Pārliecinātas sievietes
Pārliecinātas sievietes ir mācekles, kas savu uzmanību vērš uz Glābēju Jēzu Kristu un cerību rod Viņa Izpirkšanas upura apsolījumā.
Manas mīļotās māsas, mēs jūs ļoti mīlam un pateicamies par jūsu labsirdīgo un entuziasma pilno atsaucību Augstākā prezidija aicinājumam — piedalīties projektā „Es biju svešinieks”. Lūdzu, turpiniet lūgt, klausīties Svētā Gara čukstos un rīkoties saskaņā ar saņemtajiem pamudinājumiem.
Ceļojot pa valsti vai pa visu pasauli, nav nekas neparasts, ja kāds man jautā: „Vai tu mani atceries?” Tā kā esmu ļoti nepilnīga, man nākas atzīt, ka bieži nevaru atcerēties cilvēku vārdus. Taču es atceros patieso mīlestību, ko Debesu Tēvs man ir ļāvis sajust, tiekoties ar Viņa dārgajām meitām un dēliem.
Nesen man bija iespēja apmeklēt dažas sievietes, kas ir cietumā. Kad mēs sirsnīgi atvadījāmies, viena mīļa sieviete lūdzās: „Māsa Bērtone, lūdzu, neaizmirstiet mūs.” Es ceru, ka viņa un citi, kas vēlas, lai viņus atceras, to sajutīs, kad es dalīšos ar jums dažās domās.
Pārliecinātas sievietes Glābēja laikā: savu uzmanību vērš uz Glābēju, Jēzu Kristu
Mūsu māsas visos laikos ir parādījušas tādu uzticīgas māceklības paraugu, pēc kāda tiecamies arī mēs. „Jaunajā Derībā mēs lasām par [dažām pārliecinātām] sievietēm — gan nosauktām, gan nenosauktām, kuras izrādīja ticību Jēzum Kristum [un Viņa veiktajai Izpirkšanai], apguva Viņa mācības un dzīvoja atbilstoši tām un kuras liecināja par Viņa kalpošanu, brīnumiem un diženumu. Šīs sievietes kļuva par priekšzīmīgām māceklēm un svarīgām lieciniecēm glābšanas darbā.”1
Apdomājiet šos stāstus Lūkas grāmatā. Pirmais stāsts — Glābēja kalpošanas laikā:
„Pēc tam notika, ka [Jēzus] staigāja pa pilsētām un ciemiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa,
kā arī dažas [pārliecinātas] sievas, … Marija, saukta Magdalēna, … un Joanna, … un Zuzanna, un daudz citu sievu, kas no sava padoma Viņam gādāja uzturu.”2
Nākamais stāsts — pēc Viņa Augšāmcelšanās:
„Tad arī kādas no mūsu [pārliecinātajām] sievām … agri bijušas pie kapa;
… Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, Viņš esot dzīvs.”3
Esmu daudzas reizes iepriekš lasījusi un pāršķirstījusi šo, šķietami, nenozīmīgo frāzi — dažas [pārliecinātas] sievas, taču nesen, rūpīgāk apdomājot šos vārdus, tie pievērsa manu uzmanību. Padomājiet par šiem vārda pārliecinātas sinonīmiem un to, kā tas attiecas uz uzticīgām sievām: „nešaubīgas”, „pozitīvas”, „paļāvīgas”, „nelokāmas”, „noteiktas”, „drošas” un „uzticamas”.4
Domājot par šiem iespaidīgajiem, raksturojošajiem vārdiem, es atcerējos divas pārliecinātas sievietes Jaunajā Derībā, kas dalījās pozitīvā, paļāvīgā, nelokāmā un drošā liecībā par Glābēju. Lai gan viņas, tāpat kā mēs, bija nepilnīgas, viņu liecības ir iedvesmojošas.
Vai atceraties vārdā nenosaukto sievieti pie akas, kas citus aicināja atnākt un apskatīties, ko viņa ir iemācījusies par Glābēju? Viņa dalījās savā pārliecinošajā liecībā, uzdodot jautājumu: „Vai tikai Tas nav Kristus?”5 Viņas liecība un aicinājums bija tik pārliecinoši, ka „daudzi sāka Viņam ticēt”.6
Pēc sava brāļa Lācara nāves Marta — mīļš Tā Kunga māceklis un draugs —, būdama emociju pārņemta, paziņoja: „Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris.” Padomājiet par viņas pārliecību tālāk teiktajā: „Bet arī tagad es zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos.” Viņa turpināja liecināt: „Es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē.”7
No šīm māsām mēs mācāmies, ka pārliecinātas sievietes ir mācekles, kuras savu uzmanību vērš uz Glābēju Jēzu Kristu un cerību rod Viņa Izpirkšanas upura apsolījumā.
