Ioane Bapetizo e bapetizo ra ia Iesu

Hiʼo faʼaʼunaʼuna i roto i te hiero nō Nauvoo Illinois, nā Tom Holdman

28 nō tēnuare–3 nō fepuare.

Mataio 3 ; Mareko 1 ; Luka 3

« E haʼamaitaʼi i te ’ēʼa ʼo te Fatu »

ʼA taiʼo ʼe ʼa feruri ai ʼoutou i te Mataio 3 ; Mareko 1 ; ʼe Luka 3, ʼa pāpa’i i te mau manaʼo tā ʼoutou i fāriʼi. E ani te reira i te Vārua i roto i tā ʼoutou faʼaineineraʼa.E nehenehe te Mai, peʼe mai—Nō te mau taʼata iho ʼe te mau ʼutuāfare ʼe te mau manaʼo i muri nei e tauturu ia ʼoutou ’ia faʼauru i te mau ta’ata i roto i tā ’outou piha ’ia taʼa maita’i ʼe ’ia faʼaʼohipa i te haʼapiʼiraʼa tumu i roto i teie mau pāpaʼairaʼa moʼa.

’A pāpa’i i tō ʼoutou mana’o

tapa’o nō te fa’a’itera’a mai

Ani ’ia fa’a’ite mai

Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia faʼaʼite mai nāhea te haʼapiʼiraʼa mai nā roto mai i te Faufaʼa ʼĀpī i riro ai ’ei ha’amaita’ira’a i tō rātou oraraʼa, e nehenehe ʼoutou e pāpaʼi i teie uiraʼa i niʼa i te tāpura ’ere’ere : E aha te tahi mea tā ʼoutou i rave nō tō ʼoutou taiʼoraʼa i te tahi mea i roto i te Faufaʼa ʼĀpī i teie hepetoma ?

tāpa’o nō te ha’api’ira’a

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Mataiʼo 3:1–12 ; Luka 3:2–18

E faʼaineine te mau pipi ia rātou iho ʼe ia vetahi ’ē ’ia fāriʼi ia Iesu Mesia.

• Nāhea tātou ’ia faʼaineine nō te hōʼē mānihini faufaʼa rahi ? E nehenehe teie huru uiraʼa e tauturu ia ’outou ’ia ʼōmua i te hōʼē tauʼaraʼa parau e nāhea tō Ioane Bapetizo faʼaineineraʼa i te nunaʼa ’ia fāriʼi ia Iesu Mesia. E nehenehe ʼoutou e vāhi i te mau pīahi nā roto ʼe toru pupu nō te taiʼo i te Mataio 3:1–6 ; Mataio 3:7–12 ; ʼe Luka 3:10–15, mā te hiʼo e nāhea tō Ioane Bapetizo faʼaineineraʼa i te nunaʼa ’ia fāriʼi ia Iesu Mesia i roto i tō rātou oraraʼa. ’Ia rave te pupu tātaʼitahi i te taime nō te faʼaʼite mai i te mea tā rātou i ʼite.

• Mai tā Ioane Bapetizo i rave, tē tauturu nei te mau peropheta ora ia tātou ’ia faʼaineine nō te fāriʼi i te Faʼaora i roto i tō tātou oraraʼa. Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia rave i te tūʼatiraʼa i roto i te mau peropheta nō teie ʼanotau ʼe ia Ioane Bapetizo, ʼe nehenehe ʼoutou e hiʼo faʼahou i te mau haʼapiʼiraʼa ʼa Ioane Bapetizo i roto i te Mataio 3:1–12 ʼe Luka 3:2–18 ʼe te tahi mau a’o nō roto mai i te ʼāmuiraʼa rahi i tupu iho nei. Nāhea te haʼapaʼoraʼa i teie aʼo ʼa te peropheta e tauturu ai ia tātou ’ia faʼaineine nō te fāriʼi i te Faʼaora ?

• E hōroʼa mai te {44}ʼīritiraʼa ʼa Iosepha Semita, Luka 3:4–11 (i roto i te parau hi’u Bibilia) i te tahi hiʼoraʼa nō niʼa i te misiōni ʼa Iesu Mesia te ʼitehia i roto i te Luka 3:4–6. E aha tā te mau pīahi i haʼapiʼi mai nā roto mai i teie mau ʼīrava nō niʼa i te Faʼaora ʼe tō tātou hinaʼaro ’ia tātarahapa ?

