Los, Nrog Kuv Mus
Xya Hli Ntuj 6–12. Amas 30–31: “Lub Hwj Chim ntawm Vajtswv txoj Lus”


“Xya Hli Ntuj 6–12. Amas 30–31: ‘Lub Hwj Chim ntawm Vajtswv txoj Lus,’” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Phau Ntawv Maumoos 2020 (2020)

“Xya Hli Ntuj 6–12. Amas 30–31,” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: 2020

Daim Duab
Amas qhia Khaulihos

Txhua Yam Qhia tias Muaj Ib tug Vajtswv (Amas thiab Khaulihos, los ntawm Walter Rane

Xya Hli Ntuj 6–12

Amas 30–31

“Lub Hwj Chim ntawm Vajtswv txoj Lus”

Amas tau ua tim khawv txog qhov uas Vajtswv txoj lus “muaj hwj chim” (Amas 31:5). Thaum koj nyeem Amas 30–31, cia li sau ntawv txog tej kev tshoov siab uas koj txais tau thaum Vajtswv txoj lus “muaj hwj chim” tshoov koj lub siab.

Sau Ntawv txog Koj tej Kev Tshoov Siab

Tej zaj nyob hauv Amas 30–31 qhia meej txog qhov uas cov lus muaj hwj chim heev—muaj hwj chim ua phem thiab ua zoo. Tej lus ntawm ib tug xib hwb cuav hu ua Khaulihos uas “ntxias” thiab “nrov zuj zus” pib “ua kom ntau tus ntsuj plig mus rau kev puas tsuaj” (Amas 30:31, 47). Ib yam li ntawd, tej lus qhia ntawm ib tug uas ntxeev siab rau cov Neeg Nifais hu ua Xaulas twb coj ib pawg neeg “poob mus rau hauv tej kev yuam kev loj” thiab “ua ntau yam ntxeev tus Tswv tej kev” (Amas 31:9, 11).

Tiam sis, Amas rau siab ntseeg tsis tu tsis tseg hais tias Vajtswv txoj lus “muaj hwj chim hloov cov neeg lub siab xav tshaj rab ntaj, los sis tshaj lwm yam huv tib si” (Amas 31:5)—tsis hais Khaulihos thiab Xaulas tej lus huv tib si. Amas tej lus hais txog qhov tseeb uas nyob mus ib txhis thiab siv lub hwj chim uas los saum ntuj los kom ua rau Khaulihos nyob twj ywm (saib Amas 30:39–50), thiab nws tej lus ua rau cov uas koom nrog nws mus coj Neeg Xaulas rov qab los ntseeg qhov tseeb txais tau cov koob hmoov los saum ntuj los thiab (saib Amas 31:31–38). Tej tus yam ntxwv no yeej zoo rau cov uas coj raws li Khetos niaj hnub no thiab, ib lub caij nyoog thaum muaj “suab nrov zuj zus” thiab “tej kev yuam kev loj heev” rov qab muaj hwj chim hloov neeg lub siab (Amas 30:31; 31:9). Tiam sis peb yeej yuav nrhiav qhov tseeb yog peb tso siab ib yam li Amas, tso siab rau “lub hwj chim ntawm Vajtswv txoj lus” (Amas 31:5).

Daim Duab
lub cim txog kev kawm ntawm yus ib leeg

Tej lub Tswv Yim Kawm Vaj Lug Kub ntawm Yus Ib Leeg

Amas 30:6, 12

Ib tug neeg tawm tsam Khetos yog dab tsi?

Nyob hauv Amas 30, lawv hu Khaulihos ua ib tug neeg “Tawm Tsam Khetos” (nqe 6). Ib tug neeg tawm tsam Khetos yog “ib tug uas zoo li nws muaj ntsis zoo li Khetos tiam sis tiag tiag nws tsis pom zoo rau Khetos (1 Yauhas 2:18–22; 4:3–6; 2 John 1:7). Lub ntsiab loj zog yog ib tug neeg los sis ib yam dab tsi cuav uas ua txuj tias yog txoj moo zoo tseeb los sis txoj kev cawm seej uas tawm tsam Khetos tiag tiag, tsis hais ua ntsiag to los sis ua tab meeg sawv daws” (Bible Dictionary, “Antichrist”).

