„10. nodarbības sagatavošanās materiāli: Sekošana Tā Kunga mūsdienu praviešiem”, Atjaunošanas pamati, nodarbības sagatavošanās materiāli (2019. g.)
„10. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, nodarbības sagatavošanās materiāli
10. nodarbības sagatavošanās materiāli
Sekošana Tā Kunga mūsdienu praviešiem
Padomājiet, kāda būtu jūsu dzīve bez mūsdienu praviešu ietekmes un mācībām. Studējot padomājiet par to, kā sekošana Tā Kunga praviešiem var ienest jūsu dzīvē skaidrākus norādījumus un lielākas svētības.
1. sadaļa
Kā mums varētu nākt par svētību izvēlēšanās sekot Tā Kunga praviešiem?
Jēzus Kristus Baznīcas organizēšanas dienā Tas Kungs atklāja, ka pravietis Džozefs Smits tiks „saukts par gaišreģi, tulkotāju, pravieti, Jēzus Kristus apustuli un baznīcas elderu” (Mācības un Derību 21:1).
Pēc tam Tas Kungs pavēlēja svētajiem sekot Viņa pravietim un aprakstīja to, kādas svētības viņi tādējādi iemantos.
Nākamajā gadā Tas Kungs atkārtoti uzsvēra to, kā Viņa balss saistās ar Viņa praviešu balsi. Atklāsmē, kas kalpoja par priekšvārdu Pavēļu grāmatai, kura vēlāk pārtapa Mācībā un Derībās, Tas Kungs atkal mācīja: „Kaut arī debesis un zeme zudīs, Mani vārdi nezudīs, bet tiks visi piepildīti vai ar Manu paša balsi, vai ar Manu kalpu balsi, tas ir viens un tas pats” (Mācības un Derību 1:38).
Elders Ulisess Soaress no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir liecinājis:
Tas, ka mums ir pravieši, apliecina to, ka Dievs mīl Savus bērnus. Viņi dara zināmus Dieva un Jēzus Kristus apsolījumus un patieso iedabu Viņu ļaudīm. …
Sekojot [Tā Kunga praviešiem], mūsu dzīve kļūst laimīgāka un vienkāršāka, mums ir vieglāk panest savas grūtības un problēmas un mēs radām ap sevi garīgas bruņas, kas pasargā mūs no ienaidnieka uzbrukumiem mūsu dienās. (Ulisess Soaress, „Pravieši runā ar Svētā Gara spēku” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. maijs, 99. lpp.)
2. sadaļa
Kā es varu pieņemt Tā Kunga praviešu vārdus „pacietībā un ticībā” (Mācības un Derību 21:5)?
Dažkārt jums var būt grūti pieņemt un sekot Tā Kunga praviešu ieteikumiem un mācībām. Tā var gadīties, ja jums trūkst pilnīgas izpratnes par to, kālab šie vārdi tiek teikti. Vai arī viņu mācības var būt pretējas sabiedrībā valdošajiem uzskatiem un paražām vai jūsu personīgajiem uzskatiem un ģimenes tradīcijām.
Elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir devis šādu padomu un apsolījumu:
Nebrīnieties, ja laiku pa laikam jūsu personīgie uzskati sākotnēji nesaskanēs ar Tā Kunga pravieša mācībām. Tie ir mācību un pazemības pilni brīži, kad mēs metamies ceļos lūgšanā. Mēs dodamies uz priekšu ticībā, paļaujoties uz Dievu un zinot, ka ar laiku saņemsim no sava Debesu Tēva lielāku garīgo skaidrību. …
Es pats savā personīgajā dzīvē esmu atklājis — ja es ar lūgšanu studēju Dieva pravieša vārdus un rūpīgi un pacietīgi pieskaņoju savu gribu viņa iedvesmotajām mācībām, mana ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, allaž kļūst stiprāka. Ja mēs izvēlamies ignorēt viņa padomu, nolemjot, ka paši zinām labāk, tas kaitē mūsu ticībai un mūsu mūžīgā perspektīva aptumšojas. Es apsolu jums — ja jūs turpināsiet apņēmīgi sekot pravietim, jūsu ticība Glābējam stiprināsies. (Nīls L. Andersens, „Dieva pravietis” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 26.–27. lpp.)
