Rave i tā tātou satauro
Rave i ni’a ia ’outou i tā ’outou satauro ’e pe’e i te Fa’aora, te aura’a ra, e tāmau noa ’outou i te haere ma te fa’aro’o i ni’a i te ’ē’a a te Fatu, ma te fati ’ore i mua i te mau peu o teie nei ao.
E au mau taea’e, e au mau tuahine, e mau ha’api’ira’a fa’ahiahia mau tā tātou i fāri’i mai roto mai i tō tātou feiā fa’atere i nā mahana e piti i ma’iri. Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, ’ia tūtava tātou i te fa’a’ohipa i teie mau ha’api’ira’a fa’auru ’e te tano maita’i, e riro te Fatu, nā roto i tōna aroha, i te tauturu ia tātou tāta’itahi ’ia amo i tā tātou satauro ’e ’ia ha’amāmā i tā tātou hōpoi’a.1
’A ti’a ai ’oia i te tuha’a fenua nō Kaisarea Philipi, ’ua heheu te Fa’aora i tāna mau pipi i te mea tāna e mamae i te rima o te mau peresibutero, te mau tahu’a rarahi ’e te mau pāpa’i parau i Ierusalema. ’Ua parau ta’a ’ē ’oia ia rātou nō ni’a i tōna pohe ’e tōna ti’afa’ahoura’a hanahana.2 I terā taime, ’aita tāna mau pipi i māramarama hope i tāna misiōni hanahana i ni’a i te fenua nei. ’O Petero iho ho’i, i te fa’aro’ora’a ’oia i terā parau a te Fa’a’ora, ’ua paraparau ta’a ’ē ’oia iāna ma te tama’i iāna i te nā-ō-ra’a : « ’Eiaha roa ïa, e te Fatu, ’eiaha roa ’oe ’ia nā-reira-hia mai ».3
Nō te tauturu i tāna mau pipi ’ia māramarama ē e tuha’a nō te pūpūra’a iāna i te ’ohipa a te Fatu te aurarora’a ’e te mamae, ’ua parau hua te Fa’aora :
« ’O te ta’ata i hina’aro i te pe’e mai iā’u, e fa’aru’e ’oia ’iāna iho, e rave i tāna sātauro, ’a pe’e mai ai iā’u.
« ’O tei hina’aro ho’i i te tāpe’a i tōna ora, e ’ere ïa i te ora ; ’e o tei ti’a ’iāna i te tu’u i tōna ora iā’u nei, e roa’a ïa iāna te ora.
« E aha tā te ta’ata faufa’a i noa’a, ’ia noa’a ’iāna te tao’a ato’a o teie nei ao, ’ia ’ere ’oia i tōna ora ? »4
Nā roto i teie parau, tē tūra’i ra te Fa’aora i te parau ē, te ta’ata ato’a tei ineine i te pe’e iāna, tītauhia iāna ’ia fa’aru’e iāna iho ’e ’ia ha’avī i tōna mau hina’aro, tōna mau hia’amu ’e te hotohoto, ma te fa’atusia i te mau mea ato’a, ’e tae noa atu i tōna ora mai te mea e tītauhia, ma te auraro hope i te hina’aro o te Metua—mai tāna ho’i i rave.5 Terā ïa te ho’o e ’aufau nō te fa’aorara’a o te hō’ē vārua. E tumu iho ā tō Iesu fa’a’ohipara’a i te hōho’a nō te satauro nō te tauturu i tāna mau pipi ’ia māramarama maita’i a’e e aha mau te fa’atusiara’a ’e te pūpūra’a iāna i te tumu a te Fatu. E hōho’a mātau maita’i i rotopū i tāna mau pipi ’e i te mau ta’ata nō te hau emepera nō Roma, te hōho’a nō te satauro, inaha e fa’ahepo te hau Roma i te feiā e fa’asataurohia ’ia amo i tā rātou iho satauro ’aore rā rā’au, i mua i te ta’ata ē tae roa atu i te vāhi e fa’asataurohia ai rātou.6
I muri noa i te ti’afa’ahoura’a o te Fa’aora te ferurira’a o te mau pipi i mahora ai nō te māramarama i te ta’ato’ara’a tei pāpa’ihia nō ni’a iāna7 nā reira ato’a te mea e tītauhia ia rātou mai te reira atu taime.8
