Apmeklējuma mācības vēstījums
Jēzus Kristus dievišķā misija — dzīvības maize
Lūgšanu pilnas izstudējiet šo materiālu un lūdziet par to, lai zinātu, kā tajā dalīties. Kā izpratne par Glābēja dzīvi un Viņa misiju vairo jūsu ticību Viņam un svētī māsas, par kurām rūpējaties, veicot apmeklējuma mācības pienākumu? Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet reliefsociety.lds.org.
Ticība, ģimene, palīdzība
Fragments no Valtera Reina gleznas Mani pieminēdami.
Jēzus teica: „Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi.” (Jāņa 6:51.) „Jēzus māca mums, Saviem mācekļiem, ka mums ik dienu vajadzētu vērsties pie Dieva pēc maizes — pēc palīdzības un spēka, kas mums nepieciešams tieši tajā dienā,” saka elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma. „Tā Kunga aicinājums … liecina par mīlošu Dievu, kas zina pat par nelielām, ikdienišķām Savu bērnu vajadzībām un dedzīgi vēlas palīdzēt tiem — citam pēc cita. Viņš saka, ka mēs varam lūgt ticībā šai Būtnei, „kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un [mums] taps dots” (Jēkaba v. 1:5).”1 Ja mēs apzināsimies, ka Jēzus Kristus apmierinās mūsu vajadzības, mēs vērsīsimies pie Viņa, lai gūtu garīgu spēku.
Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, aicina mūs „pievienoties to agrīno Kristus mācekļu piedzīvojumam, kuri alka pēc dzīvības maizes — tiem, kuri negāja atpakaļ, bet nāca pie Viņa un palika ar Viņu, apzinoties, ka nav neviena cita, pie kura viņi varētu vērsties, lai tiktu pasargāti un pestīti.”2
Papildus rakstvietas
No Svētajiem Rakstiem
Jēzus Kristus mācīja vairāk nekā 4000 cilvēku lielu pūli. Pēc trim dienām Viņš teica saviem mācekļiem: „Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ, jo … tiem nav ko ēst.
Un, kad Es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, tie ceļā nonīks badā.” …
Un Viņa mācekļi Viņam atbildēja: „Kas šos ar maizi var paēdināt še tuksnesī?”
Un [Jēzus] tiem jautāja: „Cik jums ir maizes?” Tie sacīja: „Septiņas.”
Tad Kristus „ņēma tās septiņas maizes un pateicās, pārlauza tās un deva Saviem mācekļiem, lai tās liek priekšā; …
Tiem bija arī mazums zivtiņu; un, pateicību sacījis, Viņš pavēlēja arī tās likt priekšā.
Bet tie ēda un paēda un pielasīja ar atlikušām druskām septiņus grozus.” (Skat. Marka 8:1–9.)