Bīskapi — Tā Kunga ganāmpulka gani

Elders Kventins L. Kuks

no Divpadsmit apustuļu kvoruma

Bīskapam ir īpaši svarīga loma, kalpojot par ganu, lai vadītu jauno paaudzi pie Jēzus Kristus.

Mani dārgie priesterības brāļi, vienā no visneaizmirstamākajām rindiņām ļoti iemīļotā garīgajā dziesmā tiek jautāts: „Vai gan, jaunieši, kavēsimies?”¹ Mans sirdī izjustais un pārliecinošais paziņojums, atbildot uz šo jautājumu, ir „Nē!”.

Lai pārliecinātos, ka šī atbilde ir patiesa, es šodien liecinu, ka jaunās paaudzes atbalstīšana neierastu izaicinājumu un kārdinājumu laikā ir būtiska atbildība, ko Debesu Tēvs ir uzticējis vecākiem un bīskapībām.² Ļaujiet man paskaidrot bīskapības nozīmi caur kādu personīgu pieredzi.

Kad es biju diakons, mana ģimene pārcēlās uz jaunu dzīvesvietu citā bīskapijā. Man bija jāuzsāk mācības vidusskolā, tāpēc man bija jāapmeklē arī jauna skola. Diakonu kvorumā bija apbrīnojama jauno vīriešu grupa. Lielākā daļa no viņu vecākiem bija aktīvi Baznīcas locekļi. Mana māte bija ļoti aktīva; mans tēvs bija visādā ziņā lielisks cilvēks, taču nebija aktīvs Baznīcas loceklis.

Otrais padomnieks bīskapībā,³ brālis Dīns Eirs, bija uzticīgs vadītājs. Kamēr es aizvien centos iejusties jaunajā bīskapijā, tika paziņots par tēvu un dēlu pasākumu Bērleikā — apmēram 65 kilometru attālumā. Es nedomāju, ka to varēšu apmeklēt bez sava tēva. Taču brālis Eirs izteica man īpašu uzaicinājumu — doties kopā ar viņu. Viņš par manu tēvu izteicās laipni un cieņpilni, taču uzsvēra, cik svarīga ir šī iespēja — būt kopā ar pārējiem diakonu kvoruma locekļiem. Tāpēc es nolēmu doties kopā ar brāli Eiru, un man bija brīnišķīga pieredze.

Brālis Eirs bija apbrīnojams kristīgās mīlestības piemērs, pildot bīskapības pienākumu — atbalstīt vecākus jauniešu pārraudzīšanā un audzināšanā. Viņš mani lieliski uzņēma šajā jaunajā bīskapijā un bija mans mentors.

Dažus mēnešus pirms es 1960. gadā devos misijā, brālis Eirs 39 gadu vecumā nomira no vēža. Viņam palika sieva ar pieciem bērniem, kuri bija jaunāki par 16 gadiem. Viņa vecākie dēli, Ričards un Kriss Eiri, man apliecināja, ka viņu tēva trūkumu aizstāja bīskapība, kas atbalstīja un pārraudzīja viņus un viņu jaunākos brāļus un māsu ar kristīgu mīlestību, par ko es esmu pateicīgs.

Vecākiem vienmēr būs galvenā atbildība par savām ģimenēm.⁴ Taču arī kvorumu prezidiji sniedz būtisku atbalstu un vadību kvorumu locekļiem, palīdzot viņiem pacelt Ārona priesterības pienākumus un spēku līdz savas dzīves centram.⁵

Šodien mans mērķis ir pievērsties bīskapiem un viņu padomniekiem, kurus noteikti var dēvēt par „Tā Kunga ganāmpulka ganiem” — uzsverot to, ka viņi ir jaunās paaudzes gani.⁶ Interesanti, ka apustulis Pēteris atsaucās uz Jēzu Kristu kā uz jūsu „dvēseļu Gan[u] un Sarg[u]”.⁷

Prezidējot bīskapijā, bīskapam ir pieci galvenie pienākumi:

Viņš ir prezidējošais augstais priesteris bīskapijā.⁸
Viņš ir Ārona priesterības prezidents.⁹
Viņš ir soģis.¹⁰
Viņš koordinē glābšanas un paaugstināšanas darbu, tostarp rūpējoties par grūtībās nonākušajiem.¹¹
Viņš pārrauga pierakstus, finanses un sanāksmju nama izmantošanu.¹²

Būdams augstais priesteris, bīskaps ir bīskapijas „garīgais vadītājs”.¹³ Viņš ir „uzticīgs Jēzus Kristus māceklis”.¹⁴

Turklāt „bīskaps koordinē glābšanas un paaugstināšanas darbu bīskapijā”.¹⁵ Bīskapam būtu jādeleģē ikdienas atbildība elderu kvoruma un Palīdzības biedrības prezidijiem attiecībā uz dalīšanos evaņģēlijā, jauno un atgriezušos Baznīcas locekļu stiprināšanu, gādīgo kalpošanu, kā arī tempļa un ģimenes vēstures darbu.¹⁶ Bīskaps koordinē šo darbu bīskapijas padomes un bīskapijas jauniešu padomes sapulcēs.

Bīskapam ir īpaši svarīga loma, kalpojot par ganu, lai vadītu jauno paaudzi, tostarp jaunos neprecētos pieaugušos, pie Jēzus Kristus.¹⁷ Prezidents Rasels M. Nelsons ir uzsvēris bīskapa un viņa padomnieku būtisko lomu. Viņš ir mācījis, ka viņu „pirmais un svarīgākais pienākums ir gādāt par savas bīskapijas jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm”.¹⁸ Bīskapība atbalsta vecākus, pārraugot un audzinot bērnus un jauniešus bīskapijā. Bīskaps un bīskapijas Jauno sieviešu prezidente kopīgi apspriežas. Viņi cenšas palīdzēt jauniešiem dzīvot saskaņā ar standartiem, kas aprakstīti brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai, saņemt priekšrakstus, kā arī noslēgt un turēt svētās derības.

Jūs varētu jautāt: „Kāpēc bīskapam tiek norādīts tik daudz laika pavadīt kopā ar jauniešiem?” Tas Kungs ir organizējis Savu Baznīcu, lai īstenotu būtiski svarīgas prioritātes. Tādēļ Viņa Baznīcas organizācijai ir struktūra, kurā bīskapam ir divējāda atbildība. Viņam ir doktrināra atbildība par bīskapiju kopumā, taču viņam ir arī īpaša doktrināra atbildība par priesteru kvorumu.¹⁹

Jaunie vīrieši, kuri ir priesteri, un tāda paša vecuma jaunās sievietes ir ļoti svarīgā savas dzīves un attīstības posmā. Īsā laika posmā viņi pieņem lēmumus, kuriem ir būtiska ietekme uz visu mūžu. Viņi nosaka, vai viņi būs cienīgi doties uz templi, kalpos misijā,²⁰ tieksies pēc tempļa laulības un sagatavosies savas dzīves darbam. Kad šie lēmumi ir pieņemti, tiem ir dziļi garīga un praktiska ietekme uz visu viņu atlikušo dzīvi. Bīskapi, lūdzu, saprotiet, ka salīdzinoši īsais laiks, kas pavadīts kopā ar jauno priesteri, jauno sievieti vai jauno pieaugušo, var palīdzēt viņiem izprast spēku, kas viņiem ir pieejams caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu. Tas var sniegt viņiem redzējumu, kas būtiski ietekmēs visu viņu dzīvi.

Viens no labākajiem piemēriem, ko esmu redzējis attiecībā uz bīskapu, kurš sniedza šādu redzējumu saviem jauniešiem, bija bīskaps Moa Mahē. Viņš tika aicināts par pirmo bīskapu Sanfrancisko tongiešu bīskapijā.²¹ Viņš bija imigrants no Vavaū Tongas. Viņa bīskapija atradās netālu no Sanfrancisko, Kalifornijas, lidostas, kur viņš strādāja.²²

Bīskapijā bija daudz jauniešu — lielākoties no ģimenēm, kas nesen bija ieceļojušas ASV. Bīskaps Mahē ne tikai mācīja viņus ar vārdiem un piemēru, kā būt taisnīgiem Jēzus Kristus mācekļiem, bet arī palīdzēja viņiem saredzēt, kādi viņi varētu kļūt, un palīdzēja viņiem sagatavoties templim, misijām, izglītībai un darbam. Viņš nokalpoja gandrīz astoņus gadus, un viņa sapņi un vēlmes attiecībā uz jauniešiem kļuva par īstenību.

