Galvas rota pelnu vietā jeb dziedinošais ceļš uz piedošanu
Dzīvot tā, lai dotu galvas rotu pelnu vietā, nozīmē rīkoties ticībā un sekot Glābējam.
Pirmā Samuēla grāmatā ir ietverts kāds ne tik dzirdēts stāsts par Dāvidu, topošo Israēla ķēniņu, un sievieti, vārdā Abigaila.
Pēc Samuēla nāves Dāvids un viņa vīri aizgāja no ķēniņa Saula, kurš tīkoja atņemt Dāvidam dzīvību. Viņi uzraudzīja kāda turīga, taču zemiska vīra, vārdā Nābals, ganāmpulkus un viņa kalpus. Dāvids aizsūtīja desmit no saviem vīriem pasveicināt Nābalu un palūgt tik ļoti nepieciešamo pārtiku un izejvielas.
Uz Dāvida lūgumu Nābals atbildēja, viņus apvainojot, un sūtīja viņa vīrus atpakaļ tukšām rokām.
Būdams aizvainots, Dāvids sagatavoja savus vīrus cīņai ar Nābalu un viņa saimi, sakot: „Viņš man atmaksā tagad labu ar ļaunu.”1 Kāds kalps pastāstīja Abigailai, Nābala sievai, par viņas vīra netaisnīgo izturēšanos pret Dāvida vīriem. Abigaila nekavējoties savāca nepieciešamo pārtiku un izejvielas un devās aizbilst par vīru labu vārdu.
Kad Abigaila satika Dāvidu, viņa „krita [viņa] priekšā uz sava vaiga un noliecās līdz zemei.
Un tā nokrita pie viņa kājām un sacīja: „Lai uz mani, mans kungs, krīt šī vaina! …
Un tagad … Tas Kungs tevi ir atturējis no nodoma izpildīšanas, ka tu neesi kritis asinsgrēkā un neesi atriebies ar savu roku. …
… Šī ir tā dāvana, ko tava kalpone ir atnesusi savam kungam; lai to dod tiem puišiem. …
Piedod, lūdzams, savai kalponei šo pārkāpumu.” …
Tad Dāvids sacīja Abigailai: „Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi šodien ir sūtījis man pretī!
Un slavēta lai ir tava gudrība, un slavēta lai esi tu pati: tu esi mani šodien atturējusi, ka es neesmu kritis asinsgrēkā un ka es pats ar savu roku neesmu meklējis gandarījumu!” …
Tad Dāvids ņēma no viņas rokas, ko viņa tam bija atvedusi, un viņš tai sacīja: „Ej ar mieru atkal savās mājās! … Es esmu paklausījis tavai balsij un ievērojis tavu lūgumu.””2
Viņi abi šķīrās mierā.
Šajā stāstā mēs Abigailu varam uzlūkot kā spēcīgu Jēzus Kristus atveidu jeb simbolu.3 Pateicoties Tā Kunga Izpirkšanas upurim, Viņš var mūs atbrīvot no grēka un dusmu pilnas sirds un sniegt mums visu nepieciešamo iztikai.4
Abigaila vēlējās uzņemties uz sevis Nābala grēku, tāpat kā to darīja Glābējs — neaptveramā veidā uzņemoties uz Sevis mūsu grēkus un to cilvēku grēkus, kuri mūs ir sāpinājuši vai aizvainojuši.5 Viņš izcieta šos grēkus Ģetzemanē un pie krusta. Viņš rādīja mums ceļu, kā atbrīvoties no vēlmes atriebties. Šis „ceļš” ir piedošana, kas ir viena no grūtākajām rīcībām, ko mēs jebkad īstenosim, un viena no dievišķīgākajām pieredzēm, ko mēs jebkad piedzīvosim. Uz šī piedošanas ceļa Jēzus Kristus Izpirkšanas spēks var ieplūst mūsu dzīvē un sākt dziedināt mūsu sirds un dvēseles dziļās rētas.
Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis, ka Glābējs mums sniedz spēju piedot:
„Pateicoties Viņa īstenotajai mūžīgajai Izpirkšanai, jūs varat piedot tiem, kuri jūs ir sāpinājuši un kuri, iespējams, nekad neuzņemsies atbildību par savu cietsirdību pret jums.
