Debess logi

Elders Deivids A. Bednārs

no Divpadsmit apustuļu kvoruma

Garīgas un laicīgas svētības ienāk mūsu dzīvē, kad dzīvojam pēc desmitās tiesas likuma.

Es vēlos pastāstīt par divām svarīgām mācībām, ko esmu mācījies par desmitās tiesas likumu. Pirmā mācība ir vērsta uz svētībām, ko saņem atsevišķi cilvēki un ģimenes, kad uzticīgi paklausa šim bauslim. Otrā mācība ir vērsta uz desmitās tiesas nozīmību Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas izaugsmē visā pasaulē. Es lūdzu, lai Svētais Gars apstiprinātu katram no mums manis pārrunājamo principu patiesumu.

1. mācība — Nozīmīgas, taču nemanāmas svētības

Māsas Bednāras māte ir uzticīga sieviete un iedvesmota namamāte. Kopš savas laulības pirmajām dienām viņa rūpīgi ir vedusi saimes finanšu pierakstus. Vairākas desmitgades viņa rūpīgi ir rēķinājusi ģimenes ienākumus un izdevumus, lietojot ļoti vienkāršu uzskaites žurnālu. Informācija, ko viņa ir apkopojusi gadu gaitā, ir plaša un saturīga.

Kad māsa Bednāra bija jauna sieviete, viņas māte lietoja informāciju uzskaites žurnālā, lai uzsvērtu taupīgas dzīvošanas un apdomīgas mājsaimniekošanas pamatprincipus. Kādu dienu, kad viņi kopīgi pārskatīja dažādu izdevumu kategorijas, viņas māte pamanīja interesantu tendenci. Ārstu vizīšu un medikamentu izdevumi viņu ģimenē bija daudz zemāki, nekā viņi sagaidīja. Viņa attiecināja šo atklājumu uz Jēzus Kristus evaņģēliju un paskaidroja savai meitai spēcīgu patiesību: kad mēs dzīvojam pēc desmitās tiesas likuma, mēs bieži vien saņemam nozīmīgas, taču nemanāmas svētības, kas ne vienmēr sakrīt ar mūsu vēlmēm un kuras var viegli neievērot. Ģimene nebija saņēmusi nekādus negaidītus vai acīmredzamus papildus ienākumus. Tā vietā mīlošais Debesu Tēvs bija dāvājis vienkāršas svētības šķietami vienkāršos veidos. Māsa Bednāra vienmēr ir atcerējusies šo svarīgo mācību no savas mātes par palīdzību, kas pie mums nāk caur debess logiem, kā to ir apsolījis Maleahijs Vecajā Derībā (skat. Maleahija 3:10).

Bieži vien, kad mēs liecinām un mācām par desmitās tiesas likumu, mēs uzsveram tūlītējās, dramatiskās un ātri atpazīstamās laicīgās svētības, ko saņemam. Un tādas svētības noteikti tiek dotas. Tomēr dažas no dažādajām svētībām, ko saņemam, paklausot šim bauslim, ir nozīmīgas, taču nemanāmas. Šādas svētības var saskatīt vienīgi tad, ja mēs esam gan garīgi modri, gan vērīgi (skat. 1. korintiešiem 2:14).

Debess „logu” tēls, ko lieto Maleahijs, ir ļoti pamācošs. Logi ļauj dabīgai gaismai ieplūst ēkā. Līdzīgi garīgā apgaisme un perspektīva tiek izlieta caur debess logiem mūsu dzīvēs, kad mēs godājam desmitās tiesas likumu.

Piemēram, nemanāma, taču nozīmīga svētība, ko saņemam, ir pateicības garīgā dāvana, kas ļauj mums izprast un novērtēt to, kas mums ir, un savaldīt savas vēlmes. Pateicīgs cilvēks ir apmierināts un pieticīgs. Nepateicīgs cilvēks cieš no nebeidzamas neapmierinātības (skat. Lūkas 12:15).

