Lūkas 23:33–46; Jāņa 19:26–30

Pestītāja līdzjūtība pie krusta

Tas, ko Jēzus teica, būdams pie krusta, parāda Viņa raksturu un dievišķās īpašības. Studējot mēģini vairot savu vēlmi līdzināties Jēzum Kristum, mācoties no Viņa piemēra, kad Viņš tika sists krustā.

Radiet mērķa apziņu. Vienots mērķis, kas ir skaidrs gan skolotājiem, gan audzēkņiem, var vairot ticību un sniegt mācību procesam vadību un nozīmi.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus nākt sagatavotiem pastāstīt par kādu sev zināmu cilvēku, kurš ir izrādījis līdzjūtību vai žēlastību pat tad, kad pats ir piedzīvojis smagus pārbaudījumus.

Idejas mācību uzdevumiem

Rūpēšanās par citu vajadzībām

Apdomā šādus jautājumus:Vai tu bieži izrādi līdzjūtību citiem cilvēkiem? Kāpēc — jā, vai kāpēc — nē?

Savā studiju dienasgrāmatā uzskaiti situācijas, kurās tev varētu būt grūti izrādīt rūpes par citu cilvēku bažām un labklājību. Paskaidro, kāpēc šajās situācijās tev ir grūti to darīt?

Tā vietā, lai uzskaitītu šīs situācijas savā dienasgrāmatā, audzēkņi var uzrakstīt savas atbildes uz tāfeles. Cita iespēja ir vienam audzēknim stāvēt pie tāfeles, pierakstot teikto, bet pārējiem audzēkņiem ir divas minūtes, lai uzskaitītu pēc iespējas vairāk atbilžu un paskaidrotu savas atbildes pēc to uzskaitīšanas.

Savā studiju dienasgrāmatā izpildi šādu uzdevumu:

• Kā tava dzīve varētu uzlaboties, ja tu izrādītu līdzjūtību pret citiem pat tad, kad pats(-i) esi sarežģītā situācijā?

Šajā nodarbībā tev būs iespēja studēt Glābēja piemēru, rūpējoties par citiem cilvēkiem pat Viņa sāpīgajā pieredzē pie krusta. Studējot Glābēja piemēru, meklē Svētā Gara vadību, kas palīdzēs tev vēlēties Viņam līdzināties.

Piedzīvotais pirms Viņa sišanas krustā un tās laikā

Atceries Glābēja pieredzi pirms Viņa sišanas krustā un tās laikā:

Tā vietā, lai pastāstītu tālāk sniegtās detaļas, apsveriet iespēju aicināt audzēkņus tās atcerēties. Var būt noderīgi parādīt dažu vai visu tālāk minēto notikumu attēlus.

• Viņš Ģetzemanē cieta par pasaules grēkiem (skat. Lūkas 22:39–44).

• Jūda viņu nodeva, un Viņa apustuļi viņu pameta (skat. Marka 14:43–50).

• Jūdu garīgie vadītāji viņu tiesāja, sita un spļāva vaigā (skat. Mateja 26:57–68).

• Viņu pratināja gan Pilāts, gan Hērods, un Hērods un viņa karavīri Viņu izsmēja ( Lūkas 23:1–24).

• Romiešu karavīri viņu nežēlīgi sita un šaustīja (skat. Mateja 27:26–31).

• Viņš nesa Savu krustu vismaz daļu no ceļa līdz Golgātai (skat. Jāņa 19:16–17).

• Naglas tika izdzītas cauri Viņa rokām un kājām, un Viņš tika sists krustā starp diviem zagļiem (skat. Lūkas 23:33 ; skat. arī Jāņa 20:25).

• Viņš karājās pie krusta (skat. Mateja 27:45–50 ; Marka 15:25).

Padomā par to, kā šie notikumi ietekmē to, ko tu izjūti pret Glābēju, un to, ko Viņš izcieta tavā labā.Izlasi šīs rakstvietas, kurās ir Glābēja izteikumi, atrodoties pie krusta. Nosaki patiesības par Jēzu Kristu no Viņa izteikumiem un ieraksti tās savā studiju dienasgrāmatā.

Parādiet šādus konteksta palīglīdzekļus un rakstvietas:

Lūkas 23:33–34 . Glābējs teica šos vārdus par karavīriem, kuri Viņu sita krustā (skat. Džozefa Smita veikto šī panta tulkojumu Lūkas 23:34).

