1 Un notika, ka pēc tam, kad Es, Dievs Tas Kungs, biju tos izdzinis, Ādams sāka apstrādāt zemi un valdīt pār visiem lauka zvēriem, un ēst savu maizi savas pieres sviedros, kā Es, Tas Kungs, biju viņam pavēlējis. Un Ieva, viņa sieva, arī strādāja ar viņu.

2 Un Ādams atzina savu sievu, un viņa dzemdināja tam dēlus un meitas, un viņi sāka vairoties un piepildīt zemi.

3 Un no tā laika uz priekšu Ādama dēli un meitas sāka dalīties pa divi un divi zemē un apstrādāt zemi, un turēt ganāmpulkus, un viņi arī sāka dzemdināt dēlus un meitas.

4 Un Ādams un Ieva, viņa sieva, piesauca Tā Kunga Vārdu, un viņi dzirdēja Tā Kunga balsi no ceļa, kas veda uz Ēdenes dārzu, runājot uz viņiem, un tie Viņu neredzēja; jo tie bija padzīti no Viņa klātbūtnes.

5 Un Viņš deva tiem pavēles, lai tie pielūgtu To Kungu, savu Dievu, un upurētu savu ganāmpulku pirmdzimtos par upuri Tam Kungam. Un Ādams bija paklausīgs Tā Kunga pavēlēm.

6 Un pēc daudzām dienām Tā Kunga eņģelis parādījās Ādamam, sacīdams: Kāpēc tu upurē ziedojumus Tam Kungam? Un Ādams sacīja uz viņu: Es nezinu, izņemot to, ka Tas Kungs man pavēlēja.

7 Un tad eņģelis runāja, sacīdams: Tā ir līdzība ar Tēva Vienpiedzimušā, kurš ir pilns labvēlības un patiesības, upuri.

8 Tādēļ tev būs darīt visu, ko tu darīsi, Dēla Vārdā, un tev būs nožēlot grēkus un piesaukt Dievu Dēla Vārdā mūžīgi.

9 Un tanī dienā pār Ādamu nāca Svētais Gars, kurš liecina par Tēvu un Dēlu, sakot: Es esmu Tēva Vienpiedzimušais no sākuma, turpmāk un mūžīgi, lai, kā tu esi kritis, tu taptu pestīts, un visa cilvēce, patiesi visi, kas gribēs.

10 Un tanī dienā Ādams svētīja Dievu un tika piepildīts, un sāka pravietot par zemes ģimenēm, sakot: Svētīts lai top Dieva Vārds, jo mana pārkāpuma dēļ manas acis ir tapušas atvērtas, un šinī dzīvē man būs prieks, un miesā es atkal redzēšu Dievu.

11 Un Ieva, viņa sieva, dzirdēja to visu un bija laimīga, sakot: Ja nebūtu mūsu pārkāpuma, mums nekad nebūtu pēcnācēju, un mēs nekad nepazītu ne labu, ne ļaunu, ne mūsu pestīšanas prieku, ne mūžīgo dzīvi, ko Dievs dod visiem paklausīgajiem.

12 Un Ādams un Ieva svētīja Dieva Vārdu, un viņi darīja visu zināmu saviem dēliem un savām meitām.

13 Un Sātans nāca viņu vidū, sacīdams: Es arī esmu Dieva dēls; un viņš pavēlēja tiem, sacīdams: Neticiet! un viņi neticēja, un viņi mīlēja Sātanu vairāk nekā Dievu. Visi cilvēki sāka no tā laika būt miesīgi, juteklīgi un velnišķīgi.

14 Un Dievs Tas Kungs visur aicināja cilvēkus ar Svēto Garu un pavēlēja tiem, lai tie nožēlotu grēkus;

15 un visi, kas ticētu Dēlam un nožēlotu savus grēkus, tiktu izglābti; un visi, kas neticētu un nenožēlotu grēkus, tiktu nosodīti; un tie vārdi nāca no Dieva mutes kā stingrs lēmums; tādēļ tiem jātop piepildītiem.

16 Un Ādams un Ieva, viņa sieva, nemitējās piesaukt Dievu. Un Ādams atzina Ievu, savu sievu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Kainu, un sacīja: Es esmu dabūjusi cilvēku no Tā Kunga; tādēļ tas nevarēs noraidīt Viņa vārdus. Bet lūk, Kains neklausīja, sakot: Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņu jāzina?

17 Un viņa atkal kļuva grūta un dzemdēja viņa brāli Ābelu. Un Ābels klausīja Tā Kunga balsij. Un Ābels bija aitu gans, bet Kains bija zemkopis.

