Pionieri katrā zemē
Harietas tikšanās ar misionāriem
Vai viņa varēs atkal būt kopā ar savu tēti?
Harieta cieši lūkojās uz tēta fotogrāfiju pie sienas. Kopš viņa nāves bija pagājuši astoņi mēneši. Viņa prātoja, vai kādudien atkal viņu ieraudzīs. Viņa tik ļoti pēc viņa ilgojās!
Tuk, tuk, tuk!
Harieta atvēra viņu mazā dzīvoklīša durvis. Pie tām stāvēja divi jauni vīrieši.
„Guten Tag! Sveiki! Mēs esam misionāri no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas. Mēs labprāt vēlētos parunāt ar tavu ģimeni par Jēzu Kristu.”
Harieta pasmaidīja. Viņu teiktais kaut kādā ziņā uzlaboja viņas pašsajūtu. „Es pavaicāšu Mutti (mammai).”
Harieta sameklēja Mutti. „Pie durvīm ir misionāri,” viņa teica. „Viņi grib parunāt ar mums par Jēzu.”
Mutti sarauca pieri. „Pasaki viņiem, ka mums nav laika.”
„Bet viņi šķiet ļoti jauki,” Harieta iebilda. „Tas nebūs ilgi.”
Mutti uzmeta skatienu pulkstenim. „Labi. Tikai dažas minūtes.”
Misionāri ienāca iekšā un aprunājās ar Mutti, Harietu un viņas māsiņu Karmenu. Viņi pastāstīja viņām par Jēzu un grāmatu, ko dēvē par das Buch Mormon (Mormona Grāmatu). Pēc tam viņi iedeva Harietas ģimenei vienu eksemplāru lasīšanai.
„Man šķiet, ka mēs varētu izlasīt dažas lappuses,” Mutti teica, atverot grāmatu. Dažu turpmāko dienu gaitā Mutti turpināja lasīt un lasīt. Viņa lasīja grāmatas fragmentus Harietai un Karmenai.
„Es vēlētos, kaut tētis varētu to izlasīt! Viņam tā ļoti patiktu,” domāja Harieta.
Kad misionāri atgriezās, viņi mācīja par Dieva ieceri. „Pirms piedzimšanas mēs dzīvojām kopā ar Dievu. Mēs nācām pasaulē, lai mācītos un kļūtu tādi, kā Viņš. Pēc savas nāves mēs atkal varam būt kopā ar Viņu.”
„Un kā būs ar tēti?” Harieta prātoja.
Misionārs paraudzījās uz Harietu. „Pateicoties tam, ka Jēzus nomira un atkal atdzīvojās, mēs varam būt kopā ar savām ģimenēm mūžīgi. Pat ar mūsu mīļajiem, kuri ir nomiruši.”
Harieta sajuta pēkšņu cerības uzplūdu. Viņa atkal varēs būt kopā ar tēti! Arī Mutti plati smaidīja — pirmo reizi kopš ilga laika.
Harieta, Mutti un Karmena turpināja mācīties no misionāriem. Viņas apmeklēja baznīcu. Harieta sadraudzējās ar kādu jauku zēnu, vārdā Dīters.
Tagad Harietas dzīvoklī bija tāda sajūta, it kā katrā istabā būtu iespīdējusi saule. Drīz vien Harieta un viņas ģimene nolēma kristīties.
Vakarā pirms kristībām Harieta kopā ar Mutti un Karmenu nometās uz ceļiem, lai lūgtu. „Debesu Tēvs,” Harieta teica, „mēs esam tik pateicīgas par misionāriem, par evaņģēliju un par mūsu ģimeni. Mēs nevaram vien sagaidīt, kad tiksim kristītas!”
Atverot acis, Harieta palūkojās uz tēta fotogrāfiju un pasmaidīja. Viņa nevarēja vien sagaidīt, kad kādudien atkal varēs viņu ieraudzīt.
Vācijā ir divi tempļi.
Trešdaļu Vācijas klāj meži.
Vācija robežojas ar deviņām valstīm.
Pieaugot Harieta apprecējās ar jauko zēnu, vārdā Dīters.
Tagad Dīters ir kļuvis par vienu no apustuļiem — viņš ir elders Dīters F. Uhtdorfs!
Elders Uhtdorfs saka, ka Harieta ir viņa „dzīves saulstariņš”.
Džovanni Abeila ilustrācijas