Tē tāpeʼa ra Iesu i te hōʼē arenio

’Aita ʼoutou i moʼehia nā Jon McNaughton

1–7 nō tiunu

Alama 5–7

« ’Ua ’itea ānei ia ’outou taua fa’ahuru-’ē-ra’a rahi ra i roto i tō ’outou ’ā’au na ? »

ʼIa taiʼo ʼoutou i te Alama 5–7, e feruri i tā ʼoutou mau pīahi ’o tē faʼahōhoʼa nei i te mau haʼapiʼiraʼa i roto i teie mau pene. E feruri i te mau rāveʼa nō te fa’a’ō mai ’ia rātou i roto i te tāu’ara’a parau i te Sābati.

Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai

ītona fa’a’itera’a

Fa’a’ite mai i te mana’o

Hōroʼa i te tahi nau minuti i te mau pīahi nō te haʼamanaʼo i te mea tā rātou i taiʼo i roto i te Alama 5–7 ʼe ’ia ʼite mai i te hō’ē parau mau ’o tā rātou e hina’aro e fa’a’ite i te piha haʼapiʼiraʼa. Ani ia rātou i muri iho ’ia faʼaʼite i te reira i te hōʼē pīahi e pārahi ra i pihaʼi iho ia rātou.

ītona ha’api’ira’a

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Alama 5:14-33

E tiʼa ia ʼoutou ʼia tamata--ʼe ʼia ’ite tāmau noa—i te hōʼē faʼahuru-ʼē-raʼa rahi o te ʼāʼau.

• ʼUa anihia te mau pīahi ʼia feruri i te mau uiraʼa i roto i te Alama 5:14–33 i roto i te arataʼiraʼa nō teie hepetoma i roto i te Mai, peʼe mai—nō te taʼata hō’ē ʼe te ’utuāfare. E haʼamata i te hōʼē tāu’ara’a parau nō niʼa i teie mau ʼīrava ma te ani i te mau pīahi ʼia faʼaʼite mai i te mau uiraʼa i roto i teie mau ʼīrava e mea faufa’a rahi nō rātou. I muri iho e ani i te mau pīahi ʼia ʼohipa nā te mau pupu nō te taiʼo faʼahou i te Alama 5:14–33 ʼe ʼia hi’o i te auraʼa ’ia ʼite i te hōʼē tauiraʼa o te ʼāʼau nā roto i te Faʼaora ʼe tāna tāra’ehara. E hi’o atoʼa rātou i te mau haʼamaitaʼiraʼa e tae mai nā roto mai i te hōʼē ʼāʼau tei tauihia. E aha te tahi atu mau faʼaauraʼa tei faʼaʼohipahia nō te faʼata’a i te tauiraʼa tā Alama i faʼata’a mai ? (’Ei hi’ora’a, hi’o Ioane 3:1–7; 2 Korinetia 5:17; Dale G. Renlund, « Te tāpe’ara’a i te tauira’a pūai o te ’ā’au », Ensign ’aore rā Liahona, Novema. 2009, 97–99). Nāhea tātou ’ia tāpeʼa i te hōʼē tauiraʼa o te ʼāʼau i te roaraʼa o tō tātou oraraʼa ? (hi’o Alama 5:26).

  tamāhine e pure ra i te hiti o te roʼi

  ʼIa fāriu anaʼe tātou i te Atua ra, e tamata tātou i te hōʼē « tauiraʼa o te ʼāʼau ».

Alama 5:44–51

E noaʼa ia tātou tō tātou iho ʼiteraʼa pāpū nō niʼa i te Faʼaora ʼe tāna ʼevanelia nā roto i te Vārua Maitaʼi.

