Jaunatne un tempļa derības
Tā kā vecuma ierobežojums pilnlaika misionāriem tika pazemināts, desmitiem tūkstošu jauniešu tagad noslēdz svētās tempļa derības.
Mums, tempļa darbiniekiem, ir bijusi iespēja satikt jaunos neprecētos, kas ieradās templī saņemt savu dāvinājumu. Mēs atklājām, ka tempļa sagatavošanas seminārs viņiem bija noderīgs, taču taisnīgu vecāku un vadītāju ietekmei bija daudz svarīgāka loma, palīdzot viņiem sagatavoties noslēgt tempļa derības. Mums, vecākiem un vadītājiem, ir ne tikai jāpalīdz jaunatnei sagatavoties pilnlaika misijas kalpošanai, kuras ilgums ir tikai skaitāmi mēneši, bet arī noslēgt un turēt tempļa derības, kas ilgst mūžību. Pirmie soļi tam sākas jau bērnībā.
Bērnu gatavošana
Vecāki saviem bērniem var parādīt tempļa nozīmīgumu, pielūdzot tajā un daloties savā liecībā par tempļa darbu. Pat apgabalos, kur bieži apmeklēt templi nav iespējams, vecāki var iedvest saviem bērniem vēlmi to apmeklēt.
Prezidents Hovards V. Hanters (1907–1995) vecākiem mācīja: „Dalīsimies ar saviem bērniem garīgajās sajūtās, ko mēs gūstam templī. Un mācīsim viņiem nopietnāk un nepiespiestāk to, ko mēs varam pienācīgi pastāstīt par Tā Kunga nama nolūku.”1 Mūsu bērniem ir jāzina, ka templis ir vieta, kur mēs esam saņēmuši atbildes uz lūgšanām un kur mēs jūtam Dieva mīlestību.
Vecāki saviem bērniem var arī mācīt gaidīt un būt cienīgiem pašu tempļa rekomendācijai ar ierobežotām tiesībām, kuru viņi var saņemt 12 gadu vecumā, ja vien ir tās cienīgi. Kad šiem jauniešiem pienāk laiks apmeklēt templi, mēs ieraugām prieku un lepnumu, ar kādu viņi tur pasniedz šīs rekomendācijas.
Jaunatnes gatavošana
Vecāki var palīdzēt saviem bērniem iesaistīties ģimenes vēstures pētniecībā, lai tad, kad viņiem paliek 12 gadu, viņi var aiznest ģimenes vārdus uz templi. Jauniešiem, kas tā dara, elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, ir apsolījis: „Pieaugs jūsu mīlestība un pateicība saviem priekštečiem. Jūsu liecība un pievēršanās Glābējam kļūs dziļa un paliekoša. Un es jums apsolu, ka jūs būsit pasargāti no pretinieka pieaugošās ietekmes.”2
Mēs esam redzējuši daudzus piemērus tam, kā šis solījums piepildās. Kāda jaunā sieviete mums nesen pastāstīja to, ka pēc tam, kad bija atklājusi savas vecāsmātes vārdu, viņa ieradās templī, lai par viņu veiktu tempļa darbu. Viņa teica, kad tika kristīta viņas vietā, viņai radās skaidra sajūta, ka vecāmāte viņu sagaidīs nākamajā dzīvē. Šādas pieredzes stiprina liecības un iedveš vēlmi piedalīties turpmākajos tempļa priekšrakstos.
Daudzi jaunieši saskaras ar kārdinājumu — ģērbties nepiedienīgi. Kad vecāki un vadītāji valkā pievilcīgu, atturīgu apģērbu, jaunatne saprot, ka viņi var darīt tāpat. Jaunatnei ir jāsaprot, ka viņu ģērbšanās un izturēšanās veids pret savu ķermeni var demonstrēt viņu kā mācekļu dabu.
Vecāki var palīdzēt jaunatnei sagatavoties ienākt templī, palīdzot viņiem saprast derības, kuras tur noslēgs. Tempļa derības ietver solījumus: „stingri ievērot tikumības un šķīstības likumus, būt žēlsirdīgam, labsirdīgam, iecietīgam un nesamaitātam; veltīt talantus un naudas līdzekļus patiesības izplatīšanai un cilvēces augšupejai; saglabāt nodošanos patiesības labā; un censties visādā ziņā sekmēt svarīgos priekšdarbus, lai Zeme būtu gatava saņemt savu Ķēniņu — Kungu Jēzu Kristu”.3 Vecāki var liecināt par to, ka jaunatne saņems spēcīgas personīgās svētības visas dzīves garumā, ja vien viņi turēs šīs derības, un šīs derības jaunatnei kļūs daudz nozīmīgākas, ja viņu vecāki palīdzēs izprast to, ka gan svētības, gan derības ir sniegtas caur Jēzus Kristus Izpirkšanu.
Pastāv daudz iespēju, kā mēs varam palīdzēt mūsu bērniem un jaunatnei sagatavoties saņemt tempļa svētības. Jo labāk viņi ir sagatavoti, jo ir lielāka iespēja, ka viņi jutīs mieru un Svēto Garu, saņemot savu dāvinājumu, un tādējādi spēs gūt lieliskas garīgas pieredzes. Pacilājošas tempļa pieredzes viņus padarīs par uzticīgākiem Kristus mācekļiem un labākiem misionāriem, kas ir motivēti palīdzēt sagatavoties saņemt svētos tempļa priekšrakstus tiem cilvēkiem, kurus viņi mācīs.
Stīva Kropa ilustrācija