Evaņģēlija Atjaunošanas laika pārliecinātās sievietes, kas tur noslēgtās derības: gatavas nest upurus
Senatnē pārliecinātas sievietes uzupurējās, liecinot par Jēzus mācībām un dzīvojot saskaņā ar tām. Atjaunošanas agrīnajās dienās pārliecinātas sievietes darīja to pašu. Druzilla Hendriksa un viņas ģimene bija starp tiem, kuri, būdami jaunpievērstie, cieta no svēto vajāšanas Kleijas apgabalā, Misūri. Viņas vīrs tika pilnībā paralizēts kaujā pie Krukedriveras upes. Viņai bija jārūpējas par viņu, kā arī jānodrošina sava ģimene ar iztiku.
„Kādā īpaši grūtā laikā, kad ģimenei nebija ēdiena, viņa atcerējās kādas balss sacīto: „Nepadodies, Tas Kungs nodrošinās.”
Kad bija nepieciešams, lai viņas dēls pieteiktos Mormoņu bataljonam, sākumā Druzilla pretojās un cīnījās ar Debesu Tēvu lūgšanā līdz brīdim, „kad dzirdēja kādu balsi sakām: „Vai tad tu nevēlies augstāko godību?” Viņa dabiski atbildēja: „Vēlos!” Balss turpināja: „Kā, tavuprāt, tu vari to iegūt, ja neesi gatava nest vislielākos upurus?””8
No šīs pārliecinātās sievietes mēs mācāmies, ka māceklība un derību turēšana sevī ietver gatavību uzupurēties.
Pārliecinātas sievietes mūsdienās: atceras un gatavojas svinēt Viņa atgriešanos
Es minēju pārliecinātu sieviešu piemērus Glābēja laikā un evaņģēlija Atjaunošanas agrīnajās dienās. Kā ir ar pārliecinātu sieviešu māceklības piemēriem un liecībām mūsdienās?
Nesen es biju uzdevumā Āzijā, kur mani atkal iedvesmoja daudzas pārliecinātas sievietes, kuras sastapu. Mani īpaši iespaidoja pirmās paaudzes Baznīcas locekļi Indijā, Malaizijā un Indonēzijā, kas savās mājās cenšas dzīvot saskaņā ar evaņģēlija kultūru, dažkārt lielā mērā uzupurējoties, jo dzīvošana pēc evaņģēlija bieži vien nonāk konfliktā ar ģimenes un valsts kultūru. Pārliecinātas sievietes Honkongā un Taivānā, kuru ģimenes pieder pie Baznīcas jau vairākas paaudzes, turpina svētīt savu ģimeņu dzīvi, Baznīcas locekļus un kopienas, turpinot koncentrēties uz Glābēju un labprātīgi uzupurējoties, lai turētu noslēgtās derības. Šādas pārliecinātas sievietes ir sastopamas visā Baznīcā.
Vēl kāda pārliecināta sieviete, kas jau desmitiem gadu ir svētījusi manu dzīvi, pēdējos 15 gadus ir cīnījusies ar mokošu, sarežģītu un progresējošu slimību, kas saucas ieslēgumķermeņa miozīts. Lai gan viņa ir piekalta pie ratiņkrēsla, viņa cenšas būt pateicīga un uztur „Es Varu sarakstu”, kurā ir uzskaitīts tas, ko viņa var izdarīt, piemēram, es varu paelpot, es varu norīt, es varu lūgt un es varu just mana Glābēja mīlestību. Viņa gandrīz katru dienu dalās uz Kristu vērstajā, pārliecinošajā liecībā ar ģimeni un draugiem.
Nesen es dzirdēju Dženijas dzīvesstāstu. Viņa ir atgriezusies misionāre, kuras vecāki izšķīrās, kad viņa bija misijā. Viņa stāstīja, kā doma par atgriešanos mājās „biedēja [viņu] līdz nāvei”. Bet viņas Itālijas misijas beigās, kad ceļā uz savām mājām ASV viņa piestāja misijas mājās, kāda pārliecināta sieviete, misijas prezidenta sieva, viņai maigi kalpoja, vienkārši ķemmējot viņas matus.
