Mateja 27:24–66; Marka 15:15–38
Kamēr Glābējs piedzīvoja neizturamas sāpes, būdams sists krustā, ienaidnieki Viņu apsmēja un lika Viņam atbrīvot Sevi no mokām. Taču Viņš taisnīgi izturēja, turpinot Savas ciešanas par mums. Šī nodarbība var palīdzēt tev labāk izprast un novērtēt Glābēja ciešanas un nāvi pie krusta kā būtisku Viņa īstenotās Izpirkšanas daļu.
Idejas mācību uzdevumiem
Jēzus Kristus atdeva par mums Savu dzīvību.
Šajā nodarbībā tu mācīsies par Jēzus Kristus nāvi. Velti brīdi, lai pārdomātu, ko tu zini par Glābēja nāvi un kādas ir tavas sajūtas par to. Vai tu tici tam, ka Viņš nomira, lai tevi glābtu? Ja tu tam tici, kā tu varētu izrādīt savu pateicību par Viņa upuri? Studējot meklē Svētā Gara vadību, kas palīdzēs tev atbildēt uz šiem jautājumiem.
Jēzus Kristus sišana krustā
Pēc tam, kad Glābēju tiesāja jūdi un tad Hērods un Pilāts, Viņš tika nežēlīgi šaustīts un aizvests uz Golgātu, lai tur tiktu sists krustā.
Apsver iespēju atzīmēt frāzi — „un tie sita Viņu krustā” Mateja 27:35 . Izlasi Svēto Rakstu ceļveža vai Bible Dictionary šķirkli „Krustā sišana”, lai saprastu, ko ietvēra šī darbība.
Izlasi šādus pantus par Glābēja sišanu krustā. Atzīmē sev svarīgās detaļas.
-
Mateja 27:27–31 . Romiešu kareivji izsmēja Glābēju.
-
Mateja 27:35–44 . Glābējs tika izsmiets pie krusta.
-
Mateja 27:45–46, 50 . Glābējs cieta un nomira pie krusta. Piezīme! Jēzus tika sists krustā „trešajā stundā” (plkst. 9.00, skat. Marka 15:25). „Sestā stunda” attiecas uz plkst. 12.00; „devītā stunda” attiecas uz plkst. 15.00.
Lai tu vieglāk spētu iztēloties šos notikumus, vari noskatīties video angļu valodā „Jesus Is Scourged and Crucified” (Jēzus tiek šaustīts un sists krustā), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org (laika kods no 1:04 līdz 4:48).
Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kāpēc Glābējs jautāja: „Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?” (Mateja 27:46).
Noskaties video angļu valodā „None Were with Him”, kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org (laika kods no 9:00 līdz 12:46), vai izlasi šo izteikumu.
Ar visu savas dvēseles pārliecību es liecinu, ka … pilnīgais Tēvs nebija atstājis Savu Dēlu tajā brīdī. Patiesi, tā ir mana personīgā pārliecība, ka visā laikā, ko Kristus kalpoja uz Zemes, Tēvs, iespējams, nekad nebija atradies tuvāk Savam Dēlam, kā šajos mokpilnajos, pēdējos ciešanu brīžos. Tomēr, … Tēvs uz brīdi atņēma Jēzum Sava Gara mierinājumu, Viņa personīgās klātbūtnes atbalstu. Bija nepieciešams — patiesi tas bija būtiski Izpirkšanas nozīmībai, ka šim nevainojamajam Dēlam, kurš nekad nebija runājis ļaunu, nedz darījis ko nepareizu, nedz aizskāris ko nešķīstu, vajadzēja zināt, kā jūtas pārējā cilvēce — mēs, ikviens no mums —, veicot šādus grēkus. Lai Viņa Izpirkšana varētu būt bezgalīga un mūžīga, Viņam vajadzēja izjust, kā tas ir — nomirt ne tikai fiziski, bet arī garīgi, izjust, kā tas ir, kad dievišķais gars atkāpjas un paliek tikai viena sajūta — nožēlojama un bezcerīga vientulība.
(Džefrijs R. Holands, „Neviens nebija ar Viņu”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 87.–88. lpp.)
-
Ko elders Holands palīdzēja tev labāk saprast par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?
-
Kas no šiem notikumiem tevi visvairāk iespaido par Jēzu Kristu? Kādēļ?
Norādes uz citām rakstvietām
Glābējam bija spēks atbrīvot Sevi no pazemojošās un nežēlīgi sāpīgās pieredzes pie krusta (skat. Mateja 26:52–54), tomēr Viņš to nedarīja.
Izlasi vismaz trīs no tālāk sniegtajām rakstvietām, lai uzzinātu — kāpēc. Apsver iespēju izveidot šādu tabulu, lai sakārtotu savas domas un izjūtas. Vari arī sasaistīt šis rakstvietas ar Mateja 27:26 vai izveidot birku šīm atsaucēm ar tevis izvēlētu nosaukumu.
Kāpēc Glābējs Sevi pakļāva sišanai krustā? |
Mums pieejamās svētības, pateicoties tam, ka Viņš to izdarīja |
-
Kura rakstvieta tev likās visnozīmīgākā? Kādēļ?
-
Ko tu uzzināji par to, kāpēc Glābējs bija gatavs tikt sists krustā mūsu dēļ?
-
Par kurām svētībām, kas uzskaitītas šajos Svētajos Rakstos, tu esi vispateicīgākais(-ā)? Kādēļ?
