Kristus ir augšāmcēlies; ticība Viņam pārcels kalnus
Ticība Jēzum Kristum ir lielākais spēks, kas mums ir pieejams šajā dzīvē. Tas visu spēj, kas tic.
Mani dārgie brāļi un māsas, es esmu pateicīgs par šo iespēju — uzrunāt jūs šajā Lieldienu svētdienā.1 Jēzus Kristus izpērkošais upuris un Augšāmcelšanās uz mūžiem izmainīja mūsu katra dzīvi. Mēs mīlam Viņu un pateicībā pielūdzam Viņu un mūsu Debesu Tēvu.
Pēdējos sešus mēnešus mēs esam turpinājuši cīnīties ar globālo pandēmiju. Es apbrīnoju jūsu izturību un garīgo spēku, saskaroties ar slimību, zaudējumu un izolāciju. Es nemitīgi lūdzu, lai caur visām šīm pieredzēm jūs sajustu Tā Kunga neizsmeļamo mīlestību pret jums. Ja jūsu reakcija uz saviem pārbaudījumiem lika jums kļūt par spēcīgākiem mācekļiem, pagājušais gads nav nodzīvots veltīgi.
Šorīt mēs dzirdējām uzrunas no Baznīcas vadītājiem, kas nāk no katra apdzīvota Zemes kontinenta. Patiesi, evaņģēlija svētības ir dotas katrai rasei, valodai un tautai. Jēzus Kristus Baznīca ir pasaules mēroga baznīca. Jēzus Kristus ir mūsu vadītājs.
Par laimi, pat pandēmijai nav bijis pa spēkam palēnināt Viņa patiesības izplatīšanos. Jēzus Kristus evaņģēlijs ir tieši tas, kas vajadzīgs šajā apjukuma, pretrunu un noguruma pilnajā pasaulē.
Katrs Dieva bērns ir pelnījis iespēju dzirdēt un pieņemt Jēzus Kristus vēstījumu, kas nes dziedināšanu un pestīšanu. Neviens cits vēstījums nav svarīgāks mūsu laimei — kā tagad, tā mūžībā.2 Neviens cits vēstījums nesatur tik daudz cerības. Neviens cits vēstījums nevar novērst nesaskaņas mūsu sabiedrībā.
Ticība Jēzum Kristum ir visa pamatā, un caur to nāk dievišķais spēks. Apustulis Pāvils ir teicis: „Bez ticības nevar patikt [Dievam]. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”3
Viss, kas dzīvē ir labs, — katra potenciālā svētība, kam ir nozīme mūžībā, — sākas ar ticību. Kad iegūstam ticību tam, ka Dievs vēlas mūs vadīt, mēs atļaujam Viņam mūsu dzīvē gūt virsroku. Patiesa grēku nožēlošana sākas ar ticību tam, ka Jēzum Kristum piemīt spēks mūs attīrīt, dziedināt un stiprināt.4
„[Nenoliedziet] Dieva spēku,” paziņoja pravietis Moronijs, „jo Viņš darbojas ar spēku, atbilstoši cilvēku bērnu ticībai.”5 Tā ir mūsu ticība, kas atraisa Dieva spēku mūsu dzīvē.
Un tomēr ticības izrādīšana var šķist nomācoša. Dažkārt mēs prātojam, vai vispār varam sakopot pietiekami daudz ticības, lai saņemtu tik ļoti nepieciešamās svētības. Taču caur pravieša Almas vārdiem Mormona Grāmatā Tas Kungs atraidīja šīs bailes.
Alma mūs lūdz vien pārbaudīt viņa vārdus un „[izmantot] kaut kripatiņu ticības, jā, pat ja jūs nevarat vairāk, kā vēlēties ticēt”.6 Frāze „kripatiņa ticības” man atgādina Tā Kunga solījumu Bībelē, proti, ja mums „ticība ir kā sinepju graudiņš”, mēs varēsim „[sacīt] šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, — un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams”.7
Tas Kungs saprot mūsu laicīgās vājības. Mēs visi dažkārt paklūpam. Taču Viņš arī zina par mūsu lielo potenciālu. Sākumā sinepju graudiņš ir ļoti maziņš, taču tas izaug par lielu koku, kas ļauj putniem tā zaros vīt ligzdas. Sinepju graudiņš simbolizē mazu, bet augošu ticību.8
Tas Kungs neprasa no mums pilnīgu ticību, lai mēs saņemtu Viņa pilnīgo spēku. Tomēr Viņš lūdz, lai mēs ticētu.