Mums varētu būt nepieciešama palīdzība un lūgšanas, lai atrastu piemērotu darbu. Tomēr, lai atpazītu labākas izpratnes garīgo dāvanu, kas var mums dot spējas atrast darbu, ko daudzi cilvēki varētu nepamanīt — vai lielākas personīgās apņēmības svētību, ar kuras palīdzību varētu centīgāk un ilgāk meklēt kādu amatu, nekā to spētu vai vēlētos darīt citi cilvēki, ir nepieciešamas ticības acis un ausis (skat. Etera 12:19). Mēs, iespējams, vēlētos saņemt darba piedāvājumu, taču svētība, kas pie mums nāk caur debess logiem, varētu būt lielākas spējas rīkoties un izmainīt savus apstākļus, nevis cerība uz to, ka kāds cits vai kaut kas cits izmainīs mūsu apstākļus.

Mēs varētu piemērotā veidā vēlēties un strādāt, lai saņemtu algas pielikumu, ar ko labāk spētu parūpēties par savām vajadzībām. Tomēr, lai pamanītu sevī lielākas garīgās un laicīgās spējas (skat. Lūkas 2:52) paveikt vairāk ar mazāk līdzekļiem, stiprāku vēlmi izvirzīt prioritātes un vienkāršot dzīvi un lielākas spējas rūpēties par mantu, ko jau esam ieguvuši, ir nepieciešamas ticības acis un ausis. Mēs varētu cerēt saņemt lielāku algu, taču svētība, kas nāk pie mums caur debess logiem, varētu būt lielākas spējas izmainīt savus apstākļus, nevis cerība uz to, ka kāds cits vai kaut kas cits izmainīs mūsu apstākļus.

Jaunie karavīri Mormona Grāmatā (skat. Almas 53–58) dedzīgi lūdza, lai Dievs stiprinātu viņus un atbrīvotu viņus no viņu ienaidnieku rokām. Interesanti ir tas, ka atbildes uz šīm lūgšanām neradīja vairāk ieroču vai lielāku karavīru skaitu. Tā vietā Dievs deva šiem uzticīgajiem karavīriem pārliecību, ka Viņš atbrīvos tos, mieru viņu dvēselēm un lielu ticību un cerību uz viņu atbrīvošanu Viņā (skat. Almas 58:11). Tādējādi Helamana dēli saņēma drosmi, viņiem bija stingra apņemšanās uzvarēt un viņi devās kaujā pret lamaniešiem ar visu savu spēku (skat. Almas 58:12–13). Pārliecība, miers, ticība un cerība sākotnēji varētu nešķist kā svētības, ko karavīri kaujaslaukā varētu vēlēties, taču tās bija tieši tās svētības, kas šiem drosmīgajiem jaunajiem vīriešiem bija nepieciešamas, lai virzītos uz priekšu un gūtu virsroku — fiziski un garīgi.

Dažreiz mēs lūdzam Dievam panākumus, un Viņš dod mums fizisku un mentālu izturību. Mēs lūdzamies pēc labklājības un saņemam plašāku skatījumu un lielāku pacietību, vai mēs lūdzam pēc izaugsmes un tiekam svētīti ar labvēlības dāvanu. Viņš var dāvāt mums stipru pārliecību un ticību, kad cenšamies sasniegt vērtīgus mērķus. Un, kad mēs lūdzamies pēc palīdzības fiziskās, mentālās un garīgās grūtībās, Viņš var vairot mūsu apņēmību un enerģiju.

Es apsolu, ka, jums un man ievērojot un turot desmitās tiesas likumu, patiesi debess logi tiks atvērti un garīgas un laicīgas svētības tiks izlietas pārpilnībā (skat. Maleahija 3:10). Mēs arī atcerēsimies Tā Kunga paziņojumu:

„Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs.

Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām” (Jesajas 55:8–9).

Es liecinu, ka, esot garīgi vērīgiem un uzmanīgiem, mēs tiksim svētīti ar acīm, kas redz skaidrāk, ausīm, kas dzird pastāvīgāk, un sirdīm, kas saprot pilnīgāk Viņa ceļu, domu un svētību nozīmīgumu un izsmalcinātību.

