Augstākā prezidija vēstījums
Ticības lūgšana
Prezidents Henrijs B. Airings
Pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā
Lūgšana nav tikai vārdi, kurus izsakām, vēršoties pie Dieva. Tā ir divpusēja saziņa starp Dievu un Viņa bērniem.
Lūdzot pienācīgi, mēs izmantojam vienkāršus vārdus, lai izteiktu to, ko jūtam savā sirdī. Parasti Debesu Tēvs atbild mums, iedvešot prātā domas, kam seko attiecīgas sajūtas. Viņš allaž uzklausa sirsnīgas lūgšanas, ja vien mēs lūdzam apņēmībā paklausīt Viņam, neatkarīgi no tā, kāda būs Viņa atbilde vai kad to saņemsim.
Tas Kungs ir solījis visiem, kuri lasīs un lūgs par Mormona Grāmatu:
„Un, kad jūs saņemsit šos pierakstus, es gribētu pārliecināt jūs, lai jūs vaicātu Dievam, Mūžīgajam Tēvam, Kristus Vārdā, vai šie pieraksti ir patiesi; un, ja jūs vaicāsit sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristū, Viņš pasludinās jums patiesību par tiem ar Svētā Gara spēku.
Un ar Svētā Gara spēku jūs varēsit zināt patiesību par visu.” (Moronija 10:4–5.)
Tas ir apsolījums, par kuru nav jāšaubās. Miljoniem cilvēku ir izmēģinājuši un pārbaudījuši šo brīnišķo apsolījumu par lūgšanu, saņemot svētību, kas piepildījusi viņu dzīvi ar prieku un nezūdošu laimi. Šis apsolījums attiecas uz visām mūsu lūgšanām, kas izteiktas ar mērķi izzināt Dieva prātu un gribu attiecībā uz mums. Mēs varam to piemērot ikreiz, kad saņemam padomus no kāda Dieva kalpa, kurš ir pilnvarots sniegt mums norādījumus. Mēs varam paļauties uz to, piemēram, uzklausot sprediķus vispārējā konferencē. Mēs varam to piemērot, uzklausot pazemīgos misionārus, kurus Dievs aicinājis ar mūsdienu pravieša starpniecību. Tas pats attiecas arī uz padomiem, ko saņemam no sava bīskapa vai draudzes prezidenta.
Lai lūgšana darbotos, mums jāievēro pavisam vienkārši likumi. Mums jāvaicā, lai uzzinātu patiesību, lūdzot Tēvu Jēzus Kristus vārdā. Mums jāvaicā sirsnīgi, kas nozīmē, ka tas jādara ar patiesu nolūku — rīkoties saskaņā ar Dieva atbildi, lai kāda tā būtu. Un šim patiesajam nolūkam jāizriet no mūsu ticības Jēzum Kristum.
Klausītājs, kurš lasa Mormona Grāmatu, pirms kristībām un konfirmācijas var saņemt apstiprinājumu, ka šī grāmata ir patiesa, un apliecinājumu, ka Džozefs Smits pārtulkoja to ar Dieva spēku. Pēc tam, kad esam konfirmēti par baznīcas locekļiem, Svētais Gars var kļūt par mūsu pavadoni un apstiprināt citus patiesus principus. Kad vien lūdzam ticībā, mēs varam sagaidīt, ka Svētais Gars apliecinās mums, ka Jēzus ir Kristus, ka Dievs Tēvs dzīvo un ka Viņi mīl gan mūs, gan visus pārējos Debesu Tēva bērnus.
Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Mormona Grāmatā ietverts apsolījums — kad Svētais Gars liecinās mums, ka Jēzus ir Kristus, mūsu sirdīs būs žēlsirdība: „Ja cilvēks ir lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, un ar Svētā Gara spēku atzīst, ka Jēzus ir Kristus, tad viņam ir jābūt arī žēlastībai.” (Moronija 7:44.)
Mums ir lieliska iespēja katru gavēņa svētdienu pieaugt savā garīgumā. Gavēņa svētdiena var palīdzēt mums gūt līdzīgu pieredzi tai, kādu guva Alma un Mosijas dēli, kuri lūdza un gavēja, lai izzinātu mūžīgo patiesību un varētu mācīt lamaniešus ar spēku, pilnvarām un mīlestību (skat. Almas 17:3, 9).
Gavēņa svētdienā mēs apvienojam lūgšanu un gavēšanu. Lai svētītu trūcīgos, mēs veicam dāsnu gavēņa ziedojumu vismaz divu izlaisto maltīšu apmērā, nododot to bīskapam vai draudzes prezidentam. Mūsu domas un lūgšanas ir pievērstas Glābējam un tiem, kam Viņš vēlētos, lai mēs kalpotu, atsaucoties uz viņu garīgajām un laicīgajām vajadzībām.
Tādējādi, kad vien mēs gavējam par to, lai varētu kļūt lēnprātīgāki, apmācāmāki un mīlošāki, mūsu lūgšanas un vēlmes kļūst līdzīgākas Glābēja lūgšanās un vēlmēm. Un mēs, gluži kā Viņš, lūdzam, lai varētu izzināt Tēva gribu un to izpildīt.