Hais txog “tej yam cuav uas ua txuj tias yog txoj moo zoo uas muaj tseeb” hauv lub ntiaj teb niaj hnub no mas koj pom tej yam twg? Piv txwv hais tias, Muam Julie B. Beck, Koom Haum Niam Tsev tus Tuam Thawj Tswj Hwm yav tas los, qhia tias, “Cov lus qhuab qhia los sis ntsiab cai uas [peb] hnov los ntawm neeg ntiaj teb uas tawm tsam tsev neeg yeej tawm tsam Khetos thiab” (“Teaching the Doctrine of the Family,” Ensign, Peb Hlis Ntuj 2011, 15).

Daim Duab
Khaulihos nrog Amas tham

Khaulihos Tawm Tsam Amas, los ntawm Robert T. Barrett

Amas 30:6–60

Phau Ntawv Maumoos yuav pab kuv tiv taus tej lus ntawm cov uas sim ntxias kuv.

Thaum koj nyeem Amas 30:6–31, tej zaum Khaulihos tej lus yuav ua rau koj xav tias koj twb hnov lawm. Muaj li ntawd vim, raws li Thawj Tswj Hwm Ezra Taft Benson qhia, Phau Ntawv Maumoos qhia txog thiab pab tau peb muaj zog tiv taus “tus dab phem tej lub tom txwv thiab cov lus qhuab qhia nyob hauv peb lub caij nyoog. Cov neeg uas tau tso qhov tseeb tseg hauv Phau Ntawv Maumoos yeej zoo li cov uas peb muaj niaj hnub nim no. Vajtswv, vim nws paub txhua yam ua ntej, twb tau tsim Phau Ntawv Maumoos kom peb thiaj paub pom qhov tsis tseeb thiab paub tawm tsam tej lub tswv yim cuav hauv kev kawm ntawv, lub tseem fwv, kev teev ntuj, thiab kev tawm tswv yim hauv peb hnub nyoog” (Teachings of Presidents of the Church: Ezra Taft Benson, [2014], 132).

Xav seb koj puas sau ntawv txog tej lus qhuab qhia cuav uas Khaulihos qhia nyob hauv Amas 30:6–31. Yuav raug li cas yog tias yus ntseeg tej lus qhia no? Piv txwv hais tias, yuav raug li cas yog tias yus ntseeg tias “thaum ib tug neeg tuag, qhov ntawd yog qhov kawg ntawm nws”? (Amas 30:18). Tej lus qhuab qhia cuav uas Khaulihos qhia los tej lus twg yog cov lus qhuab qhia cuav uas koj tau hnov hauv lub ntiaj teb niaj hnub nim no.

Kev nyeem txog Khaulihos thiab Amas txoj kev sib tham yuav pab tau koj npaj rau tej lub sij hawm thaum lwm tus yuav sim ntxias koj. Tej zaum yuav pab koj yog koj kawm Amas 30:29–60 koj thiaj yuav to taub tias ua li cas Khaulihos raug ntxias lawm (qhov tseem ceeb saib nqe 52–53). Koj kawm dab tsi los ntawm Amas txoj kev teb Khaulihos tej lus qhia? (saib Amas 30:31–35).

Amas 31

Vajtswv txoj lus muaj hwj chim coj neeg rau kev ncaj ncees.

Qhov teeb meem ntawm cov Neeg Xaulas txoj kev ncaim cov Neeg Nifais tej zaum ua rau ib txhia xav tias yuav tsum muaj lub tseem fwv los sis pawg tub rog pab kho teeb meem ntawd (saib Amas 31:1–4). Tiam sis Amas twb kawm tias nws tso siab tau rau “lub hwj chim ntawm Vajtswv txoj lus” (Amas 31:5). Koj kawm dab tsi los ntawm Amas 31:5 txog lub hwj chim ntawm Vajtswv txoj lus? Koj tau pom Vajtswv txoj lus ua li cas thiaj coj tau “cov neeg mus ua tej yam uas ncaj ncees”? (Amas 31:5). Cia li xav seb koj yuav “sim” (siv) Vajtswv txoj lus li cas kom pab tau ib tug uas koj hlub.