  Ioane Bapetizo e poro ra

  Ioane Bapetizo e poro ra i roto i te medebara, nā Robert T. Barrett

Luka 3:3-14

E tiʼa ia tātou ’ia faʼatupu i te hotu i « tei au i te tātarahapa ».

• I roto i te Luka 3:8, ʼua haʼapiʼi Ioane Bapetizo i te nunaʼa ē hou rātou e nehenehe ai ’ia bapetizohia, e tiʼa ia rātou ’ia faʼaʼite mai i te « mau hotu », ʼaore rā te tāpaʼo, nō tō rātou tātarahaparaʼa. Nāhea ’outou e nehenehe ai e tauturu i te mau pīahi ’ia ʼite i te tāpaʼo nō tō rātou iho tātarahaparaʼa ? E nehenehe ʼoutou e ani ia rātou ’ia ʼimi i roto ia Luka 3:8–14 ʼe ’ia hi’o e aha tā Ioane i faʼariro ʼei mau « hotu » nō te tātarahaparaʼa. E nehenehe atoʼa rātou e hi’o faʼahou i te Moroni 6:1–3 ’e Te Parau Haʼapiʼiraʼa ʼe te Parau fafau 20:37. E nehenehe ʼoutou e nīnoʼa [dessiner] i te hōʼē tumu rāʼau i niʼa i te tāpura ’ere’ere ’e ’ia vaiiho i te mau pīahi ’ia tu’u i te iʼoa o te māʼa hotu i niʼa i te tumu rāʼau ʼe te mau « hotu » nō te tātarahapa tā rātou i ’ite. E nehenehe atoʼa te reira e riro ʼei taime maitaʼi nō te paraparau nō niʼa i te auraʼa o te tātarahaparaʼa mau. ʼA faʼaʼite ē te hōʼē rāveʼa ʼe nehenehe ia tātou e « faʼatītī’aifaro i tōna haereʼa » (Luka 3:4) mea nā roto ïa i te tātarahapara’a i te mau fifi atoʼa e tāpeʼa nei i te Vārua ’ia tae mai i niʼa ia tātou.

• E nehenehe te hīmeneraʼa « E te Fatu here », Te mau Hīmene, no. 65, e faʼaitoito i te tauʼaraʼa parau nō ni’a e nāhea te tātarahaparaʼa e tauturu ai ia tātou’ ia riro hau atu mai te Faʼaora te huru. Nō te hōʼē pehe video nō teie himene, ʼa hiʼo mormontabernaclechoir.org.

Mataio 3:13–17

E peʼe tātou ia Iesu Mesia ’ia bāpetizo-anaʼe-hia tātou ʼe ’ia fāriʼi i te Vārua Maitaʼi.

• Nō te hi’o faʼahou i te ʼāʼamu nō te bāpetizoraʼa ʼo Iesu Mesia, ʼa tāmata i teie manaʼo : ʼA ani i te mau pīahi nāhea rātou i te faʼaʼohipa i te Mataio 3:13–17 nō te haʼapiʼi atu i te tahi taʼata, mai te hōʼē tamariʼi ʼaore rā te tahi taʼata nō te tahi ’ē atu faʼaroʼo, nō niʼa i te bāpetizoraʼa. (E nehenehe atoʼa rātou e faʼaʼohipa i te hōhoʼa i roto i te arataʼiraʼa nō teie hepetoma i roto Mai, peʼe mai—Nō te mau taʼata iho ʼe te mau ʼutuāfare.) E aha te mau tuhaʼa faufaʼa roa nō niʼa i te bāpetizoraʼa e tiʼa ia rātou ’ia haʼapāpū mai ? E nehenehe rātou e rave mai i tō rātou manaʼo nā roto i te haʼapiʼiraʼa i te tahi ʼe te tahi.

• Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia haʼamanaʼo i tō rātou iho bāpetizoraʼa ʼe ’ia feruri i niʼa i te faufaʼa rahi i te oraraa i tā rātou mau fafauraʼa nō te bāpetizoraʼa, e nehenehe ʼoutou e ani ia rātou ’ia taiʼo Mataio 3:13–17 ʼe te parau ʼa Elder Robert D. Hales i roto i « Te tahi atu mau rāveʼa tauturu ». E nehenehe te mau pīahi e au ’ia faʼaʼite mai i tō rātou manaʼo nō niʼa i tō rātou iho bāpetizoraʼa ʼe tā rātou mau fafauraʼa nō te bāpetizoraʼa. E nehenehe atoʼa rātou e hīmene « Mai Peʼe Mai », Te mau Hīmene, no. 65.