18 Un Kains mīlēja Sātanu vairāk nekā Dievu. Un Sātans pavēlēja viņam, sakot: Pienes upuri Tam Kungam.

19 Un laika gaitā notika, ka Kains nesa zemes augli par upuri Tam Kungam.

20 Un Ābels—viņš arī nesa no sava ganāmpulka pirmdzimtajiem, un no to treknākajiem. Un Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri;

21 bet Kainu un viņa upuri Viņš neuzlūkoja. Tad nu Sātans to zināja, un tas viņam patika. Un Kains bija ļoti nikns, un viņa vaigs izmainījās.

22 Un Tas Kungs sacīja uz Kainu: Kāpēc tu esi nikns? Kāpēc tavs vaigs izmainījās?

23 Ja tu dari labu, tu tiksi pieņemts. Un ja tu nedari labu, grēks guļ pie durvīm, un Sātans vēlas tevi iegūt; un ja tu neuzklausīsi Manas pavēles, Es tevi nodošu, un tev būs atbilstoši viņa vēlmei. Un tu valdīsi pār viņu;

24 jo kopš šī brīža un turpmāk tu būsi viņa melu tēvs; tu tiksi saukts par Pazudušo; jo tu arī biji pirms pasaules.

25 Un tiks teikts nākamajā laikā—ka šīs negantības nāca no Kaina; jo viņš noliedza lielāku padomu, kas bija no Dieva; un šis ir lāsts, kuru Es tev uzlikšu, ja vien tu nenožēlosi grēkus.

26 Un Kains bija nikns un neklausījās vairs Tā Kunga balsī, nedz Ābela, sava brāļa, kurš staigāja svētumā Tā Kunga priekšā.

27 Un Ādams un viņa sieva sēroja Tā Kunga priekšā dēļ Kaina un viņa brāļiem.

28 Un notika, ka Kains ņēma vienu no sava brāļa meitām par sievu, un viņi mīlēja Sātanu vairāk nekā Dievu.

29 Un Sātans sacīja uz Kainu: Zvēri man pie sava kakla, un, ja tu izpaudīsi, tu mirsi; un liec saviem brāļiem zvērēt pie viņu galvām un pie dzīvā Dieva, ka viņi to neizpaudīs; jo, ja viņi to izpaudīs, viņi noteikti mirs; un tas, lai tavs tēvs neuzzinātu; un šajā dienā es nodošu tavu brāli Ābelu tavās rokās.

30 Un Sātans zvērēja Kainam, ka viņš darīs saskaņā ar viņa pavēlēm. Un visas šīs lietas tika darītas slepenībā.

31 Un Kains sacīja: Patiesi es esmu Mahans, lielā noslēpuma kungs, ka es varu slepkavot un gūt labumu. Tādēļ Kains tika saukts par Kungu Mahanu, un viņš lepojās savās ļaundarībās.

32 Un Kains gāja uz lauku, un Kains runāja ar Ābelu, savu brāli. Un notika, ka tad, kad viņi bija laukā, Kains sacēlās pret Ābelu, savu brāli, un nokāva viņu.

33 Un Kains lepojās tanī, ko viņš bija darījis, sakot: Es esmu brīvs; mana brāļa ganāmpulki droši krīt manās rokās.

34 Un Tas Kungs sacīja uz Kainu: Kur ir Ābels, tavs brālis? Un viņš sacīja: Es nezinu. Vai es esmu sava brāļa sargs?

35 Un Tas Kungs sacīja: Ko tu esi darījis? Tava brāļa asiņu balss sauc uz Mani no zemes.

36 Un tagad tu būsi nolādēts no zemes, kura ir atvērusi savu muti, lai pieņemtu tava brāļa asinis no tavas rokas.

37 Kad tu zemi apstrādāsi, tā tev vairs nedos savu spēku. Tekulis un bēgulis tu būsi virs zemes.

38 Un Kains sacīja uz To Kungu: Sātans kārdināja mani dēļ mana brāļa ganāmpulkiem. Un es biju arī nikns; jo Tu pieņēmi viņa upuri un nevis manējo; mans sods ir lielāks, nekā es spēju panest.

39 Lūk, Tu esi padzinis mani kopš šīs dienas no Tā Kunga vaiga, un no Tava vaiga es būšu apslēpts; un tekulis un bēgulis es būšu virs zemes; un notiks, ka tas, kas mani atradīs, nokaus mani dēļ manām nekrietnībām, jo šīs lietas nav apslēptas no Tā Kunga.

