Aizsardzība no pornogrāfijas — uz Kristu vērstas mājas
Linda S. Rīvza
Otrā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā
Dižākais drošības filtrs visā pasaulē … ir iekšējais, personīgais filtrs, kas izriet no dziļas un noturīgas liecības
Mīļie brāļi un māsas, šodien es jūtos svētīta, jo sanākušo pulkā ir arī mani 13 lielākie mazbērni. Tas ir licis man vaicāt: „Ko es gribētu, lai mani mazbērni zina?” Šorīt es vēlos runāt atklāti — gan ar savu ģimeni, gan jūsējām.
Mēs, vadītāji, izjūtam pieaugošas raizes par postu, ko baznīcas locekļu personīgajai un ģimenes dzīvei nodara pornogrāfija. Sātans uzbrūk mums vēl nepieredzētā niknumā.
Viens no iemesliem, kālab esam nākuši šeit, uz Zemes, ir mācīšanās kontrolēt laicīgā ķermeņa kaislības un jūtas. Šīs Dieva dotās jūtas mudina mūs apprecēties un radīt bērnus. Intīmajām laulāto attiecībām starp vīrieti un sievieti, kas palīdz bērniem ienākt šajā laicīgajā dzīvē, būtu jābūt skaistai, mīlestības pilnai pieredzei, kas saista divas uzticīgas sirdis, vieno garu ar ķermeni un sniedz prieka un laimes pilnību, ja vien mēs mācāmies likt viens otru pirmajā vietā. Prezidents Spensers V. Kimbals mācīja, ka laulībā „laulātajam … jākļūst par pašu svarīgāko sava vīra vai sievas dzīvē, un … [nekādām] citām interesēm [vai] personām nekādā gadījumā nevajadzētu būt svarīgākām par laulāto draugu. …
Laulība nozīmē pilnīgu lojalitāti un pilnīgu uzticību.”1
Pirms daudziem gadiem viena no mūsu meitām bija acīmredzami satraukta. Es iegāju viņas guļamistabā, kur viņa izkratīja man sirdi, paskaidrojot, ka bijusi draudzenes mājās un nejauši redzējusi pa televīziju biedējošas un satraucošas darbības starp vīrieti un sievieti bez drēbēm. Viņa sāka gauži raudāt un pastāstīja, cik briesmīgi jūtas par to, ko redzējusi, un kā vēlētos, kaut varētu to aizmirst. Es jutos tik pateicīga, ka viņa man uzticējās, dodot iespēju nomierināt viņas nevainīgo, sāpināto sirdi un paskaidrot, kā gūt atvieglojumu caur mūsu Glābēja veikto Izpirkšanu. Atceros, cik svētas jūtas mani pārņēma, kad mēs — māte un meita — kopīgi metāmies ceļos un lūdzām pēc mūsu Debesu Tēva palīdzības.
Daudzi bērni, jaunieši un pieaugušie tiek pakļauti pornogrāfijai netīši, taču arvien lielāks vīriešu un sieviešu skaits iesaistās tajā apzināti un tas viņus piesaista atkal un atkal, līdz kļūst par atkarību. Gadās, ka šie cilvēki no visas sirds vēlas izkļūt no šīm lamatām, taču bieži vien nespēj tikt ar to galā paši saviem spēkiem. Cik gan pateicīgi mēs jūtamies, ja mūsu mīļie izvēlas uzticēties mums — vecākiem — vai kādam no baznīcas vadītājiem! Mēs rīkotos gudri, ja neizrādītu šoku, dusmas vai noraidījumu, kas var likt viņiem apklust.
Mums kā vecākiem un skolotājiem vajadzētu pastāvīgi apspriesties ar saviem bērniem un jauniešiem, mīloši un izprotoši uzklausot. Viņiem ir jāzina par pornogrāfijas briesmām un to, ka tā var pārņemt mūsu dzīvi, liedzot sajust Garu, kropļojot jūtas, maldinot, bojājot attiecības, laupot paškontroli un gandrīz pilnībā patērējot mūsu laiku, domas un enerģiju.