Nā reira ato’a, tītauhia ia tātou pā’āto’a, te mau taea’e ’e te mau tuahine, ’ia mahora tō tātou ferurira’a ’e tō tātou ’ā’au nō te māramarama hope atu ā i te faufa’a ’ia rave i ni’a ia tātou i tā tātou satauro ’e ’ia pe’e iāna. Tē ha’api’i nei tātou nā roto i te mau pāpa’ira’a mo’a ē, te feiā e hina’aro e rave i tā rātou satauro i ni’a ia rātou, ’ua here ïa rātou ia Iesu Mesia i te fāito e pāto’i rātou i te mau mea paieti ’ore ato’a ’e te mau hina’aro ato’a o te tino ’e e ha’apa’o rātou i tāna mau fa’auera’a.9
Tā tātou fa’aotira’a e fa’aru’e i te mau mea ato’a e huritua i te hina’aro o te Atua ’e e fa’atusia i te mau mea ato’a e anihia mai e hōro’a ’e e tūtava ’ia pe’e i tāna mau ha’api’ira’a, e tauturu ïa te reira ia tātou ’ia tāpe’a noa i ni’a i te ’ē’a nō te ’evanelia a Iesu Mesia—noa atu ā tei mua ia tātou te ’ati rahi, te paruparu o tō tātou vārua ’aore rā te nene’ira’a sōtiare ’e te mana’o hōhonu o teie nei ao e pāto’i ra i tāna mau ha’api’ira’a.
’Ei hi’ora’a, nō rātou tei ’ore ā i ’ite i tō rātou hoa fa’aipoipo mure ’ore ’e tē vai nei paha te mana’o ’ōtahi ’e te tapineva, ’aore rā nō rātou tei ta’a i te hoa fa’aipoipo ’e tē vai nei te mana’o fa’aru’e ’e te mo’e, tē ha’apāpū nei au ia ’outou ē, te aura’a nō te fāri’ira’a i te anira’a a te Fa’aora e rave i ni’a ia ’outou i tā ’outou satauro ’e te pe’era’a iāna, ’oia ho’i, ’o te haere-noa-ra’a ïa ma te fa’aro’o i ni’a i te ’ē’a a te Fatu, ma te hi’ora’a tura noa ’e ma te fati ’ore i mua i te mau peu o teie nei ao ’o tē rave ’ē, i te hope’a, i tō tātou tīa’ira’a i te here ’e te aroha o te Atua.
Hō’ē ā mau parau tumu nō ’outou e fa’ahina’aro ra i te ta’ata nō tōna iho ’āpeni ’e tē vai nei te mana’o paruparu ’e te rāve’a ’ore. ’E penei a’e ’o te tumu te reira ’outou e mana’o nei ē, e ’ere fa’ahou nō ’outou te ’evanelia a Iesu Mesia. ’O te reira ānei, tē hina’aro nei ïa vau e ha’apāpū ia ’outou ē, e vai noa te tīa’ira’a i roto i te Atua te Metua ’e i roto i tāna fa’anahora’a nō te ’oa’oa, i roto ia Iesu Mesia ’e tāna tusia tāra’ehara, ’e i roto i te orara’a i tā rāua mau fa’auera’a here. I roto i tōna pa’ari maita’i roa ’e te mana ’e te parau ti’a ’e te aroha, e ti’a i te Fatu ’ia tā’ati ia tātou ’e āna ’ia ti’a ia tātou ’ia ’āfa’ihia i mua i tōna aro ’e ’ia noa’a te fa’aorara’a mure ’ore, mai te mea e vai ’āueue ’ore tātou ’e te pāpū i te ha’apa’ora’a i te mau fa’auera’a10 ma te ’ī i te mau ’ohipa maitata’i.11
Nō te feiā i rave i te hara teimaha, te fāri’ira’a i teie anira’a, te aura’a ra ’o teie ri’i ïa, e fa’aha’eha’a ia ’outou i mua i te Atua, e paraparau i te feiā fa’atere ti’a o te ’Ēkālesia ’e e tātarahapa ’e e fa’aru’e i tā ’outou mau hara. E ha’amaita’i ato’a teie ’ohipa tau maoro i te mau ta’ata ato’a e ’aro i te mau fa’atītīra’a ha’amae (débilitant), mai te ’āna’ira’a opiacé, te mau rā’au ta’ero, te ’ava ’e te hōho’a faufau. E ha’afātata te haerera’a i teie mau ta’ahira’a ia ’outou i te Fa’aora, ’o tē nehenehe, i te hope’a, e fa’ati’amā ia ’outou i te mana’o hapa, te ’oto ’e te tītī pae vārua ’e pae tino. Hau atu, e hina’aro ato’a paha ’outou e tītau i te tauturu a tō ’outou ’utuāfare, a te mau hoa ’e a te feiā tōro’a i te pae nō te ea ’e nō te fa’aa’o.
