Mai, pe’e mai
25-31 nō Mē. Mosia 29–Alama 4 :« ’Ua itoito rātou, ’ua tāmau māite ho’i »


« 25-31 nō Mē. Mosia 29–Alama 4 : « ’Ua itoito rātou, ’ua tāmau māite ho’i », Mai, peʼe mai—nō te Ha’api’ira’a Sābati : Buka a Moromona 2020 (2020)

« 25-31 nō Mē. Mosia 29–Alama 4 », Mai pe’e mai—nō te Ha’api’ira’a Sābati : 2020

Alama tamaiti e poro ra

Alama tamaiti e poro ra, nā Gary L. Kapp

25-31 nō Mē.

Mosia 29–Alama 4

« ’Ua itoito rātou, ’ua tāmau māite ho’i »

I te tau o Alama, ʼaita te hōʼē ʼorometua haʼapiʼi i hiʼohia ʼei mea « maitaʼi aʼe i tō tei haʼapiʼihia ; ʼe nō reira e hōʼē fāito tō rātou atoʼa » (Alama 1:26). ʼA faʼaineine ai ʼoutou i te haʼapiʼi, ʼa feruri e nāhea teie parau tumu e tano ai ia ʼoutou ʼe tā ʼoutou mau pīahi.

Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai

ītona ’apora’a ha’api’ira’a

Fa’a’ite mai i te mana’o

E ’ite te mau pīahi ē hōʼē ā mau mea i rotopū i te mau ʼohipa i tupu tei faʼaʼitehia i roto i te Mosia 29–Alama 4 ʼe te mau mea e tupu nei i te ao i teie mahana ʼaore rā i roto i tō rātou iho oraraʼa. Hōroʼa te tahi taime ia rātou nō te taiʼo faʼahou i te mau pene nō te ʼimi i te hōʼē hiʼoraʼa. Ani ia rātou ’ia faʼaʼite mai i te mea tā rātou i ʼite i te tahi pīahi e pārahi ra i pihaʼi iho ia rātou.

ītona ha’api’ira’a

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Mosia 29:11–27 ; Alama 2:1–7

E riro tātou ʼei pūai maitaʼi i roto i tō tātou mau vāhi nohoraʼa e ti’a ai.

  • Mai te mea e fanaʼo te mau pīahi nā roto i te tāu’ara’a parau e nāhea ʼia haʼamaitaʼi i te tōtaiete, e ani ʼoutou ia rātou ʼia feruri i te tahi mau parau tumu e faʼaruruhia nei ʼe tō ʼoutou huiraʼatira ’e ʼia tāpura i te tahi i niʼa i te tāpura ’ere’ere (ʼeiaha e ’āparau huʼahuʼa i teie mau tumu parau). E nehenehe te mau pīahi e taiʼo faʼahou i te Alama 2:1–7 nō te ʼimi e aha te fifi e faʼaruruhia nei e te mau ʼāti Nephi ʼe te mea tā rātou i rave nō te arai i te reira fifi. E aha te mea e tupu mai ʼāhani « ʼaita te nūnaʼa o te ʼēkālesia » i haʼafaʼaroʼo i tō rātou reo ? E aha atu ā tā tātou e haʼapiʼi mai nō niʼa i te riroraʼa ʼei mau huiraʼatira maitaʼi i roto i teie ʼāʼamu, i roto i te Mosia 29:26–27, ʼe te ʼāʼamu i roto i « Te tahi atu ā mau mātēria » ? E hinaʼaro paha te mau pīahi e feruri i te tahi mea ’o te haʼamaitaʼi i tō rātou huiraʼatira nō niʼa i te hōʼē o te mau tumu parau i niʼa i te tāpura ’ere’ere.

Alama 1:2–9, 26

E ’ite tātou ’e e pātoʼi i te mau haʼapiʼiraʼa hape.