• Mai ia Alama, ʼua noaʼa i tā ʼoutou mau pīahi tō rātou iho ʼiteraʼa pāpū nō niʼa i te Faʼaʼora ʼe tāna ʼevanelia. Nō te tauturu ia rātou ʼia haʼapiʼi mai e aha tā Alama i rave nō te fāriʼi i tōna iho ʼiteraʼa pāpū nā roto i te Vārua, e ʼopere atu i te mau ʼapi parau ma te ta’o ’Itera’a pāpū i pāpa’ihia i ni’a. E ’ohipa ’āpīpiti te mau pīahi nō te hi’o faʼaʼhou i te Alama 5:44–51 ʼe ʼia faʼaʼohipa i te mea tā rātou i ’apo mai i roto i teie mau ʼīrava nō te pāpaʼi i te hōʼē « rāveʼa » nō te hōʼē ʼiteraʼa pāpū. ʼEi hiʼoraʼa, e riro te mau « mea » o teie rāveʼa ʼei mau parau mau o te faʼatupu i tō tātou ʼiteraʼa pāpū. E riro te mau « arataʼiraʼa » nō te rāveʼa ’ei mau ’ohipa e tiʼa ia tātou ʼia rave ʼia noaʼa te hōʼē ʼiteraʼa pāpū. E hōro’a mai te fa’ahitira’a parau a te peresideni Dieter F. Uchtdorf i roto i « Te tahi atu mau mātēria tauturu » i te tahi mau manaʼo). E aha te mau « mea » ʼe te mau « ʼarataʼiraʼa » tā rātou e tuʼu atu i roto i tā rātou rāveʼa nā roto mai i tō rātou iho mau ’itera’a ’aore rā te tahi atu mau ’itera’a i roto i te mau pāpaʼiraʼa moʼa ? Ani i te mau pea ’ia faʼaʼite mai i te mea tā rātou i haʼapiʼi mai ʼe te mea tā rātou e rave ra nō te ani i te Vārua Maitaʼi ʼia faʼaʼite mai i te parau mau ia rātou.

Alama 6

Tē putuputu nei tātou ʼei feiā moʼa nō te faʼaroʼo i te parau a te Atua ʼe nō te rave i tāna ʼohipa.

• Nō te faʼahaʼamanaʼo i te mau pīahi i te faufaʼa rahi ’ia haʼaputuputu ʼāmui ʼei feiā moʼa, e ani ia rātou ʼia feruri ē tē manaʼo nei te hō’ē taʼata e ʼere te riroraʼa ʼei melo nō te hōʼē ʼēkālesia i te mea hinaʼaro-roa-hia. E aha tā ʼoutou e faʼaʼite mai roto mai i te Alama 6 nō te haʼapiʼi i teie taʼata i te tahi o te mau haʼamaitaʼiraʼa nō te riroraʼa ʼei melo nō te hōʼē ʼēkālesia ? Nāhea ʼia faʼatupu maitaʼi aʼe i te mau tumu nō te haʼaputuputuraʼa tā Alama i faʼata’a mai.

Alama 7:7–16

ʼUa rave Iesu Mesia i niʼa iho iāna i tā tātou mau hara, mau māuiui, ʼe mau paruparu.

• Tē vai nei paha te mau taʼata i roto i tā ʼoutou piha haʼapiʼiraʼa e hinaʼaro rū nei i te ʼite e aha tā Alama 7:7–16 e haʼapiʼi nei—ē ʼua rave te Faʼaora i niʼa iāna iho ’eiaha noa tā tātou mau hara, tō tātou atoʼa rā mau māuiui, mau ʼati, mau maʼi ʼe mau paruparu. Nāhea ʼoutou e tauturu ia rātou ʼia ʼite i te reira ? Penei aʼe e nehenehe ʼoutou e hāmani i te hōʼē tāpura i niʼa i te tāpura ’ere’ere ma te mau upoʼo parau E aha tā te Faʼaora i māuiui ʼe Nō te aha ʼoia i māuiui ai. E fa’a’ī te mau pīahi i te tāpura i muri aʼe i te taiʼoraʼa i te Alama 7:7–16. E riro ato’a ’ei tauturu ’ia feruri i te tahi atu mau mea tā te Faʼaora i māuiui i roto i tōna oraraʼa (hiʼo i te mau hiʼoraʼa i roto i « Te tahi atu ā mau mātēria »).

