Pionieri katrā zemē
Toms un briesmīgā gripa
Toms zināja, ka Dievs viņiem palīdzēs.
„Te būs, Tamā (tēti),” Toms maigi teica. Toma tēvs lēni pieslējās sēdus uz sava guļampaklājiņa. Toms palīdzēja viņam iemalkot nedaudz svaigas kokosriekstu sulas.
Tamā un pārējie Toma ģimenes locekļi slimoja jau vairākas dienas. Sasirguši bija arī teju visi pārējie ciema iedzīvotāji. Viņu salu bija piemeklējusi pandēmija — spāņu gripa.
Toms izgāja ārā. Viņš bija vienīgais, kurš bija pietiekami vesels, lai parūpētos par pārējiem. Un palīdzība bija nepieciešama daudzām ģimenēm.
Man vajag vairāk kokosriekstu sulas, Toms nodomāja. Viņš uzrāpās augstā kokosriekstu kokā. Ticis virsotnē, viņš noplūca dažus kokosriekstus un nosvieda tos zemē.
Rāpjoties lejup, Toms domāja par sava ciema iedzīvotājiem. Bija tik biedējoši redzēt, cik daudzi no viņiem slimoja.
Pirms gada bija saslimis Toma mazais brālītis Ailama. Arī tas bija biedējoši. Toms kopā ar visu ģimeni lūdza par viņa atlabšanu.
Pēc tam Tamā redzēja kādu īpašu sapni. Sapnī viņam tika parādīts, kā palīdzēt Ailamam atlabt, sastampājot vilivili koka mizu, lai iegūtu sulu. Toms palīdzēja Tamā aprūpēt Ailamu, un viņi iedeva viņam šī koka sulu. Un Ailama tiešām atlaba!
Toms zināja, ka Dievs viņiem tobrīd bija palīdzējis. Un viņš zināja, ka Dievs palīdzēs viņiem arī tagad.
Toms pāršķēla kokosriekstus. Kokosriekstu sulas saldā smarža nedaudz uzlaboja viņa pašsajūtu. Viņš devās uz tuvāko ciema māju, lai padalītos sulā ar saviem kaimiņiem. Pēc tam viņš devās uz nākamo māju. Un nākamo.
Pagāja nedēļas. Toms ik dienu smagi strādāja, lai visus aprūpētu. Viņš noķēra vistas, lai varētu pagatavot siltu zupu, kurā dalīties. Viņš smēla spaiņos strauta ūdeni un nesa to cilvēkiem, lai tos padzirdītu.
Daži ciema iedzīvotāji nomira. Arī Tamā nomira. Tomam bija ļoti smagi. Viss ciems sēroja. Taču visās šajās likstās Toms atminējās, ka Dievs viņu mīl un viņam palīdzēs.
Toms nepārstāja palīdzēt apkārtējiem. Un pēc kāda laika cilvēki sāka atlabt!
Galu galā gripas pandēmija rimās. Cilvēki pārstāja slimot. Toms un Ailama pat varēja atsākt apmeklēt skolu. Tomam vēl arvien pietrūka Tamā. Taču viņš zināja, ka kādudien atkal redzēs savu tēti. Un viņš zināja, ka Debesu Tēvs vienmēr būs līdzās, lai viņam palīdzētu.