Jūsu skumjas tiks vērstas priekā
Es aicinu visus, kas izjūt skumjas, visus, kas prāto par to, kas notiek pēc mūsu nāves, uzticēties Kristum.
Pirms vairākiem gadiem, apmeklējot sanāksmes Soltleiksitijā, ar mani sasveicinājās mūsu dārgais pravietis Rasels M. Nelsons. Sev raksturīgajā laipnajā un personīgajā veidā viņš jautāja: „Mark, kā klājas tavai mammai?”
Es viņam pastāstīju, ka biju viņu apciemojis nedēļas sākumā viņas mājās Jaunzēlandē un ka viņa noveco, taču ir ticības pilna un iedvesmo visus, kas viņu pazīst.
Tad viņš sacīja: „Lūdzu, nodod viņai manus mīlestības apliecinājumus … un pasaki, ka es ar nepacietību gaidu mūsu tikšanos.”
Es biju diezgan pārsteigts un jautāju: „Vai jums drīzumā ir ieplānots brauciens uz Jaunzēlandi?”
Ar gādīgu sirsnību viņš atbildēja: „Ak, nē, es viņu sastapšu nākamajā dzīvē.”
Savu atbildi viņš pauda pilnā nopietnībā. Tas bija pavisam dabisks fakta apliecinājums. Šajā privātajā brīdī es dzirdēju un sajutu skaidru mūsdienu pravieša liecību par to, ka dzīve turpinās arī pēc nāves.
Šajā konferences nedēļas nogalē jūs dzirdēsiet mūsdienu apustuļu un praviešu liecības par Jēzus Kristus Augšāmcelšanos. „Mūsu reliģijas pamatprincipi ir apustuļu un praviešu liecība par Jēzu Kristu, — ka Viņš nomira, tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlās, … viss pārējais, kas attiecas uz mūsu reliģiju, ir tikai pielikumi [šai patiesībai].”1 Es apsolu — ja jūs klausīsieties ar patiesu nolūku, Gars jūsu prātā un sirdī apstiprinās šo liecību patiesumu.2
Jēzus sendienu apustuļi uz mūžiem izmainījās pēc tam, kad Viņš viņiem parādījās pēc Savas nāves. Desmit no viņiem paši redzēja, ka Viņš bija augšāmcēlies. Toms, kurš sākotnēji nebija klāt, paziņoja: „Ja es neredz[ēšu] … es neticēšu.”3 Vēlāk Jēzus pamācīja Tomu: „Neesi neticīgs, bet ticīgs.”4 Tad Tas Kungs mācīja ticības svarīgo lomu: „Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!”5
Augšāmceltais Kungs deva Saviem apustuļiem uzdevumu — liecināt par Viņu. Tāpat kā mūsdienu apustuļi, arī viņi atstāja pasaulīgās nodarbes un aizvadīja atlikušo mūžu drosmīgi liecinot par to, ka Dievs ir augšāmcēlis Jēzu. Viņu spēcīgās liecības sniedza vadību tūkstošiem cilvēku pieņemt aicinājumu kristīties.6
Lieldienu rīta brīnišķīgajam vēstījumam ir galvenā loma kristietības pasaulē. Jēzus Kristus ir augšamcēlies no mirušajiem, un tāpēc arī mēs dzīvosim pēc savas nāves. Šīs zināšanas mūsu dzīvei piešķir nozīmi un mērķi. Ja mēs virzīsimies uz priekšu ar ticību, mēs uz mūžiem izmainīsimies, tāpat kā sendienu apustuļi. Mēs, tāpat kā viņi, varēsim izturēt jebkādas grūtības, ja mums būs ticība Jēzum Kristum. Šī ticība dod mums arī cerību, ka pienāks laiks, kad mūsu „skumjas tiks vērstas priekā”.7
Manas paša ticības pirmsākumi meklējami pēc tam, kad tika piedzīvotas skumjas.
Mans tēvs un māte bija aitkopji Jaunzēlandē.8 Viņiem bija priekpilna dzīve. Kā jauns precēts pāris viņi tika svētīti ar trim mazām meitenītēm. Jaunāko no viņām nosauca par Annu. Kādu dienu, kad viņi kopā atpūtās pie ezera, gandrīz pusotru gadu vecā Anna aiztipināja prom. Pēc vairāku minūšu izmisīgiem meklējumiem viņa tika atrasta ūdenī bez dzīvības pazīmēm.
