’Auē te rahi o te rāve’a o tō tātou Atua !
’Ua rahi roa ho’i te māramarama ’e te parau mau māere ’ati a’e ia tātou, ’e tē uiui nei te mana’o ē, ’ua māuruuru mau ānei tātou i te mea e vai ra.
’Auē te ha’amaita’ira’a nō tātou ’ia putuputu fa’ahou ā i roto i teie ’āmuira’a ’ati a’e te ao nei, i raro a’e i te fa’aterera’a ’e te arata’ira’a o tō tātou peropheta here, te peresideni Thomas S. Monson. Peresideni, ’ua here mātou ia ’oe ’e tē turu nei mātou ia ’oe ma tō mātou ’ā’au ato’a !
I te tau ’a rave ai au i te ’ohipa ’ei pairati manureva, ’ua tūru’i rahi au i ni’a i te tano ’e te maita’i o te mau mātini rorouira ’aita rā tā’u iho patapatara’a i te mātini rorouira. I te piha tōro’a, ’ei ti’a fa’atere, nā te mau tauturu ’e te mau pāpa’i parau e tauturu mai iā’u i teie ’ohipa.
’Ua taui pauroa te reira i te matahiti 1994 ’a pi’ihia ai au i roto i te hui mana fa’atere rahi. Ta’u pi’ira’a, e haere ïa e tāvini i te mau ta’ata, e mea au roa, terā rā, e ’ohipa ato’a i te piha tōro’a o te ’Ēkālesia—’aita vau i mana’o a’enei ē, terā te fāito rahi.
Hitimahuta vau i ta’u mauha’a nō te ’ore e paremo i raro a’e i ta’u ’ohipa, te mātini rorouira ïa.
Nō te taime mātāmua o tō’u orara’a, tītauhia ’ia pātia vau i tō’u upo’o i roto i teie ao ta’a ’ē ’e te ’aro’aro ’e te ta’a ’ore ho’i.
I te ha’amatara’a iho ā, e ’ere māua te mātini rorouira i te hoa rahi.
’Ua tāmatamata te feiā ’aravihi rorouira i te ha’api’i mai iā’u nāhea i te fa’a’ohipa i te reira. ’Ua ti’a noa mai rātou nā muri iā’u, ’e nā ni’a mai e patapata vitiviti tō rātou rima, mai te huru ra te tahi pehe, i ni’a i te patapatara’a.
« Tē ta’a ra ia ’oe », e parau mai rātou. « Mea nā reira »
’Aita vau i ta’a ri’i a’e. Pa’ari te ha’api’ipi’ira’a.
Mai te huru te terera’a o ta’u ha’api’ira’a i te hō’ē patura’a ’ōfa’i araea.
E taime rahi tei pau, tītauhia ’ia nā ni’a fa’ahou, te fa’a’oroma’i ; te fāito rahi ti’aturira’a ’e te fa’aro’o ; te fa’aitoitora’a rahi o ta’u vahine ’e e rave rahi litera inu tihota ’ore, e’ita vau e parau atu te i’oa.
I teienei, 22 matahiti i muri iho, e rāve’a rorouira ana’e ’ati a’e iā’u. E rata uira, te Twitter ’e te ’api Facebook tā’u. E niuniu rorouira tā’u, te « tablette », te mātini rorouira’a ’āfa’ifa’i ’e te pata hōho’a tānūmera. ’E noa atu ’aita ā tō’u ’aravihi i teie mau mātini i ra’e roa i te ’aravihi o te hō’ē tamari’i hitu matahiti, nō te hō’ē ta’ata hitu ’ahuru matahiti, ’ua tano noa.
E ’ohipa ta’a ’ē rā tā’u i ’apo mai. Rahi noa atu tō’u ’aravihi i teie mau mātini, rahi noa ato’a atu tō’u tāu’a-’ore-ra’a i te reira.
Nō te hō’ē tuha’a rahi o te tua’ā’ai o te ta’ata nei, ’o te pua’ahorofenua nō te fa’atae vitiviti i te poro’i. Nō te hāpono i te poro’i ē ’ia ho’i mai te pāhonora’a, e tau mahana ïa ’aore rā tau ’āva’e te maoro. I teienei, e tere tā tātou mau poro’i tauasini maile nā ni’a i te reva ’aore rā tauasini mētera nā raro a’e i te moana nō te tāpae i terā pae mai o te ao, ’e mai te peu noa atu e taere ri’i te tahi setoni, e ’ino’ino tātou nō te taere.