’Eiaha na e fa’aru’e noa atu ā te mau taime manuia ’ore i muri mai, ’e ’eiaha e hi’o ia ’outou ’ei ta’ata e’ita e nehenehe e fa’aru’e i te hara ’e e upo’oti’a i ni’a i te ha’atītīra’a. E’ita e nehenehe tā ’outou e fa’aea i te tāmata ’ei reira e vai tāmau atu ai i roto i te paruparu ’e te hara ! E tūtava noa i te fa’aitoito roa, ma te fa’a’ite nā roto i tā ’outou mau ’ohipa i tō ’outou hina’aro e tāmā i te roto ’āu’a, mai tei ha’api’ihia e te Fa’aora.12 I te tahi mau taime, e tae mai te mau rāve’a i te mau fifi i muri mai e rave rahi ’āva’e tauto’ora’a tāmau. E tano i terā vaira’a te parau fafau i roto i te Buka a Moromona ē « nō roto i te aroha e ora ai tātou, hope noa atu tō tātou itoito ato’a »13. E ha’amana’o na ē, « ’Aita [te hōro’a nō te aroha] i tā’ōti’ahia a’e i te ‘hope noa atu’ tō tāotu itoito ato’a. E nehenehe tātou e fāri’i i tōna aroha nā mua a’e, i te roara’a ’e i muri mai i terā taime tātou e rave ai i tā tātou mau tauto’ora’a ».14
Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, ’ia tūtava tāmau tātou i te upo’oti’a i ni’a i tō tātou mau fifi, e ha’amaita’i te Atua ia tātou i te mau hōro’a nō te fa’aro’o ’ia fa’aorahia tō tātou ma’i ’e ’ia tupu te mau semeio.15 E rave ’oia nō tātou i te mea e’ita tā tātou e nehenehe e rave nō tātou iho.
Hau atu, nō te feiā e mana’o maramara, e mana’o riri, e mana’o ’ino’ino ’aore rā tei tāfifi ia rātou i te ’oto nō te hō’ē mea e ’ere nō ’outou, te ravera’a i tāna satauro ’e te pe’era’a i te Fa’aora, ’o te tūtavara’a ïa ’ia tu’u i te hiti i teie mau mana’o ’e ’ia fāriu i ni’a i te Fatu ’ia ti’a iāna ’ia fa’aora ia tātou i terā huru mana’o ’e ’ia tauturu ’ia ’ite i te hau. Te vāhi ’ino, ’ia tāpe’a noa tātou i te reira mau mana’o au ’ore ’e terā moana fa’a’oa’oa, e ’ite mai paha tātou ē, ’aita e fa’aurura’a a te Vārua a te Fatu i roto i tō tātou orara’a. E’ita tā tātou e nehenehe e tātarahapa nō te tahi atu ta’ata, e nehenehe rā tā tātou e fa’a’ore i tā rātou hapa—i te pāto’ira’a ’ia riro ’ei tītī nō te feiā i ha’amāuiui ia tātou.16
Tē ha’api’i nei te mau pāpa’ira’a mo’a ē, e rāve’a nō te ora mai i terā huru vaira’a—nā roto i te anira’a i tō tātou Fa’aora ’ia tauturu mai ’ia taui i tō tātou ’ā’au ’ōfa’i ’ei ’ā’au ’āpī.17 Nō te fa’atupu i te reira, tītauhia ’ia haere mai tātou i mua i te Fatu ma tō tātou mau paruparu,18 ’e ma te tāparu i tāna tauturu ’e tāna fa’a’orera’a hara,19 i terā taime ta’a ’ē iho ā rā e rave tātou i te ’ōro’a i te sābati tāta’itahi. ’Ia mā’iti na tātou ’ia ’imi i tāna tauturu ’e e rave i terā ta’ahira’a faufa’a rahi ’e te pa’ari nō te fa’a’ore i te feiā i ha’amāuiui ia tātou, ’ia ha’amata tō tātou mau pēpē ’ia ora. Tē parau fafau nei au ē, ’ia nā reira ’outou, i te mau pō ato’a e māmā roa tō ’outou ferurira’a nō te mana’o hau ’e te Fatu ra.
