Tāvini
E hina’arohia te mau melo ato’a, ’e e hina’aro te melo tāta’itahi i te hō’ē rāve’a nō te tāvini.
I tō’u tamari’iri’ira’a e mea ’oa’oa nā’u ’ia rave i te ’ohipa i pīha’i iho i tō’u tonton Lyman ’e tō’u tatie Dorothy i tō rāua fare fa’a’apu. Nā tonton Lyman e fa’atere i tā mātou ’ohipa, ’e e mea pinepine ’o tatie Dorothy i te tauturu ’e i te fa’ahoro i te pereo’o pāni tahito. Tē ha’amana’o nei au i tō mātou ’oa’oa ’a mau ai mātou i roto i te vari paruparu ’e ’aore rā, ’a tāmata ai mātou e tere i ni’a i te ’āivi : E tuō ’o tonton Lyman : « Dorothy ’a tu’u i te ‘traction’ ! » I reira vau e ha’amata ai i te pure. Nā roto i te tauturu a te Fatu ’e i muri a’e i te ’āvīvī o te tauira’a, ’ua ’itehia ia tatie Dorothy te « traction ». To’omaha huira teie e ’ohu ra, ’ua nu’u te pereo’o i mua ’e ’ua rave fa’ahou mātou i tā mātou ’ohipa.
’Ia parau-ana’e-hia ē, e « tu’u i te ‘traction’ », ’o te tu’ura’a ïa i roto i te hō’ē tauira’a ta’a ’ē i reira te hō’ē tī’ohura’a huira nihoniho e rave ’āmui ai i te ’ohipa nō te hōro’a i te hō’ē pūai rahi atu.1 ’Ia ’āpitihia te tī’ohura’a huira nihoniho ’e nā to’omaha huira, e ti’a ia ’oe ’ia tu’u mai te tauira’a i raro, ’ia hōro’a i te pūai ’e ’ia tere.
E mea au nā’u ’ia feruri ia tātou tāta’itahi ’ei tuha’a nō te hō’ē tī’ohura’a huira nihoniho ’a tāvini āmui ai tātou i roto i te ’Ēkālesia—i roto i te mau pāroisa ’e te mau ’āma’a, i roto i te mau pupu autahu’ara’a ’e te mau pupu tauturu. Mai te mau huira nihoniho e tāhō’ē ia rātou nō te hōro’a i te pūai rahi a’e, e rahi a’e tō tātou pūai mai te mea ē, e tāhō’ē tātou. Mai te mea ē, e tāhō’ē tātou nō te tāvini te tahi ’e te tahi, e rahi atu tā tātou ’ohipa e oti i tā tātou e rave tātou ana’e. E mea fa’ahiahia ’ia fafau ’e ’ia tāhō’ē tātou nō te tāvini ’e nō te tauturu i te ’ohipa a te Fatu.
E ha’amaita’ira’a te tāvinira’a
’Ua riro te tāvinira’a ’ei hō’ē o te mau ha’amaita’ira’a nō te ti’ara’a melo i roto i te ’Ēkālesia.2 ’Ua parau te Fatu ē : « Mai te mea ē, tē here nei ’outou iā’u nei e tāvini ïa ’outou iā’u »,3 ’e e tāvini tātou iāna nā roto i te tāvinira’a ia vetahi ’ē.4
’A tāvini ai tātou, ’e fātata atu tātou i te Atua.5 E ’ite tātou iāna ’o te ’ore roa ho’i e ’itehia ia tātou nā roto i te tahi atu mau rāve’a. E rahi tō tātou fa’aro’o i roto iāna. E hi’o-ātea-hia tō tātou mau fifi. E ’oa’oa a’e te orara’a. E rahi tō tātou here ia vetahi ’ē, ’e tae noa atu tō tātou hina’aro ’ia tāvini. Nā roto i teie fa’anahora’a ha’amaita’ihia, e rahi atu tō tātou rirora’a mai te Atua te huru, ’e e ineine maita’i a’e tātou nō te ho’i i pīha’i iho iāna.6
’Ua ha’apii mai te peresideni Marion G. Romney ē : « E ’ere te tāvinira’a mai te hō’ē ’ohipa e fa’a’oroma’ihia i ni’a i teie fenua ’ia roa’a ho’i ia tātou te ti’ara’a ’ia ora i roto i te bāsileia tiretiera. Te tāvinira’a, ’o te taura ïa e hāmanihia ai te hō’ē orara’a fa’ateiteihia i roto i te bāsileia tiretiera. »7
E nehenehe te tāvinira’a i te riro ’ei ’ohipa teimaha.
