Spožāk un spožāk, līdz iestājas pilnīga diena
Pat visgrūtākajos un tumšākajos brīžos mums visapkārt ir gaisma un labestība.
Pāvils dalījās ar korintiešiem brīnišķīgā vēstījumā par cerību:
„Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši.
Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši.”1
Kas bija Pāvila cerības avots? Ieklausieties viņa skaidrojumā: „Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā.”2
Pat visgrūtākajos un tumšākajos brīžos mums visapkārt ir gaisma un labestība. Pagājušā gada oktobrī prezidents Dīters F. Uhtdorfs mums atgādināja: „Mūs ieskauj tik apbrīnojama gaismas un patiesības pārbagātība, ka es prātoju, — vai mēs tik tiešām novērtējam to, kas mums dots.”3
Taču pretinieks liek mums vairāk koncentrēties uz „tumsības [miglu], … kas aptumšo acis un nocietina … sirdis, un aizved … prom”.4
Tomēr ar pilnīgu izpratni par šīsdienas izaicinājumiem Tas Kungs apsola: „Tas, kas ir no Dieva, ir gaisma; un tas, kas saņem gaismu un turpina Dievā, saņem vairāk gaismas; un šī gaisma kļūs spožāka un spožāka, līdz iestājas pilnīga diena.”5
Mēs esam Dieva bērni. Mēs tikām radīti, lai saņemtu gaismu, turpinātu Dievā un saņemtu vairāk gaismas. Jau pašos pirmsākumos mēs sekojām gaismai, mēs sekojām mūsu Debesu Tēvam un Viņa iecerei. Tiekšanās pēc gaismas ir iekļauta mūsu garīgajā DNS.
Es dzirdēju, kā šo patieso principu brīnišķīgi mācīja vietā, kur to nebiju gaidījis. Kad es strādāju lielā bankā, mani aicināja apmeklēt vadītāju apmācību kursus Mičiganas universitātē. Šajos kursos profesors Kims Kamerons pasniedza mācību par pozitīvu vadīšanu un tās heliotropo efektu. Viņš paskaidroja: „Tā ir visu dzīvo būtņu tendence — tiekties pretī pozitīvai enerģijai [gaismai] un prom no negatīvās enerģijas [tumsas]. Sākot ar vienšūnas organismiem līdz pat komplicētai cilvēka organisma sistēmai — ikvienai dzīvai būtnei piemīt iedzimta tieksme pēc pozitīvā un novēršanās no negatīvā.”6
Balstoties uz daudziem zinātniskajiem pētījumiem, viņš uzsvēra trīs galvenos veiksmīgas darba vides komponentus — līdzjūtību, piedošanu un pateicību.7 Ir tikai loģiski, ka, cilvēkiem tiecoties pēc pozitīvā [pretī gaismai], parādās īpašības, ko ar savu piemēru izcili parādīja pasaules Gaisma — Jēzus Kristus!
Brāļi un māsas, gūstiet mierinājumu apziņā, ka mums ir pieejama gaisma. Es vēlētos minēt trīs avotus, kur jūs vienmēr atradīsiet gaismu:
1. Baznīcas gaisma
Baznīca ir kā bākuguns pasaulei, kas slīgst tumsībā. Šis ir brīnišķīgs laiks, kad būt par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekli! Baznīca ir tik stipra kā nekad agrāk,8 tā burtiski pieņemas spēkā katru dienu, kad tai pievienojas jauni Baznīcas locekļi, kad tiek izveidotas jaunas draudzes, kad tiek aicināti jauni misionāri un kad evaņģēlija sludināšanai tiek atklātas jaunas zemes. Mēs redzam, ka tie, kuri kādu laiku nav bijuši aktīvi Baznīcā, atgriežas, jo glābšanas darbs, par ko runāja prezidents Tomass S. Monsons, ik dienu rada brīnumus.
Nesen es satiku jauniešus no Paragvajas, Urugvajas, Čīles un Argentīnas viņu „Jaunatnes morāles stiprināšanas” konferencē. Daudzi tūkstoši jauno vīriešu un sieviešu aizvadīja nedēļu, stiprinot savu mīlestību pret Glābēju, un tad atgriezās mājās pie savām ģimenēm un draugiem, izstarojot Kristus gaismu un mīlestību.
Ņemiet vērā, ka vienmēr būs kāds, kurš kritizēs Baznīcu. Tā tas ir bijis kopš paša sākuma, un tā tas būs līdz pašām beigām. Taču mēs nedrīkstam ļaut šai kritikai notrulināt mūsu spēju — uztvert gaismu, kas ir pieejama mums visiem. Ja mēs atpazīsim gaismu un tieksimies pēc tās, tad mēs būsim cienīgi iegūt vēl vairāk gaismas.
Pasaulē, kas slīgst tumsībā, Baznīcas gaisma spīdēs aizvien spožāk un spožāk — līdz pilnīgai dienai.
2. Evaņģēlija gaisma
Evaņģēlija gaisma ir ceļš, „kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi [uzausīs] diena”,9 un šī gaisma spīd visspožāk mūsu ģimenēs un tempļos visā pasaulē.
