī tas būs mierinājums tai ģimenei, ko es saistīšu 3. aprīlī: „Pēterim bija jātur atslēgas. Pēterim bija jātur saistīšanas spēks — pilnvaras, kurām piemīt spēks saistīt vai atraisīt uz Zemes, kā arī debesīs. Šīs atslēgas pieder Baznīcas prezidentam — pravietim, gaišreģim un atklājējam. Tagad šis svētais saistīšanas spēks ir Baznīcas rīcībā. Tie, kas izprot šo pilnvaru nozīmi, velta tām pašas svētākās pārdomas. Nekas nav lielākas uzmanības vērts. Ir samērā maz cilvēku, kuriem kādā noteiktā laikā tiek piešķirts šis saistīšanas spēks uz Zemes — katrā templī ir brāļi, kuriem ir piešķirts saistīšanas spēks. To var saņemt vienīgi no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas pravieša, gaišreģa, atklājēja un Prezidenta.”6
Kad ieradās Elija, tika piešķirts ne vien priesterības spēks — bija jātiek pievērstām arī sirdīm: „Elijas gars, spēks un aicinājums nozīmē, ka jums ir spēks turēt pilnvaru atslēgas atklāsmju saņemšanai, priekšrakstu veikšanai, pravietošanai, spēkiem, Melhisedeka priesterības pilnībai un Dieva valstības un Zemes endaumentam; un lai saņemtu, iegūtu un veiktu visus priekšrakstus, kas piederas Dieva valstībai, tā, lai pievērstu tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis tēviem, pat to sirdis, kas ir Debesīs.”7
Šī sirds pievēršanās sajūta jau ir nākusi pār manu draugu un pār viņa ģimeni. Tā var nākt pār jums šajā sanāksmē. Iespējams, ka jūs tāpat kā es savā prātā esat redzējuši sava tēva vai savas mātes seju. Tā varētu būt arī māsa vai brālis, meita vai dēls.
Viņi var būt garu pasaulē vai citā pasaules malā. Taču prieku sniedza sajūta, ka saistības ar viņiem ir drošas, jo jūs esat vai varat būt saistīti ar viņiem caur priesterības priekšrakstiem, ko Dievs godās.
Melhisedeka priesterības nesējiem, kuri ir tēvi saistītās ģimenēs, ir mācīts, kas viņiem ir jādara. Jūsu ģimenē nav un nebūs nekā svarīgāka par saistīšanas svētībām. Nav nekā svarīgāka par laulības un ģimenes derību godāšanu, ko jūs esat noslēguši vai noslēgsiet Dieva tempļos.
Veids, kā to darīt, ir skaidrs. Svētā Gara apsolījuma dēļ mūsu paklausībai un upuriem ir jāaizzīmogo mūsu tempļa derības, lai tās būtu spēkā nākamajā pasaulē. Prezidents Harolds B. Lī paskaidroja, ko nozīmē tikt aizzīmogotam ar apsolījuma Svēto Garu, kad viņš citēja elderu Melvinu Dž. Balardu: „Mēs varam apmānīt cilvēkus, taču mēs nevaram apmānīt Svēto Garu, un mūsu svētības nebūs mūžīgas, ja vien tās nav aizzīmogotas ar apsolījuma Svēto Garu. Svētais Gars spēj saprast cilvēku domas un sirdis un sniedz Savu aizzīmogojošo apstiprinājumu svētībām, kas tiem pasludinātas. Tad tās ir saistošas, iedarbīgas un pilnībā spēkā esošas.”8
Kad Māsa Airinga un es tikām saistīti Loganas Jūtas Templī, es toreiz pilnībā neizpratu šī apsolījuma nozīmību. Es joprojām cenšos izprast visu, ko tas nozīmē, taču mēs ar sievu savas gandrīz 50 gadu ilgās laulības sākumā nolēmām pēc iespējas vairāk aicināt Svēto Garu savā dzīvē un ģimenē.