• ʼUa haʼapiʼi Ioane Bāpetizo ē e bāpetizohia te Faʼaora « i te Vārua Maitaʼi ʼe te auahi » (Mataio 3:11). E tupu te bāpetizoraʼa i te auahi ’ia haʼamau-anaʼe-hia tātou ʼe ’ia fāriʼi tātou i te hōroʼaraʼa ʼo te Vārua Maitaʼi. Nō te aha e tiʼa ia tātou ’ia fāriʼi i te hōroʼaraʼa ʼo te Vārua Maitaʼi nō te haere i mua i roto i te bāsileia ʼo te Atua ? E aha tā te bāpetizoraʼa i te auahi ʼe te Vārua Maitaʼi e faʼatupu i niʼa iho ia tātou ? (ʼa hiʼo Alama 5:14). ʼE nehenehe atoʼa te video « Bāpetizoraʼa ʼa te Vārua Maitaʼi » (LDS.org) e tauturu i teie tāuʼaraʼa parau.

• Teie te hōʼē ’ohiparaʼa o te tauturu i te mau pīahi ’ia faʼarahi atu ā i te tāu’ara’a parau i te haʼapiʼiraʼa tumu nō niʼa i te bāpetizoraʼa. ʼA pāpaʼi i teie mau uiraʼa i muri nei i niʼa i te tāpura ’ere’ere ʼe te mau fa’ahorora’a pāpaʼiraʼa moʼa i niʼa i te mau ʼapi parau. ʼA ani i te mau pīahi ’ia māʼiti i te mau ʼapi parau ʼe ’ia taiʼo i muri iho i te pāpa’ira’a mo’a tātaʼitahi i te piha ha’api’ira’a. ʼA tāuʼaparau e aha te uiraʼa o te pāhono-maitaʼi-hia aʼe e te pāpaʼiraʼa moʼa tātaʼitahi. Tē vai ra ʼānei te tahi atu mau pāpaʼiraʼa moʼa ʼaore rā mau manaʼo o te nehenehe e pāhono i teie mau uiraʼa ?

  • E aha tā te mau pāpaʼiraʼa moʼa e haʼapiʼi nei nō niʼa i te tītauraʼa o te bāpetizoraʼa ? (3 Nephi 11:38)

  • E aha tā te bāpetizoraʼa nā roto i te ʼutuhiraʼa e faʼahōhoʼa nei ? (Roma 6:3–5)

  • Nāhea tā’u mau fafauraʼa nō te bāpetizoraʼa e ti’a ai e taui i te huru o tōʼu oraraʼa ? Mosia 18:8–10

  • Nō te aha ’aita tātou e bāpetizo i te mau aiū ? (Moroni 8:8–12)

  • Nō te aha e mea faufaʼa roa e ’ia ravehia te bāpetizoraʼa e te hō’ē taʼata e mana tona, ʼeiaha noa nā roto i te manaʼo tae ? (Hebera 5:4)

  • Mai te mea ʼua bāpetizo-aʼena-hia vau i roto i te tahi ’ē atu ʼēkālesia, nō te aha e tiʼa iāʼu ’ia bāpetizo-faʼahou-hia ? (PH&PF  22:1–4)

  • Nō te aha e mea ti’a i te bāpetizora’a ’ia ’āpe’ehia mai nā roto i te fāri’ira’a i te hōro’ara’a o te Vārua Maitaʼi ? Ioane 3:5

tapa’o nō te ha’api’ira’a.

Faʼaitoito i te haʼapiʼiraʼa mai i te fare

Nō te faʼaitoito i te mau pīahi ’ia tuatāpapa ia Mataio 4 ʼe Luka 4–5 i te fare, ʼa ani ia rātou ’ia feruri i te hōʼē faʼahemaraʼa tā ratou i faʼaruru, ʼe ʼa parau atu ia rātou ē e haʼapiʼi teie mau pene ia rātou e aha tā te Faʼaora i rave ’a faʼaruru ai ʼoia i te mau faʼahemaraʼa.

tāpa’o nō te mau rāve’a tauturu

Te tahi atu mau rāveʼa tauturu

Mataio 3 ; Mareko 1 ; Luka 3

Te auraʼa ʼo tā ’outou mau fafauraʼa nō te bapetizoraʼa.