Ir svarīgi saprast, ka Viņa īstenotās Izpirkšanas ietvaros Jēzus Kristus tika sists krustā par pasaules grēkiem. Ciešanas, kas Glābējam sākās Ģetzemanes dārzā, beidzās pie krusta Golgātā. Ja Glābējs nebūtu miris par mūsu grēkiem, mēs nevarētu atgriezties pie mūsu Debesu Tēva.
-
Kā tu kādam cilvēkam izskaidrotu, ka Glābēja sišana krustā ir daļa no Viņa īstenotās Izpirkšanas? Kā tu izskaidrotu, kāpēc tev tā ir nozīmīga?
Bīskaps Džeralds Kosē paskaidroja, kā Glābēja īstenotā Izpirkšana ir personiska katram no mums.
Tā Kunga īstenotā Izpirkšana, lai arī bezgalīga un universāla, ir ārkārtīgi personīga un intīma dāvana, piemērota katram no mums individuāli. Tāpat kā Jēzus aicināja katru no nefijiešu mācekļiem pataustīt Viņa rētas, Viņš nomira par katru no mums personīgi, it kā jūs vai es būtu vienīgais cilvēks uz Zemes. Viņš mūs personīgi aicina nākt pie Viņa un smelties Viņa Izpirkšanas apbrīnojamās svētības.
(Džeralds Kosē, „Dzīvā Kristus dzīvais liecinieks”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2020. g. maijs, 40. lpp.)
-
Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi atpazīt Glābēja īstenotās Izpirkšanas personīgo raksturu?
Lai labāk sajustu un atcerētos tavā labā veiktās Glābēja Izpirkšanas personīgo raksturu, veic ierakstu savā dienasgrāmatā. Vari ierakstīt šādu informāciju:
-
svētības, kuras tu vari saņemt, pateicoties Glābēja ciešanām un nāvei pie krusta tavā labā;
-
ko tev nozīmē tas, ka Viņš nomira personīgi par tevi;
-
domas un iespaidus, ko tu saņem no Svētā Gara.
Komentāri un skaidrojumi
Kas ir svarīgs attiecībā uz Glābēja sišanas krustā vietu un laiku?
Prezidents Rasels M. Nelsons ir paskaidrojis:
Viņa īstenotās Izpirkšanas otrais posms tika īstenots pie krusta. …
Pilāts atdeva Dieva Jēru, lai Viņu sistu krustā, tajā pašā laikā, kad tuvumā upurēšanai tika gatavoti Lieldienu jēri. (Skat. Jāņa 19:13–14 .)
Krustā sišana notika kalnā, ko sauca par Golgātu (grieķu valodā) vai Calvary (latīņu valodā), kas nozīmē „galvaskauss”. Galvaskauss simbolizē nāvi. Izpirkšanas upuris tika pabeigts tādā vietā kā šī. Pie krusta pasaules Glābējs tika pacelts pār nāvi visaugstākajā iespējamajā nozīmē — Tā Kunga varas pār nāvi īstenošanā un realitātē.
(Russell M. Nelson, “Why This Holy Land?,” Ensign, Dec. 1989, 18–19)
Kāpēc Jēzus Kristus Sevi neglāba?
Elders Ronalds A. Rasbands no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:
„Kāp no krusta zemē,” neticīgo pūlis izsmēja Viņu Golgātā [Mateja 27:40]. Viņš būtu varējis paveikt šādu brīnumu. Taču Viņš zināja galu kopš sākuma, un Viņš vēlējās būt uzticīgs Tēva plānam. Šo piemēru mums nevajadzētu aizmirst.
(Ronalds A. Rasbands, „Lūk! Es esmu brīnumu Dievs” ,vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2021. g. maijs, 111. lpp.)
Cik daudzus cilvēkus ir ietekmējušas Glābēja ciešanas un sišana krustā?
Elders Kventins L. Kuks no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:
Glābējs … iz[cieta] neaprakstāmas sāpes Ģetzemanē un pie krusta, lai pilnveidotu Savu īstenoto Izpirkšanu. Viņš to paveica katra vīrieša un sievietes labā, ko Dievs ir radījis vai radīs.
(Kventins L. Kuks, „Mūžības ikdiena”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2017. g. nov., 52. lpp.)
Ko Glābējs varēja pieredzēt pie krusta?
Elders Džeimss E. Talmidžs (1862–1933), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja:
Šķiet, ka papildus krustā sišanas drausmīgajām ciešanām Ģetzemanes agonija atkārtojās un kļuva tik spēcīga, ka parasts cilvēks to nespētu izturēt. Šajā visrūgtākajā stundā mirstošais Kristus bija viens, viens pats visdrausmīgākajā realitātē. Lai Dēla augstākais upuris varētu tikt pabeigts visā tā pilnībā, šķiet, ka Tēvs bija atņēmis Savas tiešās Klātbūtnes atbalstu, sniedzot cilvēku Glābējam pilnīgas uzvaras slavu pār grēka un nāves spēkiem.
(Jesus the Christ [1916], 661. lpp.)
Elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:
Tad debesis satumsa. Tumsa apklāja zemi trīs stundu garumā, kā tas bija starp nefijiešiem. Tas bija spēcīgs negaiss, it kā pats dabas Dievs ciestu.
Un patiesi Viņš cieta, jo, kamēr Viņš karājās pie krusta vēl trīs stundas, no dienas vidus līdz trijiem pēcpusdienā, visas Ģetzemanes bezgalīgās ciešanas un nežēlīgās sāpes atgriezās.
(Bruce R. McConkie, “The Purifying Power of Gethsemane,” Ensign, May 1985, 10)