Minerva Teichert (1888-1976), Amona i mua i te ari’i Limehi 1949-1951, oil on masonite, 35 15/16 x 48 inches. Brigham Young University Museum of Art, 1969.

27 nō ’Ēperēra–3 nō Mē.

Mosia 7–10

« Ma te pūai o te Fatu »

E nehenehe teie arataʼiraʼa e riro ʼei rāveʼa faufaʼa rahi, e tiʼa rā i te reira e riro ʼei tautururaʼa, ’eiaha rā nō te mono, i te faʼaururaʼa tā ʼoutou e fāriʼi ’a tuatāpapa ai i te Mosia 7–10.

Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai

Fa’a’ite mai i te mana’o

I te tahi mau taime, e riro ’ei tautururaʼa ’ia tāu’aparau ʼei piha haʼapiʼiraʼa i te mau haʼamaitaʼiraʼa tā te mau pīahi e fāriʼi nei ʼa tūtava ai rātou i te faʼariro i tō rātou ʼutuāfare ʼei pū nō te haʼapiʼiraʼa i te ʼevanelia. E aha te mau ʼīrava nō roto mai i te Mosia 7–10 tā te mau pīahi i feruri ʼaore rā i tāu’aparau i roto i tō rātou ’utuāfare i te roara’a o te hepetoma ? Nāhea te reira i te haʼamaitaʼira’a i tō rātou oraraʼa ?

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Mosia 7:14–33

Mai te mea e fāriu atu tātou i te Fatu, e tiʼaturi iāna, ʼe e tāvini iāna, e faʼaora ʼoia ia tātou.

• ʼA tuatāpapa ai te mau pīahi i te Mosia 7:14–33, e fa’auru paha te mau ’ohipa i tupu i te nūnaʼa o Limehi ia rātou ʼia tātarahapa ʼe ʼia fāriu atu i te Fatu ʼia faʼaorahia rātou. Nō te faʼauru i te hōʼē tāu’ara’a parau, e ani i te hōʼē pīahi ’ia haere ineine mai i te piha nō te faʼaʼite haʼapoto mai, nāhea te nūnaʼa o Limehi i topa ai i roto i te faʼatītīraʼa. E nehenehe te tahi atu mau pīahi e faʼaʼite mai i te mea tā rātou i haʼapiʼi mai nā roto mai ia Limehi nō niʼa i te faʼaroʼo ʼe te tiʼaturiraʼa i te Faʼaora. E aha tā tātou e ’apo mai nā roto i te mau faʼahaʼamanaʼoraʼa a Limehi e nāhea tō te Atua faʼaoraraʼa i tōna nūnaʼa ? (hi’o mau ’īrava 19–20). E e ani i te mau pīahi ʼia faʼaʼite mai i te mau ʼāʼamu i roto i te mau pāpaʼiraʼa moʼa ʼaore rā tō rātou ’iho mau ’itera’a tei faʼauru ia rātou ʼia tiʼaturi i te Atua.

• E mau rāve’a tā tā ʼoutou mau pīahi nō te faʼauru ia vetahi ʼē ’ia fāriu atu i te Atua ’ia roʼo-anaʼe-hia rātou i te faʼatītīraʼa ʼaore rā i te māuiui nō te tahi atu mau ʼati. Penei a’e e tautururaʼa nō rātou ʼia tuatāpapa, nāhea tō Limehi fa’aururaʼa i tōna nūnaʼa. E taiʼo rātou nā mua i te faʼata’araʼa i roto i te Mosia 7:20–25 nō niʼa i te faʼatītīraʼa o te nūnaʼa a Limehi ʼe ʼia feruri i te hō’ē taʼata tā rātou i ʼite ’o te faʼaruru nei i te faʼatītīraʼa a te hara. I muri iho ’ia ’imi rātou i te mau parau mau tā Limehi i haʼapiʼi i roto i te Mosia 7:18–20, 33 nō te tauturu i tōna nūnaʼa. Nāhea tātou ʼia peʼe i te hiʼoraʼa o Limehi ’a faʼaitoito ai tātou i te feiā tā tātou e here nei ʼia tiʼaturi i te Atua ?