Mai te huru ra ē, e nātura ta’ata terā : ’ia mātau roa ana’e tātou i te hō’ē mea, noa atu te huru semeio ’e te māere rahi, e mōrohi tō tātou mana’o māere ’e e fa’ariro tātou i te reira mai te hō’ē noa mea mai te reira.
Tē tāu’a ’ore ra ānei tātou i te mau parau mau pae vārua ?
E ’ere paha te tāu’a-’ore-ra’a i tā tātou mau mātini rorouira ’e te mau fa’a’ōhiera’a i te fifi rahi roa. Te mea ’oto rā, i te tahi taime, ’o terā ato’a tō tātou huru i mua i te ha’api’ira’a tumu mure ’ore o te ’evanelia a Iesu Mesia e māhorahora ai te vārua. I roto i te ’Ēkālesia a Iesu Mesia, ’ua rahi roa te mau mea i hōro’ahia mai. ’Ua rahi roa ho’i te māramarama ’e te parau mau māere ’ati a’e ia tātou, ’e tē uiui nei te mana’o ē, ’ua māuruuru mau ānei tātou i te mea e vai ra.
’A feruri na i te mau pipi mātāmua tei ’āpe’e haere ’e tei paraparau i te Fa’aora ’a ’ohipa ai ’oia i ni’a i te fenua nei. ’A feruri na i te māuruuru rahi ’e te mana’o tura tei mani’i i roto i tō rātou ’ā’au ’e tei fa’a’ī i te mana’o i te ’itera’a atu iāna tei ti’a fa’ahou mai mai te mēnema ra, i te fāfāra’a atu i te mau puta i ni’a i tōna nā rima. ’Ua taui roa ’ino tō rātou orara’a nei !
’A feruri na i te feiā mo’a mātāmua nō teie tau tu’ura’a tei mātau i te peropheta Iosepha Semita, ’e ’ua fa’aro’o rātou iāna i te porora’a i te ’evanelia tei fa’aho’i-fa’ahou-hia mai. ’A feruri i te mea i tō rātou ’ā’au i te ’itera’a ē, ’ua vētea-fa’ahou-hia te pāruru i rōpū i te ra’i ’e teie nei ao, ’e ’ua mani’i mai te māramarama ’e te ’ite i ni’a i te fenua nei, mai tō tātou fare tiretiera ra i ni’a.
Nā ni’a roa atu rā, ’a feruri i te mea i tō ’outou ’ā’au ’a ti’aturi ai ’outou nō te taime mātāmua, ’e ’a māramarama ho’i ’outou ē, e tamari’i mau ’outou nā te Atua ; ’e ’ua fāri’i Iesu Mesia ’ia mamae nō tā ’outou mau hara, ’ia ti’a mā fa’ahou ā ’outou ; ’e e parau mau te mana autahu’ara’a ’e e ti’a i te reira ’ia tā’amu ia ’outou ’e tei herehia nō te tau ē a muri noa atu ; ’e e peropheta ora i ni’a i te fenua nei i teie mahana. E ere ānei i te mea māere ’e te faahiahia ?
’Ia ferurihia teie mau mea ato’a, e aha pa’i tātou e nehenehe e ’ore e ’ana’anatae i te haere mai i tā tātou mau purera’a a te ’Ēkālesia ? ’E ’aore rā e fiu i te tai’o i te mau pāpa’ira’a mo’a ? Iā’u nei, hō’ē noa tumu e nā reira ai maori rā ’ua vare’a te ara-’ōhie-ra’a o tō tātou ’ā’au ’e ’aita fa’ahou terā māuruuru ’e terā māere nō te mau hōro’a mo’a ’e te fa’ahiahia i hō-mai-hia mai e te Atua. Tei mua i tō tātou nei mata te mau parau mau taui ora, ’e nā te rima noa e patapata, terā rā, i te tahi taime, tē haere ti’aruhe nei tātou i ni’a i te ’ē’a o te ti’ara’a pipi. Pinepine roa tātou i te vaiiho i te mau hapehape o tō tātou mau hoa melo e fa’aōnevaneva ia tātou, ’aita atura tātou e pe’e i te hi’ora’a o tō tātou ’Ōrometua. Tē ta’ahi nei tātou i ni’a i te hō’ē ’ē’a ’ua ’āpapa noa te mau daiamani ’āre’a rā e’ita tō tātou mata e nehenehe e fa’ata’a i te reira ’e te ’ōfa’i noa.