• I muri aʼe e tāu’aparau e aha tā Alama i haʼapiʼi i roto i te Alama 7:7–16, penei aʼe e hina’aro te mau pīahi e faʼaʼite mai i tō rātou mau ’itera’a ʼa fa’aora ai te Faʼaora ia rātou, ʼoia hoʼi ʼua tauturu ʼoia ia rātou (hiʼo « Te tahi atu mau mātēria tauturu » nō te mau hiʼoraʼa o te mau rāveʼa e fa’aora ai Iesu ia tātou). E nehenehe e fa’a’ite atu i te fa’ahitira’a parau i muri nei a te peresideni Dallin H. Oaks : « Ua heheu mai tō tātou Fa’aora ē, ’ua pou mai ’oia i raro a’e i te mau mea atoa ra’ (PH&PF 88:6)… E nehenehe atoʼa tātou e parau ē, nō te mea ʼua pou ʼoia i raro a’e i te mau mea atoʼa ra, tē ti’a nei ’oia i te vāhi tano maita’i nō te amo ia tātou ʼe nō te hōro’a ia tātou i te pūai e tītauhia ia tātou ’ia faʼaʼoroma’i i tō tātou mau ʼati. E ti’a noa ia tātou e ani » (« Haʼapūaihia e te tāraʼehara a Iesu Mesia », Ensign ʼaore rā Liahona, Novema 2015, 64).

• ʼUa parau Alama ē te taeraʼa mai o te Faʼaora « o te hōʼē ïa mea o te hau roa atu i te maitaʼi » i te tahi ʼē atu mea. Penei aʼe e feruri te mau pīahi ē tei roto rātou i te piha haʼapiʼiraʼa ʼāʼamu e tāu’aparau ra i te mau ’ohipa i tupu tei hau atu i te faufaʼa i roto i te ʼāʼamu. E aha te mau ʼīrava i roto i te Alama 7 tā rātou e faʼaʼite nō te tururaʼa i te parau a Alama i roto i te ’īrava 7? E aha te aʼo tā Alama i hōroʼa i tōna nūnaʼa ’o te tauturu ia tātou ʼia faʼaʼineine nō te taeraʼa mai o te Faʼaora ?

ītona ’apora’a ha’api’ira’a

Faʼaitoito i te haʼapiʼiraʼa mai i te fare

Nō te faʼaitoito i te mau pīahi ʼia taiʼo i te Alama 8–12, e faʼaʼite atu ia rātou ʼe tē faʼatiʼa nei teie mau pene i te ʼāʼamu nō nā taʼata toʼopiti. Te hōʼē e mea tāuʼa ʼore i te ʼĒkālesia ʼe te tahi e taʼata hāmani ’ino rahi, ʼua riro mai rā rāua e nā taʼata itoito i te pārurura’a i te faʼaroʼo.

ītona mātēria tauturu

Te tahi atu mau mātēria tauturu

Te noaʼara’a tō tātou iho ʼiteraʼa pāpū

Ua hōro’a mai Elder Dieter F. Uchtdorf i teie hōhoʼa nō roto mai i te mau pāpaʼiraʼa moʼa nō te « fāriʼi i te hōʼē ʼiteraʼa pāpū i aʼahia i niʼa i te ʼiteraʼa a te Vārua Maitaʼi » :

« ʼA tahi : ʼA hinaʼaro ʼia tiʼāturi. Tē faʼaitoito nei te Buka a Moromona ia tātou : « Mai te mea e ara [outou], ʼe e faʼaitoito hoʼi i tō ʼoutou ʼāʼau, i te tāmata i tā’u nei parau, ʼe i te faʼatupu hoʼi i te faʼaroʼo iti haʼihaʼi noa iho,… ʼoia ïa, ʼaita atu i tiʼa ia ʼoutou, maori rā o te hinaʼaro i te fa’aro’o’ (Alama 32:27)… ’Ua fafau mai te Atua ia tātou i te tauturu nō ō mai i te ra’i noa atu e hinaʼaro noa tō tātou i te ti’aturi, e hinaʼaro mau rā e ti’a ai ʼeiaha rā e hinaʼaro faʼahua noa.

