„23. nodarbības studentu sagatavošanās materiāli: Pravieša Džozefa Smita misija un mocekļa nāve”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata (2019. g.)
„23. nodarbības studentu sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata
23. nodarbības sagatavošanās materiāli
Pravieša Džozefa Smita misija un mocekļa nāve
Padomājiet par Svētajos Rakstos minētajiem cilvēkiem, kuri ir bijuši gatavi ziedot savu dzīvību, lai īstenotu Tā Kunga gribu. Ko šo cilvēku upuri māca jums par viņu liecību un pārliecību? Studējot par pravieša Džozefa Smita misiju un mocekļa nāvi, padomājiet, kā jūsu dzīvi ir iespaidojis viņa devums un viņa atstātais mantojums.
1. sadaļa
Kādi notikumi noveda pie pravieša Džozefa Smita ieslodzīšanas Kārtidžas cietumā?
„Džozefs un Hairams ir miruši. [Džons] Teilors ir ievainots. … Es esmu vesels.” Šie vārdi ir daļa no vēstījuma, ko Vilards Ričardss nosūtīja Emmai Smitai un citiem Navū svētajiem 1844. gada 27. jūnija vakarā, dažas stundas pēc tam, kad Džozefs un Hairams Smiti tika nežēlīgi nogalināti Kārtidžas cietumā (Willard Richards letter, Carthage Jail, June 27, 1844, Church History Library, Salt Lake City). Pamēģiniet iztēloties, ko, lasot šos vārdus, varētu būt domājusi un izjutusi Emma un citi svētie.
Tuvākās apkaimes ļaudis uzskatīja, ka tos apdraud svēto pieaugošā politiskā un ekonomiskā ietekme. Līdz 1844. gada vasarai apkārtējo pretestība pret Džozefu Smitu un pret Baznīcu bija ārkārtīgi pieaugusi. Daži, kuri bija pametuši Baznīcu, sazvērējās, lai sakūdītu apkārtējos, vedinot tos nostāties pret pravieti. Daļa Ilinoisas iedzīvotāju apsprieda svēto izraidīšanu no štata, kamēr citi kala pravieša nogalināšanas plānus.
1844. gada 10. jūnijā Džozefs Smits, kurš bija Navū mērs, līdz ar Navū pilsētas domi, pavēlēja iznīcināt laikraksta Nauvoo Expositor izdevniecību un iespiedmašīnu, uz kuras tas tika drukāts. Nauvoo Expositor bija pret mormoņiem noskaņots laikraksts, kas cēla neslavu pravietim un citiem svētajiem un aicināja atcelt Navū hartu. Pilsētas amatpersonas baidījās, ka šajā izdevumā paustā nostāja novedīs pie pūļa uzbrukumiem. Atbildot uz mēra un pilsētas domes lēmumu, Ilinoisas štata amatpersonas cēla pret pravieti, viņa brāli Hairamu un citām Navū pilsētas amatpersonām nepamatotu apsūdzību sacelšanās mēģinājumā. Ilinoisas štata gubernators Tomass Fords pavēlēja šiem vīriem stāties tiesas priekšā Ilinoisas štata Kārtidžā, kas bija attiecīgā apgabala centrs, solīdams tiem aizsardzību. Džozefs zināja — ja viņš dosies uz Kārtidžu, viņa dzīvība būs lielās briesmās, ņemot vērā viņam draudējušos pūļus. …
24. jūnijā Džozefs un Hairams Smiti atvadījās no savām ģimenēm un kopā ar citām Navū pilsētas amatpersonām aizjāja uz Kārtidžu. (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 46. nod.)
Izpildiet vienu vai abus no dotajiem uzdevumiem:
-
Noskatieties video „Ministry of Joseph Smith: Sealed His Testimony with His Blood” (Džozefa Smita kalpošana: Viņš aizzīmogoja savu liecību ar savām asinīm; 1:14), kas ir pieejams angļu valodā.
-
Izstudējiet atlikušo daļu no 1. sadaļas.
Kopā ar citiem ceļojot uz Kārtidžu, pravietis pravietoja par savu mocekļa nāvi.
„Nākamajā dienā [Džozefs un Hairams] brīvprātīgi nodeva sevi Kārtidžas apgabala amatpersonu rokās. Pēc tam, kad par sākotnējām apsūdzībām tika iemaksāta drošības nauda un brāļi tika atbrīvoti, viņus nepatiesi apsūdzēja valsts nodevībā pret Ilinoisas štatu, arestēja un līdz lietas izskatīšanai ieslodzīja Kārtidžas cietumā. Elderi Džons Teilors un Vilards Ričardss, kuri bija vienīgie no Divpadsmit apustuļiem, kas tobrīd nekalpoja misijā, brīvprātīgi tiem pievienojās.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, 46. nod.)
2. sadaļa
Kas notika Kārtidžas cietumā?
Izpildiet vienu vai abus no dotajiem uzdevumiem:
-
Noskatieties video „Joseph Smith—Prophet of the Restoration” (Džozefs Smits — Atjaunošanas pravietis), kas ir pieejams angļu valodā un kur ir atainota Džozefa un Hairama Smitu nāve (laiks no 0:00 līdz 3:20).