• Nō te tauturu i te mau pīahi ʼia māramarama i te tauturu tā te Atua i hōroʼa mai nō tātou i roto i te tāmataraʼa, e nehenehe ʼoutou e hīmene ʼāmui ʼe ʼia tāu’aparau i te hīmene « E te Faʼaora o Iseraela » (Te mau Hīmene, n° 6) ʼaore rā te tahi atu hīmene ’o te faʼata’a mai e nāhea te Faʼaora e faʼaora ai ia tātou. E aha tā te Mosia 7:17–20; Etera 12:27; ʼe 2 Korinetia 12:7–10 i tu’u mai i tō tātou māramaramara’a ? Penei aʼe e hina’aro te mau pīahi e faʼaʼite mai i te mau ’itera’a nō tō rātou faʼaoraraʼahia e te Fatu, noa atu nā roto i te mau mea haʼihaʼi roa, nō te mea ʼua fa’a’ite rātou i te faʼaroʼo iāna.

Mosia 7:26–27

I hāmanihia te taʼata i te hōho’a o te Atua

• ʼUa haʼamāramarama Limehi i roto i teie mau ʼīrava i te tahi o te mau parau mau tei haʼapiʼihia e Abinadi, tei riro ʼei mea paʼari nā te mau taʼata ʼia fāriʼi. E aha te mau parau mau tā te mau pīahi i ʼite mai i roto i teie mau ʼīrava ? Nāhea teie mau parau mau e fa’ahuru ’ē ai i te huru ’ia hiʼo tātou i te Atua ’e ia tātou iho ?

Mosia 8:12–19

E hōroʼa mai te Fatu i te mau peropheta, te mau hiʼo ʼe te mau heheu parau nō te haʼamaitaʼi i te taʼata.

• ʼUa noaʼa ia Amona te rāveʼa nō te haʼamāramarama ia Limehi i te ti’ara’a o te hōʼē hiʼo ʼe ʼia faʼaʼite pāpū i te faufaʼa rahi o te mau peropheta, te mau hiʼo ʼe te mau heheu parau. E hinaʼaro paha ʼoutou e haʼamāramarama ē i tō tātou nei tau, ʼua pāturuhia te Peresideniraʼa Mātāmua ʼe te Pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo ʼei mau peropheta, mau hiʼo ʼe ’ei mau heheu parau. Nāhea tātou, mai ia Amona, ’ia parau ma te taiā ʼore nō niʼa i te hinaʼaro mau i te mau peropheta, te mau hiʼo ʼe te mau heheu parau ? (hi’o Mosia 8:13–18). Penei a’e e nehenehe te mau pīahi e faʼanaho i te hōʼē parau pia i niʼa te natiraʼa tōtiare ’o te tauturu ia vetahi ʼē ʼia taʼa i te ʼohipa a te hōʼē peropheta, hiʼo ʼe heheu parau i tō tātou nei ’anotau. E aha tā ʼoutou i faʼaroʼo i roto i te ʼāmuiraʼa rahi tei tupu iho nei ’o tā ʼoutou e faʼaʼite atu i tō ʼoutou mau hoa, te mau melo nō te ʼutuāfare, ʼe te mau taʼata tupu nō te haʼapiʼi ia rātou nō niʼa i te hinaʼaro mau i te mau peropheta ?

• ʼEi hopeʼa nō te taiʼoraʼa i te Mosia 8:12–19, e hina’aro paha ʼoutou ʼaore rā te tahi atu mau pīahi e faʼaʼite i tō ʼoutou ʼiteraʼa pāpū nō niʼa i te mau peropheta mai tā Amona i rave, ʼaore rā tō ʼoutou māuruuru nō te heheuraʼa nā roto mai i te mau peropheta mai tā Limehi i rave (hiʼo Mosia 8:19).

