Te mau mana’o e tāpe’a noa i roto i te ferurira’a

Te sēkene ’e te tusia

’A tai’o ai tātou i te Faufa’a Tahito, tē ’ite nei tātou i te tahi taime i te mau tuha’a ’īrava roa mau nō ni’a i te mau mea faufa’a rahi mau nō te Fatu, ’āre’a rā , e au ē e ’ere i te mea tano roa nō tātou i teienei. E mau hi’ora’a te Exodo 25–30; 35–40; te Levitiko 1–9; 16–17. Tē faa’ite hu’ahu’a nei teie mau pene i te parau nō te sēkene a ’Īserā’ela i roto i te medebara ’e nō te mau tusia ’ānimara e ravehia i reira.¹ ’Ua riro te sēkene ’ei hiero ’āfa’ifa’i, te nohora’a o te Fatu i rotopū i tōna mau ta’ata.

E mau tū’atira’a tē ’itehia nei i roto i te mau hiero o tō tātou nei anotau ’e te sēkene a ’Īserā’ela, e ’ere rā mai tō te reira hōho’a roa i roto i te Exodo. ’Aita ato’a tātou e tūpa’i nei i te mau ’ānimara i roto i tā tātou mau hiero—’ua fa’aoti te tāra’ehara a te Fa’aora i te tusia ’ānimara, ’ua hau i te 2 000 matahiti i teienei. Noa atu rā teie mau ta’a-’ē-ra’a, e faufa’a rahi i teie mahana e ’itehia i roto i te tai’ora’a i te parau nō te huru ha’amorira’a a ’Īserā’ela i tahito ra, ’ia hi’o iho ā rā tātou i te reira mai tā te ta’ata nō te Atua i rave i roto i te Buka a Moromona—’ei rāve’a nō te « fa’atupu… i tō rātou fa’aro’o i te Mesia » (Alama 25:16; hi’o ato’a Iakoba 4:5; Iaroma 1:11). ’Ia māramarama ana’e tātou i te fa’ahōho’ara’a o te sēkene ’e te tusia ’ānimara, e ti’a ia tātou ’ia noa’a te tahi hi’ora’a pae vārua ’o tē ha’apūai ato’a i tō tātou fa’aro’o i te Mesia.

Fa’ahōho’ara’a nō te mau tamariʼi a ’Īserā’ela e ’āfa’i nei i te hō’ē ’ārenio i te sēkene, nā Robert T. Barrett

Tē ha’apūai nei te sēkene i te fa’aro’o ia Iesu Mesia

I te fa’auera’a te Atua ia Mose ’ia hāmani i te hō’ē sēkene i roto i te pūhapara’a a ’Īserā’ela, ’ua fa’a’ite ’oia i tō te reira fā : « ’ia pārahi au i roto ia rātou » (Exodo 25:8). I roto i te sēkene, ’ua fa’ahōho’ahia te aro o te Atua i te ’āruna faufa’a—e ’āfata rā’au, tei tāpo’ihia i te ’auro, tei roto te fafaura’a pāpa’i a te Atua i tōna mau ta’ata (hi’o Exodo 25:10–22). ’Ua vai te reira ’āruna i te vāhi mo’a roa a’e, te piha rōpū mau, tei fa’ata’ahia i te toe’a o te sēkene e te hō’ē pāruru. E fa’ahōho’ara’a teie pāruru nō tō tātou ta’a-’ē-ra’a i te aro o te Atua, nō te Hi’ara’a.

Ta’a ’ē noa atu ia Mose, ’o te hō’ē noa ta’ata tā tātou i ’ite ’o tē nehenehe e tomo i roto i « te vāhi mo’a roa atu ra » (Exodo 26:34)—’o te tahu’a rahi ïa. Mai te tahi atu mau tahu’a, tītauhia ’ia horoi nā mua iāna ’e ’ia fa’atāhinuhia (hi’o Exodo 40:12–13) ’e ’ia fa’a’ahuhia i te ’ahu mo’a ’ei fa’ahōho’ara’a nō tōna tōro’a (hi’o Exodo 28). Hō’ē taime i roto i te matahiti, i te mahana tei parauhia te mahana nō te Tāra’ehara, e pūpū te tahu’a rahi i te mau tusia nā ni’a i te i’oa o te mau ta’ata hou ’a tomo ai ’oia ana’e i roto i te sēkene. I te pāruru, e tūtū’i ’oia i te tūmiāma (hi’o Levitiko 16:12). E pā’uma te au auahi i ni’a i te ra’i ’ei fa’ahōho’ara’a i te mau pure a te ta’ata tē pā’uma ra i te Atua ra (hi’o Salamo 141:2). ’Ei reira te tahu’a rahi, ma te ta’ita’i i te toto o te hō’ē ’ānimara tei fa’atusiahia, e haere ai nā roto i te pāruru nō te ha’afātata i te terōno o te Atua, fa’ahōho’ahia e te ’āruna faufa’a (hi’o Levitiko 16:14–15).

