Jāņa 18:33–40, Lūkas 23:8–11

Jēzus tiek tiesāts un šaustīts

Pēc tam, kad Jēzus tika apcietināts un nepatiesi tiesāts jūdu garīgo vadītāju priekšā, Viņš tika nosūtīts, lai tiktu tiesāts Pilāta priekšā, kura pārziņā bija romiešu jurisdikcija. Glābējs lēnprātīgi pakļāvās romiešiem, tika sāpīgi šaustīts un notiesāts uz nāvi. Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu tev uzzināt vairāk par Glābēja mīlestību pret visiem, Viņa nevainojamo raksturu un to, kā tu vari labāk sekot Viņa piemēram.

Piedāvājiet audzēkņiem izvēles. Var būt noderīgi ļaut audzēkņiem izvēlēties, ko viņi vēlas studēt. To var izdarīt, piedāvājot studēšanai vairākus līdzīgus stāstus, jautājumus, uz kuriem atbildēt, vai uzdevumus, no kuriem izvēlēties.

Audzēkņu sagatavošanās: Atgādiniet audzēkņiem, ka cilvēka raksturs ir morālu īpašību kopums, kas veido un atšķir viņus kā indivīdus. Aiciniet audzēkņus apdomāt Jēzus Kristus raksturu un padomāt par to, kuras no Viņa īpašībām viņi vēlētos attīstīt pilnīgāk. Aiciniet audzēkņus nākt uz nodarbību gataviem dalīties vismaz vienā no Jēzus Kristus īpašībām un tajā, kāpēc viņi uzskata, ka būtu labi, ja viņiem piemistu šī īpašība.

Idejas mācību uzdevumiem

Justies aizskartam

Palūdziet audzēkņus padomāt par atbildēm uz tālāk sniegtajiem jautājumiem:

• Kādas ir dažas plašāk izplatītas situācijas, kurās pusaudzis var tikt izsmiets, nepatiesi apvainots vai aizskarts?

• Kādi ir daži veidi, kā tipisks pusaudzis varētu reaģēt uz šādu izturēšanos?

Šī uzdevuma mērķis ir sniegt audzēkņiem iespēju apspriest plašāk izplatītus ņirgāšanās, nepatiesas apsūdzēšanas vai aizskaršanas piemērus. Ja audzēkņi piemin fizisku vai seksuālu vardarbību, skaidri norādiet, ka vardarbība nav pieņemama un ka mums tai nevajadzētu pakļauties, bet nekavējoties jāmeklē uzticamu pieaugušo palīdzība. Ja audzēkņi piemin personīgo pieredzi ar fizisku vai seksuālu vardarbību, pēc nodarbības aprunājieties ar viņiem un nekavējoties iesaistiet viņu Baznīcas vadītājus.

Tas Kungs var būt ar mums un mums palīdzēt sarežģītās dzīves situācijās piedzīvot izaugsmi. Viņš var mums palīdzēt reaģēt uz grūtībām un pretestību Kristum līdzīgā veidā. Padomā par savu personīgo pieredzi, kad tu tiki izsmiets(-a), nepatiesi apsūdzēts(-a) vai aizskarts(-a), tostarp par to, kā tu reaģēji uz to un — kāpēc.

Tuvojoties savas dzīves noslēgumam, Jēzus Kristus tika izsmiets, nepatiesi apsūdzēts un aizskarts. Studējot šos pēdējos Glābēja dzīves notikumus, meklē rakstura iezīmes, kas palīdzēja Viņam uzticīgi izturēt un pabeigt Savu misiju. Tāpat ar lūgšanu palīdzību apsver, kā tu vari sekot Viņa piemēram.

Jēzus tiek netaisnīgi tiesāts un notiesāts uz nāvi

Parādiet, apkopojiet vai īsi pastāstiet šādu informāciju:

Pēc tam, kad Jēzus cieta Ģetzemanes dārzā, Viņš tika arestēts, un jūdu garīgie vadītāji (Sinedrijs) netaisnīgi tiesāja un notiesāja Viņu uz nāvi. Tomēr, tā kā Israēla bija romiešu pakļautībā, tikai romieši varēja atļaut nāvessoda izpildi. Šī iemesla dēļ jūdi nosūtīja Jēzu pie Pilāta, romiešu valdnieka pār Jūdeju, apsūdzot Viņu organizētā sacelšanās rīcībā pret Romas valdību, pasludinot Sevi par „jūdu ķēniņu” (skat. Marka 15:2). Pilāts nosūtīja Jēzu pie Hēroda Antipa, kurš atradās Jeruzalemē, lai atzīmētu Pashā svētkus, cerot, ka Hērods Viņu tiesās Galilejā, bet Hērods nosūtīja Jēzu atpakaļ pie Pilāta.

Apsveriet iespēju uzdot audzēkņiem lasīšanai stāstus tā, lai visi stāsti tiek izlasīti.

