Tē horo-’ē-ra’a te mau ta’ata o Limehi

Minerva K. Teichert (1888-1976), Tē horo-’ē-ra’a te ari’i Limehi ’e tōna nuna’a, 1949-1951, oil on masonite, 35 7/8 x 48 inches. Brigham Young University Museum of Art, 1969

11–17 nō Mē

Mosia 18–24

« I fa’aau tātou i te hō’ē faufa’a iāna ra »

ʼA taiʼo ai ʼoutou i te Mosia 18-24, ’a feruri i te mau pīahi tā ʼoutou e haʼapiʼi ra. E aha tā ʼoutou i ʼite nō ni’a ia rātou ? E heheu mai te Vārua Maitaʼi i tō ʼoutou ferurira’a ’e e tauturu ia ʼoutou ʼia ʼite i te mau parau mau o te ʼevanelia ’o te riro ʼei mea faufaʼa rahi roa nō rātou.

Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai

ītona fa’a’itera’a

Fa’a’ite mai i te mana’o

Ani i te mau pīahi ’ia faʼaʼite mai i te tahi mau parau tumu, ʼaore rā mau faʼahitiraʼa nō te parau mau, tā rātou i ʼite i roto i tā rātou tuatāpaparaʼa i te Mosia 18–24. (’Ua tāpurahia te tahi mau parau tumu i roto i te arata’i ha’api’ira’a o teie hepetoma i roto i te Mai, pe’e mai—nō te ta’ata hō’ē ’e te ’utuāfare). Faʼaitoito ia rātou ’ia faʼaʼite mai i te mau ʼīrava i roto i te Mosia 18–24 o te haʼapiʼi nei i teie mau parau tumu. E aha te mau ’itera’a tā rātou i fāri’i ’e teie mau parau mau ?

ītona ha’api’ira’a

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Mosia 18:1–16

Tei roto i te bāpetizoraʼa te hōʼē fafauraʼa ʼia tāvini i te Atua ʼe ʼia tiʼa ’ei hō’ē ʼite nōna.

• ʼA taiʼo ai ʼoutou i te Mosia 18 ʼe ʼa faʼaineine ai ʼoutou nō te haʼapiʼi, e faʼauruhia paha ʼoutou ʼia tauturu i tā ʼoutou mau pīahi ’ia hi’o faʼahou ʼe ʼia feruri i tā rātou fafauraʼa nō te bāpetizoraʼa. Teie te hōʼē rāveʼa tā ʼoutou e nehenehe e rave : E ani i te mau pīahi ʼia haʼa ʼāmui nō te tāpura i niʼa i te tāpura ’ere’ere e rave rahi pereota tā rātou e haʼamanaʼo ra nō niʼa i te tātararaʼa a Alama nō niʼa i te fafauraʼa nō te bāpetizoraʼa. ʼIa oti anaʼe rātou i te rave i te reira, e tai’o te mau pīahi i te Mosia 18:8–10 ʼe e tuʼu atu i te mau mea i moʼehia i niʼa i te mau tāpura. (E nehenehe atoʼa rātou e tuʼu i te mau pereota nō roto mai i te PH&PF 20:37, 77, ʼe 79). E tauturu te reira ʼia ani ia rātou e aha te auraʼa te pereota tātaʼitahi ʼe e aha tā rātou e rave nō te ha’apa’o i taua tufaʼa ra nō te fafaura’a nō te bāpetizora’a. Nāhea te Fatu i te haʼamaitaʼi ia tātou ʼa tūtava ai tātou i te haʼapaʼo i tā tātou tufaʼa nō te fafauraʼa ?