’A mau ai ’oia i te fare tāpe’ara’a nō Liberty i te matahiti 1839, ’ua pāpa’i te peropheta Iosepha Semita i te hō’ē ’episetole i te mau melo o te ’Ēkālesia tei roto te mau parau tohu e tano roa nō teie mau huru orara’a ’e mau vaira’a. ’Ua pāpa’i ’oia : « E heheuhia mai te mau terono ’e te mau hau, te mau bāsileia ’e te mau mana, ’e e tu’uhia atu ho’i i ni’a iho ia rātou atoa’ ’o tē fa’a’oroma’i itoito nō te ’evanelia a Iesu Mesia ».20 Nō reira, e au mau taea’e, e au mau tuahine, ’o rātou tei rave i ni’a ia rātou i te i’oa o te Fa’aora, ma te ti’aturi i tāna i parau ’e ma te tāpe’a ē tae roa te hope’a, e fa’aorahia ïa rātou21 ’e e nehenehe rātou e pārahi ’e te Atua i roto i te ʼoaʼoa hope ʼore ra.22
E fa’aruru tātou pā’āto’a i te ’ohipa fifi i roto i te orara’a e fa’atupu i te mana’o ’oto ’e te rāve’a ’ore ’e te tapineva ’e te paruparu i te tahi taime. Tē vai nei te hō’ē pae o teie mau mana’o e fa’atae mai i tā tātou uira’a i te Fatu ē : « Nō te aha terā ’ohipa i ni’a iā’u ? » ’aore rā « Nō te aha ’aita i noa’a tā’u i tīa’i noa na ? ’Ua rave pauroa ho’i au tei nehenehe iā’u nō te amo i tā’u satauro ’e nō te pe’e i te Fa’aora ! »
E au mau hoa, e mea tītauhia ia tātou ’ia ha’amana’o ē, te ravera’a i tā tātou satauro i ni’a ia tātou, ’o te fa’aha’eha’a ato’a ïa ’e te ti’aturira’a i te Atua ’e i tōna pa’ari fāito ’ore. E mea tītauhia ia tātou ’ia fā’i ē, ’ua ’ite ’oia ia tātou tāta’itahi, nā reira ato’a tō tātou mau hina’aro. E mea tītau-ato’a-hia ia tātou ’ia fāri’i i te mea ē, e mea ta’a ’ē te taime a te Fatu i tā tātou. I te tahi taime, e tītau tātou i te hō’ē ha’amaita’ira’a ma te fa’ata’a i te hō’ē taime nō te Fatu nō te fa’atupu i te reira. E’ita e nehenehe tā tātou e fa’ahepo iāna i te hō’ē taime nō te pāhono i tō tātou mau hina’aro, nō tō tātou noa ha’apa’o-maita’i-ra’a i tāna parau. ’Ia rave tātou i te reira, mai te huru ïa tātou i te mau ’āti Nephi fēa’a i te tau tahito ra, tei fa’ao’ō’o i tō rātou mau taea’e ’e mau tuahine i te nā-’ō-ra’a ē, ’ua ma’iri a’ena te tau nō te tupura’a te mau parau a Samuela te ’āti Lamana, ’ua ta’a ’ore a’era te feiā fa’aro’o.23 Tītauhia ’ia nava’i tō tātou ti’aturi i te Fatu nō te fa’aea noa ’e ’ia ’ite ē ’o ’oia te Atua, ’e ’ua ’ite i te mau mea ato’a ’e ’ua ’ite ia tātou tāta’itahi.24
’Ua fāna’o a’enei au i te rāve’a e tāvini i te hō’ē tuahine ’ivi, tōna i’oa ’o Franca Calamassi, e ma’i ha’amae tōna. ’O te tuahine Calamassi te melo mātāmua o tōna ’utuāfare tei tomo i roto i te ’Ēkālesia Iesu Mesia tei fa’aho’ihia mai. Noa atu ā ’aita roa tāna tāne i bāpetizohia, ’ua fāri’i ’oia ’ia fārerei i te mau misiōnare ’e ’ia haere pinepine i te mau rurura’a a te ’Ēkālesia. Noa atu ā te reira, ’ua vai ha’apa’o maita’i noa te tuahine Calamassi ma te ’atu’atu i tāna tamari’i e maha i roto i te ’evanelia a Iesu Mesia. Te matahiti i muri iho i te pohe o tāna tāne fa’aipoipo, ’ua ’āfa’i te tuahine Calamassi i tāna mau tamari’i i te hiero, ’e ’ua rave rātou i te mau ’ōro’a mo’a ’e ’ua tā’ati ia rātou ’ei ’utuāfare. E tīa’ira’a rahi ’e te ’oa’oa ’e te pōpou tei noa’a mai i te mau parau fafau tei tū’ati i teie mau ’ōro’a, ’o tei tauturu iāna ’ia fa’aitoito noa i roto i te orara’a.