Terā rā, e nehenehe te tāvinira’a i roto i te ’Ēkālesia e riro ’ei ’ohipa teimaha mai te mea ē, ’ua anihia ia tātou ’ia rave i te hō’ē mea tā tātou e ri’ari’a nei, mai te mea ē, e ha’aparuparu tātou i te tāvinira’a, ’e ’aore rā ’ua piihia tātou ’ia rave i te hō’ē mea e ’ere i te mea ’ana’anatae roa nō tātou.
’Aita i maoro a’enei ’ua fārii au i te hō’ē piira’a. ’Ua tāvini au i te fenua ’Āfirita ’Apato’a Hiti’a o te rā. E mea ’ana’anatae te tāvinira’a i te hō’ē vāhi e mea ’āpī te ’Ēkālesia i te ha’amaura’ahia ’e ’ua here roa māua i te feiā mo’a. I muri iho ’ua pi’ihia vau ’ia ho’i i te pū fa’aterera’a a te ’Ēkālesia, ’e e’ita vau e ha’avare atu, ’aita vau i ’oa’oa roa. E tauira’a i roto i te pi’ira’a, e mau vāhi ’ite ’ore ato’a ïa.
I te hō’ē pō, i muri a’e i tō’u māna’ona’ora’a i te tauira’a e tupu, ’ua moemoeāhia vau i tō’u metua tupuna ’o Joseph Skeen. ’Ua ’ite au i roto i tōna buka ’ā’amu ē, i te haerera’a ’oia ’e tāna vāhine ’o Maria i Navu, ’ua tupu te hina’aro i roto iāna ’ia tāvini, nō reira ’ua ’imi ’oia i te peropheta Iosepha Semita ’e ’ua ani atu ē, nāhea e ti’a ai iāna ’ia tauturu. ’Ua tono te peropheta iāna ’ia rave i te ohipa i te vāhi matie, ’e ’ua parau iāna ’ia rave i te maita’i e roa’a iāna, ’e ’ua nā reira ’oia. ’Ua ’ohipa ’oia i te fenua fa’a’apu a Smith ma.8
’Ua feruri au i ni’a i te ha’amaita’ira’a i roa’a ia Joseph Skeen i te fāri’ira’a i tōna pi’ira’a mai teie te huru. I reira iho, ’ite a’era vau ē, ’ua roa’a ato’a iā’u taua ha’amaita’ira’a ra, mai ia tātou pā’āto’a. Nō ’ō mai i te Atua ra te mau pi’ira’a ato’a o te ’Ēkālesia—nā roto i tāna mau tāvini mā’itihia.9
’Ua ’ite pāpū a’era vau i te ha’apāpūra’a a te vārua ē, e mea fa’auruhia tō’u pi’ira’a ’āpī. E mea faufa’a ’ia tupu taua tū’atira’a ra—’oia ho’i, nō ’ō mai i te Atua ra tō tātou pi’ira’a nā roto i tō tātou mau fa’atere autahu’ara’a. I muri a’e i teie ’itera’a, ’ua taui tō’u huru, ’e ’ua ’ī au i te hō’ē hina’aro rahi ’ia tāvini. Tē māuruuru nei au nō te ha’amaita’ira’a o te tātarahapara’a ’e nō tō’u ’ā’au tei taui. Tē here nei au i tō’u pi’ira’a ’āpī.
Noa atu ē, e feruri tātou ē, tō tātou pi’ira’a i roto i te ’Ēkālesia, e mana’o noa ïa nō tō tātou mau feiā fa’atere ’e ’aore rā, ’ua topa te reira i ni’a ia tātou nō te mea ’aita e ta’ata e hina’aro e fārii i te reira, e ha’amaita’ihia tātou mai te mea ē, e tāvini tātou. ’Āre’a rā, ’ia ’ite ana’e tātou i te rima o te Atua i roto i tō tātou pi’ira’a ’e e tāvini ma tō tātou ’ā’au ato’a, e tae mai te pūai ta’a ’ē atu i roto i tā tātou tāvinira’a, ’e e riro mai tātou ’ei mau tāvini mau nō Iesu Mesia.
E tītau te tāvinira’a i te fa’aro’o
E tītau te rave-fa’aoti-ra’a i te mau pi’ira’a i te fa’aro’o. I muri noa a’e i tō Joseph ’ohipara’a i te fare fa’a’apu, ’ua ro’ohia ’oia ’e ’o Maria i te ma’i rahi. ’Aita tā rāua e moni, ’e tei rotopū ho’i rāua i te ta’ata ’ē’ē. ’Ua riro te reira ’ei ’ohipa teimaha mau nō rāua. I roto i tōna buka ’ā’amu, ’ua pāpa’i ’o Joseph : « ’Ua rave noa māua i te ’ohipa ’e ’ua ha’apa’o noa i te ’Ēkālesia ma te fa’aro’o iti e vai ra i roto ia māua, noa atu ē, ’ua tāmata te diabolo e ha’amou ia māua ’e e fa’aho’i ia māua i te vāhi nō reira mai māua ».10
Tē ’oa’oa nei au a muri noa atu, ’e tae noa atu i te tahi atu mau hua’ai e rave rahi, i te mea ē, ’aita ’o Joseph ’e ’o Maria i ho’i i muri. E tae mai te mau ha’amaita’ira’a mai te mea ē, e tāmau māite noa tātou i roto i tō tātou mau pi’ira’a ’e te mau hopoi’a, ’e ’ia tāmau noa ma tō tātou fa’aro’o ato’a.
