Steigšanās uz dievkalpojumu
Es domāju, ka mēs jau atkal esam nokavējuši iespēju pieņemt Svēto Vakarēdienu.
Getty Images ilustrācija
Kad mēs no Amerikas Savienotajām Valstīm pārcēlāmies uz Vjetnamu, mēs ar vīru bijām apņēmušies nekad neizlaist baznīcas apmeklējumu. Gada laikā mēs nebijām izlaiduši nevienu svētdienas sanāksmi, taču bieži kavējām un bieži nokavējām iespēju pieņemt Svēto Vakarēdienu. Mūsu dievkalpojums sākās plkst. 8.30 no rīta. Ar trim maziem bērniem laikus sagatavoties baznīcai bieži šķita neiespējami.
Mēs kā ģimene nolēmām, ka konsekventi un savlaicīgi ieradīsimies baznīcā un pieņemsim Svēto Vakarēdienu. Nebija viegli, bet mums izdevās laikā nokļūt baznīcā četras svētdienas pēc kārtas. Es pamanīju mūsu pūliņu sekas. Nedēļas laikā mums bija vairāk garīgu pieredžu.
Taču nākamajā svētdienā mēs pamodāmies par vēlu. Pulkstenis jau bija 7.30 no rīta. Es teicu vīram, ka tas ir bezcerīgi, bet tad es padomāju, kā mēs tiktu svētīti, ja tomēr darītu visu iespējamo, lai pagūtu sagatavoties. Tad nu mēs steidzāmies!
Mēs ieradāmies baznīcā ar 20 minūšu kavēšanos. Man bija sajūta, ka esam cietuši neveiksmi. Ieejot ēkā, mēs dzirdējām dziedāšanu, un, kad atvēru zāles durvis, kāds devās uz paaugstinājuma teikt lūgšanu.
„Vai tā bija sākuma garīgā dziesma?” es klusi pajautāju misionāram, kurš stāvēja pie durvīm.
„Jā,” viņš atbildēja. „Mēs šodien sākām ar kavēšanos.”
Es biju šokā. Es domāju, ka mēs jau atkal esam cietuši neveiksmi, taču izrādās: mēs ieradāmies baznīcā tieši laikā! Pār maniem vaigiem lija asaras, sajūtot Debesu Tēva mīlestību pret manu mazo ģimeni un mani.
Vēlāk mēs uzzinājām, ka misionāri tajā svētdienā bija ieradušies baznīcā un sapratuši, ka neviens nav atnesis maizi Svētajam Vakarēdienam. Tuvumā nebija neviena veikala, un maizi Vjetnamā var būt grūti sagādāt. Pēc nelielas panikas elderi atcerējās, ka viņiem mājās bija maize.
Pirms dažām dienām elderi bija mūsu mājās uz vakariņām. Tovakar es elderiem biju izcepusi maizi. Baznīca svētdienas rītā sākās vēlāk, jo elderi skrēja uz mājām pēc maizes, ko es viņiem biju izcepusi.
Dievs redz mūsu pūliņus, kad mēs cenšamies pildīt Viņa baušļus. Lai gan mēs dažkārt ciešam neveiksmi, Viņš mūs mīl un sagatavo veidus, kā varam gūt panākumus — arī tad, ja mums laikā jānokļūst baznīcā.