• ʼA faʼaineine ai te feiā tei peʼe ia Alama ʼia bāpetizohia, ʼua haʼapiʼi Alama ia rātou ē nō te ō « i roto i te ʼāua a te Atua » tītauhia e ’ia rave i te hōʼē fafauraʼa ʼia peʼe i te Atua ʼe ʼia aupuru i tāna mau tamariʼi (hiʼo Mosia 18:8–9). Penei a’e e hina’aro te mau pīahi e faʼaʼite mai i tō rātou ’itera’a, i te taime ʼa haʼapūaihia ai rātou ʼaore rā te tahi taʼata tā rātou i mātau nā te tahi ’ē atu taʼata ’o te faʼatupu ra i te fafauraʼa nō te bāpetizoraʼa i fa’a’itehia i roto i te Mosia 18:8–10. ʼEi hiʼoraʼa, e aha te taime ’a tāmāhanahana ai te tahi taʼata ia rātou ʼaore rā ’a tauturu ai rātou i te amo i tā rātou mau hōpoiʼa ? Nāhea teie mau ’itera’a i te faʼauru ia tātou ʼia ha’apa’o i tā tātou fafauraʼa ? E faʼahaʼamanaʼo ato’a i te mau pīahi, nāhea tō Abinadi tiʼaraʼa « ʼei [hōʼē ʼite] o te Atua i te mau mahana atoʼa ʼe i te mau mea atoʼa, ʼe i roto te mau vāhi atoʼa » (’īrava 9). E aha tā tātou e ’apo mai nā roto i tōna hiʼoraʼa ’a tūtava ai tātou i te faʼatupu i teie tuhaʼa nō tā tātou fafauraʼa nō te bāpetizoraʼa ?

bāpetizora’a i roto i te moana

ʼIa bāpetizo-anaʼe-hia tātou, tē fafau ra tātou e tāvini i te Atua ʼe ʼia vetahi ʼē.

Mosia 18:17–31

E vai hōʼē te nūnaʼa a te Atua.

• Tē faʼataʼa nei te Mosia 18:17–31 i te mau faʼaueraʼa tā Alama i hōroʼa i tōna nūnaʼa nō te tauturu ia rātou ʼia vai hōʼē ʼei mau melo nō te ʼĒkālesia a te Mesia. Nō te tauturu i te mau pīahi ʼia feruri, nāhea teie mau faʼaueraʼa e tano ai ia rātou, e ani ia rātou ’ia ʼimi i teie mau ʼīrava i roto ma te mau pupu naʼinaʼi ʼe ʼia tāpura i te mau faʼaueraʼa tā rātou i ʼite mai. Nāhea i te peʼeraʼa i teie mau faʼaueraʼa e tauturu i te mau melo nō te pāroita ʼia vai hōʼē atu ā ? Tē vai ra ānei te mau fā tā tā ʼoutou mau pīahi e nehenehe e rave tātaʼitahi ʼaore rā ’ei hōʼē pupu nō te peʼe i te hiʼoraʼa o te nūnaʼa a Alama ?

• Tē uiui nei te tahi mau taʼata, nō te aha tātou e hinaʼaro ai i te hōʼē ʼēkālesia ? Nō te tauturu i te mau pīahi ʼia pāhono i teie uiraʼa, e pāpaʼi hōhoʼa i te hōʼē fare pureraʼa a te ʼĒkālesia i niʼa i te tāpura ’ere’ere ʼe ʼia pāpaʼi i teie uiraʼa i raro aʼe. E ’imi te mau pīahi i muri iho i te Mosia 18:17–31 ʼe e pāpaʼi i niʼa i te tāpura ’ere’ere te mau pāhonoraʼa tā rātou i ʼite mai i roto i teie mau ʼīrava. E ’ite atoʼa rātou i te mau pāhonoraʼa i roto i te tuhaʼa aʼoraʼa a Elder Christofferson i roto i « Te tahi atu mau mātēria tauturu ». E hina’aro paha ʼoutou i te tahi mau pīahi ʼia haʼuti teata taʼata ora mai, nāhea rātou e pāhono i te hōʼē hoa ’o te ʼore e tiʼaturi nei ē e tītauhia te hōʼē ʼēkālesia tei faʼanahonahohia. Nō te aha tātou i māuruuru ai i te riroraʼa ’ei melo nō te ʼĒkālesia ?