I te ha’amatara’a te mau fa’a’itera’a mātāmua nō taua ma’i ra, ’ua hōro’a tōna ’episekōpo iāna i te hō’ē ha’amaita’ira’a. I terā taime ’ua nā ’ō atu ’oia i tōna ’episekōpo ē, ’ua ineine ’oia nō te fāri’i i te hina’aro o te Fatu, ’e ’ua fa’a’ite mai ’oia i tōna fa’aro’o nō te ora mai i teie ma’i, nā reira ato’a, te fa’aro’o nō te fa’a’oroma’i i tōna ma’i ē tae noa atu i te hope’a.
I roto i tā māua paraparaura’a, ’a tāpe’a ai au i te rima o te tuahine Calamassi ’e ’a hi’o ai au i roto i tōna mata, ’ua ’ite au i te māramarama melahi e fa’a’ana’ana ra i tōna mata—e fa’a’itera’a nō tōna ti’aturi i te fa’anahora’a a te Atua ’e tōna tīa’ira’a teatea roa i te here o te Metua ’e tāna fa’anahora’a nōna.25 ’Ua putapū vau i tāna fa’aotira’a pāpū e fa’a’oroma’i i roto i tōna fa’aro’o ē hope noa atu, nā roto i te ravera’a i tāna satauro, noa atu ā te mau tāfifira’a tāna e fa’aruru ra. E fa’a’itera’a pāpū te orara’a o teie tuahine nō te Mesia, e fa’a’itera’a parau nō tōna fa’aro’o ’e tōna pūpūra’a iāna i te Mesia.
Te mau taea’e ’e te mau tuahine, tē hina’aro nei au e fa’a’ite pāpū ia ’outou ē, e tītau te ravera’a i ni’a ia tātou i tā tātou satauro nā reira ato’a te pe’era’a i te Fa’aora, ’ia pe’e tātou i tōna hi’ora’a ’e ’ia tūtava tātou i te riro mai iāna te huru,26 ma te fa’aruru ’e ma te fa’a’oroma’i i te huru o te orara’a, ma te pāto’i ’e ma te hi’o ’ē i te mau hia’amu o te ta’ata tino nei, ’e ma te tīa’i i te Fatu. ’Ua pāpa’i te Salamo :
« Tīa’i ia Iehova ; ’e fa’aitoito, ’e nāna e fa’aitoito mai i tō ’ā’au ra : ’e tenāna, e tīa’i ā ’oe ia Iehova ».27
« ’O tō mātou ïa tauturu, ’e tō mātou ïa pāruru ».28
Tē fa’a’ite pāpū nei au ia ’outou ē, i te pe’era’a tātou i te mau tu’ura’a ’āvae a te ’Orometua ’e te tīa’ira’a iāna ’o te fa’aora hope o tō tātou orara’a, e fāna’o ai tātou i te fa’aeaeara’a nō tō tātou vārua ’e e māmā ’e e ’ōhie ho’i tā tātou mau hōpoi’a.29 Tē fa’a’ite pāpū nei au nō teie mau mea i te i’oa mo’a o Iesu Mesia ra, ’āmene.