« ’Āhiri ’outou i ’ite na iā’u »
E mau parau noa ānei tā tātou i ’ite nō ni’a i te Fa’aora, ’aore rā tē roa’a noa atu ra tō tātou ’ite iāna ? E nāhea tātou i te roa’a te ’ite iāna ?
I te ’ōpanira’a ’oia i tāna Ha’api’ira’a i ni’a i te mou’a, ’ua ha’apāpū te Fa’aora i te parau mau mure ’ore ē, « nā roto ana’e i te ravera’a i te hina’aro o te Metua te maita’i fa’aora a te Tamaiti e noa’a ai ».1
’Ua parau ’oia :
« E ’ore te feiā e parau mai iā’u ra ē, E te Fatu, e te Fatu, e hope pā’āto’a i te tae i te bāsileia ra o te ao, ’o te ta’ata rā i ha’apao i te hina’aro o ta’u Metua i te ao ra.
« E rave rahi tē parau mai iā’u ’ia tae i taua mahana ra, E te Fatu, e te Fatu, e ’ere ānei ’ua ha’api’i mātou ma tō ’oe i’oa, ’e ’ua tātā’ī i te mau demoni i tō ’oe i’oa, ’e ’ua rave i te semeio e rave rahi i tō ’oe i’oa ?
« ’O tā’u ïa e parau atu, ’Aita roa vau i ’ite ia ’outou. E haere ’ē atu ’outou, e te feiā rave parau ’ino ».2
E māramarama rahi tātou i teie ’ohipa i tupu ’ia feruri tātou i te hō’ē fa’a’āfarora’a fa’auru nō ni’a i teie pāpa’ira’a. ’Ua taui-roa-hia teie parau a te Fatu i roto i te Bībīlia a te ari’i Iakobo, ’oia ho’i, « ’Aita roa vau i ’ite ia ’outou » ’ei « ’Aita roa ’outou i ’ite iā’u », i roto i te ’īritira’a a Iosepha Semita.3
Hi’o ato’a na tātou i te parabole nō nā pāretenia e ’ahuru. Tē ha’amana’o ra ’outou ē, ’ua haere nā pāretenia ma’ama’a ’e te ineine ’ore e ti’i i te hinu nō tā rātou mōrī i te fa’aro’ora’a rātou i te tūora’a tē tae mai ra te tāne fa’aipoipo.
« ’E tē haere atu ra rātou e ho’o ra, tae maira taua tāne fa’aipoipo ’āpī ra, ’e te feiā i ineine ra, haere atura ïa ’e ’oia ato’a i roto i te ’ōro’a fa’aipoipora’a, e ’ōpanihia ihora te ’ūputa.
« ’E muri a’era, ’ua haere maira [terā e pae] pāretenia ra, ’ua nā ’ō maira, E te Fatu, e te Fatu, ’a ’īriti a’e na ia mātou.
« ’Ua parau atura rā ’oia, nā ’ō atura, ’Aore au i ’ite ia ’outou, ’oia mau tā’u e parau atu ia ’outou na ».4
E māramarama rahi tātou i teie parabole maoti te tahi fa’ahou fa’a’āfarora’a fa’auru. E ha’apāpūra’a faufa’a rahi tei hōro’ahia mai i roto i te ’Īritira’a a Iosepha Semita, nō ni’a i te parau « ’Aore au i ’ite ia ’outou » i roto i te Bībīlia a te ari’i Iakobo, ’ua tauihia ’ei « ’Aore ’outou i ’ite iā’u ».5
E ti’a roa i teie mau parau « ’Aita roa ’outou i ’ite iā’u » ’e « ’Aore ’outou i ’ite iā’u » e fa’aferuri roa ia tātou nō ni’a ia tātou iho i te pae vārua. E mau parau noa ānei tā tātou i ’ite nō ni’a i te Fa’aora, ’aore rā tē roa’a noa atu ra tō tātou ’ite iāna ? E nāhea tātou i te roa’a te ’ite iāna ? Teie mau uira’a nā te vārua, ’o te fa’atumura’a ïa nō ta’u poro’i. Tē tītau nei au i te tauturu a te Vārua Maita’i ’a feruri ’āmui ai tātou i ni’a i teie tumu parau faufa’a rahi.
Roa’a te ’ite iāna
’Ua parau Iesu :
« ’O vau te ’ē’a, ’e te parau mau ’e te ora : ’aore roa e ta’ata e tae i te Metua ra, maori rā, ’ei iā’u.
« ’Āhiri ’outou i ’ite na iā’u, ’ua ’ite ato’a ’outou i ta’u Metua ».6
E roa’a tō tātou ’ite i te Metua ’ia roa’a tō tātou ’ite i tāna Tamaiti here.