Izlasi divus vai vairāk no tālāk sniegtajiem stāstiem, kuros stāstīts par to, kā Jēzus tika nepamatoti apsūdzēts un beigās notiesāts. Lasot meklē, kā Jēzus reaģēja katrā no šīm situācijām. Atcerieties, ka Viņam bija spēks atbrīvot Sevi no šiem apstākļiem (skat. Mateja 26:52–54).

1. Sinedrijs pratina Jēzu. Izlasi Mateja 26:57–68 vai noskaties video angļu valodā „Jesus Is Tried by Caiaphas, Peter Denies Knowing Him” (Kajafa tiesā Jēzu, Pēteris noliedz, ka Viņu pazīst), laika kods no 0:00 līdz 1:39. Šis video ir pieejams vietnē: ChurchofJesusChrist.org.

2. Pilāts pratina Jēzu. Izlasi Jāņa 18:33–40 vai noskaties video angļu valodā „Jesus Is Condemned Before Pilate” (Jēzus tiek notiesāts Pilāta priekšā; 3:19), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, lai redzētu vienu Pilāta tiesas procesa atainojumu.

Papildu video par šo notikumu ir „To This End Was I Born” (Šim nolūkam Es piedzimu), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org. Noskaties no laika koda 0:00 līdz 4:03 un no 11:31 līdz 13:54.

3. Jēzus tiek atvests Hēroda priekšā. Izlasi Lūkas 23:8–11 .

4. Jēzu šausta romiešu karavīri, un vēlāk Pilāts Viņu otrreiz pratina. Izlasi Jāņa 19:1–16 vai noskaties video angļu valodā „Jesus Is Scourged and Crucified” (Jēzus tiek šaustīts un sists krustā; laika kods no 0:00 līdz 2:03), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org. Var būt noderīgi zināt, ka šaustīšanai tika izmantota pletne, kurā bija ievīti asi priekšmeti (piemēram, akmens, metāla vai kaulu gabaliņi). Daudzi cilvēki pēc šaustīšanas neizdzīvoja smago fizisko traumu dēļ.

Šī notikuma papildu video attēlojumi ietver „To This End Was I Born” (Šim nolūkam Es piedzimu; skaties no laika koda 13:54 līdz 17:22) un „Rast ticību Kristū” (skaties no laika koda 20:44 līdz 21:45), kas pieejami vietnē ChurchofJesusChrist.org.

Kamēr audzēkņi dalās atbildēs uz tālāk sniegtajiem jautājumiem, mēģiniet uzklausīt to audzēkņu atbildes, kuri izlasīja dažādus stāstus.

• Kā Viņš izrādīja Savas paškontroles spējas minētajās situācijās?

• Kāpēc, tavuprāt, Glābējs šādi reaģēja?

Jēzus Kristus raksturs

Izlasi 1. Nefija 19:9 un tālāk sniegtos izteikumus, meklējot ieskatu Glābēja raksturā.

Elders Roberts D. Heilzs (1932–2017), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, dalījās šādā izteikumā:

Lai atbildētu Kristum līdzīgā veidā, mēs nevaram rīkoties pēc scenārija vai — pamatojoties uz kādu formulu. Glābējs katrā situācijā atbildēja atšķirīgi. Kad Viņam stājās pretī ļaunais ķēniņš Hērods, Viņš klusēja. Kad Viņš stāvēja Pilāta priekšā, Viņš vienkāršā un spēcīgā veidā liecināja par Savu dievišķumu un nolūku. …

Daži cilvēki kļūdaini uzskata, ka tāda reakcija kā klusēšana, lēnprātība, piedošana un pazemīgas liecības sniegšana liecina par pasivitāti vai vājumu. Taču, lai „mīl[ētu] savus ienaidniekus un lū[gtu] Dievu par tiem, kas [mūs] vajā” ( Mateja 5:44), ir nepieciešama ticība, spēks un, vairāk par visu, kristīga drosme.

(Roberts D. Heilzs, „Kristieša drosme — prasība mācekļiem”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 72. lpp.)

Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Apdomājiet arī to, kā Skolotājs tika apsūdzēts un notiesāts Pilāta priekšā, lai tiktu sists krustā [skat. Mateja 27:2 , 11–26 ]. … Glābēja lēnprātība izpaužas Viņa disciplinētajā atbildē, spēcīgajā savaldībā un tajā, ka Viņš nevēlējās pielietot Savu bezgalīgo spēku Savam labumam.

(Deivids A. Bednārs, „Lēnprātīgi un no sirds pazemīgi”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2018. g. maijs, 33. lpp.)

• Ko tu uzzināji par Glābēju no tā, kā Viņš reaģēja šajos sarežģītajos apstākļos?

• Kā Glābēja rīcība parādīja Viņa „mīloš[o] laipnību … pret cilvēku bērniem”? ( 1. Nefija 19:9).

• Kā apziņa, ka Jēzum Kristum piemīt šīs īpašības, var palīdzēt tev vairāk Viņu mīlēt un Viņam uzticēties?