2. mācība — Tā Kunga ceļa vienkāršums

Pirms saņēmu aicinājumu kalpot Divpadsmit apustuļu kvorumā, es daudzas reizes Mācībā un Derībās biju lasījis par padomi, kas ir nozīmēta, lai pārraudzītu un izmaksātu svētos desmitās tiesas līdzekļus. Desmitās tiesas sadales padome tika izveidota saskaņā ar atklāsmi, un tā sastāv no Augstākā prezidija, Divpadsmit apustuļu kvoruma un prezidējošās bīskapības (skat. M&D 120). Kad es 2004. gada decembrī gatavojos apmeklēt savu pirmo sapulci šajā padomē, es dedzīgi sagaidīju ļoti zīmīgu mācību iespēju.

Es joprojām atceros to, ko pieredzēju un sajutu šajā padomē. Es augstāk sāku vērtēt Tā Kunga finanšu likumus atsevišķiem cilvēkiem, ģimenēm un Viņa Baznīcai un godbijīgāk izturēties pret tiem. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas finanšu programmas pamati — gan ienākumiem, gan norēķiniem — ir noteikti Mācības un Derību 119. un 120. nodaļā. Divi paziņojumi, kas atrodami šajās atklāsmēs, sniedz pamatu Baznīcas finanšu lietām.

119. nodaļā vienkārši ir pateikts, ka visi baznīcas locekļi „ik gadu maksās vienu desmito daļu no visiem saviem ienākumiem; un tas būs viņiem pastāvīgs likums uz mūžiem, … saka Tas Kungs” (4. pants).

Tad, runājot par desmitās tiesas autorizētu sadali, Tas Kungs teica: „To [izmantos] padome, kas sastāv no Manas baznīcas Augstākā prezidija un no bīskapa un viņa padomes, un no Manas Augstās padomes; un ar Manu paša balsi uz tiem — saka Tas Kungs” (M&D 120:1). „Bīskaps un viņa padome” un „Mana Augstā padome”, uz ko ir atsauces šajā atklāsmē, mūsdienās ir pazīstamas attiecīgi kā prezidējošā bīskapība un Divpadsmit apustuļu kvorums. Šie svētie līdzekļi tiek lietoti strauji augošajā baznīcā, lai garīgi svētītu cilvēkus un ģimenes, būvējot un uzturot tempļus un sanāksmju namus, atbalstot misionāru darbu, tulkojot un izdodot Svētos Rakstus, veicinot ģimenes vēstures izpēti, finansējot skolas un reliģisko izglītību un izpildot daudzus citus baznīcas mērķus, kā to nosaka Tā Kunga ordinētie kalpi.

Es apbrīnoju šo divu atklāsmju skaidrību un īsumu, salīdzinot ar sarežģītajām finanšu vadlīnijām un administratīvajām procedūrām, ko lieto tik daudzas organizācijas un valdības visā pasaulē. Kā tik lielas organizācijas, kāda ir atjaunotā Jēzus Kristus baznīca, laicīgās lietas var vadīt visā pasaulē, lietojot tik īsas instrukcijas? Man atbilde ir pavisam vienkārša: šis ir Tā Kunga darbs, Viņš spēj paveikt Savu darbu (skat. 2. Nefija 27:20), un Glābējs iedvesmo un vada Savus kalpus, kad tie pielieto Viņa norādījumus un darbojas Viņa lietā.

Tajā pirmajā padomes sapulcē mani iespaidoja tas, cik vienkārši bija principi, kas noteica mūsu apsvērumus un lēmumus. Baznīcas finanšu darbībās tiek ievēroti divi nemainīgi pamatprincipi. Pirmkārt, baznīca darbojas savu līdzekļu robežās un netērē vairāk par to, ko saņem. Otrkārt, daļa no ikgadējiem ienākumiem tiek nolikti rezervē negadījumiem un neparedzētām vajadzībām. Vairākus desmitus gadu baznīca ir mācījusi saviem locekļiem atlicināt daļu pārtikas, kurināmā un naudas, lai spētu pārvarēt neparedzētus gadījumus. Baznīca kā institūcija vienkārši rīkojas pēc tiem pašiem principiem, kas vairākkārtēji tiek mācīti tās locekļiem.

