Mūsu Tēva diženā iecere
Pateicoties Dieva svētajai iecerei, mēs zinām, ka dzimšana un nāve patiesībā ir tikai pagrieziena punkti mūsu ceļā uz mūžīgo dzīvi ar mūsu Debesu Tēvu.
Uzsākot mācības, lai kļūtu par ārstu, man bija tā privilēģija palīdzēt kādai jaunai mātei dzemdēt savu pirmo bērnu. Viņa bija mierīga, koncentrējusies un laimīga. Kad bērniņš bija piedzimis, es viņai padevu viņas dārgo, jaundzimušo mazuli. Prieka asarām līstot pār seju, viņa paņēma šo mazo bērniņu savās rokās un nopētīja no galvas līdz kājām. Viņa piekļāva viņu sev klāt un samīļoja viņu tā, kā vienīgi mātes to prot. Tā bija privilēģija — būt tajā istabā kopā ar viņu.
Šādā veidā dzīve sākās katram no mums. Tomēr vai dzimšana patiesi bija sākums? Pasaule redz dzimšanu un nāvi kā sākumu un galu. Taču, pateicoties Dieva svētajai iecerei, mēs zinām, ka dzimšana un nāve patiesībā ir tikai pagrieziena punkti mūsu ceļā uz mūžīgo dzīvi ar mūsu Debesu Tēvu.1 Tās ir mūsu Tēva ieceres būtiskas daļas — svēti brīži, kad tiekas mirstība un debesis. Šodien, pārdomājot to, ko esmu mācījies, vērojot dzimšanu un nāvi savas medicīnas prakses un Baznīcas kalpošanas gadu laikā, es vēlos liecināt par mūsu Tēva diženo ieceri.
„Pirms mēs piedzimām, mēs dzīvojām ar Dievu, savu garu Tēvu. Katrs no mums uz Zemes burtiskā nozīmē ir brālis un māsa” Viņa ģimenē,2 un katrs no mums ir Viņam dārgs. Pirms savas piedzimšanas mirstīgajā dzīvē mēs dzīvojām ar Viņu miljardiem gadu — mācoties, izvēloties un sagatavojoties.
Tāpēc ka Debesu Tēvs mīl mūs, Viņš vēlas mums dot vislielāko dāvanu, kas Viņam ir, — mūžīgās dzīves dāvanu.3 Viņš nevarēja vienkārši mums iedot šo dāvanu; mums tā bija jāsaņem, izvēloties Viņu un Viņa ceļus. Tas prasīja, lai mēs pamestu Viņa klātbūtni un sāktu brīnišķīgu un izaicinājumu pilnu ceļojumu, mācoties ticēt, augot un kļūstot par kaut ko. Ceļojumu, ko mūsu Tēvs mums sagatavoja, sauc par pestīšanas ieceri jeb laimes ieceri.4
Lielajā pirmsmirstīgās dzīves padomē mūsu Tēvs pastāstīja mums par Savu ieceri.5 Kad mēs to sapratām, mēs bijām tik laimīgi, ka aiz prieka gavilējām, un visas rīta zvaigznes kopā dziedāja.6
Šī iecere balstās uz trīs grandioziem pīlāriem — mūžības pīlāriem.7
Pirmais pīlārs ir Zemes, mūsu mirstīgā ceļojuma mājvietas, Radīšana.8
Otrais pīlārs ir mūsu pirmo laicīgo vecāku, Ādama un Ievas, Krišana. Pateicoties Krišanai, mums tika dots kaut kas brīnišķīgs. Mēs varējām piedzimt un saņemt fizisko ķermeni.9 Es vienmēr būšu pateicīgs savai mātei par to, ka viņa dzemdēja manus brāļus un mani un mācīja mums par Dievu.