  • E nehenehe te hiʼoraʼa o Gideona i te pātoʼiraʼa ia Nehora e riro ʼei faʼaururaʼa nō tā ʼoutou mau pīahi. Penei aʼe e ani nā mua roa i te hōʼē pīahi ’ia taiʼo faʼahou i te ʼāʼamu o Gideona ʼe ʼia faʼaʼite mai te reira i te mau pīahi (hiʼo Mosia 19:1–8 ; 20:15–22 ; 22:1–9 ; ʼe Alama 1:2–9). Mai te au i teie taiʼo-faʼahou-raʼa, e tāpa’o mai te mau pīahi i te tahi o te mau maitaʼi o Gideona. ʼEi hiʼoraʼa, i te taime ʼa faʼaroʼo ai Gideona i te mau haʼapiʼiraʼa hape a Nehora, ʼua tiʼa pātoʼi atu Gideona ia Nehora « i te parau a te Atua » (’īrava 9). I roto i tā rātou iho tuatāpaparaʼa, ʼua ʼiteahia paha i te mau pīahi te mau pāpaʼiraʼa moʼa ’o te pātoʼi atu i te mau haʼapiʼiraʼa a Nehora e ʼitehia i roto i te Alama 1:3–6. Ani ia rātou ’ia fa’a’ite mai i te mau pāpaʼiraʼa moʼa tā rātou i ’ite. E rave rahi atoʼa mau pāpaʼiraʼa moʼa tei hōroʼahia i roto i « Te tahi atu ā mau mātēria ». Nāhea tātou e riro atu ā mai ia Gideona nō tō tātou pārururaʼa i te parau mau ?

  • E tauturu te mau haʼapiʼiraʼa hape a Nehora, tei faʼaʼitehia i roto i te Alama 1:3–6, ia tātou ʼia ʼite i te mau raveraʼa tā Sātane e faʼaʼohipa nei nō te haʼavare ia tātou. ʼEi hiʼoraʼa, e huna pinepine ʼoia i tāna mau haʼavare i roto i te parau mau. E feruri e ani i te mau pīahi ʼia ʼimi i roto i te Alama 1:3–4 ʼe ʼia ʼite i te mau haʼavare tā Sātane i parau ʼe te mau parau mau tāna i faʼaʼohipa nō te faʼatianiraʼa i te reira. E aha te tahi o te mau haʼavare tei anoʼihia i te parau mau ’o te haʼavare nei i te taʼata i teie mahana ? Nāhea tātou ʼia tauturu i tō tātou ʼutuāfare ʼe te mau taʼata i herehia e tātou ’ia ʼite i te parau mau i te parau hape ?

  • E hīmene te mau pīahi ʼaore rā e taiʼo i te hōʼē hīmene nō niʼa i te ha’ehaʼa, mai te « Ia ha’ehaʼa noa ʼoe » (Te mau hīmene, no. 64), ʼe ʼia tāu’aparau e nāhea tāna poroʼi i taʼa ʼē ai i te poroʼi a Nehora i roto i te Alama 1:2–9. E fa’ahiti atoʼa rātou i te mea tā Nehora i haʼapiʼi nō niʼa i te mau ʼorometua haʼapiʼi ʼevanelia e te mea tā Alama ʼe te tahi atu feiā faʼatere o te ʼĒkālesia i haʼapiʼi ’e i faʼahōhoʼa (hiʼo Alama 1:26 ; 4:15–20). E aha te fā a Nehora ? Nāhea te reira i taʼa ʼē ai i te fā a Alama ? E faʼaitoito i te mau pīahi ’ia feruri i tā rātou iho mau fā nō te tāviniraʼa i roto i te ʼĒkālesia. E aha tā Alama 1:26 e parau nei nō niʼa i tā tātou hōpoiʼa ʼei feiā haʼapiʼi ?

Alama 1:19–30 ; 4:6–15

E « haʼaparuparu » te te’ote’o i tō tātou haerera’a i mua.