Māsa Kerola F. Makonkija, kura kalpoja par pirmo padomnieci Jauno sieviešu vispārējā prezidijā, ir mācījusi:
Uzklausot, atzīstot un iestājoties par praviešu vārdiem, mēs apliecinām, ka mums pietiek ticības, lai pazemīgi pakļautos Tā Kunga gribai, gudrībai un Viņa noteiktajam laikam.
Mēs uzklausām pravieša vārdus pat tad, kad tas var šķist nesaprātīgi un neērti vai radīt grūtības. Pēc pasaulīgajiem standartiem sekošana pravietim var izrādīties nepopulāra, politiski nekorekta vai sociāli nepieņemama. Taču sekot pravietim vienmēr ir pareizi. …
Uzklausot praviešu vārdus, mēs ceļam savas mājas un savu dzīvi uz mūžīga un droša pamata — uz „Pestītāja klints, kurš ir Kristus, Dieva Dēls” [Helamana 5:12]. (Kerola F. Makonkija, „Dzīvosim saskaņā ar praviešu vārdiem!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 77., 79. lpp.)
Turpmāk minētais piemērs no Baznīcas vēstures var palīdzēt jums saprast, ko nozīmē pacietīgi un ar ticību pieņemt Tā Kunga mūsdienu praviešu vārdus. Runājot par godības valstību vīziju, kas tagad ir ietverta Mācības un Derību 76. nodaļā (skat. arī “The Vision (D&C 76),” ChurchofJesusChrist.org), prezidents Brigams Jangs teica:
Kad Dievs atklāja Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam, ka visiem cilvēkiem ir sagatavota vieta, atbilstoši tai gaismai, ko viņi ir saņēmuši, un tam, cik lielā mērā viņi ir noraidījuši ļaunumu un darījuši labu, daudziem tas bija liels pārbaudījums, un daži atkrita, jo Dievs netaisījās nodot pagānus un zīdaiņus mūžīgajai sodībai, bet noliktajā laikā bija paredzējis piešķirt glābšanas vietu ikvienam, kā arī svētīt godīgos, tikumīgos un patiesos, neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši piederīgi kādai no baznīcām vai ne. Šai paaudzei tā bija jauna mācība, kas daudziem kļuva par klupšanas akmeni. (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997], 292)
Arī pašam Brigamam Jangam sākumā bija grūti pieņemt šo mācību. Viņš teica: „Manu tradicionālo uzskatu dēļ, kad es pirmoreiz uzzināju par šo Vīziju, tā bija pilnīgi pretēja un nonāca pilnīgā pretstatā manai līdzšinējai audzināšanai. Es sev teicu: „Pagaidi mazliet.” Es to nenoraidīju, tomēr es nespēju to saprast. … Man [bija] jādomā un jālūdz, jālasa un jādomā, līdz es to izzināju un pilnībā sapratu pats personīgi” (citāts no Journal of Discourses, 6:281).
3. sadaļa
Kāda ir praviešu loma patiesās doktrīnas mācīšanā?
Baznīcas agrīnajās dienās Džozefs Smits lūdza Tā Kunga palīdzību, domājot par Baznīcas locekļiem, kuri bija tikuši maldināti, noticot nepatiesai mācībai.
[Vairākus mēnešus pēc Baznīcas organizēšanas Džozefs Smits] uzzināja, ka Hairems Peidžs, kurš bija viens no Astoņiem [Mormona Grāmatas] lieciniekiem un Ārona priesterības skolotājs, ir sācis tiekties pēc atklāsmju saņemšanas visai Baznīcai, izmantojot to, ko viņš pats uzskatīja par gaišreģa akmeni. Daudzi svētie … ticēja, ka šīs atklāsmes ir no Dieva.