40 Un Es, Tas Kungs, sacīju uz viņu: Ikvienam, kas nokaus tevi, tiks atriebts septiņkārtīgi. Un Es, Tas Kungs, uzliku zīmi Kainam, lai neviens, kas viņu atrod, to nenogalinātu.

41 Un Kains tika padzīts no Tā Kunga klātbūtnes un ar savu sievu un daudziem no saviem brāļiem dzīvoja Noda zemē, uz austrumiem no Ēdenes.

42 Un Kains atzina savu sievu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Ēnohu, un viņš dzemdināja arī daudzus citus dēlus un meitas. Un viņš uzcēla pilsētu, un viņš nosauca tās pilsētas vārdu pēc sava dēla, Ēnoha, vārda.

43 Un Ēnoham tika dzemdināts Irads un citi dēli un meitas. Un Irads dzemdināja Mehujaēlu un citus dēlus un meitas. Un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu un citus dēlus un meitas. Un Metusaēls dzemdināja Lamehu.

44 Un Lamehs ņēma sev divas sievas; vienas vārds bija Ada, un otras vārds bija Cilla.

45 Un Ada dzemdēja Jābalu; viņš bija tēvs tiem, kas dzīvo teltīs, un tie bija lopu gani; un viņa brāļa vārds bija Jūbals, kurš bija tēvs visiem tiem, kas spēlē arfu un stabules.

46 Un Cilla—viņa arī dzemdēja Tubal-Kainu, visu misiņa un dzelzs amatnieku skolotāju. Un Tubal-Kaina māsa tika saukta Naāma.

47 Un Lamehs sacīja uz savām sievām, Adu un Cillu: Klausiet manu balsi, jūs, Lameha sievas, dzirdiet, ko es runāju; jo vīru es nogalēju par savu ievainojumu un zēnu par savu brūci.

48 Ja Kains tiks atriebts septiņkārt, patiesi Lamehs tad septiņdesmit septiņkārt;

49 jo Lamehs bija stājies derībā ar Sātanu, pēc Kaina veida, ar ko viņš kļuva par Kungu Mahanu, tā lielā noslēpuma, kuru Sātans nodeva Kainam, kungu, un Irads, Ēnoha dēls, zinādams viņu noslēpumu, sāka to atklāt Ādama dēliem;

50 tādēļ Lamehs, būdams dusmīgs, nogalēja viņu, nevis kā Kains savu brāli Ābelu, lai gūtu labumu, bet viņš nogalināja to zvēresta dēļ.

51 Jo kopš Kaina dienām bija slepena savienība, un viņu darbi bija tumsā, un ikviens vīrs no viņiem pazina savu brāli.

52 Tādēļ Tas Kungs nolādēja Lamehu un viņa namu, un visus tos, kas bija noslēguši derību ar Sātanu; jo viņi neturēja Dieva pavēles, un tas nepatika Dievam, un Viņš tiem nekalpoja, un viņu darbi bija negantības un sāka izplatīties starp visiem cilvēku dēliem. Un tas bija starp cilvēku dēliem.

53 Un starp cilvēku meitām šīs lietas netika runātas, tāpēc ka Lamehs bija pateicis šo noslēpumu savām sievām, un viņas sacēlās pret viņu un darīja zināmas šīs lietas citiem, un nejuta līdzi;

54 tādēļ Lamehs tika nicināts un padzīts, un nenāca starp cilvēku dēliem, lai viņš nemirtu.

55 Un tā tumsības darbi sāka gūt virsroku starp cilvēku dēliem.

56 Un Dievs nolādēja zemi ar smagu lāstu un bija dusmīgs uz ļaunajiem, uz visiem cilvēku dēliem, ko Viņš bija radījis;

57 jo tie negribēja uzklausīt Viņa balsi, nedz ticēt Viņa Vienpiedzimušajam Dēlam, patiesi Tam, kuram, kā Viņš bija paziņojis, būs jānāk laika zenītā, kurš bija sagatavots kopš pasaules radīšanas.

58 Un tā evaņģēlijs tika sākts sludināt no sākuma, tiekot pasludināts no svētajiem eņģeļiem, kas sūtīti no Dieva klātbūtnes, un ar Viņa paša balsi, un ar Svētā Gara dāvanu.

59 Un tā visas lietas tika apstiprinātas Ādamam ar svētu priekšrakstu, un evaņģēlijs sludināts, un lēmums izsūtīts, ka tas būs pasaulē līdz tās galam, un tā tas bija. Āmen.