Gandrīz 90 procentu no jaunajiem vīriešiem Ārona priesterības kvorumos kalpoja misijās. Piecpadsmit jaunie vīrieši un sievietes bija pirmie Baznīcas locekļi savās ģimenēs, kas mācījās koledžā.²³ Viņš tikās ar vietējās vidusskolas direktoru (kurš nebija no mūsu ticības), un viņi sadraudzējās un sadarbojās, lai palīdzētu katram jaunietim sasniegt vērtīgus mērķus un pārvarēt problēmas. Direktors man pastāstīja, ka bīskaps Mahē palīdzēja viņam strādāt ar imigrantiem no visām ticībām, kuriem bija grūtības. Šie jaunieši zināja, ka bīskaps viņus mīl.

Diemžēl bīskaps Mahē aizgāja mūžībā, kamēr vēl kalpoja par bīskapu. Es nekad neaizmirsīšu viņa aizkustinošās un iedvesmojošās bēres. Tās apmeklēja milzīgs ļaužu pulks. Korī bija vairāk nekā 35 uzticīgi, gados jauni Baznīcas locekļi, kuri bija kalpojuši misijā vai apmeklēja koledžu un kuri bija bijuši jaunieši bīskapa kalpošanas laikā. Kāds runātājs izteica dziļu pateicību bīskapijas jauniešu un jauno pieaugušo vārdā. Viņš godināja bīskapu Mahē par redzējumu, ko viņš tiem bija devis, sagatavojot viņus dzīvei un taisnīgai kalpošanai. Taču pats svarīgākais bija tas, ka bīskaps Mahē viņiem bija palīdzējis stiprināt ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, lai Viņš kļūtu par viņu dzīves pamatu.

Bīskapi, lai arī kur jūs kalpotu — vai tās būtu intervijas vai citas sarunas, jūs varat sniegt šādu redzējumu un stiprināt ticību Jēzum Kristum. Jūs varat izteikt spēcīgus aicinājumus mainīt uzvedību, sagatavot viņus dzīvei un iedvesmot viņus palikt uz derību takas.

Turklāt jūs varat palīdzēt jauniešiem, kuriem ir nesaskaņas ar vecākiem par salīdzinoši nesvarīgām lietām.²⁴ Tajā laikā, kad jauniešiem mēdz būt vislielākās nesaskaņas ar vecākiem, šī persona, kura prezidē viņu kvorumā un kura viņus garīgi pārrauga, ir arī tā pati persona, pie kuras viņu vecāki dodas pēc tempļa apmeklējuma rekomendācijas. Tādējādi bīskapam ir unikāla iespēja dot padomu gan jauniešiem, gan viņu vecākiem, ja kādas nesaskaņas ir radījušas domstarpības. Bīskapi var palīdzēt gan uzlūkot lietas no mūžīgā skatupunkta, gan atrisināt vairāk vai mazāk svarīgus jautājumus. Mēs iesakām, lai bīskapiem netiktu nozīmētas ģimenes, kurām kalpot norīkojumā, lai viņi varētu veltīt savu laiku un enerģiju jauniešiem un viņu ģimenēm šādās situācijās.²⁵

Es pazīstu kādu bīskapu, kuram izdevās atrisināt ārkārtīgi lielu strīdu starp dēlu un viņa vecākiem, radot viņu mājās saskaņu un vairojot viņu nodošanos evaņģēlijam. Bīskaps palīdzēja vecākiem saprast, ka centieni būt par Jēzus Kristus mācekļiem ir svarīgāki par to, kā un kad tiek paveikti ikdienas mājas darbi.