« Te piti : ʼA ʼimi i te mau pāpa’iraa mo’a. E mau uiraʼa tā ’outou ; ʼa tuatāpapa i te reira mau uiraʼa, ʼa ʼimi i te mau pāhonoraʼa i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a. Fa’ahou ’ā, e tauturu maitaʼi te Buka a moromona nō tātou : ‘ʼIa faʼatia mai [outou] ʼia tanuhia te huero i roto i tō ʼoutou ʼāʼau’ nā roto i te tuatāpapara’a itoito i te parau a te Atua, e ‘tupu te huero maitaʼi i roto i tō ʼoutou ʼāʼau’ mai te mea eʼita ʼoutou e pāto‘i atu ma te ti’aturi ʼore. E faʼarahi teie huero maitaʼi i ‘tō [ʼoutou] vārua’ ʼe ‘e haʼamāramaramahia tō [ʼoutou] mana’o’ (Alama 32:28).

« Te toru : ʼA rave mai te au i te hinaʼaro o te Atua, ʼa haʼapa’o i te mau faʼaueraʼa… E ti’a ia tātou ʼia haere i te Mesia ra ʼe ʼia peʼe i tāna mau haʼapiʼiraʼa. ʼUa haʼapiʼi te Faʼaora : ‘E ʼere i tā’u e haʼapiʼi nei, nāna rā, nā tei tono mai iā’u nei. O tei hinaʼaro māite i te haʼapaʼo i tōna ra hinaʼaro, e ʼite ïa i tāʼu e haʼapiʼi nei’ [Ioane 7:16–17 ; tu’uhia te pāpaʼiraʼa ʼopa]… 

« Te maha : ʼA feruri hōhonu, ʼa haʼapae i te māʼa ʼe ʼa pure. Nō te fāri’i i te ’ite nō ō mai i te Vārua Maitaʼi e ti’a ia tātou ʼia ani i te reira i te Metua i te Ao ra [hiʼo Alama 5:45–46 ; Moroni 10:3–4] » (« Te pūai nō te ʼiteraʼa pāpū o te taʼata iho », Ensign ʼaore rā Liahona, Novema 2006, 38–39).

E aha tā Iesu Mesia i māuiui ?

• Faʼahemaraʼa (hiʼo Mataio 4:1–10)

• Te pōʼia ʼe te poʼihā (hiʼo Mataio 4:2 ; Ioane 19:28)

• Te pohe o te hōʼē taʼata i herehia (hiʼo Mataio 14:10–13)

• Faʼaruʼehia (hiʼo Mataio 26:55–56)

• Tāhitohitohia (hiʼo Mataio 27:29–31, 39–44)

• Vevera’a (hi’o Luka 9:58)

• Haʼavarehia (hi’o Mareko 14:43-46)

• Māuiui rahi aʼe ’o tā te taʼata e māuiui (hiʼo Luka 22:39–44; Mosia 3:7; PH&PF 19:16–19

E aha te tahi atu ā mau ʼati tā te Faʼaora i faʼaruru ?

Nāhea tō Iesu Mesia tautururaʼa ia tātou ?

• ʼUa faʼaʼore i tā tātou mau hara ʼe ʼua ʼīriti ʼē atu i te manaʼo hara (hiʼo Enosa 1:5–6)

• Tāmarū i tō vetahi ʼē ʼāʼau (hiʼo Mosia 21:15)

• Haʼapūai ia tātou nō te amo i tā tātou mau hōpoiʼa teiaha (hiʼo Mosia 24:14–15)

• Faʼaora i tō tātou mau paruparu (hiʼo 3 Nephi 17:6–7)

• Haʼapūai i te mau mea paruparu ʼe e tāmāhanahana ia tātou (hiʼo Etera 12:27–29)

• Tauturu ia tātou ʼia hiʼo i te mau ʼati mā te hi’ora’a ātea (hiʼo PH&PF 121:7–10)

Nāhea atu ā tō Iesu fa’aorara’a ia tātou ?

Ha’amaita’ira’a i tā tātou ha’api’ira’a

E haʼamaitaʼi te hōʼē ʼorometua haʼapiʼi mai te Mesia te huru. ʼEi ʼorometua haʼapiʼi, e mea faufaʼa ʼia feruri i te mau rāveʼa e tauturu ai tātou i te feiā e haʼapiʼi mai ra ’ia pātu i te faʼaroʼo i te Metua i te Ao ra ʼe ia Iesu Mesia. ʼA feruri e faʼaʼohipa i te mau uiraʼa nō te hiʼopoʼaraʼa ia ʼoutou iho i te ’api 37 nō te Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora nō te fa’auru ’ia ’outou.