Iegūt vīziju, lai rīkotos

Elders O. Vincents Heliks

no Septiņdesmitajiem

Ja mēs vēlamies zelt, nevis iet bojā, mums ir jāiegūst vīzija par sevi, kādus mūs redz Glābējs.

Līdzīgi visiem labiem vecākiem, arī mani vecāki vēlējās, lai viņu bērniem būtu gaiša nākotne. Mans tēvs nebija Baznīcas loceklis, un tā laika neparasto apstākļu dēļ mani vecāki nolēma, ka maniem brāļiem un māsām, un man ir jādodas prom no mūsu mājām Amerikāņu Samoa, Klusajā okeānā, un jāpārceļas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai mācītos skolā.

Maniem vecākiem, sevišķi manai mātei, bija grūti pieņemt lēmumu tikt nošķirtiem no mums. Viņi zināja, ka, nonākot jaunā vidē, mums būs jauni, iepriekš nezināmi izaicinājumi. Tomēr ar ticību un apņēmību viņi sāka īstenot savu plānu.

Tā kā mana māte bija uzaudzināta Pēdējo dienu svēto ģimenē, viņa bija apguvusi gavēšanas un lūgšanas principus, un abi mani vecāki juta, ka viņiem ir nepieciešamas debesu svētības, lai palīdzētu saviem bērniem. Tādēļ viņi sāka atvēlēt vienu dienu ik nedēļu, lai gavētu un lūgtu par mums. Viņu mērķis bija sagatavot savus bērnu gaišai nākotnei. Viņi rīkojās atbilstoši šai vīzijai un izrādīja ticību, lūdzot Tā Kunga svētības. Gavējot un lūdzot Dievu, viņi ieguva pārliecību, mierinājumu un mieru, ka viss būs labi.

Kā lai mēs savas dzīves izaicinājumos iegūstam nepieciešamo vīziju, lai darītu to, kas mūs tuvinātu Glābējam? Salamana pamācībās tiek mācīta šāda patiesība par vīziju: „Kur nav vīzijas, tur tauta iet bojā” (skat. Sal. pam. 29:18). Ja mēs vēlamies zelt, nevis iet bojā, mums ir jāiegūst vīzija par sevi, kādus mūs redz Glābējs.

Tajos vienkāršajos zvejniekos, kurus Glābējs aicināja Sev sekot, Viņš saskatīja vairāk, nekā viņi sākotnēji saskatīja sevī; Viņš redzēja vīziju par to, kādi viņi varētu kļūt. Viņš zināja par viņiem piemītošo labestību un potenciālu, un Viņš rīkojās un aicināja tos. Sākumā viņiem trūka pieredzes, taču laika gaitā tie redzēja Viņa piemēru, sajuta Viņa mācības un kļuva par Viņa mācekļiem. Bija kāda reize, kad daži no Viņa mācekļiem atkāpās no Viņa, jo tas, ko viņi dzirdēja, viņiem bija grūti pieņemams. Apzinoties, ka arī citi varētu aiziet, Jēzus vaicāja Divpadsmit mācekļiem: „Vai arī jūs gribat aiziet?” (Jāņa 6:67) Pētera atbildē atspoguļojās tas, kā viņš bija mainījies un ieguvis vīziju par to, kas ir Glābējs. „Pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi,” (Jāņa 6:68) viņš atbildēja.

Vīzija šiem ticības pilnajiem un uzticīgajiem mācekļiem palīdzēja paveikt grūtus uzdevumus, kad viņi pēc Glābēja aiziešanas ceļoja, lai sludinātu evaņģēliju un nodibinātu Baznīcu. Galu galā daži no viņiem nesa galīgo upuri savu liecību dēļ.

Rakstos ir atrodami arī citi piemēri par tiem, kuri saņēma evaņģēlija vīziju un pēc tam devās, lai rīkotos saskaņā ar savu vīziju. Pravietis Alma saņēma vīziju, kad dzirdēja Abinadiju drosmīgi mācām un liecinām ķēniņa Noas priekšā. Alma rīkojās atbilstoši Abinadija mācībām un devās, lai mācītu to, ko pats bija uzzinājis, kristījot daudzus cilvēkus, kas ticēja viņa vārdiem (skat. Mosijas 17:1–4; 18:1–16). Apustulis Pāvils, vajājot agrīnos svētos, tika pievērsts ceļā uz Damasku, un pēc tam rīkojās, mācot un liecinot par Kristu (skat. Ap. d. 9:1–6, 20–22, 29).

Mūsdienās daudzi jaunie vīrieši, sievietes un senioru pāri ir atsaukušies Dieva pravieša aicinājumam — kalpot misijās. Ar ticību un drosmi viņi atstāj savas mājas un itin visu, kas viņiem ir ierasts, jo viņi tic, ka viņi kā misionāri var paveikt daudz laba. Rīkojoties atbilstoši savai vīzijai par kalpošanu, viņi svētī daudzu cilvēku dzīvi un šajā procesā izmaina paši savu dzīvi. Iepriekšējā Vispārējā konferencē Prezidents Monsons pateicās par kalpošanu, ko mēs sniedzam cits citam, un atgādināja par mūsu pienākumu būt Dieva rokām, lai svētītu Viņa bērnus šeit, uz Zemes (skat. „Līdz mēs atkal tiksimies”, 181. pusgada Vispārējā konference, svētdienas pēcpusdienas sesija). Šī uzdevuma pildīšana ir noritējusi aizkustinoši, Baznīcas locekļiem rīkojoties atbilstoši šai vīzijai.