Mani dārgie brāļi un māsas, mans aicinājums šajā Lieldienu rītā ir šāds: sāciet šodien vairot savu ticību! Caur jūsu ticību Jēzus Kristus vairos jūsu spēju pārcelt kalnus jūsu dzīvē,9 pat ja jūsu personīgie izaicinājumi var šķist tik lieli kā Everests.
Jūsu kalni varētu būt vientulība, šaubas, slimība vai citas personīgās problēmas. Jūs sastapsieties ar dažādiem kalniem, un tomēr atbilde uz katru jūsu izaicinājumu ir — vairojiet savu ticību. Tas prasa ieguldīt darbu. Slinkiem studentiem un paviršiem mācekļiem vienmēr būs grūtības atrast pat kripatiņu ticības.
Lai kaut ko paveiktu labi, ir jāpieliek pūles. Tas attiecas arī uz to, lai kļūtu par patieso Jēzus Kristus mācekli. Vairot savu ticību un paļaušanos uz Viņu — prasa pūles. Es vēlos jums piedāvāt piecus ieteikumus, palīdzot jums attīstīt šādu ticību un paļaušanos.
Pirmkārt, studējiet. Iesaistieties mācību procesā. Iedziļinieties Svētajos Rakstos, lai labāk saprastu Kristus misiju un kalpošanu. Pārziniet Kristus mācību, lai jūs saprastu tās spēku savā dzīvē. Pieņemiet sevī patiesību, ka Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana attiecas uz jums. Viņš uzņēmās uz Sevis jūsu ciešanas, jūsu kļūdas, jūsu vājības un jūsu grēkus. Viņš samaksāja kompensējošo cenu un nodrošināja jūs ar spēku pārcelt jebkādu kalnu, ko sastapsiet savā ceļā. Šo spēku jūs iegūstat ar ticību, paļaušanos un gatavību Viņam sekot.
Jūsu kalnu pārcelšanai, iespējams, būs nepieciešams brīnums. Mācieties par brīnumiem. Brīnumi rodas saskaņā ar jūsu ticību Tam Kungam. Šīs ticības pamatā ir paļaušanās uz Viņa gribu un Viņa noteikto laiku, uz to, kā un kad Viņš jūs svētīs ar brīnumaino palīdzību, pēc kuras jūs tiecaties. Tikai jūsu neticība aizkavēs Dievu no svētīšanas jūs ar brīnumiem, lai jūs varētu pārcelt kalnus savā dzīvē.10
Jo vairāk jūs mācīsieties par Glābēju, jo vieglāk jums būs paļauties uz Viņa žēlastību, Viņa nebeidzamo mīlestību un Viņa spēcinošo, dziedinošo un pestījošo spēku. Glābējs atrodas jums vistuvāk tad, kad jūs nonākat pie kalna vai kāpjat tajā ar ticību.
Otrkārt, izvēlieties ticēt Jēzum Kristum. Ja jums ir šaubas attiecībā uz Dievu Tēvu un Viņa mīļoto Dēlu, Atjaunošanas īstenumu vai Džozefa Smita dievišķā aicinājuma — būt par pravieti — patiesumu, izvēlieties ticēt11 un palieciet uzticīgi. Vērsieties ar saviem jautājumiem pie Tā Kunga un meklējiet atbildes citos uzticamos avotos. Studējiet ar vēlmi ticēt, nevis ar cerību atrast trūkumus pravieša dzīvē vai neatbilstību Svētajos Rakstos. Pārstājiet vairot savas šaubas, tās atkārtoti pārrunājot ar citiem cilvēkiem, kas apšauba. Ļaujiet Tam Kungam jūs vadīt pa garīgo atklājumu ceļu.
Treškārt, rīkojieties ticībā. Ko jūs darītu, ja jums būtu vairāk ticības? Padomājiet par to. Pierakstiet to. Tad saņemiet vairāk ticības, darot to, kam nepieciešama lielāka ticība.
Ceturtkārt, cienīgi piedalieties svētajos priekšrakstos. Priekšraksti atraisa Dieva spēku jūsu dzīvē.12
Un piektkārt, lūdziet Debesu Tēvam pēc palīdzības Jēzus Kristus Vārdā.
Ticība prasa ieguldīt darbu. Lai saņemtu atklāsmi, ir jāiegulda darbs. Bet „ikviens, kas lūdz, dabū, un kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts”.13 Dievs zina, kas palīdzēs jūsu ticībai augt. Jautājiet un tad jautājiet vēlreiz.