E poro’i mātauhia
I tō’u āpīra’a, e ani mai tō’u mau hoa taure’are’a iā’u nō ni’a i tō’u ha’apa’ora’a fa’aro’o. E pinepine au i te ha’amata i te fa’ata’a atu i te mau mea ta’a ’ē, mai te ture nō te Parau pa’ari. I te tahi taime, e tūra’i au i te mau parau e tū’ati i te mau fa’aro’o keresetiano ato’a. ’Aita teie mau mea i fa’a’ana’anatae rahi roa ia rātou. ’Ia paraparau ana’e rā vau nō ni’a i te fa’anahora’a rahi ’oa’oa a tō tātou Metua i te Ra’i nō tātou, tāna mau tamari’i, e tāu’a mai rātou.
Tē ha’amana’o nei au i te pāpa’ira’a i te fa’anahora’a nō te fa’aorara’a i ni’a i te tāpura ’ere’ere i roto i te hō’ē piha ha’api’ira’a i te fare pure i Francfort, i Heremani. ’Ua pāpa’i au i te tahi mau menemene ’ei fa’ahōho’ara’a nō te orara’a hou i te tāhuti, te tāhuti ’e te ho’ira’a i tō tātou nau metua i te ra’i i muri iho i teie orara’a.
’Ei taure’are’a, e mea au roa nā’u ’ia fa’a’ite i teie poro’i fa’ahiahia. ’Ia fa’ata’a atu vau i teie mau parau tumu nā roto i ta’u iho mau parau ’ōhie, e māuruuru rahi e mani’i mai i tō’u ’ā’au nō te Atua tei here i tāna mau tamari’i ’e nō te Fa’aora tei fa’a’ora ia tātou i te pohe ’e ia hade. Te’ote’o roa ho’i au i teie poro’i here ’e te poupou ’e te ti’aturi rahi.
E parau mai te tahi o tō’u mau hoa ē, mai te huru ra ē, e poro’i mātauhia te reira, noa atu ā ’aita a’enei te reira i ha’api’ihia i tā rātou purera’a. Mai te huru ra ē, ’ua ’ite a’ena rātou e parau mau te reira, mai te huru ra ē, tē tu’u noa ra vau i te tahi māramarama i ni’a i te hō’ē mea tei a’a-noa-hia i te hōhonu o tō rātou ’ā’au.
E mau pāhonora’a tā tātou !
Tē ti’aturi nei au ē, tei roto i te ā’au o te ta’ata ato’a te tahi o teie mau huru uira’a tumu nō ni’a i te orara’a nei. Nō hea mai au ? Nō te aha vau i’ō nei ? E aha te tupu ’ia pohe atu vau ?
E mau uira’a mai te reira tei uihia e te ta’ata tāhuti mai te ’ōmuara’a mai ā o te mau tau. Te mau philosopho, te mau ’aivāna’a ’e te feiā tātara parau, ’ua hōro’a ana’e rātou i tō rātou ora ’e tā rātou faufa’a nō te ’imi i te mau pāhonora’a.
’Ua māuruuru vau i te ’evanelia a Iesu Mesia i fa’aho’ihia mai ’o tē pāhono nei i te mau uira’a ’ātitirau roa o te orara’a. Tē ha’api’ihia nei teie mau pāhonora’a i roto i Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a Nei. E mau pāhonora’a mau ’e te pāpū ’e te ’āfaro ’e te ’ōhie ’ia māramarama. E mau pāhonora’a fa’auru ’e tē ha’api’i nei tātou i te reira i te tama toru matahiti o te piha hihi mahana.
Te mau taea’e ’e te mau tuahine, e mea mure ’ore tātou, ’aita e ha’amatara’a ’e ’aita e hope’ara’a. I vai noa na tātou.1 E mau tamari’i vārua mau tātou a nā metua hanahana ’e te tāhuti ’ore ’e te pūai hope i te ra’i ra !
Nō roto mai tātou i te aora’i hanahana o te Fatu, tō tātou Atua. Nō roto mai tātou i te fare hui ari’i o Elohima, te Atua teitei. ’Ua pe’e tātou iāna i te orara’a hou i te tāhuti nei. I fa’aro’o na tātou iāna i te paraparaura’a, i ’ite na tātou i tōna hanahana ari’i, i ha’api’i na tātou i tōna mau ’ē’a.