Hō’ē fā rahi nō te orara’a tāhuti nei, e ’ere ïa te ha’api’i-noa-ra’a nō ni’a i te Fānau Tahi a te Metua, ’o te tūtavara’a rā ’ia noa’a mai tō tātou ’ite iāna. E maha ta’ahira’a faufa’a rahi e tauturu ia tātou i te noa’ara’a te ’ite i te Fatu, ’oia ho’i, ’o te fa’a’ohipara’a i te fa’aro’o iāna, te pe’era’a iāna, te tāvinira’a iāna ’e te ti’aturira’a iāna.
Te fa’a’ohipara’a i te fa’aro’o iāna
Te fa’a’ohipara’a i te fa’aro’o ia Iesu Mesia, ’o te tūru’ira’a ïa i ni’a i tōna mau maita’i, te aroha ’e tōna maita’i rahi.7 E ha’amata tō tātou roa’ara’a te ’ite i te Fa’aora ’ia fa’aara tātou i tō tātou ’aravihi pae vārua ’e ’ia tāmata ho’i i tāna mau ha’api’ira’a ē tae noa atu ho’i e āteatea te hō’ē vāhi i roto ia tātou nō te hō’ē tuha’a o tāna mau parau.8 E rahi tō tātou fa’aro’o i te Fatu, e rahi ato’a mai tō tātou ti’aturi iāna ’e e vai ato’a mai te ti’aturira’a i tōna mana nō te fa’aora, nō te rapa’au ’e nō te ha’apūai ia tātou.
E fa’atumu te fa’aro’o mau i roto ’e i ni’a i te Fatu, ’o te arata’i noa ho’i i te ’ohipa ti’a. « ’O te fa’aro’o [i te Mesia] te parau tumu mātāmua nō te ha’apa’ora’a fa’aro’o heheuhia… ’o te niu ho’i nō te parau ti’a ato’a… ’e te parau tumu e ’ohipa ai te ta’ata māramarama ato’a ».9 Nō te fāri’i ’e nō te fa’a’ite i te fa’aro’o mau, e ’ohipa tumu ïa te fa’a’ohipara’a i te mau parau tumu tano tā te Tāra’ehara i fa’a’ite, nō reira, « ’o te fa’aro’o ’aore e ’ohipa e mea pohe ».10 « ’Ei feiā rave ho’i [tātou] i te parau ’eiaha ’ei feiā fa’aro’o noa ».11
’Ua tū’ati roa te fa’aro’o-tari’a-ra’a i te parau a te Atua ’e te fāri’ira’a i te hōro’a pae vārua nō te fa’aro’o, inaha « nā te [fa’aro’o tari’a] maori e noa’a ai te fa’aro’o, ’e nā te parau a te Atua [maoti e fa’aro’o ai te tari’a] ».12 E mātau tātou iāna ’e i tōna reo ’a tuatāpapa ai tātou ’e ’a poupou ai i tāna parau i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a,13 ’a pure ai i te Metua i tōna ra i’oa ’e ma te mana’o pāpū,14 ’e ’a ’imi ai i te fa’ahoara’a tāmau o te Vārua Maita’i.15 ’O te ’apora’a ’e te fa’a’ohipara’a i te ha’api’ira’a tumu a te Mesia i roto i tō tātou orara’a te tītaura’a e fāri’ihia ai te hōro’a nō te fa’aro’o iāna.16
Tītauhia te fa’a’ohipara’a i te fa’aro’o i te Fatu ’ei fa’aineinera’a nō te pe’era’a iāna.
Te pe’era’a iāna
« ’E tē haere ra Iesu nā te hiti i te roto i Galilea ra, hi’o atura ’oia i e to’opiti pu’e ta’ata, i te tua’ana ia Simona, ’o tei parauhia ’o Petero ra, ’e i tōna taea’e ia Anederea, tē tu’u ra i te ’ūpe’a i taua roto ra, e pu’e rava’ai ho’i rāua.
« ’Ua parau atura ’oia ia rāua, ’A pe’e mai iā’u, e fa’ariro vau ia ’ōrua ’ei rava’ai ta’ata.
« Fa’aru’e ihora rāua i tā rāua ’ūpe’a i reira ra ’e ’ua pe’e atura iāna ».17
E hi’ora’a pūai Petero ’e Anederea nō te fa’aro’ora’a te tari’a ’e te pe’era’a i te ’Ōrometua.
