Phau Tshiab 2023
Ib Hlis Ntuj 9–15. Mathais 2; Lukas 2: Peb Tuaj Pe Hawm Nws


“Ib Hlis Ntuj 9–15. Mathais 2; Lukas 2: Peb Tuaj Pe Hawm Nws,” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Phau Tshiab 2023 (2022)

“Ib Hlis Ntuj 9–15. Mathais 2; Lukas 2,” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: 2023

Daim Duab
Cov Neeg Txawj Ntse caij cov nees khoov pob

Cia Peb Los Qhuas Nws, los ntawm Dana Mario Wood

Ib Hlis Ntuj 9–15

Mathais 2; Lukas 2

Peb Tuaj Pe Hawm Nws

Thaum koj nyeem Mathais 2 thiab Lukas 2, tsom ntsoov rau tej lub tswv yim ntawm sab ntsuj plig uas koj tau txais. Tej lub tswv yim txog kev kawm ntawv nyob hauv zaj lus no yuav pab koj paub tej ntsiab cai tseem ceeb nyob hauv tej tshooj no.

Sau Ntawv txog Koj tej Kev Tshoov Siab

Txij thaum hnub uas Nws yug los, peb yeej paub tias Yexus tsis yog ib tug me nyuam zoo li lwm tus. Tsis yog vim muaj ib lub hnub qub tshiab nyob saum ntuj xwb thiab tsis yog vim muaj cov tim tswv zoo siab tshaj tawm txog Yexus txoj kev yug los xwb. Kuj yog vim cov neeg rau siab ntseeg—uas nyias muaj nyias teb chaws, tej hauj lwm, thiab keeb kwm—lawv txhua tus xav ntsib Nws. Ua ntej Nws tau hais kom tib neeg “los, nrog kuv mus,” lawv twb los lawm (Lukas 18:22). Tiam sis, tsis yog txhua tus tau los cuag Nws. Muaj neeg coob uas tsis quav ntsej, thiab ib tug nom uas khib siab heev xav muab Nws tua tuag. Tiam sis cov neeg txo hwj chim, dawb huv, thiab rau siab uas xav ua ncaj nees twb pom tias Nws yeej yog lawv tus Mexiyas. Lawv txoj kev mob siab yeej txhawb nqa peb, vim “txoj moo zoo uas yog txoj kev zoo siab kawg nkaus” uas cov tim tswv hais rau cov neeg yug yaj yeej hais rau “txhua haiv neeg,” thiab tus “Cawm Seej, [tus] Khetos uas yog tus Tswv” tau yug los rau peb txhua leej txhua tus (saib Lukas 2:10–11).

Daim Duab
lub cim txog kev kawm ntawm yus ib leeg

Tej lub Tswv Yim Kawm Vaj Lug Kub ntawm Yus Ib Leeg

Lukas 2:1–7

Yexus Khetos yug los hauv ib qho chaw uas txo hwj chim heev.

Txawm yog Yexus Khetos muaj yeeb koob nrog rau Vajtswv Leej Txiv “thaum … tseem tsis tau tsim lub ntiaj teb no” (Yauhas 17:5), Nws txaus siab txo hwj chim yug los hauv qhov chaw no thiab ua neej nrog peb nyob hauv lub ntiaj teb. Thaum koj nyeem Lukas 2:1–7, cia li xav txog qhov uas zaj lus txog Nws txoj kev yug los no qhia dab tsi rau koj txog Nws. Cia li nrhiav tej lub tswv yim thiab tej yam nyob hauv zaj dab neeg no uas koj tsis tau pom dua. Qhov uas koj pom tej yam no ua rau koj xav li cas txog Nws?

Kuj saib “The Christ Child” (video), ChurchofJesusChrist.org.

Mathais 2:1–12; Lukas 2:8–38

Muaj cov neeg coob uas ua tim khawv txog Yexus Khetos txoj kev yug los.

Cov neeg tim khawv txog Yexus Khetos txoj kev yug los thiab txoj kev ua me nyuam yaus los nyias muaj nyias keeb kwm tsis zoo ib yam. Thaum koj mloog lawv tej zaj lus, koj kawm dab tsi txog kev teev tiam thiab kev ua tim khawv txog Yexus Khetos?