I ti’a na tātou i roto i te ’āpo’ora’a rahi i reira tō tātou Metua here i te vauvaura’a mai i tāna fa’anahora’a nō tātou—e haere mai tātou i te fenua nei, e fāri’i i te tino tāhuti, e ha’api’i ’ia mā’iti i rotopū i te maita’i ’e te ’ino ’e e haere i mua mai te ’ore e roa’a i te tahi atu rāve’a.
I te haerera’a tātou nā roto i te pāruru nō te tomo i roto i teie orara’a tāhuti nei, ’ua ’ite tātou ē e’ita fa’ahou tātou e ha’amana’o i terā orara’a nā mua atu. E ’itehia te pāto’ira’a, te ’ati ’e te fa’ahemara’a. I ’ite ato’a rā tātou ē, e mea faufa’a roa nō tātou ’ia fāri’i i te tino tāhuti. I mana’o tātou ē, maita’i ē, e ha’api’i ’oi’oi tātou i te rave i te mau mā’itira’a tano ’e e pāto’i ho’i i te mau fa’ahemara’a a Sātane ’e i te hope’a, e ho’i mai i tō tātou nau metua here i te ra’i.
I ’ite na tātou ē, e hara tātou ’e e hape ho’i—penei a’e e hara teimaha. I ’ite ato’a rā tātou ē, ’ua ’euhe tō tātou Fa’aora Iesu Mesia ē, e haere mai ’oia i te fenua nei, e ora ’oia i te orara’a hara ’ore ’e nāna iho e hōro’a i tōna ora ’ei tūsia mure ’ore. I ’ite na tātou ē, mai te mea e hōro’a tātou i tō tātou ’ā’au iāna ra, ma te ti’aturi iāna ’e ma te tūtava i te haere ma te pūai ato’a o tō tātou vārua i te ’ē’a o te ti’ara’a pipi, e hōroihia tātou ē ti’a mā roa, ’e e ho’i fa’ahou ā tātou i mua i te aro o tō tātou Metua here i te Ao ra.
’E nō reira, ma te fa’aro’o i roto i te tusia a Iesu Mesia, ’ua fāri’i tātou nā roto i tō tātou iho hina’aro e pe’e i te fa’anahora’a a te Metua i te Ao ra.
Terā te tumu tei ’ō nei tātou i ni’a i teie paraneta nehenehe ’o Fenua—’ua hōro’a te Atua i te rāve’a, ’e ’ua mā’iti tātou e fāri’i i te reira. I teienei, e tau poto noa tō te orara’a tāhuti nei ’e e hope te reira ’ia pohe tō tātou nei tino tāhuti. E’ita rā tō tātou iho e ha’amouhia. E tāmau noa tō tātou vārua i te ora ’a tīa’i noa ai te Ti’a-fa’ahou-ra’a—e tao’a hōro’a noa nā tō tātou Metua here i te Ao ra ’e nā tāna Tamaiti ’o Iesu Mesia, i te tā’āto’ara’a.2 I te ti’a-fa’ahou-ra’a, e riro tō tātou vārua ’e te tino i te tāhō’ē fa’ahou ā, ’aita fa’ahou e māuiui ’e ’aita e hapehape.
I muri iho i te ti’a-fa’ahou-ra’a, ’o te mahana ha’avāra’a ïa. Noa atu ē, i te hope’a, pauroa te fa’aorahia ’e te roa’a te hō’ē bāsileia hanahana, ’o rātou rā tei tu’u i tō rātou ti’aturira’a i roto i te Atua ’e tei ’imi ’ia pe’e i tāna mau ture ’e te mau ’ōro’a, e roa’a ïa ia rātou te ora i roto i te tau mure ’ore e’ita e nehenehe e feruri i te hanahana ’e te nehenehe rahi roa ’ino.
E riro terā mahana ha’avāra’a ’ei mahana aroha ’e te here—e mahana e fa’aorahia te ’ā’au māuiui, e monohia te roimata nō te māuiui i te roimata nō te māuruuru, e fa’atītī’aifarohia te mau mea ato’a.3
’Oia, e tae mai te ’oto rahi nō te mau hara. ’Oia, e tae mai te mihimihi ’e penei a’e te ahoaho nō tā tātou mau hape, tō tātou ma’ama’ara’a ’e tā tātou onoonora’a, tei fa’a’ere ia tātou i te mau rāve’a nō te ananahi rahi atu ā.