’Ua a’o ato’a te Fa’aora tātou : « Te ta’ata i hina’aro i te pe’e mai iā’u, e fa’aru’e ’oia iāna iho, e rave i tāna satauro, ’a pe’e mai ai iā’u ».18 Rave i tāna satauro, ’o te pāto’ira’a ïa i te paieti ’ore ato’a ’e te nounou o teie nei ao ’a ha’apa’o ai i te mau fa’auera’a a te Fatu.19
’Ua a’o mai te Fa’aora ’ia riro tātou mai iāna ra te huru.20 Nō reira, tei roto i te pe’era’a i te Fatu te pe’era’a i tōna hi’ora’a. E tāmau tātou i te noa’a te ’ite i te Fatu ’ia ’imi tātou ’ia riro mai iāna ra te huru, nā roto i te mana o tāna tāra’ehara.
’A tāvini ai ’oia i ni’a i te fenua nei, ’ua tāpa’o Iesu i te ’ē’a, ’ua arata’i ’e ’ua fa’a’ite ho’i i te hi’ora’a maita’i roa. « ’Ia tano ana’e tō tātou mana’o nō ni’a i tōna huru, tōna maita’i roa ’e tōna mau ti’ara’a »,21 e vai maoro te hina’aro ’e e pāpū mai te ’āvei’a ’a pe’e noa ai tātou iāna i ni’a i te ’ē’a nō te ti’ara’a pipi itoito ’e te ha’apa’o maita’i.
Nā roto ato’a i te pe’era’a i te Fa’aora e « noa’a ai te ’ite iho ē, te ’āvei’a ’e te orara’a [tā tātou] e haere nei, tē tū’ati ra ïa i te hina’aro o te Atua.22 E ’ere terā ’ite i te hō’ē parau ’aro e’ita e nehenehe e ’itehia mai, e e’ita te reira e fa’atumu mātāmua roa i ni’a i tā tātou mau tītaura’a pae tino ’e te mau māna’ona’ora’a tāhuti nei. ’Aita roa. ’O te haerera’a ’āueue ’ore ’e te tāmau i mua i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a te ’āvei’a ’e te orara’a e māuruuru ai ’oia.
I roto i te Buka a Moromona, tē fa’ata’a nei te ’ōrama a Lehi i te ’ē’a e pe’e, te mau tāmatara’a e fārereihia ’e te mau rāve’a pae vārua e vai ra nō te tauturu ia tātou ’ia pe’e ’e ’ia haere i te Fa’aora. Haere ti’a atu i mua i ni’a i te ’ē’a piriha’o ’e te oaoa, ’o te mea ïa e hina’aro ra ’oia ia rave tātou. Tāmata i te hotu o te tumu rā’au ’e ’ia « fāriu ho’i i te Fatu ra »23, ’o te mau ha’amaita’ira’a ïa tāna e hia’ai roa nei e fāri’i tātou. ’E nō reira, tē pi’i nei ’oia ia tātou : « Haere mai ’a pe’e mai iā’u ».24
Tītauhia to’opiti te fa’a’ohipara’a i te fa’aro’o ’e te pe’era’a ia Iesu Mesia ’ei fa’aineinera’a nō te tāvinira’a iāna.
Te tāvinira’a iāna
« Nāhea e ’ite ai te hō’ē ta’ata i te fatu ’aore ā i tāvinihia e ana ra, ’e tei vai ta’ata ’ē ra iāna, ’e tei te ātea ’ē te mau mana’o ’e te mau ’ōpuara’a o tōna ra ’ā’au ? »25
E hope fa’ahou mai te noa’ara’a te ’ite i te Fatu ’ia tāvini tātou iāna ’e ’ia ’ohipa ho’i i roto i tōna bāsileia. ’A nā reira ai tātou, e ha’amaita’i rahi ’oia ia tātou ’e te tauturu o te ra’i, te mau hōro’a pae vārua ’e te ’aravihi rahi a’e. E’ita roa atu tātou e vaiiho-’otahi-hia ’ia ’ohipa tātou i roto i tāna ’ō vine.