’Ua ite au i te hō’ē ’orometua nō te piha ha’api’ira’a i te ha’api’ira’a tumu tei fa’auru i te mau melo o te piha ha’api’ira’a ’a ha’api’i ai oia, e ’ere rā mai te reira i te mau taime ato’a. I muri a’e i tōna tomora’a mai i roto i te ’Ēkālesia, ’ua fāri’i ’oia i te pi’ira’a ’ia ha’api’i i roto i te Paraimere. ’Ua feruri ’oia ē, ’aita tōna e ’ite nō te ha’api’i, terā rā nō tōna ’ite i te faufa’a o te tāvinira’a, ’ua fāri’i ’oia. ’Ua ō ’oi’oi mai te ri’ari’a i roto iāna, ’e ’ua fa’aea ’oia i te haere i te purera’a, e’ita ïa ’oia e ha’api’i. Māuruuru rā i te mea ē, ’ua ’ite tōna taea’e hāhaere ’utuāfare ē, ’aita ’oia i tae mai, ’e ’ua haere e fārerei iāna, ’e ’ua ani manihini iāna ’ia ho’i mai. ’Ua tauturu te ’episekōpo ’e te mau melo o te pāroisa iāna. I te pae hope’a, ’ua rahi tōna fa’aro’o, ’ua ha’amata ’oia i te ha’api’i i te mau tamari’i. Tē fa’a’ohipa nei ’oia i te mau parau tumu ’e ha’api’ihia nei i teienei i roto i te Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora, ’ua ha’amaita’i te Fatu i tāna mau tauto’ora’a, ’e ’ua riro mai ’oia ’ei ’orometua ha’api’i ’aravihi.11
Tē hina’aro nei te ta’ata tino i roto ia tātou pā’āto’a e fa’a’ōtohe ia tātou ’eiaha e tāvini nō teie mau tumu, ’oia ho’i, « ’Aita vau i ineine nō te tāvini ; e mea rahi ā te mau mea e ti’a iā’u ’ia ha’api’i mai », « ’Ua rohirohi au ’e tē hina’aro nei au e fa’afa’aea ri’i », « ’Ua rū’au roa vau—nā te tahi atu ta’ata e rave i teienei », ’e ’aore rā « E mea rahi roa tā’u ’ohipa. »
E te mau taea’e e te mau tuahinē, ’ua riro te fāri’ira’a ’e te ravera’a i te hō’ē pi’ira’a ’ei tāpa’o nō te fa’aro’o. E nehenehe tā tātou e ti’aturi i ni’a i te mau mea tā tō tātou peropheta, te peresideni Thomas S. Monson e ha’api’i tāmau noa nei : « Tā te Fatu e pi’i, tā te Fatu ïa e fa’ati’a », ’e « Mai te mea ē, tei te pae o te Fatu tātou, e fāri’i ïa tātou i te tauturu a te Fatu. »12 Noa atu ē, ’ua ’āehuehu roa tātou ’e ’aore rā, ’aita, noa atu ē, ’ua pohe roa tātou i te ri’ari’a ’e ’aore rā, ’ua pohe roa tātou i te au ’ore, tē hina’aro nei te Fatu ’ia tu’u i te tauira’a i raro, ’ia hōro’a i te pūai, ’e ’ia tāvini.
’Aita vau e ’ite nei i te mau tāpa’o fa’aitera’a ē ’ua rahi roa te ’ohipa ’e ’aore rā, ’ua rohirohi roa te peresideni Monson ’e tōna mau tauturu i roto i te Peresidenira’a Mātāmua ’e te Tino ’Ahuru Ma Piti. Tē fa’a’ite nei rātou nā roto i te hō’ē hi’ora’a fa’auruhia i te mana e tae mai i roto i tō tātou orara’a mai te mea ē, e fa’a’ohipa tātou i te fa’aro’o, e fāri’i tātou i te mau pi’ira’a, ’e e rave fa’aoti tātou i te reira ma te itoito ’e te ha’apa’o maita’i. Tē « rave itoito nei rātou i te ’ohipa »13 e rave rahi matahiti i teienei, ’e tē tāmau noa nei ā rātou i te tūra’i i mua, i mua ’e i ni’a.