Tē vai nei rā tō’u ti’aturira’a ē, e’ita tātou e fāri’i noa i te ha’avāra’a a te Atua ; e māere ato’a rā tātou ’e e putapū roa ho’i i tōna maita’i rahi, tōna aroha, tōna ’ā’au hōro’a ’e tōna here ia tātou, tāna mau tamari’i. Mai te peu ’ua maita’i tō tātou mau hia’ai ’e tā tātou ’ohipa, mai te peu e fa’aro’o tō tātou i te hō’ē Atua ora, e tīa’i maoro tātou i tā Moroni i parau « te ha’avāra’a a Iehova teitei, ’o te Ha’avā mure ’ore ».4
Pro tanto quid retribuamus
E au mau taea’e, e au mau tuahine, e hoa here mā, ’aita ānei te ’ā’au ’e te ferurira’a i ’ī i te fa’ahiahia ’e te māere rahi nō te hi’ora’a i te fa’anahora’a rahi ’oa’oa tā te Metua i te Ao ra i fa’aineine nō tātou ? ’Aita ānei te reira e fa’a’ī nei ia tātou i te ’oa’oa e’ita e nehenehe e parau, i te ’itera’a i te ananahi hanahana i fa’aineinehia nō rātou ato’a tei ti’aturi i te Fatu ?
Mai te mea ’aita a’enei ’outou i fa’ahiahia ’e i ’oa’oa mai te reira, tē ani nei au ia ’outou ’ia ’imi, ’ia tuatāpapa ’e ’ia feruri i te mau parau mau ’ōhie o te ’evanelia i fa’aho’ihia mai, e parau hōhonu ho’i. « ’Ia vai noa ho’i te hanahanara’a ’e te hanohanora’a o te mure ’ore i ni’a i tō ’outou na mau ferurira’a ».5 Vaiiho i te reira e fa’a’ite pāpū ia ’outou i te fa’anahora’a hanahana nō te fa’aorara’a.
Mai te peu ’ua putapū a’ena ’outou i te reira, tē ani nei au : « ’Ua ti’a ānei ia ’outou ’ia [putapū] i te reira i teienei ? »6
’Aita i maoro a’enei ’ua tere au i Belfast, i Irelane ’Apato’erau. I’ō, ’ua haru tō’u mata i ni’a i te pihi’āi’a (blason) nō Belfast, tei ni’a iho te parau « Pro tanto quid retribuamus », ’oia ho’i « E aha tā tātou e fa’aho’i atu nō te mea i hōro’a-rahi-hia mai ? »7
Tē ani nei au ia tātou tāta’itahi ’ia feruri i teie uira’a. E aha tā tātou e fa’aho’i atu nō te diluvi māramarama ’e te parau mau tā te Atua i mani’i rahi i ni’a ia tātou ?
Tā te Metua here i ani noa mai, ’ia ora tātou mai te au i te parau mau i fāri’ihia ’e ’ia pe’e tātou i te ’ē’a tāna i tu’u mai. Nō reira, fa’aitoito ana’e, ti’aturi ana’e i te arata’ira’a a te Vārua. Nā roto i te parau ’e te ’ohipa, fa’a’ite ana’e i tō tātou ta’ata tupu i te poro’i fa’ahiahia ’e te māere rahi nō te fa’anahora’a ’oa’oa a te Atua. ’Ia riro tō tātou here i te Atua ’e i tāna mau tamari’i te tumu, inaha e mau taea’e ’e e mau tuahine rātou nō tātou. ’O te ha’amatara’a teie o te mea tā tātou e nehenehe e rave nō te mea i hōro’a-rahi-hia mai.
’Ia tae i te hō’ē mahana, « e tu’u te mau turi ato’a i raro ’e e fā’i te mau vaha ato’a » ē, e mea ti’a te mau ’ē’a o te Atua ’e e mea maita’i roa tāna fa’anahora’a.8 Nō tātou nei, ’a riro na i teie mahana. ’E parau ana’e mai ia Iakoba i tahito ra : « ’Auē te rahi o te rāve’a o tō tātou Atua ! »9
Tē faa’ite pāpū nei au i te reira, ma te māuruuru rahi i tō tātou Metua i te Ao ra, ’e te vaiiho nei au i ta’u ha’amaita’ira’a ia ’outou, i te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.