Džozefs saprata, ka situācija ir kritiska. Hairema atklāsmēs bija atdarināta Svēto Rakstu valoda. Lai gan tajās bija runāts par Ciānas dibināšanu un Baznīcas organizēšanu, tās dažviet nonāca pretrunā ar Jauno Derību un patiesajām mācībām, kuras Tas Kungs bija atklājis caur Džozefu.
Nebūdams pārliecināts par to, ko iesākt, Džozefs kādu nakti palika nomodā, lūdzoties pēc norādījumiem. (Svētie: stāsts par Jēzus Kristus Baznīcu pēdējās dienās, 1. sējums, Patiesības karogs, 1815.–1846. g. (2018. g.), 97. lpp.)
Atbildot uz Džozefa Smita lūgšanām, Tas Kungs deva viņam Mācības un Derību 28. nodaļā ietverto atklāsmi, kur tiek izskaidrota Džozefa unikālā loma Baznīcas pravieša aicinājumā.
Tas Kungs paziņoja arī to, ka tas, ko ir rakstījis Hairems Peidžs, nav no Dieva (skat. Mācības un Derību 28:11). Pēc šīs atklāsmes saņemšanas svētie drīz vien „noraidīja Hairema atklāsmes un vienbalsīgi atbalstīja Džozefu kā vienīgo, kurš var saņemt atklāsmes visai Baznīcai” (Svētie, 1:98).
Tā kā Tā Kunga mūsdienu praviešiem ir piešķirtas atslēgas, lai saņemtu atklāsmes visai Baznīcai, viņiem ir arī pienākums — mācīt un izskaidrot Baznīcas locekļiem Baznīcas doktrīnu. Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:
Mūsdienu Baznīcā, tāpat kā sendienās, Kristus mācības iedibināšana un doktrināro nobīžu labošana tiek īstenota caur dievišķu atklāsmi, kas tiek dota tiem, kam Tas Kungs piešķir apustuļu pilnvaras. …
Viņiem ir tiesības, spēks un pilnvaras pasludināt Tā Kunga prātu un gribu Viņa ļaudīm, darot to Baznīcas prezidenta — viņa augstākā spēka un pilnvaru — pakļautībā. …
Kā Glābējs atklāj Savu gribu un mācību praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem? Viņš var darboties caur kādu vēstnesi vai Pats personīgi. Viņš var runāt Pats ar Savu balsi, vai arī ar Svētā Gara balsi … (skat. 1. Nefija 17:45; Mācības un Derību 9:8). Viņš var vērsties pie Saviem kalpiem individuāli vai kā pie padomes (skat. 3. Nefija 27:1–8). …
Mums vajadzētu atcerēties, ka ne katrs apgalvojums, ko ir izteicis kāds no esošajiem vai bijušajiem Baznīcas vadītājiem, ir uzskatāms par doktrīnu. Baznīcā parasti tiek pieņemts, ka vēstījums, ar ko kāds no vadītājiem ir nācis klajā kādā atsevišķā situācijā, ir viņa personīgais, kaut arī pārdomātais viedoklis, kas nav uzskatāms par oficiālu vai saistošu visai Baznīcai. (D. Tods Kristofersons, „Kristus mācība” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 86.–88. lpp.)
Elders Andersens ir paskaidrojis, ka patiesā mācība tiek saskaņoti mācīta caur Tā Kunga izraudzītajiem mūsdienu praviešiem:
Daži apšauba savu ticību, ja tiem gadās uziet kādu Baznīcas vadītāja apgalvojumu, ar ko viņš ir nācis klajā pirms vairākiem gadu desmitiem un kas tiem šķiet nesavienojams [vai pretrunā] ar mūsu doktrīnu. Baznīcas mācības atkāšanu nosaka kāds svarīgs princips. Baznīcas doktrīnu māca visi 15 Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi. Tā netiek apslēpta kādā neskaidrā atsevišķas uzrunas rindkopā. Patiesie principi tiek mācīti bieži, un tos māca daudzi. Mūsu doktrīnu atrast nav grūti. (Nīls L. Andersens, „Jūsu ticības pārbaudījums” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 41. lpp.)