Lūkas 23:39–43 . Šajos pantos ir pierakstīts, ko teica zagļi, kuri tika sisti krustā kopā ar Glābēju, un tas, ko Glābējs atbildēja. (Ņem vērā, ka pravietis Džozefs Smits mācīja, ka tad, kad Glābējs minēja, ka šis zaglis būs kopā ar Viņu paradīzē, Viņš tam mācīja, ka „Es būšu ar tevi garu pasaulē un mācīšu tevi vai atbildēšu uz taviem jautājumiem” [„Discourse, 11 June 1843–A, as Reported by Wilford Woodruff,” 44, josephsmithpapers.org]).

Jāņa 19:26–27 . Šajos pantos ir pierakstīts, ko Glābējs teica Savai mātei Marijai un apustulim Jānim.

Aiciniet audzēkņus dalīties tajā, ko viņi ir uzrakstījuši. Apsveriet iespēju uzdot tādu papildu jautājumu, kāds ir redzams zemāk:

• Kas no uzzinātā par Jēzu Kristu tev likās īpaši nozīmīgs? Kādēļ?

Kad audzēkņi atbild, apsveriet iespēju pierakstīt viņu atbildes uz tāfeles. Audzēkņi var minēt šādus principus:

Mēs varam sekot Jēzus Kristus piemēram, piedodot tiem, kuri mums dara pāri. Mēs varam sekot Jēzus Kristus piemēram, izvēloties palīdzēt citiem cilvēkiem pat tad, kad mums pašiem ir nepieciešama palīdzība.

• Kādā ziņā tu vēlies līdzināties Glābējam? Kādēļ?

Glābējs pie krusta domāja ne tikai par romiešu karavīriem, zagļiem un Savu māti. Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja papildu veidu, kā Glābējs koncentrējās uz citiem, kamēr Viņš pats mocījās sāpēs.

„Tāpat kā visās lietās, Jēzus Kristus ir mūsu vislabākais paraugs, „kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis” [ Ebrejiem 12:2 ]. Padomājiet par to! Lai izturētu vismokošāko pieredzi, kāda vien uz Zemes pieredzēta, mūsu Glābējs koncentrējās uz prieku!

Un kas bija tas prieks, kas Viņu sagaidīja? Tas noteikti ietvēra prieku, ko sniedza mūsu attīrīšana, dziedināšana un stiprināšana; prieku — samaksāt par visu to grēkiem, kuri nožēlotu grēkus; prieku, kas pārņēma, padarot iespējamu jums un man atgriešanos mājās — tīriem un cienīgiem —, lai dzīvotu kopā ar mūsu Debesu vecākiem un ģimenēm.

(Rasels M. Nelsons, „Prieks un garīgā izdzīvošana”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2016. g. nov., 82.–83. lpp.).

• Uz ko Glābējs koncentrēja Savu uzmanību, kamēr Viņš cieta mūsu labā?

• Ko prezidents Nelsons tev mācīja par Glābēja vēlmēm tavā labā?

Uz brīdi padomā par patiesību, ka laikā, kad Glābējs bija pie krusta, Viņš koncentrējās uz tevi un prieku par spēju tev palīdzēt atgriezties pie Debesu Tēva.

• Kā šīs patiesības izpratne var mainīt tavu dzīvi? Kāpēc šīm zināšanām ir tik liela nozīme tev?

Aiciniet audzēkņus atsaukt atmiņā savas domas un sajūtas, gatavojoties šai nodarbībai.

• Kad tu esi kādam palīdzējis(-usi), kamēr pats(-i) biji sarežģītā situācijā, vai kad kāds to ir izdarījis tavā labā?

Ja šāds piemērs būtu noderīgs, noskaties „Mīliet cits citu, kā Viņš mūs ir mīlējis”, kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org (laika kods no 3:22 līdz 7:54). Mīliet cits citu, kā Viņš mūs ir mīlējis

Meklē Svētā Gara iedvesmu, pārdomājot Glābēja piemēru un to, ko tu šodien izjuti. Nosaki veidus, kā tu vari līdzināties Jēzum Kristum, izrādot mīlestību un līdzjūtību pret citiem cilvēkiem pat savu personīgo grūtību laikā. Tad pieraksti šos veidus savā studiju dienasgrāmatā. Pārskati izveidoto sarakstu un ar lūgšanu izvēlies vienu no veidiem, kā tu varētu līdzināties Jēzum Kristum. Norādi to savā dienasgrāmatas ierakstā. Lūdz un meklē iespējas veikt šo darbību.