Cov Neeg Tim Khawv txog Yexus Khetos

Kuv kawm dab tsi txog kev teev tiam thiab kev ua tim khawv txog Khetos?

Cov Neeg Tim Khawv txog Yexus Khetos

Cov Neeg Yug Yaj (Lukas 2:8–20)

Kuv kawm dab tsi txog kev teev tiam thiab kev ua tim khawv txog Khetos?

Cov Neeg Tim Khawv txog Yexus Khetos

Xime-oos (Lukas 2:25–35)

Kuv kawm dab tsi txog kev teev tiam thiab kev ua tim khawv txog Khetos?

Cov Neeg Tim Khawv txog Yexus Khetos

Anas (Lukas 2:36–38)

Kuv kawm dab tsi txog kev teev tiam thiab kev ua tim khawv txog Khetos?

Cov Neeg Tim Khawv txog Yexus Khetos

Cov Neeg Txawj Ntse (Mathais 2:1–12)

Kuv kawm dab tsi txog kev teev tiam thiab kev ua tim khawv txog Khetos?

Kuj saib 1 Nifais 11:13–23; 3 Nifais 1:5–21; “Shepherds Learn of the Birth of Christ” thiab “The Christ Child Is Presented at the Temple” (ob daim video), ChurchofJesusChrist.org.

Mathais 2:13–23

Cov niam tsev txiv tsev txais tau kev tshwm sim kom pov hwm lawv tsev neeg.

Yauxej yeej ua tsis taus qhov uas Vajtswv hais kom nws ua—kom pov hwm Yexus thaum nws yog ib tug me nyuam—yog tias tsis muaj Vajtswv txoj kev pab. Ib yam li cov Neeg Txawj Ntse, nws tau txais kev tshwm sim uas ceeb toom tias yuav muaj xwm txheej ceev. Thaum koj nyeem txog Yauxej zaj lus hauv Mathais 2:13–23, cia li xav txog tej xwm txheej ceev ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig uas peb raug niaj hnub no. Cia li xav txog tej lub sij hawm thaum Vajtswv tau coj koj mus kom pov hwm koj thiab cov uas koj hlub. Xav seb koj puas qhia tej yam no rau lwm tus. Koj yuav ua li cas kom txais tau Vajtswv txoj kev pab li no nyob rau yav tom ntej?

Tsis tas li ntawd, tej zaum koj yuav xav saib daim video “The First Christmas Spirit” (ChurchofJesusChrist.org) kom saib yeeb yam txog tej yam uas Yauxej xav thaum nws yuav lav ris kev saib xyuas Vajtswv Leej Tub.

Lukas 2:40–52

Thaum Nws yog ib tug tub hluas, Yexus ua raws nraim li Nws Leej Txiv lub siab nyiam.

Tus Cawm Seej tau muaj hwj chim qhia txoj moo zoo heev ua rau cov xib hwb hauv lub tuam tsev xav tsis thoob rau nws “tej kev txawj ntse ntawd” (Lukas 2:47). Koj kawm dab tsi los ntawm tej nqe no txog tus Cawm Seej thaum nws yog ib tug tub hluas? Cov tub hluas ntxhais hluas uas koj paub ua li cas kom sim ua lawv Leej Txiv tej hauj lwm? (Lukas 2:49). Cov tub hluas ntxhais hluas thiab cov me nyuam tau pab koj li cas kom koj to taub txog txoj moo zoo ntxiv? Koj kawm dab tsi ntxiv los ntawm Yexus Khetos tus yam ntxwv thaum nws yog ib tug me nyuam nyob hauv Lukas 2:40–52 thiab nyob hauv Joseph Smith Kev Txhais, Mathais 3:24–26 (nyob hauv Phau Qhia txog Vaj Lug Kub)?

Daim Duab
Yexus thaum nws yog ib tug tub hluas nrog cov xib hwb nyob hauv lub tuam tsev

“Neb tsis paub hais tias kuv yuav [tsum ua kuv Leej Txiv tej hauj lwm] los?” (Lukas 2:49).

Joseph Smith Kev Txhais yog dab tsi?