Pornogrāfija ir kļuvusi vēl zemiskāka, kaitīgāka un uzskatāmāka nekā jebkad agrāk. Apspriežoties ar bērniem, mēs varam kopīgi izveidot ģimenes plānu ar konkrētiem standartiem un ierobežojumiem un proaktīvi pasargāt savas mājas, aprīkojot elektroniskās ierīces ar drošības filtriem. Vecāki, vai mēs apzināmies, ka lielākais apdraudējums ir nevis datori, bet gan mobilās ierīces, kas aprīkotas ar internetu?2
Jaunieši un pieaugušie, ja jūs esat iekļuvuši Sātana pornogrāfijas slazdos, atcerieties, cik žēlastīgs ir mūsu mīļais Glābējs! Vai jūs apzināties, cik ļoti Tas Kungs jūs mīl un cik dārgi jūs Viņam joprojām esat? Mūsu Glābējs spēj jūs attīrīt un dziedināt. Viņš var gaisināt sāpes un bēdas, ko šobrīd jūtat, un atkal darīt jūs tīrus caur Savas Izpirkšanas spēku.
Mēs kā vadītāji esam ārkārtīgi noraizējušies arī par to cilvēku laulātajiem un ģimenes locekļiem, kuri cieš no pornogrāfijas atkarības. Elders Ričards G. Skots ir lūdzis: „Ja jūs paši esat brīvi no smagiem grēkiem, jums nebūtu nevajadzīgi jācieš no līdzcilvēku grēku sekām. … Jūs varat izjust līdzjūtību. … Taču jums nav jājūtas atbildīgiem par citu rīcību.”3 Atcerieties, ka jūs neesat vieni. Jums ir pieejama palīdzība. Jums ir pieejamas laulātajiem paredzētās sanāksmes par šīs atkarības pārvarēšanu, ieskaitot konferences zvanu, kur laulātie var piezvanot pievienoties sanāksmei no savām mājām.
Brāļi un māsas, kā lai mēs pasargājam savus bērnus un jauniešus? Filtri ir noderīgi palīglīdzekļi, taču dižākais drošības filtrs visā pasaulē, vienīgais, kas galu galā darbosies, ir iekšējais, personīgais filtrs, kas izriet no dziļas un noturīgas liecības par mūsu Debesu Tēva mīlestību un mūsu Glābēja Izpirkšanas upuri mūsu visu labā.
Kā lai mēs vedinām bērnus uz pamatīgu pievēršanos un piekļuvi mūsu Glābēja veiktajai Izpirkšanai? Man ļoti patīk, kā pravietis Nefijs apraksta, ko viņa ļaudis darīja, lai stiprinātu jaunatni viņa laikā. „Mēs runājam par Kristu, mēs priecājamies par Kristu, mēs sludinām par Kristu [un] mēs pravietojam par Kristu …, lai mūsu bērni varētu zināt, pie kura avota meklēt savu grēku piedošanu.”4
Kā lai to paveicam savās mājās? Daži no jums ir dzirdējuši, kā es stāstu, cik nomākti mēs ar vīru Melu jutāmies, būdami četru mazu bērnu vecāki. Sastopoties ar bērnu audzināšanas grūtībām un cenšoties izpildīt dzīves izvirzītās prasības, mums izmisīgi vajadzēja palīdzību. Mēs kvēli lūdzāmies, lai zinātu, kā rīkoties, un saņēmām nepārprotamu atbildi: „Nesatraucieties, ja māja ir nekārtībā, bērni vēl joprojām pidžamās un daži pienākumi palikuši neizpildīti. Vienīgais, kas jūsu ģimenei tik tiešām nepieciešams, ir dienišķās Svēto Rakstu studijas, lūgšanas un iknedēļas mājvakars.”
Mēs bijām centušies to darīt, taču tā ne vienmēr bija prioritāte, un apkārt valdošajā haosā tas bieži vien palika novārtā. Mēs mainījām virzienu un centāmies nesatraukties par mazsvarīgākām lietām. Mēs pievērsāmies tam, lai runātu, priecātos, sludinātu un liecinātu par Kristu, cenšoties ik dienas lūgt un studēt Svētos Rakstus, kā arī katru nedēļu noturēt ģimenes mājvakarus.
