„4. nodarbības sagatavošanās materiāli: Mācība par atklāsmju saņemšanu”, Atjaunošanas pamati, nodarbības sagatavošanās materiāli (2019. g.)
„4. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, nodarbības sagatavošanās materiāli
4. nodarbības sagatavošanās materiāli
Mācība par atklāsmju saņemšanu
Padomājiet par šo pravieša un prezidenta Rasela M. Nelsona aicinājumu: „Turpmākajās dienās mēs nespēsim garīgi izdzīvot bez Svētā Gara vadības, norādījumiem un Tā pastāvīgās un mierinošās ietekmes. … Es dedzīgi lūdzu, lai jūs vairotu savu garīgo personīgo atklāsmju saņemšanas spēju!” („Atklāsme Baznīcai, atklāsme mūsu dzīvei” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. maijs, 96. lpp.)
Studējot šo sagatavošanās materiālu, pievērsiet uzmanību principiem, kas var palīdzēt jums vairot savu garīgo atklāsmju saņemšanas un atpazīšanas spēju.
1. sadaļa
Kā lai es zinu, kad Dievs mani uzrunā?
1828.–1829. gada ziemā kāds 22 gadus vecs skolotājs, vārdā Olivers Kauderijs, mitinoties pie Džozefa vecākiem Palmīrā, Ņujorkas štatā, uzzināja par pravieti Džozefu Smitu un zelta plāksnēm. Vienatnē lūdzis par to, vai viņa dzirdētais ir patiesība, Olivers sajuta nemaldīgu pārliecību un mieru. Viņš devās uz Harmoniju Pensilvānijas štatā, kur tikās ar pravieti. Būdams pārliecināts, ka Džozefa vēstījums par atjaunoto evaņģēliju ir patiess, Olivers sāka kalpot par Džozefa rakstvedi Mormona Grāmatas tulkošanas darbā. Neilgi pēc tam, kad Olivers sāka palīdzēt, pierakstot tulkojumu, pravietis saņēma atklāsmes ar norādījumiem, kas tika doti, atsaucoties uz Olivera vēlmi — palīdzēt Džozefam tulkot. Tā Kunga vārdi, ko Viņš ir teicis Oliveram Mācības un Derību 6:14–15, 22–23, palīdz gūt skaidrāku izpratni par to, kā Tas Kungs var mūs uzrunāt.
Kad Džozefs saņēma šo atklāsmi, „Olivers jutās ārkārtīgi pārsteigts. Viņš tūliņ pat pastāstīja Džozefam par savu [agrāko] lūgšanu un dievišķo apliecinājumu, ko bija saņēmis. Par to nevarēja zināt neviens cits, kā vienīgi Dievs”. (Svētie: stāsts par Jēzus Kristus Baznīcu pēdējās dienās, 1. sējums, Patiesības karogs, 1815.–1846. g. (2018. g.), 62. lpp.)
Kad Olivers sajuta vēlmi — pārtulkot daļu no plāksnēm —, Tas Kungs sniedza viņam vairāk informācijas par atklāsmju saņemšanu.
Runājot par to, kā Tas Kungs ar Svētā Gara spēku uzrunā gan mūsu prātu, gan sirdi, elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma izskaidroja vienu no veidiem, kā tas varētu īstenoties, sakot:
Sirds uzrunāšana atstāj vispārīgāku iespaidu. Tas Kungs bieži vien sāk ar iespaidiem. Ja cilvēks atzīst tos par būtiskiem un paklausa tiem, viņš vairo savu spēju — saņemt detalizētākus norādījumus savā prātā. (Richard G. Scott, “Helping Others to Be Spiritually Led” (uzruna BIS reliģijas skolotājiem, 1998. g. 11. aug., 4. lpp.), ChurchofJesusChrist.org)
Arī elders Kregs K. Kristensens no Septiņdesmitajiem ir mācījis:
Mums visiem ir bijusi pieredze ar Svēto Garu, pat ja mēs ne vienmēr to atpazīstam. Kad mūsu prātā ienāk iedvesmotas domas, mēs zinām, ka tās ir patiesas, pateicoties garīgajām sajūtām mūsu sirdī. (Kregs K. Kristensens, „Neizsakāmā dāvana no Dieva” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 14. lpp.)
Dažkārt jūs, iespējams, prātojat par to, vai jūsu domas un jūsu sajūtas tik tiešām nāk no Dieva. Video materiālā „Patterns of Light, Part 2: Discerning Light” (Gaismas paveidi, 2. daļa: Gaismas atpazīšana; 2:12), kas ir pieejams angļu valodā, elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma runā par to, kā mēs varam atšķirt Svētā Gara iespaidus no savām personīgajām domām.
