„8. nodarbības studentu sagatavošanās materiāli: Jēzus Kristus Baznīcas organizēšana”, Atjaunošanas pamati, nodarbības sagatavošanās materiāli (2019. g.)
„8. nodarbības studentu sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, nodarbības sagatavošanās materiāli
8. nodarbības studentu sagatavošanās materiāli
Jēzus Kristus Baznīcas organizēšana
Ko jums nozīmēt tas, ka jūs esat Jēzus Kristus atjaunotās Baznīcas locekļi? Studējot šīs nodarbības materiālus, padomājiet, kā iesaistīšanās Tā Kunga Baznīcas darbā varētu ļaut jums, jūsu ģimenei un arī citiem cilvēkiem, ar ko jūs savā dzīvē saskarsieties, iemantot lielākas svētības.
1. sadaļa
Kādā ziņā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir unikāla, salīdzinājumā ar visām pārējām baznīcām un reliģijām?
1830. gada 6. aprīlī, stāvot pie kādas upes, Džozefs Smits „kļuva par liecinieku savas mātes un tēva kristīšanai Baznīcā. Pēc gadiem ilgiem patiesības meklējumiem, kuru gaitā katrs no viņiem bija gājis atšķirīgu ceļu, viņi beidzot bija vienoti savā ticībā. Kad Džozefa tēvs nāca ārā no ūdens, Džozefs paņēma viņu aiz rokas, palīdzēja izkāpt krastā un apskāva.
„Mans Dievs,” viņš izsaucās, „es esmu pieredzējis, kā mans tēvs tiek kristīts Jēzus Kristus patiesajā Baznīcā!” (Svētie: stāsts par Jēzus Kristus Baznīcu pēdējās dienās, 1. sējums, Patiesības karogs, 1815.–1846. g. (2018. g.), 86. lpp.)
Kad Džozefs Smits bija pārtulkojis Mormona Grāmatu un saņēmis no debesu vēstnešiem priesterības pilnvaras, Tas Kungs norādīja, lai viņš „ar pravietojuma un atklāsmes Garu … no jauna organizētu šeit, uz šīs Zemes, [Jēzus Kristus] Baznīcu” (Joseph Smith, in History, circa June 1839–circa 1841 [draft 2], 29, josephsmithpapers.org). 1830. gada 6. aprīlī aptuveni 60 cilvēku sapulcējās Pītera Vitmera, vecākā, mājās Feijetā, Ņujorkas štatā, lai redzētu to, kā „pēc Dieva gribas un pavēlēm” notiek „Kristus baznīcas rašanās šinīs pēdējās dienās” (Mācības un Derību 20:1).
Baznīcas organizēšanas dienā svētie atbalstīja Džozefu Smitu un Oliveru Kauderiju par saviem vadītājiem, pieņēma Svēto Vakarēdienu, redzēja to, kā vīrieši tiek ordinēti priesterības amatos, un to, kā tie, kuri bija tikuši kristīti, saņem Svētā Gara dāvanu un tiek konfirmēti par Baznīcas locekļiem.
Aprakstot šo dienu, Pravietis Džozefs Smits teica:
Pēc priekpilnā laika, ko mēs bijām pavadījuši, personīgi pieredzot un izjūtot caur Dieva labvēlību piešķirto Svētā Gara spēku un svētības, mēs izklīdām ar tīkamu apziņu, ka tagad mēs katrs individuāli esam Dieva atzīti „Jēzus Kristus Baznīcas” locekļi — Baznīcas, kura ir tikusi organizēta saskaņā ar Viņa dotajām pavēlēm un atklāsmēm. (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 11. nod.)
Tas Kungs caur atklāsmi bija noteicis konkrētu dienu, kad no jauna organizēt uz Zemes Viņa Baznīcu (skat. Mācības un Derību 20. nodaļas ievadu), un vēlāk Viņš atklāja arī to, kā šo Baznīcu vajadzētu nosaukt.
