« Te mau mā’itira’a », Nō te Pūai o te Feiā ’Āpī, Tetepa 2021, 12–14.

Mau mā’itira’a

Nā te peresideni Dallin H. Oaks

Tauturu hō’ē i roto i te Peresidenira’a Mātāmua

E rave rahi matahiti i ma’iri a’e nei, ’ua fa’a’ite mai te hō’ē o tō tātou Huimana fa’atere rahi i teie ’ā’amu e fa’aferuri i te ta’ata :

’Ua parau te hō’ē ta’ata Cherokee pa’ari, hō’ē o te mau ’āti tumu nō te Fenua Marite, i tōna mo’otua tamāroa, i te hō’ē parabole nō ni’a i te orara’a. « I roto iā’u tē vai ra hō’ē ’arora’a ’ino roa i rotopū e piti luto », te parau ïa a te pāpā rū’au. « E mea ’ino roa te tahi : ’ua ’ī i te riri ’e te ’iriā, te ha’ape’ape’a nō ni’a iāna iho ’e te ’oto, te nounou ’e te ha’avare. E mea maita’i te tahi : ’ua ’ī i te maita’i ’e te aroha, te ha’eha’a ’e te parau mau, te here ’e te ’oa’oa. Tē tupu nei teie ’arora’a i roto ia tātou tāta’itahi ».

« Tei hea te luto e rē ? » te uira’a ïa a te mo’otua.

« Tā ’oe e fa’a’amu » te pāhonora’a pa’ari ïa a te pāpā rū’au.¹

Tē fa’a’ite nei teie parabole nō nā luto e piti i te hō’ē parau mau mure ’ore. ’Ua fānauhia te mau tamari’i a te Atua nō te rave i te mau mā’itira’a i roto i te maita’i ’e te ’ino. Nā te pāto’ira’a e fa’ati’a ia tātou ’ia rave i te mau mā’itira’a faufa’a ’e te ti’a. Tē ha’api’i nei te Buka a Moromona i teie parau mau nā roto i te reo o te pāpa’ira’a mo’a : « E mea ti’a rā ’ia vai nā pae e piti i te mau mea ato’a ».²

Tē hōro’a mai nei te fa’anahora’a a tō tātou Metua i te Ao ra e piti a’e hōro’a nō te tauturu i roto i teie mau mā’itira’a : (1) ’ua hōro’a mai ’oia ia tātou i te Vārua Maita’i nō te arata’i i tā tātou mau mā’itira’a, ’e (2) ’ua hōro’a mai ’oia ia tātou i te hō’ē Fa’aora, maoti tāna tāra’ehara e ti’a ai ia tātou ’ia tātarahapa nō te ’īriti i te ’ino o te mau mā’itira’a ’ino—’ia fa’a’amu ana’e rātou i te luto ’ino.

I. Te tātarahapara’a ’e te mana’o māuruuru

’A paraparau ai au i te feiā ’āpī, hō’ē o te mau parau tumu pinepine tā rātou e ani ’oia ho’i, te tātarahapa. « Nāhea ’oe e nehenehe ai e ’ite ē, ’ua nava’i tā ’oe tātarahapa ? » « Nāhea ’oe e ’ite ai ē, ’ua fa’a’ore-mau-hia tā ’oe hapa ? » E tae mai te pāhonora’a i teie mau uira’a nā roto mai i te Vārua Maita’i, te melo o te Atuara’a ’o tē hōpoi mai i te mau poro’i nō te ra’i mai.

’Ua parauhia te hōro’a o te tātarahapa « te parau ’āpī maita’i o te ’evanelia ».³ E fa’ati’a te reira ia tātou ’ia tūmā i te ’ino o te mau mā’itira’a ’ino tei fa’a’amu i te luto ’ino ’e tei ha’aparuparu i tō tātou ’aravihi ’ia fa’aro’o i te mau muhumuhu a te Vārua Maita’i. Te tātarahapa, ’o te ’itera’a ïa ē, ’ua rave tātou i te hape ’e ’o te fa’aru’era’a ïa i te mea hape, ’e te fa’aotira’a ē, e fāriu i tō tātou ’ā’au i te Atua ra ’e te ha’apa’ora’a i tāna mau fa’auera’a. ’Ia tātarapaha ana’e tātou, e ti’aoro tātou i te mana o te tāra’ehara o Iesu Mesia, ’o tē fa’arahi i tō tātou māuruuru ’e te here iāna ’ei Fa’aora nō tātou.

’Aita te tītaura’a nō te tātarahapa i tā’ōti’ahia i ni’a noa i te mau hara teimaha ’o tē tītauhia ’ia fā’i i mua i te ’episekōpo. Te tātarahapara’a ’o te hō’ē ïa ’ohipa e hina’arohia i te mau mahana ato’a. Te rahira’a o te tātarahapara’a ’o te ’ite-’ōmo’e-ra’a ïa ē, ’ua rave tātou i te hape, ’e ’ua fa’aoti tātou ’ia taui, ’e tē tāmata ra ’ia fa’a’āfaro i te reira i mua i te mau ta’ata tā tātou i fa’atupu i te ’ino. ’Ia au i te mau parau nō te parabole nō nā luto, te tātarahapa ’o te fa’aeara’a ïa i te fa’a’amu i te luto ’ino noa atu i te mā’a iti, mai te mā’itira’a tātou ’ia riri ’aore rā ’ia pohehae. E ti’a ato’a ia tātou ’ia tātarahapa (taui) mai te mea ’ua mā’iti tātou ’ia ha’amāu’a i tō tātou taime tā te Atua i hōro’a mai i roto i te tahi o te mau ’ohipa e rave rahi e’ita e ha’amaita’i ia tātou.