2. sadaļa
Ko es varu darīt, lai ieaicinātu savā dzīvē atklāsmes garu?
Var gadīties, ka reizēm jūs jūtaties sarūgtināti, jo šķiet, ka jūsu gaidītā atklāsme netiek dota. Ja tā notiek, jūs varētu padomāt par norādījumiem, kurus Tas Kungs deva Oliveram Kauderijam, kad viņš jutās sarūgtināts par to, ka nespēj saņemt plākšņu tulkošanai nepieciešamo atklāsmi (skat. Saints, 1:62–64).
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija ir izskaidrojis principu, kuru var apgūt, lasot to, ko Tas Kungs ir mācījis Oliveram Kauderijam:
Mēs saņemsim Gara pamudinājumus, kad būsim izdarījuši visu, ko varam, kad būsim strādājuši ārā, saulē, nevis sēdējuši ēnā, lūdzot norādījumus par pirmo soli, kas būtu jāsper. …
Tā nu mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos. Tad mēs gaidām uz To Kungu un Viņa atklāsmi. Viņam ir pašam savs noliktais laiks.
… Mācīšanās no Gara nav pasīva nodarbe. Bieži vien Tas Kungs ar mums nesazinās, kamēr mēs neesam nonākuši pie slēdziena, liekot lietā savu personīgo spriestspēju. Pēc tam mēs saņemam apstiprinājumu. (Dallin H. Oaks, “In His Own Time, in His Own Way,” Ensign, Aug. 2013, 24, 26)
Pat tad, ja jūs esat sagatavojušies atklāsmes saņemšanai, būdami cienīgi un rīkojoties uzticīgi, Tā Kunga atbildes var nebūt tūlītējas.
Elders Skots ir ieteicis:
Kā jums rīkoties, ja jūs esat rūpīgi gatavojušies, dedzīgi lūguši, pieņemamu laiku gaidījuši atbildi, taču vēl arvien to neesat saņēmuši? Ja tā notiek, jūs varētu par to pateikties, jo tas ir Viņa uzticības apliecinājums. Ja jūs dzīvojat cienīgi, ja jūsu izvēle atbilst Glābēja mācībām un ir pienācis laiks rīkoties, paļāvīgi virzieties uz priekšu. … Ja jūs dzīvosit taisnīgi un rīkosieties, paļaujoties uz Dievu, Viņš nepieļaus, ka jūs aizejat par tālu, nebrīdinājis par to, ka jūs esat pieņēmuši nepareizu lēmumu. (Ričards G. Skots, „Izmantosim dievišķo lūgšanas dāvanu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 10. lpp.)
3. sadaļa
Kāds ir ierastākais atklāsmes saņemšanas veids?
Noskatieties video „Patterns of Light: Spirit of Revelation” (Gaismas paveidi: Atklāsmes gars; 3:04) angļu valodā vai izlasiet šo eldera Bednāra vēstījumu:
Dažas atklāsmes ir tūlītējas un intensīvas; dažas tiek atpazītas pakāpeniski un liegi. …
Tumšā telpā ieslēgta gaisma līdzinās ātrai, pilnīgai un visaptverošai Dieva vēstījuma saņemšanai. Daudzi no mums ir pieredzējuši šo atklāsmes veidu, kad mums ir sniegtas atbildes uz sirsnīgām lūgšanām vai doti nepieciešamie norādījumi vai aizsardzība, saskaņā ar Dieva gribu un Viņa noliktajā laikā. … Taču šāda veida atklāsme ir drīzāk reta, nekā ierasta.
Austošās saules izstarotā gaisma, kas pakāpeniski kļūst arvien spožāka, līdzinās Dieva vēstījuma saņemšanai „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta” (2. Nefija 28:30). Visbiežāk atklāsme tiek dota pavisam pakāpeniski, laika gaitā, un tā tiek dāvāta atbilstoši mūsu vēlmēm, cienīgumam un gatavībai. … Šāda veida atklāsme mēdz būt ierastāka, ne tik reta.
Vēl kāda ierasta pieredze ar gaismu palīdz mums apgūt vēl vienu patiesu mācību par atklāsmi, kas tiek saņemta „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta”. Reizēm, saulei austot, rīts ir apmācies vai miglains. Apmākušos laikapstākļu dēļ mums ir daudz grūtāk saskatīt gaismu un mēs nespējam precīzi noteikt brīdi, kad saule paceļas virs horizonta. Tomēr arī šādā rītā mums ir pietiekami daudz gaismas, lai atpazītu jaunās dienas sākumu un uzsāktu savus ierastos darbus.
Tāpat mēs bieži vien saņemam atklāsmi, īsti neatskāršot, kā vai kad esam to saņēmuši. (Deivids A. Bednārs, „Atklāsmes gars” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 88.–89. lpp.)