• ʼO te peropheta Iosepha Semita te hiʼo ’o tē tiʼa i te upoʼo nō teie tau tuʼuraʼa ʼevanelia (hiʼo PH&PF 21:1 E hinaʼaro paha ʼoutou e ani i te mau pīahi ʼia faʼaʼite mai i te mea tā rātou i ’apo mai nā roto mai i te tātararaʼa a Amona nō niʼa i te hōʼē hiʼo (hiʼo Mosia 8:13–18). ’Ia tāu’aparau rātou i muri iho i te mau rāveʼa i riro ai Iosepha Semita ’ei hōʼē hiʼo.. (E tauturu te PH&PFC 135:3 and Moses 6:36 135:3 ʼe Mose 6:36 i teie tāu’ara’a parau).

Mosia 9:14–19 ; 10:6–10

E faʼaruru atu tātou i tō tātou mau tāmataraʼa nā roto i « te pūai o te Fatu ».

• ʼUa fa’ahitihia te pereota « ma te pūai o te Fatu » e piti taime i roto i te pāpaʼa parau a Zenifa nō tōna nūnaʼa ʼe tā rātou mau tamaʼi i te mau ʼāti Lamana—i roto i te Mosia 9:14–19 ʼe 10:6–10. Penei a’e e ʼimi te mau pīahi i teie mau ʼīrava ʼe e faʼaʼite mai e aha te auraʼa o teie pereota nō rātou. Nāhea e noaʼa ai ia tātou « te pūai o te Fatu » ? Faʼaitoito i te mau pīahi ’ia faʼaʼite mai i te mau ’itera’a ’a manuia ai rātou i te faʼarurura’a i te mau tāmataraʼa ma te pūai o te Fatu.

Mosia10:11–17

E fa’auru tā tātou mau māʼitiraʼa i te mau uʼi.

• E ani i te mau pīahi ʼia taiʼo māmū noa i te Mosia 10:11–17 ʼe ʼia hi’o mai i te mau rāveʼa i ʼino ai te mau ʼāti Lamana nā roto i te mau māʼitiraʼa ʼe te mau tiʼaturiraʼa a tō rātou mau tupuna. E aha tā te reira e parau nei nō niʼa i te mau hopeʼa o tā tātou mau māʼitiraʼa i niʼa ia vetahi ʼē ? Nāhea tātou e hinaʼaro ai ʼia faʼaʼitehia tātou iho ʼe tō tātou ʼutuāfare i roto i te hōʼē ʼaore rā e piti uʼi i mua ? Penei aʼe e nehenehe te mau pīahi e pāpaʼi i te tahi o te mau mea tā rātou e hinaʼaro ʼia tuʼuhia i roto i taua faʼaʼiteraʼa ra.

• Hōʼē haʼapiʼiraʼa taoʼa ’ōhie—mai te hōʼē reni ʼdominoʼ—e tauturu nō te faʼahōhoʼa i te mau hopeʼa tā te mau māʼitiraʼa a te mau taʼata i niʼa i tō rātou huāʼai. I muri iho e ani i te mau pīahi ’ia taiʼo i te Mosia 10:11–17 ʼe ʼia tāu’aparau, nāhea te mau tiʼaturiraʼa ’e te mau huru o te mau ʼati Lamana i fa’ahuru-’ē-hōhonu-hia ai e te mau māʼitiraʼa tā tō rātou mau tupuna i rave e rave rahi mau tenetere nā mua atu. Te ʼāʼamu o Elder Donald L. Hallstrom, i roto i « Te tahi atu mau mātēria tauturu », ’o te hōʼē ïa hiʼoraʼa tā ʼoutou e nehenehe e faʼaʼite atu. Penei a’e e feruri mai te mau pīahi i te mau ʼāʼamu nō roto mai i tō rātou oraraʼa ʼaore rā tō rātou ʼāʼamu ʼutuāfare nō niʼa i te hōʼē taʼata parau-tiʼa tei fa’auru maita’i i te mau uʼi.

Faʼaitoito i te haʼapiʼiraʼa mai i te fare.