Aptuveni pusotru gadu pēc Baznīcas organizēšanas Tas Kungs pasludināja, ka Viņš ir devis Džozefam Smitam un arī citiem spēku „ielikt šīs baznīcas pamatu un [izvest to] laukā no krēslas un tumsas, vienīgo patieso un dzīvo baznīcu uz visas zemes virsmas, ar kuru Es, Tas Kungs, esmu ļoti apmierināts, runājot uz baznīcu kopumā un nevis atsevišķi” (Mācības un Derību 1:30).
2. sadaļa
Kuri ir daži no tiem iemesliem, kādēļ Tas Kungs ir pasludinājis, ka šī ir vienīgā patiesā un dzīvā baznīca?
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija ir mācījis:
Trīs pazīmes — (1) doktrīnas pilnība, (2) priesterības spēks un (3) liecība par Jēzu Kristu — kalpo par izskaidrojumu tam, kālab Dievs ir paziņojis un kālab mēs, būdami Viņa kalpi, turpinām apgalvot, ka šī ir vienīgā patiesā un dzīvā Baznīca uz visas Zemes virsas. …
Tā kā Atkrišanas laikā tik daudz kas bija zaudēts, bija nepieciešams, lai Tas Kungs atjaunotu Savas doktrīnas pilnību. …
Jēzus Kristus doktrīna, saskaņā ar pilnīgu izpratni, ir iecere, caur kuru mēs varam kļūt tādi, kādiem Dieva bērniem ir paredzēts kļūt. …
Otra neatņemama un būtiska pazīme ir … priesterības pilnvaras. …
Pateicoties tam, ka mums ir priesterības spēks, vadītājiem un pienācīgi pilnvarotiem Baznīcas locekļiem … ir ļauts izpildīt nepieciešamos priesterības priekšrakstus. …
Trešais iemesls, kādēļ mēs esam vienīgā patiesā Baznīca, ir tāds, ka mums ir atklāta patiesība par Dieva iedabu un mūsu attiecībām ar Viņu, un tādējādi mums ir unikāla liecība par Jēzu Kristu. Zīmīgi, ka tieši mūsu uzskati par Dieva iedabu ir tas, ar ko mēs atšķiramies no vairuma kristīgo konfesiju oficiālajām mācībām. (Dallin H. Oaks, “The Only True and Living Church,” New Era, Aug. 2011, 3–5)
Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir paskaidrojis, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca „ir dzīva Baznīca, pateicoties Svētā Gara darbībai un dāvanām” („Saņem Svēto Garu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 97. lpp.).
Arī kādreizējais Svētdienas skolas vispārējais prezidents, brālis Teds R. Kalisters, ir mācījis:
[Tā Kunga paziņojums Mācības un Derību 1:30] nenozīmē, ka citās baznīcās nebūtu vismaz daļējas patiesības, jo tā tas neapšaubāmi ir. Tas nenozīmē, ka citas baznīcas nedara labu, jo tās dara ļoti daudz laba. Tas nozīmē to, ka šī ir vienīgā baznīca, kurā ir rodama visa tā patiesība, kas mums šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā ir tikusi atklāta līdz šim brīdim, — vienīgā baznīca, kurā ir paaugstināšanai nepieciešamie priekšraksti, un vienīgā baznīca, kurā ir Dieva priesterība, lai likumīgi izpildītu šos dievišķos priekšrakstus. Kādi ir mūsu pierādījumi šī apgalvojuma pamatošanai? …
Ja kāds salīdzinātu Kristus sākotnējās Baznīcas projektu ar katru no mūsdienu pasaules baznīcām, viņš atklātu …, ka tas sakrīt tikai ar vienu baznīcu — Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu. (Teds R. Kalisters, „Kāds ir Kristus baznīcas projekts?” (Baznīcas izglītības sistēmas svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem, 2014. g. 12. janv.); ChurchofJesusChrist.org)
Mums būtu svarīgi saprast — tas, ka mēs esam Jēzus Kristus vienīgās patiesās un dzīvās Baznīcas locekļi, nenozīmē, ka mēs uzskatām, ka mēs būtu labāki par citiem cilvēkiem. Taču piederība Baznīcai uzliek mums par pienākumu mīlēt citus un aicināt tos nākt pie Kristus, un saņemt Viņa atjaunotā evaņģēlija svētības.