’Ua parau ’oia : « E haere au nā mua i tō ’outou mata. E vai ho’i au i tō ’outou pae ’atau ’e i tō ’outou pae ’aui, ’e ’ei roto ho’i tō’u Vārua i tō ’outou mau ’ā’au, ’e ta’u mau melahi ho’i e ’ati noa a’e ia ’outou na, ’ia ha’amara’a mai ia ’outou i ni’a ».26
E roa’a tō tātou ’ite i te Fa’aora ’ia fa’aitoito roa tātou i te haere i te vāhi tāna i hina’aro ia tātou ’ia haere, ’ia tutava tātou i te parau i tāna i hina’aro ia tātou ’ia parau, ’e ’ia riro tātou i tāna i hina’aro ’ia tātou ’ia riro.27 ’A auraro ai tātou ’e ’a fā’i ho’i i tō tātou taupirira’a iāna, nāna e fa’arahi i tō tātou ’aravihi nō te tāvini maita’i roa atu ā. ’E e haere noa tō tātou mau hia’ai ē tū’ati hope roa i ni’a i tōna mau hia’ai, e riro mai tāna mau fā i tā tātou mau fā, ’e e’ita atura tātou « e ani i tei au ’ore i [tōna] hina’aro ».28
Nō te tāvini iāna, tītauhia tō tātou ’ā’au ato’a ’e te pūai ’e te mana’o ’e te itoito.29 ’Ei fa’ahope’ara’a, e ārai te mana’ora’a ia vetahi ’ē ’e te tāvinira’a ia rātou i te huru mana’o noa iāna iho ’e te pipiri o te ta’ata tino nei. E rahi mai tō tātou here i te feiā tā tātou e tāvini ra. ’E nō te mea ē, tāvini ia vetahi ’ē, e tāvini ïa i te Atua, e rahi noa atu ā tō tātou here iāna ’e i tō tātou mau taea’e ’e mau tuahine. ’O taua here ra te fa’a’itera’a nō te hōro’a pae vārua ra nō te aroha, te hina’aro mau o te Mesia.30
« E pure atu i te Metua ma te pūai hope o te ’ā’au ’ia ’ī ’outou i teie nei aroha, ’o tāna i hō mai i te ta’ata ato’a e pe’e mau i tāna tamaiti ia Iesu Mesia, ’ia riro ’outou ’ei tamari’i nā te Atua, ’e ’ia fā mai ’oia ra ’ua riro tātou mai iāna ra te huru ; e ’ite ho’i tātou iāna i tōna ra huru mau, ’e ’ia vai māite ā teie nei tīa’ira’a i roto ia tātou, ’e ’ia tāmāhia ho’i tātou ato’a mai iāna i mā ».31
E roa’a tō tātou ’ite i te Fatu ’ia fa’a’īhia tātou i tōna here.
Te ti’aturira’a iāna
E nehenehe ānei e fa’a’ite i te fa’aro’o iāna, pe’e iāna, tāvini iāna ’aita rā e ti’aturi iāna ?
’Ua ’ite au i te tahi mau melo o te ’Ēkālesia tei fāri’i ē, e parau mau te ha’api’ira’a tumu ’e te mau parau tumu i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a ’e tei a’ohia mai teie atu terono. Terā rā, tē tāfifi nei rātou i te ti’aturi ē, e tano ta’a ’ē teie mau parau mau ’evanelia i tō rātou orara’a ’e i te mau ’ohipa e tupu ra nō rātou. Mai te huru ra ē, e fa’aro’o tō rātou i te Fa’aora, ’aita rā e ti’aturira’a i te mau ha’amaita’ira’a tāna i parau fafau mai ē, tē vai ra nō rātou ’e e taui te reira i tō rātou orara’a. ’Ua farerei ato’a vau i te tahi mau taea’e ’e mau tuahine tei rave itoito roa i tā rātou mau pi’ira’a, ’aita rā ho’i te ’evanelia i fa’aho’ihia mai e ora-pāpū-hia ra ’e taui pāpū nei i tō rātou orara’a. E roa’a mai tō tātou ’ite i te Fatu, e ’ere nā roto noa i te hō’ē ti’aturira’a iāna, nā roto rā i te ti’aturi-roa-ra’a iāna ’e i tāna mau parau e fafau mai.
I roto i te Faufa’a ’Āpī, ’ua ani te hō’ē metua tāne i te Fa’aora e fa’aora i tāna tamari’i. ’Ua pāhono Iesu ē :
« I ti’a ia ’oe ’ia fa’aro’o ra, e ti’a te mau mea ato’a nei i te ta’ata i fa’aro’o.
« ’Ua pi’i noa maira te metua tāne o taua tamaiti ra i reira ra, nā ’ō maira ma te roimata, E te Fatu, ’ua fa’aro’o vau, e turu mai ’oe i ta’u fa’aro’o paruparu nei ».32
’Ua feruri au i teie anira’a e rave rahi taime : « E turu mai ’oe i ta’u fa’aro’o paruparu nei. » ’Aita ānei te hina’aro mātāmua o teie ta’ata te tāparura’a i te tauturu ’ia tupu tōna ti’aturira’a ia Iesu ’ei Tāra’ehara, ’e i tōna mana fa’aora. Penei a’e ’ua ’ite a’ena ’oia ē, e Tamaiti nā te Atua te Mesia. ’E penei a’e ’ua hina’aro ’oia i te tauturu nō te ti’aturi ē, e ti’a mau i te mana fa’aora o te Fatu ’ia ha’amaita’i i te hō’ē ta’ata i roto i tōna iho fifi, mai tāna ho’i tamaiti here. Penei a’e tē vai ra tōna ti’aturira’a i te mau parau rahi nō ni’a i te Mesia, ’aita rā tōna ti’aturira’a i te Mesia nōna iho.
