Mateja 27:50–66; Lūkas 23:55–56; Jāņa 19:39–40
Glābēja godināšana un mīlestības izrādīšana Viņam
Kad Jēzus nomira, „zeme trīcēja un klintis plīsa” (Mateja 27:51), bet templī notika kas vēl nozīmīgāks: vissvētākās vietas priekškars pārplīsa divās daļās. Pēc Glābēja nāves Viņa mācekļi pielika lielas pūles, lai atgūtu Viņa ķermeni un rūpīgi sagatavotu to apbedīšanai. Šīs nodarbības mērķis ir palīdzēt tev saprast un pārdomāt, ko Jēzus Kristus ir darījis tavā labā un ko tu vari darīt, lai izrādītu Viņam godu un atzinību.
Idejas mācību uzdevumiem
Mūžībā aizgājušo godināšana
Dažādu kultūru cilvēkiem ir dažādi veidi, kā atcerēties un godināt aizgājējus. Padomā par kādu, kuru tu mīli un kurš ir aizgājis mūžībā, vai padomā, kā būtu, ja mūžībā aizietu kāds tev tuvs cilvēks.
-
Ko tu vēlies (vai vēlētos) vienmēr atcerēties par sev tuvo cilvēku?
-
Ko tu dari, lai godinātu vai izrādītu mīlestību pret tiem, kuri ir aizgājuši mūžībā?
Šīs nodarbības rakstvietās ir aprakstīta Glābēja nāve pie krusta un notikumi, kas risinājās tūlīt pēc tam. Velti brīdi, lai apdomātu tālāk sniegtos jautājumus:
-
Kā tu justos, ja būtu bijis(-usi) Jēzus nāves liecinieks(-[c]e)?
-
Ko tu pašlaik domā par Viņa nāvi?
-
Kā tu varētu vēlēties Viņu atcerēties un godāt?
Šodien studējot, meklē Svētā Gara vadību, kas palīdzēs tev saprast, kā tu vari atcerēties, godināt un izrādīt mīlestību pret Glābēju.
Tempļa priekškara simbolisms
Jēzus nāves brīdī notika zemestrīce un citas fiziskas izpausmes, tostarp tempļa bojājumi. Izlasi Mateja 27:50–51 un apsver iespēju atzīmēt Mateja pierakstītās detaļas par templi.
Senajā templī bija divas telpas, kuras šķīra priekškars jeb aizkars. Reizi gadā, Izpirkšanas dienā, augstais priesteris caur tempļa priekškaru izgāja no svētās vietas un iegāja vissvētākajā vietā. Šī telpa simbolizēja Dieva klātbūtni. Šajā telpā augstais priesteris slacīja uz altāra grēku upura asinis, lai izpirktu Israēla grēkus (skat. 3. Mozus 16. nodaļu).
-
Ko varētu simbolizēt priekškara, kas veda uz vissvētāko vietu, pārplīšana?
Elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja šī notikuma simbolisko nozīmi:
Vissvētākā vieta tagad ir atvērta visiem, un tagad visi caur Jēra izpērkošajām asinīm var ieiet augstākajā un svētākajā no visām vietām — valstībā, kurā var rast mūžīgu dzīvi. … [Visi cilvēki] kļūst tiesīgi iziet cauri priekškaram Tā Kunga klātbūtnē, lai iemantotu pilnīgu paaugstināšanu.
(Bruce R. McConkie, Doctrinal New Testament Commentary, 3 vols. [1965–73], 1:830)
No Mateja 27:51 aprakstītā mēs varam mācīties šādu patiesu principu: Jēzus Kristus ir ļāvis mums visiem atgriezties Debesu Tēva klātbūtnē un kļūt līdzīgiem Viņam. Apustulis Pāvils arī mācīja, ka priekškara pārplīšana parāda šo patieso principu (skat. Ebrejiem 10:19–20).
Padomā par cenu, ko tavs Glābējs samaksāja, lai atvērtu priekškaru un dotu tev iespēju atgriezties Viņa Tēva valstībā.
Pieraksti dažus veidus, kā Glābējs ir palīdzējis tev personīgi augt un pilnveidoties, un kļūt līdzīgākam(-ai) tavam Debesu Tēvam, lai tu galu galā varētu atgriezties Viņa klātbūtnē.
Jēzus mācekļi Viņu godina
Kad Jēzus nomira, Viņa mācekļi centās Viņu atcerēties un godināt. Izlasi par to, kā daži mācekļi izrādīja savu mīlestību pret Jēzu.
-
Mateja 27:57–60: turīgs māceklis no Arimatijas un augstākās jūdu valdošās padomes — Sinedrija loceklis Jāzeps
-
Jāņa 19:39–40: farizejs un Sinedrija loceklis Nikodēms
-
Lūkas 23:55–56: Marija Magdalēna un citas sievietes
Šī informācija var palīdzēt tev labāk izprast šo mācekļu rīcību.
Jāzeps no Arimatijas, lai gan nebija atklāts Kristus sekotājs, izrādīja līdzjūtību un drosmi, izlūdzoties Jēzus miesas. Kaps jeb kapavieta, ko Jāzeps sagādāja Glābēja ķermenim, tika izcirsts no akmens, iespējams, par lielu samaksu.
