Gaidīšana Ziemas mītnē

Dženifera Medija

Jauna pilsēta

Pēc tam, kad pravietis Džozefs Smits tika nogalināts, Navū, Ilinoisā, kļuva par bīstamu vietu. Svētie atstāja savas mājas, lai atrastu drošāku vietu dzīvošanai. 1846. gada februārī pirmā svēto grupa sāka ceļu uz rietumiem, taču sliktais laiks un slimības palēnināja viņu gaitu. Līdz brīdim, kad viņi bija šķērsojuši Aiovu, bija jau pārāk vēls, lai pirms ziemas pārvarētu Klinšu kalnus. Tāpēc baznīcas vadītāji izvēlējās vietu, kur svētie varētu pavadīt ziemu. Viņi to nosauca par Ziemas mītni.

Kopīga strādāšana

Daži cilvēki cēla mājas no baļķiem vai velēnām. Citi dzīvoja teltīs un alās. Svētie centās būt laimīgi garās, aukstās ziemas laikā. Viņi palīdzēja cits citam. Viņi devās uz koncertiem un dziedāja, un dejoja. Viņi uzcēla miltu dzirnavas, pilsētas domi un grozu izgatavošanas fabriku.

Virzīšanās uz priekšu

Laiks, kuru svētie pavadīja Ziemas mītnē, bija grūts. Daudz cilvēku nomira. Taču pionieriem bija ticība, ka Tas Kungs viņus svētīs un palīdzēs viņiem nokļūt līdz Ciānai. Kad beidzot pienāca pavasaris, pirmā pionieru grupa atstāja Ziemas mītni, lai ceļotu uz Sālsezera ieleju.

Šodien jūs varat redzēt skaisto Ziemas mītnes Nebraskas templi un apmeklēt Mormoņu ceļa centru Ziemas mītnē, lai mācītos vairāk par pionieriem.

Šī izstāde Mormoņu ceļa centrā Ziemas mītnē ataino apmetni Aiovas ceļā, kur Viljams Kleitons sarakstīja garīgo dziesmu „Uz priekšu, svētie”. (Baznīcas dziesmas pieaugušajiem un bērniem, 2. lpp.).

Mormoņu ceļa centrā jūs varat redzēt, ko svētie ņēma līdzi savā ceļā uz rietumiem. Baznīcas vadītāji viņiem teica, ka līdzi jāņem milti, garšvielas, rīsi, pupiņas un slaucamās govis.

Daži no svētajiem cēla baļķu būdas, kur dzīvot, kamēr viņi bija Ziemas mītnē.

Aiovas ceļš

Aiova

Navū

Ziemas mītne