Pirms Savas aiziešanas, saprotot, ka mums būs vajadzīga palīdzība, Glābējs teica: „Es jūs neatstāšu bāreņus” (Jāņa 14:18). Viņš mācīja Saviem mācekļiem: „Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis” (Jāņa 14:26). Tas ir tas pats Svētais Gars, kurš var mūs pilnvarot un rosināt darīt to, ko māca Glābējs un mūsdienu pravieši un apustuļi.

Ja mēs rīkojamies atbilstoši mūsu vadītāju mācībām, mēs iegūstam dziļāku izpratni par mūsu Glābēja vīziju attiecībā uz mums. Šīs konferences laikā mēs esam saņēmuši iedvesmotus padomus no praviešiem un apustuļiem. Studējiet viņu mācības un pārdomājiet tās savās sirdīs, tiecoties pēc Svētā Gara palīdzības, lai iegūtu vīziju par šīm mācībām savā dzīvē. Ieguvuši vīziju, izrādiet ticību un rīkojieties atbilstoši viņu padomam.

Pētiet un studējiet Svētos Rakstus, lai saņemtu tālāku gaismu un zināšanas par viņu vēstījumu jums. Apdomājiet tos savās sirdīs un ļaujiet, lai tie jūs iedvesmo. Pēc tam rīkojieties atbilstoši saņemtajai iedvesmai.

Mēs kā ģimene mācījāmies, ka, gavējot un lūdzot Dievu, mēs rīkojamies. Alma runāja par gavēšanu un lūgšanu kā par veidu, kā iegūt drošas zināšanas. Viņš teica: „Es esmu gavējis un lūdzis daudzas dienas, lai es pats varētu zināt šīs lietas” (Almas 5:46). Arī mēs uzzinām, kā pārvarēt savas dzīves grūtības, ja gavējam un lūdzam.

Savā dzīvē mēs pieredzam grūtības, kas reizēm var aptumšot mūsu vīziju un ticību darīt to, ko mums vajadzētu darīt. Mēs kļūstam tik aizņemti, ka bieži jūtamies nomākti un nespējīgi vēl kaut ko paveikt. Lai arī katrs no mums ir atšķirīgs, es pazemīgi iesaku, ka mums ir jāvērš savs skats uz Glābēju un uz Viņa mācībām. Ko Viņš saskatīja Pēterī, Jēkabā un Jānī, un citos apustuļos, kas Viņu pamudināja rīkoties un aicināt tos sekot Viņam? Glābējam tāpat ir skaidra vīzija par to, kādi mēs varam kļūt. Lai mēs no jauna koncentrētos uz pašu svarīgāko, kas sniedz paliekošu laimi un lielu prieku, mums būs nepieciešama tāda pat ticība un drosme, kāda bija pirmajiem apustuļiem.

Studējot mūsu Glābēja dzīvi un Viņa mācības, mēs redzam, ka Viņš ļaužu starpā mācīja, lūdza Dievu, iedvesmoja un dziedināja. Kad mēs līdzināmies Viņam un darām to, ko redzam Viņu darām, mēs sākam iegūt vīziju par to, kādi mēs varam kļūt. Jūs tiksiet svētīti ar atskārsmi darīt vairāk laba ar Svētā Gara palīdzību. Sāksies pārmaiņas, un jūs ieviesīsiet savā dzīvē citādu kārtību, kas svētīs jūs un jūsu ģimeni. Kad Glābējs kalpoja starp nefijiešiem, Viņš vaicāja: „Kādiem vīriem jums jābūt? Patiesi, Es saku jums, tādiem kā Es” (3. Nefijs 27:27). Lai kļūtu tādi kā Viņš, mums ir nepieciešama Viņa palīdzība, un Viņš ir mums parādījis ceļu: „Tādēļ lūdziet, un jūs saņemsit; klauvējiet, un tad jums taps atvērts; un tam, kas klaudzina, taps atvērts” (3. Nefijs 27:29).

Es zinu, ka, ja mēs iegūsim tādu vīziju par sevi, kādus mūs redz Glābējs, un ja mēs rīkosimies saskaņā ar šo vīziju, mūsu dzīve tiks svētīta negaidītos veidos. Pateicoties manu vecāku vīzijai, es ne tikai tiku svētīts ar izglītības iespējām, bet arī nonācu vidē, kur atradu un pieņēmu evaņģēliju. Vēl svarīgāk — es mācījos, cik nozīmīgi ir labi un uzticīgi vecāki. Īsāk sakot, mana dzīve izmainījās uz mūžīgiem laikiem.

Tieši tāpat kā vīzija mudināja manus vecākus gavēt un lūgt par savu bērnu labklājību un kā seno apustuļu vīzija lika tiem sekot Glābējam, tāda pat vīzija var iedvesmot mūs un palīdzēt mums rīkoties. Brāļi un māsas, mēs esam ļaudis, kuriem vēsturiski ir bijusi vīzija un ticība, un drosme rīkoties. Paskatieties, cik daudz mēs esam sasnieguši un kādas svētības esam saņēmuši! Ticiet, ka Viņš var jūs svētīt ar vīziju jūsu dzīvē un ar drosmi rīkoties.

Es sniedzu jums savu liecību par Glābēju un to, ka Viņš vēlas, lai mēs atgrieztos pie Viņa. Lai to izdarītu, mums ir jābūt ticībai rīkoties — sekot Viņam un kļūt tādiem kā Viņš. Dažādos mūsu dzīves brīžos Viņš pastiepj Savu roku un mūs aicina:

„Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.

Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla” (Mateja 11:29–30).

Tāpat kā Glābējs saskatīja lielu potenciālu Savos pirmajos mācekļos, to pašu Viņš saskata mūsos. Raudzīsimies uz sevi tā, kā Glābējs raugās uz mums. Es lūdzu, lai mums būtu šāda vīzija ar ticību un drosmi rīkoties, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.