Kad es biju jauns tēvs, saistīts templī, un mana sirds bija pievērsusies manai sievai un jaunajai ģimenei, es pirmo reizi sastapu prezidentu Džozefu Fīldingu Smitu. Augstākā Prezidija padomes telpā, kur es tiku uzaicināts, es ieguvu pilnīgi drošu liecību, kad prezidents Harolds B. Lī, norādot uz Prezidentu Smitu, kurš sēdēja viņam blakus, man pavaicāja: „Vai tu tici, ka šis vīrs varētu būt Dieva pravietis?”
Prezidents Smits nupat kā bija ienācis telpā un vēl nebija neko pateicis. Es esmu mūžīgi pateicīgs, ka spēju pārliecinoši atbildēt: „Es zinu, ka viņš ir pravietis,” un es to zināju tikpat droši, kā es zināju, ka saule spīd, — ka viņam bija priesterības saistīšanas spēks visai pasaulei.
Šī pieredze piešķīra viņa vārdiem lielu spēku man un manai sievai, kad 1972. gada 6. aprīlī konferences sesijā prezidents Džozefs Fīldings Smits deva šādu padomu: „Tā Kunga griba ir stiprināt un saglabāt ģimenes vienību. Mēs lūdzam, lai tēvi ieņemtu savu likumīgo vietu — būt par ģimenes galvu. Mēs lūdzam, lai mātes stiprinātu un atbalstītu savus vīrus, un būtu par gaismu saviem bērniem.”9
Ļaujiet man ieteikt četras lietas, ko jūs kā priesterības tēvs varat darīt, lai iedvesmotu un vadītu savu ģimeni atkal atpakaļ mājās pie Debesu Tēva un Glābēja.
Pirmais — iegūstiet un saglabājiet drošu liecību, ka mums ir priesterības atslēgas un ka tās tur Baznīcas Prezidents. Lūdziet par to katru dienu. Atbilde tiks sniegta kā lielāka apņemšanās vadīt savu ģimeni, kā cerības sajūtas un lielāks prieks kalpošanā. Jūs būsiet priecīgāki un optimistiskāki — par lielu svētību savai sievai un ģimenei.
Otrā prasība ir mīlēt savu sievu. Tas prasīs ticību un pazemību, lai dzīves grūtībās viņas intereses liktu augstāk par savējām. Jums ir dota atbildība apgādāt un audzināt ģimeni kopā ar viņu, tajā pašā laikā kalpojot citiem. Reizēm tas paņems visu jūsu enerģiju un spēku. Jūsu sievas vajadzības var pieaugt vecuma un slimības dēļ. Ja pat tad jūs izvēlēsities likt viņas laimi augstāk par savējo, es apsolu, ka jūsu mīlestība pret viņu pieaugs.
Trešais — palūdziet visu ģimeni mīlēt citam citu. Prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja:
„Mūžības skatījumā glābšana ir ģimenes lieta. …
Vissvarīgākais — bērniem ir jāzina un jājūt, ka viņi ir mīlēti, gribēti un novērtēti. Viņi bieži par to ir jāpārliecina. Kā redzams, šī loma ir jāpilda vecākiem, un visbiežāk māte to spēj paveikt vislabāk.”10
Taču vēl viens ļoti būtisks avots sajūtai, ka esi mīlēts, ir mīlestība no citiem bērniem ģimenē. Brāļu un māsu pastāvīgas rūpes citam par citu tiks panāktas vienīgi ar vecāku neatlaidīgiem pūliņiem un ar Dieva palīdzību. Tie, kuriem ir šāda pieredze savās ģimenēs, zina, ka tā ir patiesība. Un tā tiek apstiprināta katru reizi, kad jūs lasāt par ģimenes nesaskaņām, ar ko saskārās taisnīgais Lehijs un viņa sieva Sārija Mormona Grāmatas pierakstā.