Dievs arī deva mums tikumisko rīcības brīvību — spēju un privilēģiju izvēlēties un rīkoties pašiem.10 Lai palīdzētu mums izdarīt labas izvēles, Debesu Tēvs deva mums baušļus. Katru dienu, kad mēs ievērojam Viņa baušļus, mēs parādām Dievam, ka mēs mīlam Viņu, un Viņš svētī mūsu dzīvi.11
Apzinoties, ka mēs ne vienmēr izdarīsim labu izvēli jeb, citiem vārdiem, grēkosim, Tēvs deva mums trešo pīlāru — Glābēju Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu. Ar Savām ciešanām Kristus samaksāja cenu gan par fizisko nāvi, gan grēku.12 Viņš mācīja: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.”13
Jēzus Kristus dzīvoja pilnīgu dzīvi, vienmēr ievērojot Sava Tēva baušļus. Viņš staigāja pa Palestīnas ceļiem, mācot mūžīgās patiesības, dziedinot slimos, liekot akliem redzēt un uzceļot mirušos.14 Viņš „gāja apkārt, labu darīdams”,15 un ļoti lūdza visus sekot Viņa piemēram.16
Savas mirstīgās dzīves beigās Viņš nometās ceļos un lūdza, sacīdams:
„Tēvs, ja Tu gribi, [pa]ņem šo biķeri [prom] no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek! …
Bet, nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.”17
Kristus palīdz mums labāk saprast Savu ciešanu smagumu, uzrunājot pravieti Džozefu Smitu:
„Es, Dievs, esmu izcietis tās par visiem, lai viņi varētu neciest, ja tie nožēlos grēkus;
bet, ja viņi nenožēlos grēkus, viņiem nāksies ciest tāpat kā Man;
šīs ciešanas lika Man, tieši Dievam, lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā.”18
Tur, Ģetzemanes dārzā, Viņš sāka maksāt mūsu grēku un mūsu slimību, mūsu sāpju un mūsu vājību cenu.19 Pateicoties tam, ka Viņš to izdarīja, mēs nekad nebūsim vieni savās vājībās, ja izvēlēsimies iet pa dzīves ceļu kopā ar Viņu. „Viņš tika apcietināts un nepatiesi apsūdzēts, tiesāts, lai izdabātu pūlim, un nolemts nāvei pie krusta Golgātā.” Pie krusta „Viņš atdeva Savu dzīvību, lai izpirktu visas cilvēces grēkus, tādējādi pasniedzot dāvanu visiem cilvēkiem, kas jebkad dzīvoja vai dzīvos uz Zemes”.20
Viņš paziņoja:
„Lūk, Es esmu Jēzus Kristus, par kura nākšanu pasaulē liecināja pravieši.
Un, lūk, Es esmu pasaules gaisma un dzīvība; un Es esmu izdzēris to rūgto biķeri, ko Tēvs deva Man, un esmu pagodinājis Tēvu, uzņemdamies uz Sevi pasaules grēkus.”21
Tad, pirmajā nedēļas dienā,22 Viņš uzcēlās no kapa ar pilnīgu, augšāmceltu ķermeni, lai nekad vairs nemirtu. Un, tāpēc ka Viņš augšāmcēlās, arī mēs augšāmcelsimies.
Es liecinu, ka Kristus patiesi uzcēlās no kapa. Taču, lai varētu uzcelties no kapa, Viņam vispirms bija jānomirst. Un arī mums būs jānomirst.
Vēl viena no lielajām manas dzīves svētībām ir bijusi iespēja sajust debesu tuvumu tajos brīžos, kad sēdēju pie mirstošu cilvēku gultas. Kāda rīta agrumā, pirms dažiem gadiem, es iegāju kādā palātā, kur atradās kāda ar vēzi slima, uzticīga pēdējo dienu svēto atraitne. Viņai blakus bija divas no viņas meitām. Kad pienācu pie viņas gultas, es ātri atklāju, ka viņa vairs necieta, jo tikko bija nomirusi.