’Oia mau, tē tāvini nei rātou i roto i te mau pi’ira’a faufa’a, terā rā, e mea faufa’a te mau pi’ira’a ’e te mau ’ohipa ato’a. ’Ua parau te peresideni Gordon B. Hinckley, e peropheta ’e e peresideni nō te ’Ēkālesia nā mua a’e nei : « Tei roto tātou pā’āto’a i teie ’ohipa rahi… E mea faufa’a rahi tā ’outou tītaura’a i roto i tā ’outou tufa’a hōpoi’a mai ta’u titaura’a i roto i ta’u tufa’a. ’Aore e pi’ira’a ha’iha’i ’e ’aore rā, e hope’ara’a na’ina’i i roto i teie ’Ēkālesia ».14 E mea faufa’a te mau pi’ira’a ato’a.15
Tāvini ana’e
E mata nā tātou i te ti’a i ni’a ma te fa’aro’o, « e rave itoito i te ’ohipa », ’e ’ia fa’anu’u i teie « ’ohipa ti’a ».16 E « tu’u i te traction », mai ia tatie Dorothy tei ha’apa’o maita’i. ’Ei mau taea’e ’e ’ei mau tuahine, tāvini ana’e.
Mai te mea ē, e hina’aro ’outou e fa’a’oa’oa i tō ’outou ’episekōpo ’e ’aore rā i tō ’outou peresideni ’āma’a, ’a ui iāna i te mau uira’a « Nāhea e ti’a ai iā’u ’ia tauturu ? « I hea tā te Fatu e hina’aro ’ia tāvini au ? » ’Ia pure ’oia ’e ’ia feruri ho’i i tā ’outou mau hōpoi’a ’ei ta’ata hō’ē, i roto i te ’utuāfare ’e i te ’ohipa, e fa’auruhia ’oia ’ia hōro’a mai i te pi’ira’a tano nō ’outou. I te taime e fa’ata’ahia ’outou, ’e fārii ’outou i te hō’ē ha’amaita’ira’a autahu’ara’a nō te tauturu ia ’outou ’ia manuia. E ha’amaita’ihia ’outou. E hina’arohia te mau melo ato’a, ’e e hina’aro te melo tāta’itahi i te hō’ē rāve’a nō te tāvini.17
’O Iesu Mesia tō tātou Hi’ora’a.
’Ua hōro’a ’o Iesu Mesia, tō tātou hi’ora’a rahi, i tōna ora nō te ’ohipa a tōna Metua. I roto i te ’āpo’ora’a rahi hou ’a hāmanihia ai teie ao, ’ua parau Iesu, tei mā’itihia ’e tei fa’atāhinuhia, « Teie au, ’a tono iā’u ».18 Nā roto i te reira, ’ua riro mai ’oia ’ei tāvini nō tātou pa’ato’a. Nā roto ia Iesu Mesia ’e te mana tā tātou e fāri’i nā roto i tōna Tāra’ehara, e nehenehe ato’a tātou e tāvini. E tauturu ’oia ia tātou.19
Tē fa’atae atu nei au i tō’u here ia ’outou ’o te ’ore e nehenehe e tāvini i teie taime i roto i te ’Ēkālesia mai tei mātarohia, nō tō ’outou iho mau fifi, terā rā, tē ora nei ’outou i roto i te hō’ē vārua tāvini. Tē pure nei au ’ia ha’amaita’ihia ’outou i roto i tā ’outou mau tauto’ora’a. Te fa’a’ite ato’a nei au i te māuruuru i te feiā ’o te fa’arahi nei i te mau pi’ira’a i terā hepetoma ’e terā hepetoma, ’e tae noa atu i te feiā ’o te fātata i te fāri’i i te mau pi’ira’a ’ia tāvini. E faufa’a rahi tō te mau hōro’ara’a ’e te fa’atusiara’a ato’a, nā roto iho ā rā iāna ’o tā tātou e tāvini nei. ’O rātou ato’a ’o te tāvini, e fārii ïa rātou i te aroha o te Atua.20
Noa atu tō tātou fāito matahiti ’e ’aore rā tō tātou huru orara’a, fa’ariro i te tāvinira’a ’ei « parau tumu rahi » nā tātou.21 ’A tāvini i roto i tō ’outou pi’ira’a. Tāvini i te hō’ē misioni. Tāvini i tō ’outou metua vahine. Tāvini i te hō’ē rātere. Tāvini i tō ’outou ta’ata tupu. ’A tāvini.
’Ia ha’amaita’i mai te Fatu ia tātou tāta’itahi i roto i tā tātou mau tauto’ora’a nō te tāvini ’e nō te riro mai ’ei pipi mau nā Iesu Mesia.22 Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, tē ora nei ’oia ’e tē fa’atere nei ’oia i teie ’ohipa. Nā roto i te i’oa o Iesu Mesia ra, ’āmene.