Lai pavadītu vairāk laika kopā ar jauniešiem, lai kur viņi arī būtu, tostarp skolas pasākumos vai aktivitātēs, bīskapībām ir dots padoms — deleģēt piemērotas pieaugušo sanāksmes un pārrunas. Lai gan bīskapi var sniegt padomus nopietnos un steidzamos jautājumos, mēs iesakām deleģēt ikdienišķas pārrunas par pastāvīgām un mazāk steidzamām lietām, kas nav saistītas ar, piemēram, cienīguma noteikšanu, elderu kvoruma vai Palīdzības biedrības locekļiem — parasti prezidijiem vai kalpojošajiem brāļiem un māsām. Gars vadīs vadītājus,²⁶ lai viņi varētu izvēlēties piemērotus Baznīcas locekļus šādu pārrunu veikšanai. Tiem, kuri saņem šo uzdevumu — veikt pārrunas —, ir tiesības saņemt atklāsmi. Viņiem, protams, vienmēr ir jāievēro stingra konfidencialitāte.

Apdomīgi vadītāji vienmēr ir nesuši upurus jaunās paaudzes labā. Tieši viņiem bīskapības locekļi velta lielāko daļu sava kalpošanas laika Baznīcā.

Tagad es vēlos pateikt kaut ko tieši jauniešiem un pēc tam mūsu bīskapiem.

Daudziem no jums, dārgie jaunieši, iespējams, nav skaidra redzējuma par to, kas jūs esat un par ko jūs varat kļūt. Tomēr jūs atrodaties uz sliekšņa, lai pieņemtu svarīgākos lēmumus savā dzīvē. Lūdzu, apspriedieties ar saviem vecākiem un ar savu bīskapu par svarīgajām izvēlēm, kas jūs sagaida. Ļaujiet bīskapam būt jūsu draugam un padomdevējam.

Mēs apzināmies, ka jums visapkārt ir pārbaudījumi un kārdinājumi. Mums visiem katru dienu ir jānožēlo grēki, kā to ir mācījis prezidents Nelsons. Lūdzu, runājiet ar savu bīskapu par jebkuru jautājumu, kurā viņš kā soģis var jums palīdzēt sakārtot dzīvi kopā ar To Kungu, gatavojoties lielajam darbam, ko Viņš jums ir paredzējis šajā pēdējā atklāšanas laikmetā.²⁷ Saskaņā ar prezidenta Nelsona aicinājumu, lūdzu, sagatavojieties savai dalībai Tā Kunga jauniešu bataljonā!²⁸

Tagad daži vārdi jums, dārgie bīskapi, Baznīcas vadības un tās locekļu vārdā. Mēs izsakām jums dziļu pateicību. Ņemot vērā pielāgojumus, ko jums lūdza veikt pēdējos gados, dārgie bīskapi, lūdzu, ziniet, ka mēs jūs ļoti mīlam un novērtējam. Jūsu ieguldījums valstībā ir gandrīz neaprakstāms. Baznīcai ir 30 900 bīskapu un draudžu prezidentu, kuri kalpo visā pasaulē.²⁹ Mēs cienām ikvienu no jums.

Daži vārdi un svētie aicinājumi, kas ar tiem tiek aprakstīti, ir piesātināti ar gandrīz garīgu, pārpasaulīgu nozīmi. Bīskapa aicinājums noteikti ir viens no šiem vārdiem. Kalpot Tam Kungam šajā amatā ir kaut kas ievērojams ļoti daudzējādā ziņā. Bīskapa aicināšana, atbalstīšana un iesvētīšana ir neaizmirstama pieredze. Manā uztverē tā ierindojas pavisam nelielā to diženo notikumu skaitā, kas izraisa dziļas sajūtas plašā spektrā. Tā pilnīgi iederas tādu svarīgu notikumu hierarhijā, kā laulība un kļūšana par tēvu, ko nevar aprakstīt tikai dažos vārdos.³⁰

Bīskapi, mēs jūs atbalstām! Bīskapi, mēs jūs mīlam! Jūs patiesi esat Tā Kunga ganāmpulka gani. Glābējs jūs nepametīs šajos svētajos aicinājumos. Par to es šajā Lieldienu nedēļas nogalē liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.