Te ’itera’a i te mea tā ’oe i ’ite nō ni’a ia Iesu Mesia ’e tōna ti’ara’a i roto i te fa’anahora’a a te Metua i te Ao ra, e ti’a ānei ia ’oe ’ia ’ite i te huru te sēkene e fa’atoro nei ia tātou i ni’a i te Fa’aora ? Mai te sēkene ’e te ’āruna i roto i te reira, tei fa’ahōho’a i te aro o te Atua i rotopū i tōna mau ta’ata, ’ua riro Iesu Mesia i te aro o te Atua i rotopū i tōna mau ta’ata (hi’o Ioane 1:14). Mai te tahu’a rahi te huru, ’o Iesu Mesia te Ārai i roto ia tātou ’e te Atua te Metua. ’Ua nā roto ’oia i te pāruru ’ei ārai nō tātou maoti te toto o tōna iho tusia (hi’o Hebera 8–10).

Mai te huru paha te tahi mau parau nō ni’a i te sēkene a ’Īserā’ela, ’ua fa’aro’o a’ena paha ’oe, mai te peu iho ā rā ’ua haere ’oe i te hiero nō te fāri’i i tā ’oe iho mau ’ōro’a. Mai te vāhi mo’a roa a’e o te sēkene, tē fa’ahōho’a nei te piha tiretiera o te hiero i te aro o te Atua Nō te tomo i reira, tītau-roa-hia ’ia horoi-nā-mua-hia ’e ’ia fa’atāhinuhia. E ’ahu tātou i te ’ahu mo’a. E pure tātou i te fata, ’e e pā’uma te reira mau pure i te Atua ra. ’E i te hope’a, e nā roto tātou i te pāruru i mua i te aro o te Atua.

Penei a’e te fa’aaura’a faufa’a roa a’e i roto i te mau hiero o teie nei anotau ’e te sēkene i tahito ra, ’oia ho’i ïa, mai te mea e māramarama-tano-hia, e ha’apūai to’opiti i tō tātou fa’aro’o ia Iesu Mesia ma te fa’a’ī ia tātou i te ’ā’au mēhara nō tāna tusia tāra’ehara. ’Ua hina’aro te Atua i tāna mau tamari’i ato’a ’ia tomo i mua i tōna aro; ’ua hina’aro ’oia ’ia « riro ā ’outou ’ei bāsileia tahu’a » ’e ’ei bāsileia tahu’a vahine (Exodo 19:6). Tē tāpe’a nei rā tā tātou mau hara ia tātou ’ia noa’a terā ha’amaita’ira’a, inaha « e ’ore te mea vi’ivi’i e pārahi i pīha’i iho i te Atua » (1 Nephi 10:21). Nō reira i tōno ai te Atua te Metua ia Iesu Mesia, tō tātou « tahu’a rahi nō te mau mea maitata’i a muri nei » (Hebera 9:11). ’Ua ’īriti ’oia i te pāruru nō tātou ma te ha’afaufa’a i te tā’āto’ara’a o te mau ta’ata nō te Atua ’ia « fa’afātata noa atu… i te terōno o te aroha mau ra, ’ia arohahia mai tātou nei » (Hebera 4:16).

I teie mahana, te fā o te hiero, ’ua hau atu ïa i te noa’ara’a te fa’ateiteira’a nō tātou iho. I muri iho i te fāri’ira’a i tā tātou iho mau ’ōro’a, e nehenehe tātou e ti’a mono i tō tātou mau tupuna, ma te fāri’i i te mau ’ōro’a ei mono nō rātou. E nehenehe e parau ē, e nehenehe tātou e riro mai te tahu’a rahi i tahito ra—mai te Tahu’a rahi mau ato’a—i te ha’amatarara’a nō vetahi ’ē i te ’ē’a nō te haere i mua i te aro o te Atua.

E ha’apūai te tusia i te fa’aro’o ia Iesu Mesia

Tē ha’api’i-pūai-hia nei te mau parau tumu nō te tāra’ehara ’e te fa’afaitera’a i roto i te ’ohipa pūpūra’a tusia ’ānimara, tei vai noa ana e mea maoro roa nā mua a’e i te ture a Mose. Maoti te ’evanelia i fa’aho’ihia mai, ’ua ’ite tātou ē, ’ua pūpū ’o ’Ādamu ’e ’Eva i te tusia, ma te māramarama i te fa’ahōho’ara’a o te tusia a te Fa’aora, ’e ’ua ha’api’i rāua i te reira i tā rāua nā tamari’i (hi’o Mose 5:4–12; hi’o ato’a Genese 4:4).