  • E tauturu te tāu’aparaura’a i te Alama 1 ʼe Alama 4 i te mau pīahi ’ia taʼa maita’i, nāhea te teʼoteʼo e tūʼino ai i te taʼata tātaʼitahi ʼe te ʼĒkālesia. E vāhi te piha haʼapiʼiraʼa i roto e piti pupu ʼe e ani i te hōʼē pupu ʼia haʼapiʼi mai i niʼa i te huru o te ʼĒkālesia mai tei faʼaʼitehia i roto i te Alama 1:19–30, e haʼapiʼi mai te tahi atu pupu i niʼa i te huru o te ʼĒkālesia i te hō’ē tau matahiti i ma’iri, mai tei faʼaʼitehia i roto i te Alama 4:6–15. Ani i te pupu tātaʼitahi ʼia faʼaʼite mai i te huru o te ʼĒkālesia ʼe te mau melo mai te au i te mau ʼīrava tā rātou i taiʼo. E fa’anaho ’āmui rātou i te hōʼē rāveʼa maitaʼi nō te rave i te reira--ʼei hiʼoraʼa, e pāpa’i hōho’a rātou ʼaore rā e faʼaineine i te hōʼē haʼutiraʼa teata taʼata ora poto. I muri aʼe i tō te nā pupu faʼaʼitera’a mai, e ani ia rātou ʼia tāu’aparau i te mea tā rātou i ʼapo mai nō niʼa i te mau hotu o te teʼoteʼo i niʼa i te ʼĒkālesia ʼe te mau melo ʼe te mau haʼamaitaʼiraʼa o te ha’ehaʼa. E aha te mau haʼapiʼiraʼa tā teie mau ʼāʼamu e hōroʼa mai nei nō tātou i teie mahana ?

Alama 4:12–20

E taui te « parau a te Atua » ʼe « te ʼiteraʼa pāpū mau » i te ʼāʼau.

  • E rave rahi taʼata e fa’atūʼati nei i te mea tā Alama i ʼite ʼa « ʼoto rahi roa ai » ʼoia (Alama 4:15) nō te ʼino ʼe te mau ʼati o tōna nūnaʼa. E feruri te mau pīahi i te hōʼē taʼata tei herehia e rātou tā rātou hoʼi e haʼapeʼapeʼa nei ʼe ʼia haʼamanaʼo iāna ’a taiʼo ai rātou i te Alama 4:12–20. I muri aʼe i tā rātou taiʼoraʼa, e ui ʼoutou i te mau uiraʼa mai teie nō te faʼatupu i te tāu’ara’a parau nō niʼa i teie mau ʼīrava : E aha te mea i ’āfaʼi mai i te ʼoaʼoa i te nūnaʼa i roto i tō rātou huru oraraʼa fifi ? E aha te auraʼa nō ʼoutou te pereota « ʼaita rā te Vārua o te Fatu i faʼaruʼe iāna » ? (Alama 4:15). E aha te mau tusia tā Alama i rave nō te tauturu i tōna nūnaʼa, ʼe e aha te mau tusia o te anihia ia tātou i te tahi taime ʼia rave ? E aha te mau hiʼoraʼa tā tātou i ʼite nō niʼa i te pūai o te « ʼiteraʼa pāpū mau » ? (Alama 4:19). Nāhea e nehenehe ai ia tātou ʼia faʼaʼite i tō tātou ʼiteraʼa pāpū ma te aʼo ʼore ʼe te haʼavā ʼore ? E hōroʼa i te taime i te mau pīahi ʼia pāpaʼi i te hōʼē poroʼi nō te ʼiteraʼa pāpū i tō rātou mau taʼata i herehia e rātou.

  • Penei a’e e fanaʼo te mau pīahi i te tāu’aparau e aha mau te « ʼiteraʼa pāpū mau » Tē vai nei i roto i te video « Faʼanahoraʼa o te ʼiteraʼa pāpū a te mau ʼāpōsetolo » (ChurchofJesusChrist.org) te tahi mau hiʼoraʼa maitaʼi. Nāhea teie mau ʼiteraʼa pāpū, ʼaore rā te tahi atu mau ʼiteraʼa pāpū tā ʼoutou i faʼaroʼo, « e faʼaaraara ia [tātou] i te haʼamanaʼo i tā [tātou] ʼohipa » ? (Alama 4:19). Nāhea teie mau ʼiteraʼa pāpū e tauturu ai ia tātou ʼia upoʼotiʼa i ni’a i te teʼoteʼo ʼe te mārōraʼa ?