Parasti ir viegli piedot kādam, kurš sirsnīgi un pazemīgi jums lūdz piedošanu. Taču Glābējs jums dāvās spēju piedot ikvienam, kurš jums ir kaitējis jebkādā veidā. Tad viņu aizvainojošā rīcība vairs nespēs sāpināt jūsu dvēseli.”6
Tas, ka Abigaila piegādāja daudz pārtikas un izejvielu, var mums mācīt, ka tiem, kuri ir sāpināti vai ievainoti, Glābējs dāvā visu nepieciešamo palīdzību, lai mūs dziedinātu un atkal padarītu veselus.7 Mēs neesam atstāti novārtā, lai pašu spēkiem tiktu galā ar citu cilvēku rīcības sekām; arī mēs varam atkal kļūt veseli un saņemt iespēju paglābties no dusmu pilnas sirds un jebkādas rīcības, ko tā var izraisīt.
Tas Kungs ir teicis: „Es, Tas Kungs, piedošu tam, kuram Es piedošu, bet no jums tiek prasīts piedot visiem cilvēkiem.”8 Tas Kungs mums prasa piedot mūsu pašu labumam.9 Taču Viņš neprasa, lai mēs to paveiktu bez Viņa palīdzības, mīlestības un sapratnes. Pateicoties derībām, ko esam noslēguši ar To Kungu, mēs visi varam saņemt stiprinošo spēku, vadību un palīdzību, kas mums ir nepieciešama, lai piedotu un saņemtu piedošanu.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka kādam piedot nenozīmē sevi nostādīt tādā situācijā, kurā mums turpina darīt pāri. „Mēs varam censties kādam piedot un joprojām saņemt pamudinājumu no Gara turēties no šī cilvēka pa gabalu.”10
Gluži kā Abigaila palīdzēja Dāvidam aiztaupīt „sirdsapziņas pārmetumus”11 un saņemt viņam nepieciešamo palīdzību, tāpat arī Glābējs palīdzēs jums. Viņš jūs mīl, un Viņš panāks jums pretī uz jūsu ceļa, sniedzot dziedināšanu ar Savu „spārnu [gaismu]”.12 Viņš vēlas, lai jums būtu miers.
Es personīgi esmu pieredzējusi šo brīnumu — to, kā Kristus dziedināja manu dusmu pilno sirdi. Ar sava tēva atļauju es padalīšos savā pieredzē, proti, es uzaugu mājās, kur emocionāla un verbāla rakstura pāridarījumu dēļ es ne vienmēr jutos drošībā. Agrā jaunībā un nedaudz vēlāk es savā sirdī izjutu aizvainojumu un dusmas pret savu tēvu šo radīto sāpju dēļ.
Gadu gaitā, cenšoties rast mieru un dziedinājumu uz piedošanas ceļa, es skaidri aptvēru, ka Dieva Dēls, kurš izpirka manus grēkus, ir tas pats Pestītājs, kurš izglābs arī tos, kuri mani ir dziļi sāpinājuši. Es nespētu patiesi noticēt pirmajai manis minētajai patiesībai, ja vien nenoticētu otrajai.
Pieaugot manai mīlestībai pret Glābēju, ir augusi arī mana vēlme aizstāt sāpes un dusmas ar Viņa dziedinošo balzāmu. Šis process ilgst jau daudzus gadus un ir prasījis izrādīt drosmi, ievainojamību, neatlaidību un māku paļauties uz Glābēja dievišķo spēku glābt un dziedināt. Man joprojām ir daudz pie kā jāpiestrādā, taču mana sirds vairs nav dusmu pilna. Man ir dota jauna sirds13 — tāda, kas ir sajutusi personīgā Glābēja dziļo un nezūdošo mīlestību; Viņš ir bijis man līdzās, maigi un pacietīgi aizvedis uz labāku vietu, raudājis ar mani un pazinis manas bēdas.
Tas Kungs man ir dāvājis svētības, kas ir atlīdzinājušas manu nepatīkamo pieredžu sekas, gluži kā Abigaila atnesa Dāvidam to, kas viņam bija nepieciešams. Viņš manā dzīvē ir sūtījis padomdevējus. Un pašas vērtīgākās un lielākās pārmaiņas ir notikušas manās attiecībās ar Debesu Tēvu. Esmu pateicīga, ka pateicoties Viņam es esmu iepazinusi nevainojamā Tēva maigo, aizsargājošo un vadību sniedzošo mīlestību.
Elders Ričards G. Skots teica: „Jūs nevarat izdzēst to, kas tika izdarīts, taču jūs varat piedot.14 Piedošana dziedina briesmīgas, traģiskas rētas, jo tā ļauj Dieva mīlestībai attīrīt jūsu sirdi un prātu no naida indes. Tā attīra jūsu sirdsapziņu no vēlmes atriebties. Tā atbrīvo vietu attīrošai, dziedinošai, atjaunojošajai Tā Kunga mīlestībai.”15
Arī mans zemes tēvs pēdējos gados ir piedzīvojis brīnumainas sirds pārmaiņas un vērsies pie Tā Kunga, kas ir kas tāds, uz ko es šajā dzīvē nebiju cerējusi. Tā man ir vēl viena liecība par to, cik pilnīgs un pārveidojošs ir Jēzus Kristus spēks.