Te fa’ahōho’ara’a nō te pūpūra’a tusia ’ānimara, e hi’ora’a pūai roa ïa, i te mahana iho ā rā nō te Tāra’ehara, nō ’Īserā’ela i tahito ra (« Yom Kippur » nā roto i te reo Hebera). ’Ua fa’ahitihia te tītaura’a nō teie ’ōro’a matahiti i roto i te Levitiko 16:30 : « ’Ei te reira ho’i mahana e hōpoi ai te tahu’a rahi i te tāra’ehara nā ’outou, e tāmā ia ’outou i tā ’outou mau hara ato’a; ’ia mā ’outou i mua i te aro o Iehova ». ’E nā reira e ti’a ai i te aro o te Atua ’ia vai noa i mua i te mau ta’ata. ’Ua ravehia teie tāra’ehara nā roto i te mau ’ōro’a rau. I roto i te hō’ē, e tūpa’ihia te hō’ē pua’aniho ’ei ō nō te mau hara o te ta’ata, ’e e rave te tahu’a rahi i te toto o te pua’aniho i roto i te vāhi mo’a roa a’e. I muri a’e, e tu’u te tahu’a rahi i tōna nā rima i ni’a i te hō’ē pua’aniho oraora nō te fā’i i te mau hara a te mau tamari’i a ’Īserā’ela—mai te huru e fa’ahaerehia te reira mau hara i ni’a i te pua’aniho. ’Ei reira te pua’aniho e tīahihia ai i rāpae i te pūhapara’a a ’Īserā’ela.

I roto i teie ’ōro’a, e fa’ahōho’a te mau pua’aniho ia Iesu Mesia, i te monora’a i te mau ta’ata hara. ’Eiaha te hara e fa’ati’ahia i mua i te aro o te Atua. Nō te ’ore rā te mau ta’ata hara ’ia taparahihia ’aore rā ’ia tīahihia, ’ua hōro’a mai te Atua i te tahi atu rāve’a—’o te hō’ē ïa pua’aniho tē tūpa’ihia ’aore rā tīahihia ’ei mono. « ’E nā taua pua’aniho ra e hōpoi i tā rātou ato’a ra mau hara i ni’a iāna iho » (Levitiko 16:22).

Tē fa’atoro nei te fa’ahōho’ara’a o teie mau ’ōro’a i ni’a i te rāve’a tā te Atua i hōro’a mai nō te fa’aho’i ia tātou i mua i tōna aro—’o Iesu Mesia ’e tāna tāra’ehara. « ’Ua rave mau rā [te Fa’aora] i tō tātou paruparu, ’e ’ua hōpoi ’ē ’oia i tō tātou ’oto », ’e tae noa atu ho’i « tā tātou ato’a nei hara » (Isaia 53:4, 6). ’Ua ti’a ’oia ’ei mono nō tātou, ’ua hōro’a i tōna ora nō te ’aufau i te utu’a o te hara, ’e i muri iho ’ua upo’oti’a i ni’a i te pohe nā roto i tōna ti’afa’ahoura’a (hi’o Mosia 15:8–9). ’O te tusia a Iesu Mesia te « tusia rahi ’e te hope’a; ’oia ïa, ’eiaha rā te tusia ta’ata, ’eiaha tō te pua’a », e « tusia fāito ’ore [rā] ’e te mure ’ore » (Alama 34:10). ’O ’oia te tupura’a te mau mea ato’a tā te mau tusia i tahito ra i fa’atoro atu i ni’a iho.

Nō reira, i te otira’a tāna tusia, ’ua parau ’oia ē : « ’Eiaha ’outou e pūpū fa’ahou mai i te mea i ha’amani’ihia tōna toto; ’e tā ’outou mau tusia… e fa’a’orehia ïa… E pūpū mai ’outou i te ’ā’au tātarahapa ’e te vārua marū iā’u ’ei mono i te reira » (3 Nephi 9:19–20).

’E nō reira, ’ia ’ite ’outou i te mau ’īrava i roto i te Faufa’a Tahito nō ni’a i te mau tusia ’e te sēkene (’aore rā i muri iho, nō ni’a i te hiero)—e ’ite rahi mai ho’i ’outou—’a ha’amana’o ē te fā mātāmua nō te reira mau mea ato’a, ’o te ha’apūaira’a ïa i tō ’outou fa’aro’o i te Mesia a te ’āti Iuda, ’oia ho’i Iesu Mesia. ’Ia fāriu tō ’outou ’ā’au ’e te ferurira’a i ni’a iāna. ’A feruri i te mea tāna i rave nō te fa’aho’i ia ’outou i mua i te aro o te Atua—nā reira ato’a te mea e rave ’outou nō te pe’e iāna.

Fa’ata’ara’a

1. Tē fa’ahiti nei te Exodo 33:7–11 i te parau nō te hō’ē « sēkene sunago » i reira Mose i te paraparaura’a i te Fatu, e ’ere rā mai te vāhi i ravehia ai te mau tusia, mai tei fa’a’itehia i roto i te Exodo ’e te Levitiko. ’Ua ravehia teie mau tusia i roto i te sēkene tei fa’a’itehia i roto i te Exodo 25–30, tā te Atua i fa’aue ia Mose e hāmani ’e ’o tā te mau tamari’i a ’Īserā’ela i hāmani (hi’o Exodo 35–40). ’Ua parau-pinepine-ato’a-hia teie sēkene, i reira tō Aarona ’e tāna mau tamaiti ravera’a i te mau tusia ’ānimara, ’ei « sēkene sunago » (hi’o, ’ei hi’ora’a, Exodo 28:43; 38:30; Levitiko 1:3).