ʼUa haʼapiʼi ʼo Elder Robert D. Hales :

« ’Ia māramarama ana’e tātou i tā tātou mau fafauraʼa nō te bāpetizoraʼa ʼe te hōro’ara’a ʼo te Vārua Maitaʼi, nā te reira e taui i tō tātou oraraʼa ʼe e haʼamau i te tāʼātoʼaraʼa o tō tātou here i te bāsileia ʼo te Atua… Nō te faufa’a rahi o te tomora’a i roto i te bāsileia a te Atua i bāpetizohia ai Iesu nō te fa’a’ite ia tātou ‘i te tītī’aifarora’a o te ’ē’a’ [2 Nephi 31:9] …

« ’A peʼe ai tātou i te hiʼoraʼa ʼo Iesu, tē faʼaʼite rā ïa tātou ē e tātarahapa tātou ʼe e haʼapaʼo tātou i te mau faʼaueraʼa ʼa tō tātou Metua i te Ao ra. E faʼaha’ehaʼa tātou ia tātou iho mā te ʼāʼau tātarahapa ʼe te vārua marū, ’a ’ite ’ai tātou i tā tātou mau hara ʼe te ʼimiraʼa i te faʼaʼoreraʼa i tā tātou mau hara [ʼa hiʼo 3 Nephi 9:20]. ’Ua fafau tātou ē ʼua ineine tātou i te rave i niʼa iho ia tātou i te iʼoa ʼo Iesu Mesia ’e ’ia haʼamanaʼo noa iāna …

« Nā roto i te māʼitiraʼa ’ia vai i roto i te bāsileia ʼo [te Atua], te faʼataʼa ’ē nei tātou—’eiaha e tāpū ʼē atu—ia tātou iho i tō te ao. ’Ia vai tura tō tātou ʼahu, ’ia vai viʼiviʼi ʼore tō tātou mana’o, ’ia vai mā tā tātou mau parau. ’Ia patuhia tātou e te mau hōhoʼa ʼe te ʼāfata teata tā tātou e mātaʼitaʼi nei, te pehe tā tātou e faʼaroʼo nei, te mau buka, te mau veʼa, te mau veʼa parau ʼāpī tā tātou e taiʼo nei. E māʼiti tātou i te mau hoa o te faʼaitoito i tā tātou mau fā mure ʼore, ʼe e hāmani maita’i tātou ia vetahi ’ē. E ārai tātou i te mau ’ino nō te viʼiviʼi, te pereraʼa moni, te ʼavaʼava, te ʼava, ʼe te mau rāʼau taero ʼōpanihia. E faʼahōhoʼa mai tā tātou mau ʼohipara’a i te sābati i te faʼaueraʼa ʼa te Atua ’ia haʼamanaʼo i te mahana sābati ʼe ’ia haʼamoʼa i te reira. E peʼe tātou i te hiʼoraʼa ʼo Iesu Mesia nā roto i tō tātou huru i niʼa ia vetahi ’ē. E ora parau-tiʼa tātou nō te tomo atu i roto i te fare ʼo te Fatu » (« The Covenant of Baptism : To Be in the Kingdom and of the Kingdom », Ensign, Novema 2000, 7–8).

Haʼamaitaʼiraʼa i tā tātou haʼapiʼiraʼa

ʼA ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu. ʼUa haʼapiʼi ʼo Hairamu Semita, « ʼA poro i te mau ture mātāmua o te ʼEvanelia—ʼa poro faʼahou atu i te reira ; e ʼite ïa ʼoutou i te mau mahana atoʼa i muri mai ē e heheuhia mai te mau manaʼo ʼāpī ʼe te tahi atu ā māramarama nō niʼa i taua mau ture ra ’ia ’outou. E nehenehe tā ’outou e faʼarahi atu ā i te reira ’ia nehenehe ia rātou ia taʼa māramarama atu ā i te reira. E nehenehe ʼoutou ’ia haʼamāramarama atu ā i te reira i te mau taʼata tā ʼoutou e haʼapiʼi atu » (ʼAʼamu pāpaʼi-rima-hia nō te ʼĒkālesia, buka. E-1, p. 1994, josephsmithpapers.org).