-
Izlasiet doto stāstu, kas ir ņemts no sējuma Svētie: stāsts par Jēzus Kristus Baznīcu pēdējās dienās:
Laiks Kārtidžas cietumā tanī pēcpusdienā vilkās gausi. Vasaras svelmē vīri novilka savas žaketes un atvēra logus, lai ielaistu kādu vēsmiņu. Ārpusē bija astoņi vīri …, kuri apsargāja cietumu, kamēr pārējā milicija bija apmetusies pavisam netālu. Vēl viens sargs sēdēja tieši otrpus durvīm.
Stīvens Mārkams, Dens Džounss un citi bija devušies pildīt Džozefa uzdevumus. No tiem vīriem, kuri bija palikuši šeit iepriekšējā naktī, Džozefam un Hairamam līdzās bija tikai Vilards Ričardss un Džons Teilors. Pa dienu apmeklētāji bija slepeni ienesuši apcietinātajiem divus ieročus — revolveri ar sešu ložu aptveri un viena šāviena pistoli —, ko izmantot uzbrukuma gadījumā. Stīvens bija atstājis viņiem arī izturīgu spieķi, ko viņš dēvēja par „palaidņu sitamo”.
Lai pacilātu garastāvokli un nosistu laiku, Džons dziedāja kādu britu garīgo dziesmu. …
[Drīz pēc tam, kad Džons Teilors bija nodziedājis šo dziesmu otru reizi,] ieslodzītie izdzirdēja rosīšanos pie ārdurvīm un trīs vai četru šāviņu blīkšķi. Vilards palūkojās lejup pa atvērto logu un ieraudzīja simts vīru, kuri dubļu un šaujampulvera noziestām sejām drūzmējās pie cietuma ieejas. Džozefs paķēra vienu no pistolēm, kamēr Hairams sagrāba otru. … Kamēr pūlis steidzās augšup pa kāpnēm, lai ar varu iekļūtu iekšā, visi četri vīri atspiedās pret durvīm.
Kāpņutelpā atskanēja šāvienu troksnis, pūlim šaujot pa durvīm. … Caur koka durvīm izsitās [kāda] lode. Tā trāpīja sejā Hairamam, un viņš aizgriezās, klupšus atkāpdamies no durvīm. Vēl kāda lode trāpīja viņam muguras lejasdaļā. …
„Brāli Hairam!” Džozefs iekliedzās. Viņš satvēra savu revolveri ar sešu ložu aptveri un, pavērdams durvis par dažiem centimetriem, raidīja vienu šāvienu. Telpā ielidoja vēl vairākas muskešu lodes, un Džozefs uz labu laimi šāva pūlī, kamēr Džons [Teilors] ar spieķi atsita pa durvju aili iebāzto pistoļu stobrus un durkļus.
Kad Džozefam divreiz vai trīsreiz nebija izdevies izšaut no sava revolvera, Džons pieskrēja pie loga un centās pārrāpties pāri lielajai palodzei. Pāri telpai pārlidoja musketes lode, kas trāpīja viņam kājā, izsitot viņu no līdzsvara. Ķermenim saļimstot, viņš atsitās pret palodzi, sadauzot savu kabatas pulksteni, kad tas rādīja sešpadsmit minūtes pāri pieciem.
„Es esmu sašauts!” viņš iekliedzās.
Džons pārlīda pāri istabai un pavēlās zem gultas, kamēr pūlis šāva atkal un atkal. Viņa gurnu uzplēsa kāda lode, izraujot gabalu miesas. Vēl divas lodes trāpīja viņa plaukstas locītavā un kaulā — tieši virs ceļgala.
Otrpus telpai Džozefs un Vilards centās ar visu svaru noturēt durvis, un Vilards centās atsist viņa priekšā izbāzto muskešu stobrus un durkļus. Džozefs pēkšņi nometa savu revolveri uz grīdas un metās pie loga. Kāpjot pāri palodzei, viņam mugurā trāpīja divas lodes. Vēl viena lode, ielidojusi caur logu, caurdūra viņu tieši zem sirds.
„Ak Kungs, mans Dievs!” viņš iekliedzās. Ķermenim pasveroties, viņš ar galvu pa priekšu izkrita pa logu.
Vilards metās pāri istabai un izbāza ārā galvu, kamēr viņam garām svilpa svina lodes. Veroties lejā, viņš redzēja, kā pūlis drūzmējas ap Džozefa asiņojošo ķermeni. …
Džozefs Smits, Tā Kunga pravietis un gaišreģis, bija miris. (Svētie: stāsts par Jēzus Kristus Baznīcu pēdējās dienās, 1. sējums, Patiesības karogs, 1815.–1846. g. (2018. g.), 548.–552. lpp.; skat. arī Mācības un Derību 135:1–2.)
3. sadaļa
Kā pravieša Džozefa Smita misija ir svētījusi manu dzīvi?
Divpadsmit apustuļu kvoruma vadībā, balstoties uz notikuma aculiecinieku — eldera Džona Teilora un Vilarda Ričardsa — stāstīto, tika sagatavots rakstisks paziņojums par pravieša mocekļa nāvi. Šis paziņojums tagad ir ietverts Mācības un Derību 135. nodaļā.