Ir svarīgi atzīmēt, ka daudzos gadījumos Glābējs ir drosmīgi licis citiem atbildēt par savu rīcību (skat. Marka 11:15–17 , Jāņa 2:13–16 , Mācības un Derību 133:48–51). Mēs kā Jēzus Kristus sekotāji vēlamies atbildēt uz ņirgāšanos, nepatiesām apsūdzībām vai aizskaršanu ar mīlestību, drosmi un lēnprātību. Tomēr tas nenozīmē, ka mums vajadzētu ļaut citiem mūs ļaunprātīgi izmantot vai mums kaitēt. „Tas Kungs nosoda jebkāda veida aizskarošu uzvedību, tostarp nevērību un fizisku, seksuālu vai vārdisku vardarbību” (Augstākā prezidija vēstule „Vardarbības novēršana un reaģēšana uz to”, 2018. g. 26. marts). Ja esam cietuši no vardarbības, ir svarīgi nekavējoties meklēt uzticama pieaugušā palīdzību.

1. Padomā par to, kad tu esi juties izsmiets(-a), nepatiesi apsūdzēts(-a) vai aizskarts(-a). Meklē Debesu Tēva palīdzību caur Svēto Garu, lai uzzinātu atbilstošus, Kristum līdzīgus veidus, kā tu varētu reaģēt šādā situācijā. Pieraksti, kas tev labi izdevās un ko tu varētu uzlabot.

2. Pieraksti divus piemērus gadījumiem, kad tev ir palīdzējusi vai varētu palīdzēt Kristus rakstura atcerēšanās. Kā tava dzīve varētu atšķirties, ja tu pastāvīgi mēģinātu attīstīt Kristum līdzīgas īpašības?

3. Izvēlies vienu Kristum līdzīgu īpašību, kuru tu vēlies pilnīgāk attīstīt. Padomā par brīžiem savā ikdienā, kad tu varētu pielietot šo īpašību.

Aiciniet audzēkņus, kuri to vēlas, dalīties ar pārējiem audzēkņiem tajā, ko viņi ir pierakstījuši. Iedrošiniet viņus un apsveriet iespēju dalīties personīgā liecībā par to, ka, ja audzēkņi pievērsīsies Jēzum Kristum, Viņš palīdzēs viņiem attīstīt viņu noteiktās, Kristum līdzīgās īpašības.

Komentāri un skaidrojumi

Jāņa 18:36 . Par kādu valstību Jēzus runāja?

Elders D. Tods Kristofersons mācīja:

Kad Daniēls izskaidroja babiloniešu ķēniņa Nebukadnēcara sapni, ķēniņam darot zināmu, „kas notiks laiku beigās” [ Daniēla 2:28 ], viņš paziņoja, ka „Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi” [ Daniēla 2:44 ]. Baznīca ir pareģotā pēdējo dienu valstība, kas nav cilvēka radīta, bet Debesu Dieva celta un, atraisījusies no kalna bez kādas roku palīdzības, velsies, līdz būs piepildījusi visu zemi [ Daniēla 2:45 ; skat. arī 35.pantu ].

Tās liktenis ir izveidot Ciānu, sagatavojoties Jēzus Kristus atnākšanai un Tūkstošgades valdīšanai. Līdz tai dienai tā nebūs valsts politiskā izpratnē, jo kā Glābējs teica: „Mana valstība nav no šīs pasaules” [ Jāņa 18:36 ; uzsvars pievienots]. Drīzāk, tā ir Viņa varas krātuve uz Zemes, Viņa svēto derību paveikšanas vieta, Viņa tempļu uzraugs, Viņa patiesības aizsargātāja un pasludinātāja, pulcēšanās vieta izkaisītajam Israēlam un „glābiņš, un patvērums no vētras un no niknuma, kad tas tiks bez mēra izliets pār visu zemi” [ Mācības un Derību 115:6 ].

(D. Tods Kristofersons, „Kāpēc nepieciešama Baznīca?”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2015. g. nov., 111. lpp.)

Mācību papilduzdevumi

Alternatīva audzēkņu studiju iespēja

Apsveriet iespēju sadalīt audzēkņus grupās pa četriem. Nozīmējiet katram grupas dalībniekam vienu no tālāk sniegtajiem stāstiem: Mateja 27:11–31; Marka 15:1–20; Lūkas 23:1–25 vai Jāņa 18:28–40 ; 19:1–16 . Lūdziet audzēkņus lasīšanas laikā meklēt svarīgas detaļas. Viņi var salīdzināt stāstus un meklēt, ko katrs autors ir iekļāvis vai izlaidis. (Atgādiniet audzēkņiem, ka evaņģēlija rakstītāji ne vienmēr pierakstīja notikumus vienādā secībā.) Pajautājiet, kā vairāki rakstītāji sniedz labāku priekšstatu par Glābēju.

Jēzus un Pilāta salīdzināšana

Jūs varētu aicināt studentus izlasīt Mateja 27:11–31 un salīdzināt to, kā Jēzus reaģēja, saskaroties ar pretestību, ar Pilāta reakciju. Aiciniet audzēkņus apdomāt, kā viņi varētu sekot Glābēja piemēram un aizstāvēt patiesību.