Neticīgais varētu teikt, ka ticība piederas vājajiem. Taču šis apgalvojums ignorē ticības spēku. Vai Glābēja apustuļi turpinātu mācīt Viņa doktrīnu pēc Viņa nāves, pakļaujot savu dzīvību briesmām, ja viņi Viņu apšaubītu?14 Vai Džozefs un Hairams Smiti mirtu mocekļu nāvē, aizstāvot Tā Kunga Baznīcas atjaunošanu, ja vien viņiem nebūtu drošas liecības par to, ka tā ir patiesa? Vai gandrīz 2000 svēto būtu miruši uz pionieru takas,15 ja viņi neticētu, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs ir ticis atjaunots? Patiesi, ticība ir spēks, kas ļauj mazticīgajam paveikt neiespējamo.
Neapslāpējiet to ticību, kas jums jau ir. Lai pievienotos Baznīcai un paliktu uzticīgiem, ir nepieciešama ticība. Lai sekotu praviešiem, nevis mācītiem cilvēkiem un populāriem viedokļiem, ir nepieciešama ticība. Lai kalpotu misijā pandēmijas laikā, ir nepieciešama ticība. Lai dzīvotu šķīstu dzīvi, kad pasaule skaļi klāsta to, ka Dieva šķīstības likums mūsdienās ir novecojis, ir nepieciešama ticība. Lai mācītu bērniem evaņģēliju laicīgā pasaulē, ir nepieciešama ticība. Lai lūgtos par tuva cilvēka dzīvību, ir nepieciešama ticība, un vēl lielāka ticība, lai pieņemtu atbildi, kas sniedz vilšanos.
Pirms diviem gadiem māsa Nelsone un es apmeklējām Samoa, Tongu, Fidži un Taiti. Katra no šīm salu tautām vairāku dienu garumā bija piedzīvojusi smagas lietusgāzes. Baznīcas locekļi bija gavējuši un lūguši par to, lai viņu sanāksmes brīvā dabā tiktu pasargātas no lietus.
Samoa, Fidži un Taiti pirms paša sanāksmju sākuma lietus mitējās. Taču Tongā lietus nepārstāja līt. Tomēr 13 000 uzticīgo svēto bija ieradušies vairākas stundas iepriekš, lai ieņemtu vietas, un pacietīgi sēdēja, kamēr lija stiprs lietus, un tad vēl turpināja sēdēt ļoti slapjā divu stundu garā sanāksmē.
Mēs redzējām šo salu iedzīvotāju spēcīgo ticību darbībā, — ticību, kas bija pietiekama, lai apstādinātu lietu, un ticību, kas ļāva neatkāpties, kad lietus nepārstāja līt.
Kalni mūsu dzīvē ne vienmēr tiek pārcelti kā vai kad mums to gribētos. Taču mūsu ticība vienmēr dzīs mūs uz priekšu. Ticība vienmēr vairo mūsu piekļuvi dievišķajam spēkam.
Lūdzu, paturiet prātā: ja šajā pasaulē visi apstākļi un visi cilvēki, kam jūs uzticaties, pievils, Jēzus Kristus un Viņa Baznīca nekad jūs nepievils. Tas Kungs nekad nesnauž un neguļ.16 Viņš „ir tāds pats vakar, šodien un [rīt]”.17 Viņš neatmetīs Savas derības,18 Savus solījumus vai Savu mīlestību pret Savu tautu. Viņš dara brīnumus šodien, un Viņš darīs brīnumus rīt.19
Ticība Jēzum Kristum ir lielākais spēks, kas mums ir pieejams šajā dzīvē. Tas visu spēj, kas tic.20
Jūsu augošā ticība Viņam pārcels kalnus — ne tos akmens kalnus, kas izdaiļo Zemi, bet gan ciešanu kalnus jūsu dzīvē. Jūsu plaukstošā ticība palīdzēs jums pārvērst izaicinājumus par neredzētu izaugsmes iespēju.
Šajā Lieldienu svētdienā ar dziļu mīlestību un pateicību es liecinu, ka Jēzus Kristus patiesi ir augšāmcēlies. Viņš ir augšāmcēlies, lai vadītu Savu Baznīcu. Viņš ir augšāmcēlies, lai svētītu visu Dieva bērnu dzīves, lai arī kur viņi dzīvotu. Ar ticību Viņam mēs varam pārcelt kalnus mūsu dzīvē. Par to es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.