Mirres ir smaržīgi, kaltēti sveķi, ko izmanto mirušā ķermeņa sagatavošanai. Mirru un alvejas daudzums, ko Nikodēms atnesa, lai svaidītu Glābēja ķermeni, bija līdzīgs tam, ko izmantoja karaliskajā apbedīšanā.
Sievietes bija sagatavojušas svaidāmās zāles un eļļas, lai pabeigtu Jēzus miesu sagatavošanu, jo Viņa apbedīšana tika veikta steigā.
-
Ko šo cilvēku rīcība parāda par viņu jūtām pret Glābēju?
Savas mīlestības parādīšana pret Glābēju
Lai gan Glābējs nav fiziski kopā ar mums, mēs joprojām varam atrast veidus, kā parādīt savu mīlestību pret Viņu.
Aiciniet audzēkņus dalīties veidos, kā parādīt savu mīlestību pret Glābēju (iespējams, viņiem ir radušās dažas idejas, veicot audzēkņu sagatavošanās uzdevumus). Audzēkņi var uzrakstīt savas idejas uz tāfeles.
Apsveriet iespēju dalīties māsas Kreivenas izteikumā no sadaļas „Komentāri un skaidrojumi” vai parādīt video sadaļā „Mācību papilduzdevumi”.
Uzraksti vai uzzīmē vienu vai vairākas lietas, kas, tavuprāt, būtu jādara, lai godinātu Glābēju un izrādītu mīlestību pret Viņu. Tas var prasīt upuri tāpat kā Arimatijas Jāzepam, Nikodēmam, Marijai Magdalēnai un citām sievietēm.
Komentāri un skaidrojumi
Ko Glābējs ir paveicis manā labā?
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija rezumēja dažas lietas, ko Glābējs ir paveicis mūsu katra labā:
Saskaņā ar mūsu Debesu Tēva ieceri, Viņš „radījis debesis un zemi” ( Mācības un Derību 14:9), lai katrs no mums varētu iegūt mirstīgo pieredzi, kas ir nepieciešama, lai atrastu mūsu dievišķo sūtību. Tēva ieceres ietvaros Jēzus Kristus ar Savu Augšāmcelšanos pārvarēja nāvi, lai nodrošinātu katram no mums nemirstību. Jēzus Kristus Izpirkšanas upuris dod ikvienam no mums iespēju — nožēlot savus grēkus un šķīstiem atgriezties savās Debesu mājās. Viņa baušļi un derības rāda mums ceļu, un Viņa priesterība piešķir pilnvaras izpildīt priekšrakstus, kam ir izšķiroša loma minētās sūtības īstenošanā. Un mūsu Glābējs labprātīgi izcieta par visām mirstīgās dzīves sāpēm un vājībām, lai Viņš varētu zināt, kā mūs stiprināt mūsu ciešanās.
(Dalins H. Oukss, „Ko mūsu Glābējs ir paveicis mūsu labā?” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. maijs, 77. lpp.)
Kādi ir daži veidi, kā es varu izrādīt savu mīlestību pret Glābēju?
Māsa Bekija Kreivena, Jauno sieviešu vispārējā prezidija locekle, paziņoja:
Ja mēs Viņu mīlam, kā to apgalvojam, vai tad mēs nevaram izrādīt šo mīlestību, dzīvojot saskaņā ar Viņa baušļiem nedaudz rūpīgāk?
Rūpīgi dzīvot saskaņā ar evaņģēliju nebūt nenozīmē kļūt formāliem vai saīgušiem. Tas nozīmē, ka mums jābūt Jēzus Kristus mācekļiem piemītošām domām un uzvedībai. Domājot par atšķirīgo rūpīgā un paviršā dzīvošanā saskaņā ar evaņģēliju, lūk, dažas domas, kas būtu jāapsver:
Vai mēs esam rūpīgi savā iknedēļas sabata dienas pielūgsmē un tajā, kā sagatavojamies pieņemt Svēto Vakarēdienu?
Vai mēs varam būt rūpīgāki savu lūgšanu un Svēto Rakstu studiju laikā vai aktīvāk piedalīties „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm programmā?
Vai mēs esam rūpīgi savā pielūgsmē templī un apzināti dzīvojam saskaņā ar derībām, kuras noslēdzām, tiekot kristīti, kā arī templī? Vai mēs pievēršam uzmanību savam izskatam, un vai mūsu apģērbs ir pieticīgs, īpaši svētās vietās un apstākļos? Vai mēs esam rūpīgi, valkājot svētos tempļa gārmentus? Vai arī pasaules mode diktē, lai mūsu attieksme būtu paviršāka?
Vai mēs esam rūpīgi tajā, kā kalpojam citiem un kā izpildām savus aicinājumus Baznīcā, vai arī mēs esam vienaldzīgi vai pavirši savā aicinājumā kalpot?
Vai mēs izturamies uzmanīgi vai pavirši attiecībā uz to, ko lasām vai redzam TV un savās mobilajās ierīcēs? Vai esam uzmanīgi savā runas veidā? Vai arī mēs pavirši pieņemam rupjības un vulgaritāti?
Jaunatnes morāles stiprināšanai brošūrā ir ietverti standarti, kas, ja tiem rūpīgi seko, nesīs bagātīgas svētības un palīdzēs mums palikt uz derību takas.
(Skat. Bekija Kreivena, „Rūpība pret paviršību”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2019. g. maijs, 10. lpp.)