Es zinu, ka Viņš var dziedināt gan grēcinieku, gan arī tos, kuri ir piedzīvojuši grēka radītās pārestības. Viņš ir pasaules Glābējs un Pestītājs, kurš atdeva Savu dzīvību, lai mēs varētu atkal dzīvot. Viņš sacīja: „Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, [dziedināt salauztas sirdis], pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā.”16
Visiem tiem, kuriem sāpes vai grēks ir salauzis sirdi, saņēmis viņus gūstā, satriecis un, iespējams, padarījis aklus, Viņš dāvā dziedināšanu, atlabšanu un izglābšanu. Es liecinu, ka Viņa dāvātā dziedināšana un atlabšana ir īsta. Šīs dziedināšanas saņemšanas laiks katram ir individuāls, un mēs nevaram par to spriest, to salīdzinot ar citiem. Ir svarīgi sev atvēlēt nepieciešamo laiku, lai izdziedinātos, un šajā procesā būt pret sevi laipnam. Glābējs ir vienmēr žēlīgs un gādīgs, vienmēr gatavs sniegt mums nepieciešamo palīdzību.17
Kad mēs atrodamies uz šī piedošanas un dziedināšanas ceļa, mums ir izvēle neturpināt neveselīgus paradumus vai attiecības savās ģimenēs un ārpus tām. Visiem cilvēkiem, kurus mēs jebkādi varam ietekmēt, mēs varam sniegt laipnību viņu piedzīvotās cietsirdības vietā, mīlestību — naida vietā, maigumu — rupjības vietā, drošību — ciešanu vietā un mieru — strīdu vietā.
Sniegt to, kas pašiem ir bijis liegts, ir daļa no iedarbīgas, dievišķas dziedināšanas, kas ir iespējama caur ticību Jēzum Kristum. Ja mēs dzīvojam, lai, kā teica Jesaja, — „dāvāt[u] galvas rotu pelnu vietā”3, — tad mēs rīkojamies ticībā, sekojot augstākajam piemēram, ko parādīja Glābējs, kurš cieta par visiem, lai visiem palīdzētu.
Jāzepa no Ēģiptes dzīve bija „pelnu” pilna. Brāļi viņu ienīda, nodeva, pārdeva verdzībā, viņš tika nepatiesi ieslodzīts; kāds cilvēks, kurš bija apsolījis palīdzēt, par viņu aizmirsa. Tomēr viņš paļāvās uz To Kungu. „Tas Kungs bija ar Jāzepu”19 un iesvētīja viņa pārbaudījumus viņam par svētību un izaugsmi, un arī lai viņš izglābtu savu ģimeni un visu Ēģipti.
Kad Jāzeps, būdams dižens Ēģiptes vadonis, satika savus brāļus, viņa piedošana un izjustais redzējums atklājās šajos žēlsirdīgajos vārdos:
„Bet tagad neesiet apbēdināti un nebīstieties, ka jūs mani esat šurp pārdevuši, jo Dievs mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību. …
Tā ne jūs mani šurp esat sūtījuši, bet Dievs.”20
Caur Glābēju Jāzeps savā dzīvē saņēma „galvas rotu pelnu vietā”21.
Kevins Dž. Vortens, BJU prezidents, ir teicis, ka Dievs „var ienest mūsu dzīvē ko labu … ne tikai pateicoties mūsu panākumiem, bet arī pateicoties mūsu un citu cilvēku neveiksmēm, kas mums rada sāpes. Dievs ir tieši tik labs un spēcīgs.”22
Es liecinu, ka diženākais mīlestības un piedošanas paraugs ir mūsu Glābējs Jēzus Kristus, kurš rūgtās ciešanās sacīja: „Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.”23
Es zinu, ka mūsu Tēvs Debesīs vēlas, lai katrs no Viņa bērniem piedzīvotu labestību un cerību. Jeremijas grāmatā mēs lasām: „Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera … domas.”24
Jēzus Kristus ir jūsu personīgais Mesija, jūsu mīļotais Pestītājs un Glābējs, kurš zina jūsu sirsnīgās lūgšanas. Viņš vēlas, lai jūs iegūtu dziedināšanu un laimi. Viņš jūs mīl. Viņš raud ar jums, kad ciešat, un priecājas, kad dara jūs veselus. Gūsim mierinājumu un cerību un pieķersimies Viņa mīlošajai rokai, ko Viņš vienmēr ir pastiepis pretī25, ejot pa šo dziedinošo ceļu uz piedošanu, — par to es lūdzu, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.