Mateja 14:22–33
„Nebīstieties!”
Jēzus Kristus staigāja pa ūdeni un aicināja to darīt arī Pēteri. Redzot vētru un viļņus, Pēteris sāka grimt un sauca Pestītāju pēc palīdzības. Šī nodarbība var palīdzēt jums sekot Pētera piemēram, vēršoties pie Glābēja baiļpilnās vai sarežģītās situācijās.
Iespējamās mācību aktivitātes
Jēzus var mūs nomierināt dzīves vētru laikā
Šis attēls ataino baisu brīdi apustuļa Pētera dzīvē. Mateja 14:30 ir aprakstīts: „[Pēteris] izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: „Kungs, palīdzi man!””
-
Kādas mūsdienu situācijas var likt jauniešiem justies kā Pēterim?
-
Vai tavā dzīvē ir kas tāds, kas liek tev baidīties vai justies tā, it kā tu grimtu?
Mirkli padomā, kur vai pie kā tu parasti vērsies pēc palīdzības un miera, kad šādi jūties.Pēc tam, kad Jēzus Kristus bija brīnumainā kārtā paēdinājis vairāk nekā piecus tūkstošus cilvēku, Viņš lūdza savus mācekļus „kāpt laivā un pārcelties uz otru malu” pirms Viņa (skat. Mateja 14:22).
Izlasi Mateja 14:23–33 , meklējot patiesos principus par Glābēju, kas var palīdzēt tev vērsties pie Viņa, kad izjūti bailes vai sajūties tā, it kā tu slīktu. Apzinies savas domas un sajūtas, kas nāk no Svētā Gara. Viņš var palīdzēt tev atpazīt, kā šie patiesie principi attiecas uz to, ko tu piedzīvo savā dzīvē. Ieraksti savus noteiktos patiesos principus savā studiju dienasgrāmatā vai savos Svētajos Rakstos. (Piezīme! Vārds „gaiļos” nozīmē, ka tas bija laikā no plkst. 3.00 līdz 6.00 no rīta.)
-
Kādus patiesos principus tu apguvi no šī stāsta?
-
Uz ko bija vērsta Pētera uzmanība, kad viņš stāvēja uz ūdens? Kāpēc viņš sāka grimt?
-
Ko tu uzzināji par Jēzu Kristu, kas varētu palīdzēt tev vērsties pie Viņa, kad jūties bēdīgs(-a) vai nomākts(-a)?
Pievērsies Glābējam
Pētera piemērs mums māca, uz ko mums vajadzētu koncentrēties. Atceries, kas notika ar Pēteri, kad viņš koncentrējās uz Jēzu Kristu, un to, kas notika, kad viņš pievērsa uzmanību vētrai ap sevi (skat. 28.–31. pantu). Uzraksti uz papīra lapas kaut ko, kas tev savā dzīvē vai nākotnē varētu šķist biedējošs. Novieto šo papīru kreisajā pusē. Tagad labajā pusē novieto Jēzus Kristus attēlu vai kaut ko citu, kas tev atgādina par Viņu. Pārmaiņus vērs savas domas un acis uz nomācošo situāciju un pēc tam uz Jēzus Kristus attēlu.
-
Kā koncentrēšanās uz savu ticību Jēzum Kristum un Viņa spēku un mīlestību pret tevi var tev palīdzēt grūtās situācijās?
-
Kādi ir veidi, kā pārbaudījumu laikā koncentrēties uz Glābēju?
Tu vari noskatīties video „Finding Christ during Difficult Times” („Kristus atrašana grūtos brīžos”; 4:35), kas atrodams vietnē ChurchofJesusChrist.org, meklējot, ko videoklipā redzamais jaunietis darīja, lai sarežģījumu laikā pievērstu savu uzmanību Jēzum Kristum.
Lai pabeigtu šo nodarbību, pieraksti saņemtos iespaidus. Ko tu uzzināji par Jēzu Kristu un kāpēc mums jāvēršas pie Viņa, kad mēs grimstam? Ko tu plāno darīt, lai vērstos pie Viņa?
Komentāri un skaidrojumi
Kādas izmaiņas notiek mūsu dzīvē, kad mēs koncentrējamies uz Jēzu Kristu?
Prezidents Hovards V. Hanters (1907–1995) mācīja:
Es nešaubīgi ticu — ja vien mēs kā indivīdi, ģimenes, sabiedrība un tautas varētu pievērst savu skatu Jēzum, arī mēs, līdzīgi kā Pēteris, uzvaroši staigātu pāri „neticības viļņu vāliem, bezbailīgi pretojoties šaubu vējiem”. Taču, ja mēs novērsīsimies no Tā, kuram mums būtu jātic (jo tas ir tik viegli un šis pasaulīgais kārdinājums ir tik vilinošs), ja mēs pievērsīsimies nevis Tam, kurš var mums palīdzēt un mūs glābt, bet gan apkārtējo apstākļu briesmīgajai, postošajai un niknajai varai, mēs nenovēršami nogrimsim konfliktu, ciešanu un izmisuma jūrā.
(Howard W. Hunter, “The Beacon in the Harbor of Peace,” Ensign, Nov. 1992, 19)
Mateja 14:27 . Kā mēs varam turēt „drošu prātu”, kad piedzīvojam grūtības?
Elders Ronalds A. Rasbands no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:
Mēs nevaram turēt „drošu prātu” [ Mācības un Derību 68:6 ], slīgstot bailēs. Drošs prāts un bailes ir savstarpēji izslēdzoši jēdzieni. …
Turēt drošu prātu nozīmē — paļauties uz Viņu [Jēzu Kristu] arī tad, kad viss nenorit tā, kā esam plānojuši. Tas nozīmē — maršēt uz priekšu, kad krasi dzīves uzdevumi un pagriezieni aizved mūs negaidītā virzienā, kad mūsu sapņus sagrauj traģēdijas un grūtības. Tomēr Tas Kungs mums atgādina: „Šinī pasaulē jūsu prieks nav pilnīgs, bet Manī jūsu prieks ir pilnīgs” ( Mācības un Derību 101:36).
(Ronalds A. Rasbands, „Jesus Christ Is the Answer”, [vakars ar Augstāko pilnvaroto, 2019. g. 8. febr.], 1.–2. lpp.)
Kā bailes var likt mums zaudēt svētības, ko piedāvā Glābējs?
Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, dalījās šādās domās:
Šis Svēto Rakstu stāsts mums atgādina, ka pirmais solis ceļā pie Kristus — vai Viņa nākšanā pie mums — mūs var piepildīt ar kaut ko līdzīgu šausmām. Tam tā nevajadzētu būt, taču dažreiz tas tā ir. Viena no lielākajām evaņģēlija ironijām ir tā, ka tieši mums pieejamais palīdzības un drošības avots ir tas, no kā mēs savā mirstīgajā tuvredzībā dažkārt vairāmies. Dažādu iemeslu dēļ es esmu redzējis, kā interesenti bēg no kristībām, es esmu redzējis elderus, kas bēg no misijas aicinājuma, esmu redzējis, ka mīļotie bēg no laulības, un esmu redzējis, kā jauni pāri bēg bailēs no ģimenes un nākotnes. Pārāk bieži pārāk daudzi no mums bēg tieši no tā, kas mūs svētīs, izglābs un nomierinās. Pārāk bieži mēs raugāmies uz evaņģēlija saistībām un baušļiem kā uz ko tādu, no kā ir jābaidās un kas ir jāatmet.
(Džefrijs R. Holands, „Come unto Me” (Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1997. g. 2. marts), 8. lpp., speeches.byu.edu)