Vim hais tias ntau pua xyoo muaj “ntau yam [tseeb] uas yooj yim to taub thiab tseem ceeb” uas xiam los ntawm phau Npaivnpaum (1 Nifais 13:28; kuj saib Mauxes 1:41), tus Tswv tau txib Joseph Smith txhais phau Npaivnpaum los ntawm kev tshoov siab, uas hu ua Joseph Smith Kev Txhais Lus. Ntau yam uas tus Yaj Saub tau txhais kom yog lawm los muaj nyob hauv cov ntaub ntawv ntxiv tom kawg hauv Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg phau vaj lug kub. Joseph Smith’s translation of Mathais 24, known as Joseph Smith—Mathais, los muaj nyob hauv phau lub Hlaws uas Muaj Nqis Heev. Yog xav kawm ntxiv, saib “Joseph Smith Translation (JST)” nyob hauv Bible Dictionary thiab zaj lus los ntawm Gospel Topics hu ua “Bible, Inerrancy of” (topics.ChurchofJesusChrist.org).

Daim Duab
lub cim rau tsev neeg txoj kev kawm ua ke

Tej lub Tswv Yim rau Tsev Neeg Kev Kawm Vaj Lug Kub thiab Tsev Neeg Hmo Ua Ke

Lukas 2.Caw nej tsev neeg xaiv ib tug neeg nyob hauv Lukas 2, es cia li nyeem ob peb nqe txog thaum tus neeg ntawd sib tham nrog tus Cawm Seej, ces hais ob peb yam txog tej yam uas lawv kawm kom txhawb nqa lawv txoj kev ntseeg Yexus Khetos. Hu nkauj ua ke “Mary’s Lullaby” los sis “The Nativity Song” (Children’s Songbook, 44–45, 52–53). Peb kawm dab tsi los ntawm tej zaj nkauj txog tus Cawm Seej txoj kev yug los no?

Cia li xav seb cov duab yuav pab nej li cas kom sib tham txog Yexus Khetos txoj kev yug los? (Cia li saib Txoj Moo Zoo Pawg Duab los sis history.ChurchofJesusChrist.org/exhibit/birth-of-Christ.)

Mathais 2:1–12.Peb kawm dab tsi txog kev nrhiav tus Cawm Seej los ntawm cov Neeg Txawj Ntse tus yam ntxwv?

Lukas 2:41–49.Leej Txiv tej hauj lwm yog dab tsi? (Lukas 2:49; saib Mauxes 1:39; General Handbook: Serving in The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints1.2, ChurchofJesusChrist.org). Peb kawm dab tsi txog tej hauj lwm ntawd los ntawm zaj lus nyob hauv Lukas 2:41–49? Xav seb koj puas sau tej yam uas nej tsev neeg ua tau kom koom tes pab ua Leej Txiv tej hauj lwm thiab tso tej daim ntawv nyob hauv ib lub hub. Nyob rau lub lim tiam tom ntej, thaum nej tsev neeg nrhiav tej kev pab lawv ua Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tej hauj lwm, ces lawv xaiv tau ib daim los ntawm lub hub ntawd. Npaj ib lub sij hawm rau nej qhia txog tej yam uas muaj los ntawm qhov no.

Lukas 2:52.Peb kawm dab tsi los ntawm Lukas 2:52 txog qhov uas Yexus tau loj hlob li cas nyob hauv Nws lub neej? Peb yuav cuab hom phiaj twg rau tus kheej los sis rau peb tsev neeg ua ke kom “loj hlob zoo, muaj tswv yim, [thiab] ua haum Vajtswv siab thiab haum neeg lub siab”?

Yog xav tau tswv yim ntxiv txog kev qhia cov me nyuam, cia li saib lub lim tiam no tus txheej txheem qhia nyob hauv Come, Follow Me—For Primary.

Zaj nkauj zoo hu: “Stars Were Gleaming,” Children’s Songbook, 37.

Kev Kawm Zoo Dua Ntxiv ntawm Yus Ib Leeg

Siv tej yam pab kawm vaj lug kub. Xwv kom to taub ntxiv thaum koj kawm cov vaj lug kub, siv cov ntawv pab xws li tej cim ntawv, Phau Qhia txog Vaj Lug Kub, thiab lwm yam uas pab koj kawm nyob ntawm ChurchofJesusChrist.org.

Daim Duab
Maivliag, Yauxej, thiab tus me nyuam mos liab Yexus

Tus Cawm Seej ntawm lub Ntiaj Teb tau txo hwj chim los rau hauv lub ntiaj teb.

Luam