Šī traģēdija radīja neizsakāmas skumjas. Pēc daudziem gadiem tētis rakstīja, ka daļa smieklu uz visiem laikiem izgaisa no viņu dzīves. Tā arī raisīja alkas pēc atbildēm uz vissvarīgākajiem dzīves jautājumiem: „Kas notiks ar mūsu dārgo Annu? Vai mēs viņu kādreiz atkal redzēsim? Kā mūsu ģimene var atkal būt laimīga?”
Dažus gadus pēc šīs traģēdijas mūsu saimniecībā ieradās divi jauni misionāri no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas. Viņi sāka mācīt patiesības, kas atrodamas Mormona Grāmatā un Bībelē. Šīs patiesās mācības ietver pārliecību, ka Anna tagad dzīvo garu pasaulē. Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, arī Anna augšāmcelsies. Viņi mācīja, ka Jēzus Kristus Baznīca atkal ir atjaunota uz Zemes līdz ar mūsdienu pravieti un divpadsmit apustuļiem. Un viņi mācīja unikālu un ievērības cienīgu doktrīnu, ka ģimenes var tikt saistītas uz mūžību ar tām pašām priesterības pilnvarām, kuras Jēzus Kristus deva Savam galvenajam apustulim Pēterim.9
Mamma uzreiz atpazina patiesību un saņēma Gara apliecinājumu. Taču tētis turpmāko gadu pieredzēja iekšēju cīņu starp šaubām un garīgajiem pamudinājumiem. Viņš arī nebija gatavs mainīt savu dzīvesveidu. Kādu rītu pēc negulētas nakts, satraukti staigādams pa mājokli, viņš pienāca pie mammas un sacīja: „Es kristīšos šodien vai nekad.”
Mamma atstāstīja šo notikumu misionāriem, un viņi uzreiz saprata, ka mana tēva ticība šajā brīdī vai nu kļūs spožāka, vai arī apdzisīs.
Tajā pašā rītā mūsu ģimene devās uz tuvāko pludmali. Nezinot par notiekošo, mēs, bērni, smilšu kāpās sarīkojām pikniku, kamēr elders Boids Grīns un elders Gerijs Šefīlds ieveda manus vecākus okeānā un viņus kristīja. Turpinot apliecināt savu ticību, tēvs privāti uzņēmās saistības pret To Kungu, ka visu mūžu, lai kas arī notiktu, viņš būs patiess dotajiem solījumiem.
Gadu vēlāk Hamiltonā, Jaunzēlandē, tika iesvētīts templis. Neilgi pēc tam mūsu ģimene kopā ar kādu, kura pārstāvēja Annu, nometās ceļos pie altāra šajā Tā Kunga svētajā namā. Toreiz ar priesterības pilnvarām mēs tikām saistīti kā mūžīgā ģimene vienkāršā un skaistā priekšrakstā. Tas atnesa lielu mieru un prieku.
Pēc daudziem gadiem tētis man pastāstīja, ka, ja nebūtu Annas traģiskās nāves, viņš nekad nebūtu kļuvis pietiekami pazemīgs, lai pieņemtu atjaunoto evaņģēliju. Tomēr Tā Kunga Gars iedvesa cerību, ka tas, ko mācīja misionāri, ir patiesība. Manu vecāku ticība turpināja pieaugt, un viņu abu liecība kļuva tik stipra, ka tā klusi un pazemīgi vadīja katru viņu dzīves lēmumu.
Es vienmēr būšu pateicīgs par savu vecāku piemēru nākamajām paaudzēm. Nav iespējams noteikt, cik daudzu cilvēku dzīve uz mūžu tika mainīta, pateicoties viņu ticības izpausmēm, kas bija atbilde uz dziļām skumjām.
Es aicinu visus, kas izjūt skumjas, visus, kas cīnās ar šaubām, visus, kas prāto par to, kas notiek pēc mūsu nāves, uzticēties Kristum. Es apsolu — ja jums būs vēlme ticēt, ja jūs rīkosieties saskaņā ar ticību un sekosiet Gara čukstiem, jūs atradīsiet prieku šajā dzīvē un nākamajā pasaulē.
Kā es gaidu to dienu, kad satikšu savu māsu Annu! Es ceru uz priecīgu atkalredzēšanos ar savu tēvu, kurš nomira pirms vairāk nekā 30 gadiem. Es liecinu par prieku, ko iespējams rast, dzīvojot saskaņā ar ticību jeb ticot neredzot, taču zinot ar Svētā Gara spēku, ka Jēzus Kristus dzīvo. No visas savas sirds un dvēseles es izvēlos sekot Jēzum Kristum un Viņa atjaunotajam evaņģēlijam. Tas svētī ikvienu manas dzīves aspektu. Es zinu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, mūsu Glābējs un Pestītājs. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.