• E hinaʼaro tātou ʼia feruri ē e mea fāriʼi-poupou-hia te mau taʼata atoʼa i roto i te ʼēkālesia, tera rā, ʼaita te mau taʼata atoʼa e manaʼo nei i te reira. E aha tā tātou i haʼapiʼi mai mai roto mai i te nūnaʼa a Alama i roto i te Mosia 18:17–31 ’o te tauturu ia tātou ʼia faʼatupu i te hōʼē vāhi i reira te tāʼātoʼaraʼa e ʼite ai ē ʼua fāriʼi-maitaʼi-hia rātou ?

Mosia 21–24

E haʼamāmā te Fatu i tā tātou mau hōpoi’a.

• E mea ta’a ’ē te mau hōpoiʼa tā tā ʼoutou mau pīahi e amo nei i te mau hōpoiʼa tei amohia e te nūnaʼa a Limehi ʼaore rā a Alama i roto i te faʼatītīraʼa. ’Ua tū’ati rā te mau poroʼi o teie mau ʼāʼamu i te mau taʼata atoʼa tei roʼohia i te tāmataraʼa ʼaore rā te oraraʼa fifi. Ani i te mau pīahi ia faʼaʼite mai e aha tā rātou i haʼapiʼi mai i roto i te Mosia 21–24 e nāhea te Atua e tauturu ai ia tātou i roto i tō tātou mau tāmataraʼa. (Nō te hō’ē ha’apotora’a o teie mau fa’ati’ara’a, hi’o L. Tom Perry, « Te mana o te fa’aorara’a  », Ensign ’aore rā Liahona, Mē 2012, 94–97.) E nehenehe atoʼa te mau pīahi e faʼaʼite mai i te mau taime ʼa ʼite ai rātou, mai te nūnaʼa a Alama, i te tupuraʼa o te fafauraʼa a te Atua ē e haʼamāmā ʼoia i tā rātou hōpoiʼa ’e e hiʼo aroha mai ʼoia ia rātou i tō rātou mau ʼati (hiʼo Mosia 24:14).

• E riro ʼei mea faufaʼa roa nō te mau pīahi ʼia rave i te tahi minuti nō te pāpaʼi i te mau tāmataraʼa tā tātou i fa’aruru ʼe ʼia feruri i te mau rāveʼa i tauturu ai te Fatu ia rātou ʼia amo i tā rātou mau hopoiʼa. Tē vai rā ānei te mau tufaʼa i roto i te Mosia 21–24 tei faʼauru ia rātou ʼia fāriu atu i te Fatu i te roara’a o te ’ati ? Nāhea te fafauraʼa a te Fatu i te nūnaʼa a Alama i roto i te Mosia 24:14e tūʼati ai i te fafauraʼa tā tātou e rave e te Fatu i te taime bāpetizoraʼa ? (hi’o Mosia 18:8–10).

ītona ’āpora’a ha’api’ira’a

Faʼaitoito i te haʼapiʼiraʼa mai i te fare.

Nō te faʼauru i te mau pīahi ʼia taiʼo i te Mosia 25–28, e ani ia rātou ʼia feruri i te tahi taʼata tā rātou i mātau tei hahi ʼē i te ʼevanelia. E parau ia rātou ē ʼia taiʼo rātou i teie mau pene, e ʼite paha rātou i te mau faʼaʼiteraʼa e nāhea e tauturu i taua taʼata ra ʼia hoʼi mai.

ītona mātēria tauturu

Te tahi atu mau mātēria tauturu

Nō te aha tātou e hina’aro ai i te ʼĒkālesia ?