Tajā nāves brīdī istabu piepildīja miers. Viņas meitas sajuta maigas skumjas, taču viņu sirdis pildīja ticība. Viņas zināja, ka viņu māte nebija zudusi, bet bija atgriezusies mājās.23 Pat savu visdziļāko bēdu brīžos, kad laiks apstājas un dzīve šķiet tik netaisna, mēs varam rast mierinājumu savā Glābējā, tāpēc ka arī Viņš cieta.24 Man tā bija privilēģija — atrasties tajā telpā.
Kad mēs nomirstam, mūsu gars pamet mūsu ķermeni, un mēs dodamies uz sava ceļojuma nākamo posmu — garu pasauli. Tā ir vieta, kur mēs mācāmies, nožēlojam grēkus, piedodam un kļūstam par kaut ko,25 — kur mēs gaidām augšāmcelšanos.26
Kādā diženā dienā, nākotnē, katrs, kas reiz būs dzimis, uzcelsies no kapa. Mūsu gars un fiziskais ķermenis tiks savienoti savā pilnīgā veidolā. Katrs augšāmcelsies, gan vecs, gan jauns, gan vīrs, gan sieva, gan ļaunais, gan taisnīgais; un „katra radība tiks atjaunota tās pilnīgā veidolā”.27
Pēc augšāmcelšanās mums būs šī augstā svētība — tikt mūsu Glābēja tiesātiem, kurš teica:
„Es saistīšu visus cilvēkus pie Sevis, lai tie varētu tikt tiesāti atbilstoši saviem darbiem.
Un notiks, ka tas, kas nožēlo savus grēkus un top kristīts Manā Vārdā, tiks piepildīts; un, ja tas pastāvēs līdz galam, lūk, viņu es turēšu nevainīgu Sava Tēva priekšā tanī dienā, kad Es stāvēšu, lai tiesātu pasauli.”28
Un tad, pateicoties Kristum un Viņa veiktajai Izpirkšanai, visi, kas izvēlēsies sekot Viņam ticībā, nožēlojot grēkus, topot kristīti, saņemot Svēto Garu un pastāvot līdz galam,29 atradīs, ka viņu ceļojuma beigas ir saņemt savu dievišķo likteni kā mūžīgās dzīves mantiniekiem.30 Viņi atgriezīsies sava Tēva klātbūtnē, lai mūžīgi dzīvotu kopā ar Viņu. Kaut mēs spētu izdarīt labu izvēli.
Mūsu esamība ir kas daudz vairāk nekā tikai tas, kas ar mums notiek starp dzimšanu un nāvi. Es jūs aicinu nākt un sekot Kristum.31
Es aicinu visus Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļus katru dienu „nā[kt] pie Kristus un t[apt] pilnveidoti[em] Viņā, un noraid[īt] jebkādu bezdievību, … [lai] caur Kristus asins izliešanu … jūs kļū[tu] svēti, neaptraipīti”.32
Es aicinu tos, kuri vēl nav šīs Baznīcas locekļi, lasīt Mormona Grāmatu un uzklausīt misionārus. Nāciet un ticiet, un nožēlojiet savus grēkus. Nāciet un topiet kristīti, un saņemiet Svēto Garu. Nāciet un dzīvojiet laimīgu, ar Kristu piepildītu dzīvi. Kad jūs nāksiet pie Viņa un turēsiet Viņa baušļus, es apsolu, ka jūs varēsiet atrast mieru un nolūku šajā bieži vien nemierīgajā, mirstīgajā pieredzē, un mūžīgo dzīvi nākamībā.33
Tiem, kas ir pieredzējuši šīs patiesības un kāda iemesla dēļ ir noklīduši, es aicinu jūs atgriezties. Atgriezieties jau šodien. Mūsu Tēvs, kā arī Glābējs mīl jūs. Es liecinu, ka Kristum ir spēks atbildēt uz jūsu jautājumiem, dziedēt jūsu sāpes un bēdas un piedot jūsu grēkus. Es zinu, ka tā ir patiesība. Es zinu, ka tas viss ir patiesība. Kristus dzīvo! Šī ir Viņa Baznīca. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.