Grāmatā Sludini Manu evaņģēliju ir rakstīts: „Evaņģēlija gaisma palīdz novērst ģimeniskus pārpratumus, izbeigt strīdus un pārvarēt grūtības. Nesaskaņu plosītas ģimenes var tikt dziedinātas caur grēku nožēlošanu, piedošanu un ticību Jēzus Kristus Izpirkšanas spēkam.”10 Tagad, kā nekad agrāk, mūsu ģimenēm ir jākļūst par diženās gaismas avotu visiem apkārtējiem. Ģimenes var vairot gaismu, ja tās vairo mīlestību un laipnību. Ja mūsu ģimene balstīsies uz tādiem principiem kā „ticība, … grēku nožēlošana, piedošana, cieņa, mīlestība [un] līdzjūtība”,11 tad mēs sajutīsim lielāku mīlestību pret Glābēju un cits pret citu. Ģimene kļūs stiprāka, un gaisma katrā no mums kļūs spožāka.
Bībeles vārdnīcā (Baznīcas angļu valodas izdevumā) mēs varam lasīt, ka „svētumā templim var pielīdzināt tikai mājas”.12 Šobrīd mums ir atvērti 155 tempļi, un drīz tiks atvērti vēl vairāk. Aizvien vairāk ģimeņu tiek saistītas uz laiku un uz visu mūžību. Baznīcas locekļi iesniedz tempļos aizvien vairāk savu priekšteču vārdu, lai par viņiem veiktu glābšanas priekšrakstus. Patiesi liels prieks un līksmība valda abās priekškara pusēs!
Pasaulē, kas slīgst tumsībā, Baznīcas gaisma spīdēs aizvien spožāk un spožāk — līdz pilnīgai dienai.
3. Kristus gaisma
Mēs nevaram runāt par gaismu šajā pasaulē, nerunājot par pašu Pasaules gaismu — Jēzu Kristu. Mīlošā Debesu Tēva izpausme ir saskatāma tajā, ka ikviens, kurš ierodas uz šīs Zemes, tiek svētīts ar Kristus gaismu, lai tā palīdzētu mums atgriezties mājās. Prezidents Boids K. Pekers mācīja: „Kristus Gars vienmēr ir līdzās. … Kristus gaisma ir tikpat universāla kā saules gaisma. Kur vien ir cilvēks, tur ir Kristus gaisma.”13 Kristus gaisma „aicina un vilina darīt labu nepārtraukti”14, un sagatavo ikvienu, kurš tiecas pēc labestības un patiesības, saņemt Svēto Garu.
Glābējs māca, ka Viņš ir gaisma, kas „apgaismo jūsu acis”, „atdzīvina jūsu saprašanu” un „dod dzīvību visam”.15 Kristus gaisma palīdzēs mums saredzēt citus ar Glābēja acīm. Mēs izturēsimies ar lielāku mīlestību un sapratni pret citu cilvēku grūtībām. Tā vairos mūsu pacietību pret tiem, kuri nepielūdz vai nekalpo tā, kā mēs to darām. Tā palīdzēs daudz pilnīgāk saprast diženo laimes ieceri un saskatīt, ka ikvienam no mums ir vieta šajā diženajā, mīlošajā iecerē. Tā sniedz dzīvību, jēgu un nolūku visam tam, ko mēs darām. Mēs nevarēsim pielīdzināt laimi, ko iegūstam, daudz pilnīgāk izprotot Kristus gaismu, tam priekam, ko izjūtam, kad redzam, kā Kristus gaisma darbojas citu — ģimenes, draugu un pat pilnīgu svešinieku — dzīvē.
Es izjutu šo prieku, kad dzirdēju par drosmīgo ugunsdzēsēju pūliņiem, kas 2015. gadā cīnījās, lai paglābtu degošo staba centru Dienvidkalifornijā. Ugunsgrēkam pieņemoties spēkā, brigādes komandieris piezvanīja savam pēdējo dienu svēto draugam, lai pajautātu, kur ēkā glabājas svētās relikvijas un Vakarēdiena kausi, lai tos varētu paglābt. Viņa draugs apliecināja, ka ēkā nav nekādu relikviju un ka Vakarēdiena trauki patiesībā ir ļoti viegli aizstājami. Taču komandierim šķita, ka viņam ir jāizdara kas vairāk, tāpēc viņš sūtīja ugunsdzēsējus atpakaļ degošajā ēkā, lai no sienām noceltu un paglābtu visas Kristus gleznas. Viņi pat ielika vienu gleznu ugunsdzēsēju mašīnā — cerībā, ka tā pasargās ugunsdzēsējus. Mani patiesi aizkustināja šī komandiera laipnība, labestība un jutīgums pret Gaismu tik bīstamā un grūtā brīdī.
Pasaulē, kas slīgst tumsībā, Kristus gaisma spīdēs aizvien spožāk un spožāk — līdz pilnīgai dienai!
Es atkal atsaucos uz Pāvila vārdiem: „Tērpsimies gaismas bruņās.”16 Es liecinu par Kristu. Viņš ir pasaules gaisma. Ļausim gaismai, ko mēs varam saņemt, biežāk apmeklējot baznīcu un pielietojot evaņģēlija principus savās ģimenēs, mūs stiprināt. Kaut mēs varētu nemitīgi saredzēt citos Kristus gaismu un palīdzēt viņiem to saskatīt sevī. Saņemot šo gaismu, mēs tiksim svētīti ar lielāku gaismu — līdz pat pilnīgai dienai, kad mēs atkal satiksim „gaismas Tēvu”,17 mūsu Debesu Tēvu. Par to es liecinu pasaules Gaismas, Jēzus Kristus, svētajā vārdā, āmen.