Pinepine tātou i te fa’a’ite pāpū i te parau mau tā tātou i ’ite, teie paha ïa te uira’a e tano ’ia ui : « Tē ti’aturi ra ānei tātou i te mea ’ua ’ite tātou ? »
E mea faufa’a rahi te mau ’ōro’a mo’a e ravehia nā roto i te mana ti’a o te autahu’ara’a nō te ti’aturi i te Fa’aora, nō te roa’a te ’ite iāna, ’e i te hope’a, nō te ti’aturi i te mea ’ua ’ite tātou.
« ’E ’o teie autahu’ara’a [a Melehizedeka] ïa ’o te ha’apa’o i te ’evanelia ’e ’o te mau ho’i i te tāviri nō te mau parau ’aro nō te bāsileia, ’oia ïa te tāviri nō te ’ite i te Atua.
« Nō reira, i roto i te mau ’ōro’a nō te reira, te mana nō te huru Atua e fa’a’itehia mai ai ».33
E ti’aturi ’e e roa’a tō tātou ’ite i te Fatu ’ia fa’aterehia te tāviri nō te ’ite i te Atua nā roto i te Autahu’ara’a a Melehizedeka, ’ia ’īriti ho’i te reira i te mau ’ūputa ’e matara ai nō tātou tāta’itahi te mana nō te huru Atua i roto i tō tātou nei orara’a. E ti’aturi ’e e roa’a tō tātou ’ite i te Fa’aora ’ia pe’e tātou iāna nā roto i te fāri’ira’a ’e te ha’apa’o-maita’i-ra’a ’e te fa’aturara’a i te mau ’ōro’a mo’a, ’ia roa’a ho’i tōna hōho’a i tō tātou nei mata.34 E ti’aturi ’e e roa’a tō tātou ’ite i te Mesia ’ia haere tātou iho nā roto i te mana fa’ataui ’e te fa’aora ’e te ha’apūai ’e te ha’amo’a o tāna Tāra’ehara. E ti’aturi ’e e roa’a tō tātou ’ite i te ’Ōrometua ’ia a’ahia « te mana o tāna ra parau »35 i roto ia tātou, ’e ’ia pāpa’ihia i roto i tō tātou mana’o ’e te ’ā’au,36 ’e ’ia « ha’apae atu… i [tā tātou] ato’a ra hara ’ia ’ite [tātou iāna ra].37
Te ti’aturira’a iāna, ’ō te tu’ura’a ïa i tō tātou ti’aturira’a i ni’a i tāna mau ha’amaitaira’a rarahi tei matara ’e tei tano i tō tātou orara’a tāta’itahi ’e te ’utuāfare. E roa’a te ti’aturira’a iāna ma tō tātou ’ā’au ato’a38 ’ia haere ti’a atu tātou i mua i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a ma te ha’apae i tō tātou nei hina’aro i mua i tōna ’e ma te auraro i tāna mau ’ohipa mātāmua ’e i tōna taime. Te ti’aturira’a iāna—te fāri’ira’a ē e parau mau tōna mana ’e tāna mau parau fafau—e fa’atae mai ïa te hi’ora’a ātea, te hau ’e te ’oa’oa i roto i tō tātou orara’a.
Parau fafau ’e ’itera’a pāpū
’Ia tae te hō’ē mahana, « e pi’o ho’i te mau turi ato’a i raro, e fā’i ho’i te mau vaha ato’a »39 ē ’o Iesu te Mesia. I terā mahana ha’amaita’i ra, e ’ite tātou ē, ’ua ’ite ’oia ia tātou tāta’itahi nā ni’a i te i’oa. ’E te fa’a’ite pāpū nei au ’e te parau fafau atu nei au ē, e’ita tātou e ’ite noa i te parau nō te Fatu, e roa’a rā tō tātou ’ite iāna i te fa’a’ohipara’a i te fa’aro’o, i te pe’era’a, i te tāvinira’a ’e i te ti’aturira’a tātou iāna. Tē nā reira nei au i te fa’a’ite pāpū nā roto i te i’oa mo’a o Iesu Mesia, ’āmene.