Viņu gūtās sekmes ir ceļvedis mums. Viņi mācīja Jēzus Kristus evaņģēliju tik labi un neatlaidīgi, ka viņu bērni un pat daži pēcnācēji pēc vairākām paaudzēm mīkstināja savas sirdis pret Dievu un cits pret citu. Piemēram, Nefijs un citi rakstīja un sniedzās pretī ģimenes locekļiem, kuri bija viņu ienaidnieki. Gars reizēm mīkstināja tūkstošiem cilvēku sirdis un naidu aizstāja ar mīlestību.
Viens veids, kā jūs varat gūt tādas sekmes, kādas bija tēvam Lehijam, ir tas, kā jūs vadāt ģimenes lūgšanas un ģimenes laiku, piemēram, ģimenes mājvakarus. Dodiet bērniem iespējas lūgt, lai viņi varētu pēc kārtas lūgt cits par citu, kam vajadzīgas svētības. Ātri ievērojiet nesaskaņu sākumu un izsakiet atzinību par pašaizliedzīgu kalpošanu, sevišķi brāļu un māsu starpā. Ja viņi lūdz cits par citu un kalpo cits citam, sirdis tiks mīkstinātas un pievērstas cits citam un viņu vecākiem.
Ceturtā iespēja vadīt savu ģimeni Tā Kunga veidā ir rodama, kad ir nepieciešama disciplinēšana. Mēs varam pildīt savu pienākumu un norāt Tā Kunga veidā, un vadīt savus bērnus mūžīgās dzīves virzienā.
Jūs atcerēsities vārdus, taču, iespējams, jūs neesat pieredzējuši šo vārdu spēku attiecībā uz Melhisedeka priesterības nesēju, kurš sagatavo savu ģimeni dzīvei tādā sabiedrībā, kas būs celestiālajā valstībā. Jūs atceraties šos vārdus, tie ir labi zināmi:
„Nekāds spēks vai ietekme nevar jeb nedrīkst tikt izmantots ar priesterības iedarbību, kā vien ar pārliecināšanu, pacietību, ar maigumu un lēnprātību, un ar neviltotu mīlestību;
ar laipnību un tīrām zināšanām, kas ļoti paplašinās dvēseli bez liekulības, un bez viltus —
laikus asi pārmetot, kad iedvesmo Svētais Gars; un tad pēc tam izrādot vēl lielāku mīlestību pret to, kam tu esi pārmetis, lai viņš tevi neuzskatītu par savu ienaidnieku;
lai viņš varētu zināt, ka tava uzticība ir stiprāka par nāves saitēm.”11
Un pēc tam tiek dots ļoti vērtīgs apsolījums mums kā tēviem Ciānā: „Svētais Gars būs tavs pastāvīgais pavadonis, un tavs zizlis nemainīgs taisnīguma un patiesības zizlis; un tava valdīšana būs mūžīga valdīšana, un bez piespiedu līdzekļiem tā plūdīs pie tevis mūžīgi mūžos”.12
Tas mums ir augsts standarts, taču, kad mēs ar ticību kontrolējam savas dusmas un apspiežam savu lepnību, Svētais Gars sniedz Savu apstiprinājumu, un svētie apsolījumi un derības kļūst drošas.
Jūs gūsiet sekmes ticībā, ka Tas Kungs ir no jauna piešķīris priesterības pilnvaras, kas mums joprojām ir, — ar stiprām mīlestības saitēm pret savu sievu, ar Tā Kunga palīdzību, pievēršot savu bērnu sirdis citu citai un viņu vecākiem mīlestībā, un ar mīlestību, kas jūs vadīs, lai norātu un pamācītu tādā veidā, kas aicinās Garu.
Es zinu, ka Jēzus ir Kristus un mūsu Glābējs. Es liecinu, ka prezidents Tomass S. Monsons tur un pielieto visas priesterības atslēgas, kas ir uz Zemes šodien. Es mīlu un atbalstu viņu. Es mīlu jūs un lūdzu par jums. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.