Sapulcei turpinoties, es atskārtu, ka vēlējos, lai visi baznīcas locekļi varētu novērot, cik vienkārši, skaidri, kārtīgi, žēlsirdīgi un spēcīgi Tas Kungs Savā veidā (skat. M&D 104:16) vada Savas baznīcas laicīgās lietas. Es tagad esmu piedalījies Desmitās tiesas sadales padomē daudzus gadus. Mana pateicība un godbijība pret Tā Kunga paraugu ir augusi katru gadu, un apgūtās mācības ir kļuvušas vēl pamatīgākas.

Mana sirds ir pilna mīlestības un apbrīna par šīs baznīcas uzticīgajiem un paklausīgajiem baznīcas locekļiem visās tautās, ciltīs, valodās un tautībās. Kad ceļoju pa pasauli, es uzzinu par jūsu cerībām un sapņiem, jūsu dažādajiem dzīves apstākļiem un jūsu cīņām. Es esmu apmeklējis baznīcas sanāksmes ar jums un apmeklējis dažus no jums mājās. Jūsu ticība stiprina manu ticību. Jūsu ziedošanās liek man ziedoties vairāk. Un jūsu labestība un labprātīgā paklausība desmitās tiesas likumam iedvesmo mani būt labākam cilvēkam, vīram, tēvam un baznīcas vadītājam. Es jūs atceros un domāju par jums katru reizi, kad piedalos Desmitās tiesas sadales padomē. Paldies par jūsu labestību un uzticību, kad godājat savas derības.

Tā Kunga atjaunotās baznīcas vadītāji sajūt milzīgu atbildību pienācīgi rūpēties par baznīcas locekļu iesvētītajiem ziedojumiem. Mēs spēcīgi apzināmies atraitnes artavas svēto raksturu.

„Un Jēzus nosēdās ziedojumu šķirstam pretī un skatījās, kā ļaudis naudu meta šķirstā; un daudz bagātu iemeta daudz.

Un kāda nabaga atraitne nāca un iemeta divi artavas, tas ir viens kvadrants.

Un Viņš pieaicināja Savus mācekļus un tiem sacīja: „Patiesi Es jums saku: šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi nekā visi, kas ziedojumus šķirstā ir metuši.

Jo visi no savas pārpilnības ir metuši; bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu, kas tai bija, visu savu padomu”” (Marka 12:41–44).

No personīgas pieredzes es zinu, ka Desmitās tiesas sadales padome ir modra, rūpējoties par atraitnes artavu. Es paužu atzinību prezidentam Tomasam S. Monsonam un viņa padomniekiem par viņu efektīvo vadību, pildot šo svēto pārvaldību. Un es atzīstu Tā Kunga balsi (skat. M&D 120:1) un roku, kas atbalsta Viņa ordinētos kalpus, kad viņi pilda savus pienākumus Viņa pārstāvēšanā.

Uzaicinājums un liecība

Godīga desmitās tiesas maksāšana ir daudz vairāk nekā pienākums; tas ir svarīgs solis personīgās iesvētīšanas procesā. Es uzslavēju tos no jums, kas maksājat desmito tiesu.

Tos no jums, kas pašreiz neklausa desmitās tiesas likumam, es aicinu palūkoties, kā jums līdz šim ir klājies jūsu ceļos, un nožēlot grēkus. Es liecinu, ka, paklausot šim Tā Kunga likumam, jums tiks atvērti debess logi. Lūdzu, neatlieciet savu grēku nožēlošanas dienu.

Es liecinu, ka garīgas un laicīgas svētības ienāk mūsu dzīvē, kad dzīvojam pēc desmitās tiesas likuma. Es sniedzu liecību, ka šīs svētības bieži ir nozīmīgas, taču nemanāmas. Es arī paziņoju, ka Tā Kunga veida vienkāršums, kas tik skaidri atklājas Viņa baznīcas laicīgajās lietās, sniedz paraugu, kas var vadīt mūs kā atsevišķus cilvēkus un ģimenes. Es lūdzu, lai katrs no mums mācītos un gūtu labumu no šīm svarīgajām mācībām, Tā Kunga Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.