Kāda draudzene mani nesen brīdināja: „Ja tu prasīsi, lai māsas biežāk lasītu Svētos Rakstus un lūgtu, tas padarīs viņas nervozas. Māsām jau tā šķiet, ka viņām ir pārāk daudz darāmā.”
Brāļi un māsas, zinot savu pašas pieredzi un sava vīra pieredzi, man ir jāliecina par svētībām, ko nes ikdienas Svēto Rakstu studijas un lūgšanas un iknedēļas ģimenes mājvakari. Šīs aktivitātes mazinās stresu, piešķirs virzienu mūsu dzīvei un nodrošinās lielāku aizsardzību mūsu ģimenēm. Un tad, ja mūsu ģimenes piemeklēs pornogrāfijas posts vai citas grūtības, mēs varēsim lūgt Tā Kunga palīdzību un sagaidīt varenu vadību no Svētā Gara, zinot, ka esam darījuši to, ko no mums prasījis mūsu Tēvs.
Brāļi un māsas, ja līdz šim neesam veikuši šīs aktivitātes savās mājās, mēs visi varam uzsākt to tagad. Ja bērni ir pieauguši un atsakās mums pievienoties, mēs varam sākt paši ar sevi. Tādējādi mūsu mājas un mūsu dzīve sāks piepildīties ar Gara ietekmi, un, iespējams, pēc kāda laika mūsu bērni atsauksies.
Atcerieties, ka mūsdienu apustuļi ir solījuši: ja mēs uzmeklēsim informāciju par saviem priekštečiem un sagatavosim savas dzimtas vārdus tempļa priekšrakstiem, tad tiksim pasargāti gan šobrīd, gan visas savas dzīves garumā, kamēr vien turpināsim būt tempļa rekomendācijas cienīgi.5 Kāds apsolījums!
Jaunieši, uzņemieties atbildību par savu garīgo labklājību! Ja nepieciešams, izslēdziet telefonu, uzdziediet Sākumskolas dziesmu, lūdziet Dievam palīdzību, atsauciet atmiņā Rakstu pantus, izejiet no kino, domājiet par Glābēju, cienīgi pieņemiet Svēto Vakarēdienu, studējiet brošūru Jaunatnes morāles stiprināšanai, rādiet piemēru draugiem, parunājiet ar kādu no vecākiem, tiecieties ar savu bīskapu, lūdziet palīdzību un, ja nepieciešams, vērsieties pēc profesionālas palīdzības.
Ko es gribētu, lai mani mazbērni zina? Es gribu, lai viņi un jūs zinātu, ka es zinu: Glābējs dzīvo un mīl mūs. Viņš ir samaksājis par mūsu grēkiem, taču mums vajag dziļā pazemībā mesties ceļos mūsu Debesu Tēva priekšā, izsūdzēt savus grēkus un lūgt pēc Viņa piedošanas. Mums ir jāvēlas mainīt savas sirdis un savas vēlmes un jābūt pietiekami pazemīgiem, lai meklētu to cilvēku palīdzību un piedošanu, kurus, iespējams, esam sāpinājuši vai pametuši novārtā.
Es zinu, ka Džozefs Smits redzēja Dievu, mūsu Debesu Tēvu, un Glābēju, Jēzu Kristu. Es liecinu, ka mums uz Zemes ir mūsdienu pravietis — prezidents Tomass S. Monsons! Es liecinu arī par to, ka, uzklausot Dieva pravieša padomu, mēs nekad nenomaldīsimies. Es liecinu par mūsu derību spēku un tempļa svētībām.
Es zinu, ka Mormona Grāmata ir patiesa! Es nevaru aprakstīt, cik liels spēks piemīt šai varenajai grāmatai! Es vienkārši zinu, ka apvienojumā ar lūgšanu Mormona Grāmata spēj pasargāt ģimeni, stiprināt attiecības un palīdzēt gūt pārliecību Tā Kunga priekšā. Es liecinu par to Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.