II. Te ’itera’a i te ta’a-’ē-ra’a faufa’a

Hō’ē hope’ara’a nehenehe o te tātarahapa ’o te ha’amau-fa’ahou-ra’a ïa i tō tātou ti’amāra’a nō te fāri’i i te mau mana’o nō ’ō mai i te Vārua Maita’i, ’o tē tauturu ia tātou ’ia rave i te mau mā’itira’a pa’ari ’e ’o tē fa’a’ī ia tātou i te ’oa’oa. E rave rahi feiā ’āpī e uiui nei : « Nāhea vau e ’ite ai ē, te muhumuhu ’aore rā te pāhonora’a tā’u i fāri’i nō ’ō mai ia i te Fatu, e ’ere noa ra i te mea tā’u i hina’aro ? »

Nō te ’ite ē, te hō’ē muhumuhu e poro’i ānei nō ’ō mai i te Vārua Maita’i ’aore rā e hina’aro noa ānei nō’u iho, e mea ti’a ia tātou ’ia fa’a’ohipa e toru parau mau.

I roto i te ’ōro’a nō te ’ōro’a mo’a, i muri noa mai te parau fafau « e vai noa tōna Vārua i roto ia [tātou] » i tā tātou iho parau fafau ē, e rave tātou i tōna i’oa i ni’a ia tātou, ’e e ha’amana’o noa iāna, ’e e ha’apa’o i tāna mau fa’auera’a.⁴ ’Ia ’ore ana’e tātou e ha’apa’o i teie nau parau fafau, e nehenehe tātou e ’āno’ino’i i te vāhi nō reira mai te mau muhumuhu tā tātou e fāri’i.
I te rahira’a o te taime, e fāri’ihia te mau muhumuhu nō ’ō mai i te Fatu ra i te mau taime hau ’aore rā i te taime ha’amorira’a, te tuatāpapara’a pāpa’ira’a mo’a, ’aore rā te purera’a ’aore rā i te taime tāvinira’a i roto i tō ’outou mau pi’ira’a, ’eiaha rā i roto i te mau tauto’ora’a pipiri ’aore rā, i roto i te mau ’ohipa ri’i o te ao nei.
I te pae hope’a, e mea ti’a ia tātou ’ia vai ara maita’i i te arata’ira’a e taui i te hō’ē haere’a tā tātou e rave ra. E mea pāpū a’e paha te mana’o e taui i te haere’a i te mana’o e tītau tāmau noa i te mea tā tātou i hina’aro a’ena e rave.

III. E mea tano iho ā te ’ohipa tano

E tō’u mau hoa feiā ’āpī, tē haere nei ’outou i te pa’arira’a i roto i te hō’ē ao ta’a ’ē roa i te ao tā tō ’outou mau metua ’e te mau metua tupuna i ’ite. Nō reira e mea faufa’a mau nō ’outou ’ia ha’amana’o ē, tē vai mana noa ra te mau faufa’a ’e te mau fa’auera’a nō tahito ra. E mau tamari’i tātou nā te Atua, ’e e mea faufa’a noa ā tāna mau fa’auera’a, noa atu ē e tere tātou nā ni’a i te pere’o’o auahi ’aore ra, nā ni’a i te mau pahī reva, e noa atu ē e paraparau vaha tātou ’aore rā nā roto i te parau pāpa’i.

E mea tano iho ā te ’ohipa tano, ’e e mea hape iho ā te ’ohipa hape, noa atu te parau ’aore rā te ’ohipa a te mau ’aito o te teata, te mau ta’ata nō te ’āfata teata, ’aore rā te mau maona tu’iro’o i te pae nō te tū’aro. Te mau fa’aturera’a i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a, te mau ha’api’ira’a a te mau peropheta ora, ’e te mau peu maita’i i roto i te buka iti Nō te Pūai o te Feiā ’Āpī ’o te reira noa ā te arata’i maita’i a’e nō ’outou nō tā ’outou iho mau mā’itira’a nō te vi’ivi’i ’ore i te pae ’āpeni, i te pae nō te ea o te tino, nō te parauti’a, nō te ’ahu ’e te fa’anehenehera’a ’e nō te tahi atu mau tumu parau. ’A pe’e i te reira ma te ha’apa’o maita’i, ’e e ha’amaita’ihia ’outou. « E ti’a i te buka iti ra Nō te Pūai o te Feiā ’Āpī ’ia riro ’ei ture arata’i nō ’outou », tā te peresideni Russell M. Nelson ïa i ha’api’i ia tātou. « ’O te ture arata’i ïa tā te Fatu e tītau nei i te tā’āto’ara’a o tāna feiā ’āpī ’ia tāpe’a noa ».⁵

I roto i tāna purera’a pūai nā te feiā ’āpī nā te ao nei, ’ua parau faufau tō tātou peropheta ē :

« Mai te mea e rave tāmau ’outou ma te ’ā’au tae i te ’ohipa vārua tei tītauhia nō te fa’ahotu i te ’aravihi pae vārua faufa’a nō te ha’api’i i te fa’aro’o i te mau muhumuhu a te Vārua Maita’i, e fāri’i ïa ’outou i te arata’ira’a tā’āto’a e tītauhia i roto i tō ’outou orara’a. E hōro’ahia ia ’outou te mau pāhonora’a i tā ’outou mau uira’a ’ia au i te ravera’a a te Fatu iho ’e ’ia au i tōna iho taime ».⁶

Tē ’āpiti nei au i tā’u parau fafau i tāna, ma te fa’a’ite pāpū nō ni’a i tō tātou Fa’aora ’o Iesu Mesia, māoti tāna mau ha’api’ira’a ’e tāna tāra’ehara, e ti’a ai taua mau mea ato’a ra, nā roto i te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.