ʼUa haʼapiʼi mai te mau pīahi i teie hepetoma nō ni’a i te fa’auru ʼino a te mau māʼitiraʼa a te mau ʼāti Lamana i niʼa i tā rātou mau tamariʼi. E vaiiho i te mau pīahi ʼia ʼite ē i roto i te Mosia 11–17 e taiʼo rātou i te parau-tiʼa nō te hōʼē taʼata tei faʼataui i te oraraʼa o te mau taʼata e rave rahi.

Te tahi atu mau mātēria tauturu

E nehenehe tā tātou mau faʼaotiraʼa e ’ume mai i te mau uʼi.

ʼUa faʼaʼite mai Elder Donald L. Hallstrom e nāhea te haʼapaʼo maitaʼi o tōna mau metua tupuna i te haʼamaitaʼi i te mau uʼi i mua :

E piti a tōʼu nā tupuna tamariʼi, i te pae o tōʼu pāpā, hōʼē tamaiti (tō’u papa) ʼe hōʼē tamāhine. ʼUa faʼaipoipohia [tā rāua tamahine] i te matahiti 1946 ’e e maha matahiti i muri iho, ʼua hapū mai ʼoia. Tē vai ra te tahi mea taʼa ʼē roa nō te mau metua nō te tīa’i i te hōʼē tamāhine (i ’ōnei, e hōʼē tamāhine ’ōtahi ïa) ’o te fānau nō te taime mātāmua roa. ’Aita hō’ē ta’ata i ’ite ē, e maeha’a tāna. Te vāhi pe’ape’a rā, ʼua pohe ʼoia ’e nā maehaʼa i te taime fānauraʼa.

’Ua ʼoto roa tō’u nā tupuna. Terā rā, i roto i tō rāua ʼinoʼino, ʼua fāriu ʼoiʼoi rāua i te Fatu ʼe i tōna tāraʼehara. ʼAita rāua i haʼamarirau i ni’a i te uiuiraʼa ē, nō te aha teie ’ohipa i tupu ai, ʼe ’o vai te faʼahapa, ʼua tūtonu rā rāua i ni’a i te hōʼē oraraʼa parau-ti’a. ʼAita tā tō’u nā tupuna e tao’a rahi ; ʼaita rāua i rotopū i te mau taʼata teitei ; ʼaita rāua i mau i te ti’ara’a teitei i roto i te ʼĒkālesia—ʼua riro noa rāua ʼei feiā mo’a haʼapa’o nō te mau mahana hopeʼa nei… 

« ʼUa haʼaputapū te haʼapa’o maita’i o pāpā rūʼau Art ’e o māmā rūʼau Lou, e maha u’i i muri mai, i roto iho ā rā i te mau taime fifi. ʼUa haʼaputapū hōhonu mau te reira i tā rāua tamaiti (tō’u pāpā) ʼe i tō’u māmā ; ’a pohe ai te tamāhine a tō’u nā metua, te tamariʼi ʼāpī roa a’e, nā roto i te tahi fifi tei tupu i te taime o te fānauraʼa. I te 34ra’a  o tōna matahiti, ’ua pohe ’oia 10 mahana i muri a’e i te fānauraʼa, ma te vaiiho mai e 4 tamariʼi, mai te 10 mahana e tae atu i te 8 matahiti te paʼari. Nā roto i te hi’oraʼa tā rāua i ʼite i roto i te u’i nā mua atu, ʼua fāriu tō’u nā metua—ma te fēʼaʼa ʼore—i ni’a i te Fatu nō te tāmāhanahanara’a » (« ’A fāriu atu i te Fatu », Ensign ’aore rā Liahona, Me 2010, 78–79).

Ha’amaita’ira’a i tā tātou ha’api’ira’a

’A fa’aro’o. « Te fa’aro’ora’a ’o te hō’ē fa’a’itera’a i te here… Ani i te Metua i te Ao ra ’ia tauturu ia ’outou ’ia māramarama i te mea tā te mau pīahi e parau ra. ’Ia ha’apa’o maita’i ana’e ’outou i tā rātou mau poro’i tei parau-vaha-hia mai e ’aore rā ’aita, e māramarama ’outou i tō rātou mau hina’aro, tō rātou mau māna’ona’ora’a ’e tō rātou mau hia’ai » (Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora, 34).