ītona ’āpora’a ha’api’ira’a

Faʼaitoito i te haʼapiʼiraʼa i te fare

E fa’ata’a i te mau pīahi ē i roto i te Alama 5–7 e tai’o rātou i te « ʼiteraʼa pāpū mau » o Alama ʼe ʼia ʼite i te fa’ahuru-’ē-ra’a tā te reira i niʼa i te nūnaʼa (hiʼo Alama 4:19).

ītona mātēria

Te tahi atu ā mau mātēria

« ʼIa ʼitehia mai tō ʼoutou maitaʼi ».

I muri noa aʼe i tō te tuahine Belle S. Spafford piʼiraʼahia ʼei peresideni rahi nō te Sōtaiete Tauturu i te matahiti 1945, ʼua ani-manihini-hia te feiā faʼatere nō te Sōtaiete Tauturu ’ia haere atu i te hōʼē rururaʼa nō te ʼāpoʼoraʼa faufaʼa rahi a te mau vahine o te fenua. E mau melo te feiā fa’atere rahi o te Sōtaiete Tauturu nō teie ʼāpoʼoraʼa e rave rahi matahiti te maoro, ʼe ʼua ʼite rā rātou ē ʼaita rātou i hāmani-maitaʼi-hia e te ʼapoʼoraʼa. I muri aʼe i tōna paraparauraʼa i tōna nā tauturu, ʼua parau atu te tuahine Spafford i te peresideni George Albert Smith, te peresideni o te ʼĒkālesia, ē e tiʼa i te Sōtaiete Tauturu e faʼahope i tōna tiʼaraʼa melo i roto i te ʼāpoʼoraʼa.

’A tāu’aparau ai rāua nō te aniraʼa, ʼua parau te tuahine Spafford, « ’Ia ʼite mai ʼoe e te peresideni Smith, ʼaita tātou e fana’o hōʼē noa a’e mea nā roto mai i taua ʼāpoʼoraʼa ra ».

I muri a’e, tē fa’ati’a ra ʼoia :

« ’Ua hi’o mai ra te peresideni i ni’a iā’u ma te māere. Nā ’ō mai ra, e te tuahine Spafford, te feruri noa ra ’oe i te mau taime atoʼa i te mea tā ʼoe e fāriʼi mai ? ʼAita ānei ʼoe e feruri ē, e mea maitaʼi i te tahi taime ʼia feruri i te mea tā ʼoe e hōro’a ? ’Ua parau faʼahou ā ʼoia ē, ‘tē ti’aturi nei au ē, te vai ra tā te mau vahine momoni te tahi mea e hōro’a nā te mau vahine o te ao nei, ’e e mea ti’a atoʼa ia rātou ʼia haʼapiʼi nō ni’a ia rātou. ʼEiaha e tātara i tō ʼoutou ti’araʼa melo, te mana’o nei au ē, e rave ʼoe e rave rahi melo ʼaravihi o te tōmite ’e ’a haere ana’e i taua ʼāpoʼoraʼa ra.

« ʼUa parau mai ʼoia ma te pūai, ‘ʼia ʼitehia tō ʼoutou maitaʼi’ » (Belle S. Spafford, A Woman’s Reach [1974], 96–97).

ʼUa haʼapaʼo te tuahine Spafford i teie nei aʼo. ʼUa tāvini ʼoia e rave rahi matahiti i roto i teie ʼāpoʼoraʼa ʼe ʼua māʼitihia ʼoia ʼei hōʼē o te mau faʼatere nō teie ʼāpoʼoraʼa ra.

Mau pāpaʼiraʼa moʼa o te pātoʼi nei i te mau haʼapiʼiraʼa hape a Nehora.

Ha’amaita’ira’a i tā tātou ha’api’ira’a

’A ha’apāpū ē tē ha’api’i ra ’outou i te ha’api’ira’a tumu mau. « ’A ui tāmau noa ’ia ’outou iho, ‘nāhea te mea tā’u e ha’api’i nei i te tauturu i tā’u mau pīahi ’ia patu i te fa’aro’o i te Mesia, ’ia tātarahapa, ’ia rave ’e ’ia ha’apa’o i te mau fafaura’a a te Atua, ’e ’ia fāri’i i te Vārua Maita’i ?’ » (Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora, 20).