Pēc vairākiem gadiem vēl kāda pārliecināta sieviete, Terija — staba Palīdzības biedrības prezidente un Jēzus Kristus mācekle —, svētīja Dženijas dzīvi, kad Dženija tika aicināta par bīskapijas Palīdzības biedrības prezidenti. Tajā laikā Dženija rakstīja savu doktora grāda disertāciju. Terija kalpoja Dženijai ne tikai kā padomdevēja, būdama vadītāja, bet viņa arī sēdēja kopā ar viņu 10 stundas slimnīcā, kad Dženija saņēma satraucošo vēsti par diagnosticēto leikēmiju. Terija apmeklēja slimnīcu un veda Dženiju uz ārsta vizītēm. Dženija atzinās: „Es domāju, ka vairākas reizes esmu izvēmusies viņas mašīnā.”
Neskatoties uz savu slimību, Dženija turpināja varonīgi kalpot kā bīskapijas Palīdzības biedrības prezidente. Pat ārkārtējos gadījumos viņa zvanīja un sūtīja īsziņas un e-pastus no savas gultas, un viņa aicināja māsas viņu apmeklēt. Viņa sūtīja pa pastu kartītes un zīmītes, mīlot savas māsas no attāluma. Kad viņas bīskapija prasīja viņas prezidija fotogrāfiju, ko iekļaut bīskapijas vēsturē, viņi saņēma šo… Tā kā Dženija ir pārliecināta sieviete, viņa visus aicināja palīdzēt nest citu slogus, tajā skaitā savu slogu.
Kā pārliecināta sieviete, Dženija liecināja: „Mēs neesam šeit tikai tāpēc, lai izglābtu citus, bet arī tāpēc, lai izglābtu sevi. Un šī glābšana rodama, darbojoties kopā ar Jēzu Kristu, saprotot Viņa labvēlību un Viņa Izpirkšanu, un Viņa mīlestības jūtas pret Baznīcas sievietēm. Tā izpaužas caur vienkāršām darbībām, piemēram, sasukājot kādam matus, nosūtot zīmīti ar iedvesmojošu, skaidru, atklāsmi saturošu vēstījumu par cerību un žēlastību vai ļaujot sievietēm sev kalpot.”9
Māsas, kaut tad, kad mēs kļūstam izklaidīgas, šaubu pilnas, zaudējam drosmi, esam grēcīgas, bēdīgas vai dvēseles nomāktas, mēs spētu pieņemt Tā Kunga aicinājumu — dzert no Viņa dzīvā ūdens, kā to darīja pārliecinātā sieviete pie akas, aicinot citus darīt to pašu, kad mēs dalāmies savā pārliecinošajā liecībā: „Vai tikai Tas nav Kristus?”
Kad dzīve šķiet netaisna, kā tas droši vien likās Martai pēc viņas brāļa nāves, — kad mēs piedzīvojam vientulības sirdēstus, neauglību, tuvinieku zaudēšanu, zaudētas laulības un ģimenes iespējas, izjukušas ģimenes, novārdzinošu depresiju, fizisku vai garīgu slimību, paralizējošu stresu, trauksmi, atkarību, finansiālas grūtības vai neskaitāmi daudz citu grūtību, — kaut mēs varētu atcerēties Martu un pasludināt savu līdzīgo, pārliecinošo liecību: „Bet es zinu, … [un] es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls.”
Kaut mēs atcerētos daudzās pārliecinātās sievietes, kuras atteicās pamest mūsu dārgo Glābēju Viņa mokošajā pieredzē pie krusta un pēc vairākām stundām saņēma privilēģiju — būt par Viņa diženās Augšāmcelšanās pārliecinātajām lieciniecēm. Paliksim Viņam tuvu lūgšanā un Svēto Rakstu studēšanā. Tuvosimies Viņam, ik nedēļu sagatavojoties un pieņemot Viņa Izpirkšanas upura svētos simbolus Svētā Vakarēdiena priekšraksta laikā un ievērojot noslēgtās derības, kalpojot citiem viņu vajadzību brīžos. Varbūt tad mēs būsim starp pārliecinātajām sievietēm, Jēzus Kristus māceklēm, kas svinēs Viņa godības pilno atgriešanos, kad Viņš atkal ieradīsies.
Māsas, es liecinu par mīlošiem Debesu Vecākiem; mūsu Glābēju, Jēzu Kristu, un Viņa bezgalīgo Izpirkšanu mūsu labā. Es zinu, ka pravietis Džozefs Smits bija iepriekš ordinēts kā evaņģēlija atjaunošanas pravietis. Es zinu, ka Mormona Grāmata ir patiesa un tika pārtulkota ar Dieva spēku. Mēs esam svētīti ar pravieti mūsdienās, prezidentu Tomasu S. Monsonu. Par šīm patiesībām es esmu pārliecināta! Jēzus Kristus Vārdā, āmen.
Piezīme: 2017. gada 1. aprīlī māsa Bērtone tika atbrīvota no Palīdzības biedrības vispārējās prezidentes aicinājuma.