3. sadaļa
Ko es varētu teikt cilvēkam, kuram šķiet, ka viņš var būt ticīgs vai garīgs, arī nepievienojoties Tā Kunga Baznīcai?
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:
Ir tādi cilvēki, kuri uzskata sevi par ticīgiem vai garīgiem, atsakoties no pievienošanās baznīcai vai pat neredzot vajadzību pēc šāda veida organizācijas. Viņuprāt, reliģiskā prakse ir tīri personīga lieta. Taču Baznīcu ir radījis Tas, uz kuru ir balstīts mūsu garīgums, — Jēzus Kristus. …
Senais mērķis paliek nemainīgs, proti, — sludināt Jēzus Kristus evaņģēlija labo vēsti un izpildīt glābšanas priekšrakstus jeb, citiem vārdiem sakot, vest cilvēkus pie Kristus. …
Mums ir svarīgi saprast, ka Dieva galvenais mērķis ir mūsu pilnveide. Viņš vēlas, lai mēs turpinātu pilnveidoties „no labvēlības uz labvēlību, līdz [mēs iemantosim] pilnību” [Mācības un Derību 93:13] visā, ko Viņš mums var dot. Tas prasa vairāk, nekā vienkārši būt laipniem vai justies garīgiem. Tas prasa ticību Jēzum Kristum, grēku nožēlošanu, kristīšanu ar ūdeni un Svēto Garu un pastāvēšanu ticībā līdz galam [skat. 2. Nefija 31:17–20]. Tā kā neviens nespēj to pilnībā īstenot vienatnē, Tā Kunga Baznīcas galvenais nolūks ir svēto kopienas izveidošana, kurā tie cits citu atbalstītu uz „šaurās jo šaurās takas, kas ved uz mūžīgo dzīvi” [2. Nefija 31:18]. …
Ja kāds uzskata, ka visi ceļi ved uz debesīm vai ka attiecībā uz glābšanu nav nekādu konkrētu prasību, tad viņš vai viņa neredzēs vajadzību pēc evaņģēlija sludināšanas vai pēc priekšrakstiem un derībām gan dzīvo, gan mirušo pestīšanai. Taču mēs runājam ne vien par nemirstību, bet arī par mūžīgo dzīvi, un tās iemantošanai ir nepieciešams evaņģēlija ceļš un evaņģēlija derības. Un Glābējam ir nepieciešama Baznīca, lai dotu šo iespēju visiem Dieva bērniem — gan dzīvajiem, gan mirušajiem. (D. Tods Kristofersons, „Kāpēc nepieciešama Baznīca?” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. nov., 108., 110. lpp.)
Māsa Bonija L. Oskarsone, kura kalpoja par Jauno sieviešu vispārējo prezidenti, ir mācījusi, ka iesaistīšanās Baznīcas darbā palīdz mums kļūt līdzīgākiem Glābējam, dodot iespēju — kalpot un palīdzēt līdzcilvēkiem:
Mēs tik tiešām apmeklējam mūsu iknedēļas Baznīcas sanāksmes, lai piedalītos priekšrakstos, mācītos doktrīnu un tiktu iedvesmoti, taču vēl viens būtisks apmeklējuma iemesls ir tāds, ka, būdami bīskapijas ģimenes locekļi un Glābēja Jēzus Kristus mācekļi, mēs rūpējamies cits par citu, iedrošinām cits citu un rodam iespēju — savstarpēji kalpot un stiprināt cits citu. Mēs neesam tikai Baznīcas piedāvājuma saņēmēji un izmantotāji, mēs esam nepieciešami arī kā devēji un sniedzēji. …
Lūdziet, lai jūsu Debesu Tēvs parāda jums, kuram no apkārtējiem ir nepieciešama jūsu palīdzība, un iedvesmo jūs attiecībā uz to, kā visefektīvāk tiem kalpot. Neaizmirstiet, ka Glābējs visbiežāk kalpoja, vienlaikus pievēršoties vienam cilvēkam. (Bonija L. Oskarsone, „Vajadzības mūsu acu priekšā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2017. g. nov., 26. lpp.)