Aiciniet audzēkņus, kuri to vēlas, pastāstīt, ko viņi plāno darīt, lai sekotu Glābēja piemēram. Nodarbības noslēgumā apsveriet iespēju dalīties ar atbilstošu personisko stāstu vai liecību.

„Viss piepildīts!”

Pēc vairāku stundu ciešanām pie krusta Glābējs teica Savus pēdējos vārdus.

Izlasi Jāņa 19:28–30 un Lūkas 23:46 . Atzīmē Glābēja pēdējos izteikumus laicīgajā dzīvē.

• Ko šie izteikumi var mums palīdzēt saprast par Glābēju un Viņa misiju?

Tāpat kā Glābējs, mēs varam pabeigt to, ko Tēvs vēlas, lai mēs izdarītu savā dzīvē. Atceries to, cenšoties paveikt to, ko tu šodien izlēmi darīt.

Komentāri un skaidrojumi

Jāņa 19:27 . Ko mēs varam mācīties no Glābēja izteikuma „Redzi, tava māte!”?

Mēs varam sekot Jēzus Kristus piemēram, cenšoties atzīt savu māti un mīlēt, un rūpēties par viņu. Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, godināja taisnīgās mātes un salīdzināja viņu mīlestību ar Glābēja mīlestību.

Noskaties video „Redzi, tava māte!”, kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org (laika kods no 0:20 līdz 2:53).

Kā palīdzēšana citiem, kad mēs paši esam saskārušies ar grūtībām, veido mūs par tādiem cilvēkiem, par kādiem mēs kļūstam?

Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Mūsu patiesais raksturs atklājas … spējā saskatīt citu cilvēku ciešanas brīdī, kad ciešam paši, spējā saredzēt citu cilvēku izsalkumu, kad paši esam badā, un spējā pasniegties pretī un izrādīt līdzjūtību tiem, kuri cieš garīgas mokas tad, kad paši piedzīvojam garīgas ciešanas. Mēs parādām, kāds ir mūsu raksturs, izrādot rūpes par citiem un palīdzot tiem brīžos, kad dabiski un instinktīvi sliektos domāt tikai par sevi un savām grūtībām. Pieņemot, ka šī spēja tik tiešām ir mūsu morālās stājas būtiskākais kritērijs, mēs varam teikt, ka pasaules Glābējs ar Savu konsekvento rīcību un žēlsirdīgo raksturu ir rādījis mums nevainojamu piemēru.

(Deivids A. Bednārs, „Kristus raksturs” [Brigama Janga Aidaho Universitātes svētbrīdis, 2003. g. 25. janv.], byui.edu)

Kādas svētības mēs varam saņemt, kalpojot citiem, kad mums pašiem neklājas viegli?

Prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija mācīja:

Mums būtu jāpamana arī citu likstas un jācenšas palīdzēt. Tas būs sevišķi grūti brīžos, kad mēs paši tiksim skaudri pārbaudīti. Taču mēs atklāsim, ka, kaut vai nedaudz atvieglojot citu slogus, mūsu mugura tiek stiprināta un mēs apjaušam gaismu tumsībā.

(Henrijs B. Airings, „Pārbaudīts, pierādīts un noslīpēts”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2020. g. nov., 98. lpp.)

Mācību papilduzdevums

Jāņa 19:30 . „Viss piepildīts!”

Lai palīdzētu audzēkņiem pārdomāt, ko viņi ir iemācījušies par to, ko Glābējs izdarīja viņu labā Ģetzemanē un pie krusta, aiciniet viņus pārskatīt Glābēja izteikumu „Viss piepildīts!” ( Jāņa 19:30). Šo izteikumu var uzrakstīt uz tāfeles, un audzēkņi var to ierakstīt savās studiju dienasgrāmatās. Tad ap šo frāzi viņi var uzrakstīt visu, ko Glābējs viņu vietā „piepildīja”. Pēc tam viņus varētu aicināt pārdomāt, ko viņi paveiks, pateicoties tam, ko Viņš ir izdarījis viņu labā.