Xwv kom pab koj to taub Amas txoj kev cawm lwm tus, tej zaum koj yuav xav muab nws tej kev xav, tej cwj pwm, thiab tej yam nws ua piv rau cov Neeg Xaulas, raws li qhia hauv Amas 31. Ib daim phaij zoo li nram qab no los tej zaum yuav pab. Koj kawm txog tej yam twg uas sib txawv? Koj yuav ua li cas kom ua zoo li Amas?

Cov Neeg Xaulas

Amas

Cov Neeg Xaulas

Ntseeg tias cov tsis nyob hauv lawv pawg raug txim nyob hauv ntuj txiag teb tsaus (Amas 31:17).

Amas

Ntseeg tias cov Neeg Xaulas yog nws cov “kwv tij” thiab lawv tej ntsuj plig muaj nqis (Amas 31:35).

Cov Neeg Xaulas

Tso siab ntso rau tej kev nplua nuj (Amas 31:24, 28).

Amas

Xav coj neeg los cuag Yexus Khetos (Amas 31:34).

Cov Neeg Xaulas

Amas

Daim Duab
lub cim rau tsev neeg txoj kev kawm ua ke

Tej lub Tswv Yim rau Tsev Neeg Kev Kawm Vaj Lug Kub thiab Tsev Neeg Hmo Ua Ke

Thaum nej nyeem vaj lug kub nrog nej tsev neeg, tus Ntsuj Plig pab tau nej paub tias nej yuav tsum qhia txog tej ntsiab cai twg thiab yuav tsum sib tham txog tej yam twg kom pab nej tsev neeg. Ntawm no yog ob peb lub tswv yim.

Amas 30:44

Xav seb nej puas nyeem thiab sib tham txog Amas 30:44 ua ke thaum nej taug kev nraum zoov los sis saib cov duab txog tej uas Vajtswv tau tsim. Tej zaum nej tsev neeg yuav xav qhia tias lawv pom dab tsi uas ua tim khawv txog Vajtswv. Tej no—los sis lwm yam uas tau muaj los—pab peb li cas kom paub tias Vajtswv nyob tiag tiag?

Amas 30:56–60

Peb kawm dab tsi los ntawm Amas 30:56–60 txob qhov uas tus dab phem ua li cas rau cov uas coj raws li nws? Peb muaj peev xwm ua dab tsi kom pov hwm peb lub tsev thiaj li tsis raug nws tej kev ntxias?

Amas 31:20–38

Tom qab nej nyeem Amas 31:20–38 nrog nej tsev neeg, tej zaum nej yuav xav sib tham txog tej lus nug no: Amas zaj lus thov Vajtswv thiab cov Neeg Xaulas tej lus thov sib txawv li cas? Peb yuav ua li cas kom coj raws li Amas tus yam ntxwv thaum peb thov Vajtswv peb tus kheej thiab peb tsev neeg thov Vajtswv ua ke?

Tej zaum cov me nyuam yaus yuav xav tso pob zeb hauv qab lawv lub hauv ncoo kom pab lawv nco qab thov Vajtswv thaum sawv ntxov thiab thaum hmo ntuj. Tej zaum lawv yuav xav kho lawv lub pob zeb kom zoo nkauj.

Amas 31:23

Peb ua dab tsi hauv peb lub tsev txhua hnub kom pab peb kawm thiab hais txog Vajtswv?

Yog xav tau tswv yim ntxiv txog kev qhia cov me nyuam, cia li saib lub lim tiam no tus txheej txheem qhia nyob hauv Come, Follow Me—For Primary.

Kev Kawm Zoo Dua Ntxiv ntawm Yus Ib Leeg

Npaj chaw rau koj kawm. “Qhov chaw uas peb nyob yeej hloov tau peb txoj kev txawj kawm thiab hnov qhov tseeb” (Teaching in the Savior’s Way, 15). Sim nrhiav ib qho chaw rau koj kawm vaj lug kub uas yuav pab koj hnov tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tej kev tshoov siab. Cov nkauj thiab cov duab zoo kuj yuav pab yus hnov tau tus Ntsuj Plig.

Daim Duab
Neeg Xaulas thov Vajtswv saum lub Lamiyatoos

Lamiyatoos los ntawm Del Parson

Luam