ʼUa parau Elder D. Todd Christofferson : « ʼUa ʼite au ē, tē vai ra te tahi mau ta’ata ’o te faʼariro nei ia rātou ʼei feiā faʼaroʼo ʼe aore rā, ʼei feiā ʼite i te pae vārua, tera rā, te pāto’i nei rātou ʼia ʼāmui atu i te hōʼē ʼēkālesia ’e ’aore rā, ʼia fāri’i i te hōʼē faʼanahoraʼa mai te reira te huru. Nō rātou, te parau nō te ʼohipa fa’aroʼo, tei roto noa i te taʼata iho. Tera rā, ʼua riro te ʼĒkālesia ʼei hō’ē hāmanira’a a te taʼata i ni’a iāna tātou i faʼatumu ai i tō tātou pae vārua—o Iesu Mesia. E mea faufaʼa ʼia faʼaea riʼi nō te feruri, nō te aha ʼoia i faʼaoti ai e faʼaʼohipa i te hōʼē ʼēkālesia, tāna ʼĒkālesia, te ʼĒkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Moʼa i te mau Mahana Hopeʼa nei, nō te faʼatere i tāna ʼe ta tōna Metua ʼohipa ».

ʼUa faʼaʼite mai Elder Christofferson i te mau tumu i faʼanahonaho ai te Fatu i te hōʼē ʼĒkālesia (hiʼo « Nō te aha te ’Ēkālesia », Ensign ʼaore rā Liahona, Novema 2015, 108–11):

• « Nō te pororaʼa i te parau ʼāpī o te ʼevanelia a Iesu Mesia ʼe te faʼatereraʼa i te mau ʼōro’a nō te faʼaoraraʼa— ʼoia hoʼi, nō te arata’i mai i te taʼata i te Mesia ra ».

• « Nō te faʼatupu i te hō’ē autahira’a o te feiā mo’a ’o te pāturu i te tahi ’e te tahi i roto i te « ʼē’a titi’aifaro ʼe te pirihaʼo e tae roa atu ai i te ora mure ʼore ra’ [2 Nephi 31:18]… Ma te tāhōʼē i roto i te fa’aro’o, tē haʼapiʼi nei ʼe tē faʼaitoito nei tātou te tahi ʼe te tahi ʼe te tautoʼo nei ’ia fātata atu i te ʼīra’a o te fāito o te ti’araʼa pipi ».

• Tē « faʼatupu nei te mau pāroita ’e te mau ʼāmaʼa o te ʼĒkālesia i te hōʼē putuputuraʼa hepetoma nō te haʼamāhāraʼa ʼe nō te faʼaʼāpīraʼa, e taime ʼe e vāhi nō te vaiiho i te ao i muri—te Sābati ».

• « No te faʼatupu i te mau mea e tītauhia, o te ʼore e nehenehe i te taʼata e aore rā, te mau pupu na’ina’i ’ia rave [mai] te arairaʼa i te parau nō te veve… [te hopoiraʼa] i te ʼevanelia i tō te ao ato’a… [te paturaʼa ʼe te faʼaʼohiparaʼa] i te mau hiero, te mau fare o te Fatu, i reira hoʼi e ravehia ai te mau ʼōroʼa ʼe te mau fafauraʼa faufaʼa ».

• ʼIa hōroʼahia mai te mau tāviri autahuʼaraʼa, « e pāruru ai te mau ti’a fa’atere o te ʼĒkālesia i te viʼiviʼi ʼore o te haʼapiʼiraʼa tumu a te Faʼaora ʼe i te huru ti’a mau o tāna mau ʼōro’a faʼaoraraʼa… nō te tauturu i te faʼaineineraʼa i te feiā e hinaʼaro i te fāriʼi i te reira, nō te hiʼopoʼa i te maitaʼi ʼe te tiʼamā o te mau feiā e tītau, ʼe ʼa rave ai i te reira… [ʼe] ʼia ʼite i te parau mau ʼe te haʼavare ».