Mūsu diženais misionāru mantojums
Visi misionāri, kādreizējie vai šodienas, kalpo ar cerību — padarīt citu cilvēku dzīvi labāku.
Mūsdienu misionāri turpina diženo mantojumu — piepildīt Zemi ar zināšanām par To Kungu. (Skat. Jesajas 11:9.) Misionāri no Svētajiem Rakstiem un baznīcas vēstures, sākot ar Ābrahāmu un beidzot ar Pāvilu, Amonu un Vilfordu Vudrofu, ir snieguši spēcīgu paraugu mūsdienu misionāriem.
Mēs visi kā baznīcas locekļi-misionāri vai tie, kas gatavojas kalpot pilnlaika misijā vai kalpo misijā, vai atgriežas no misijas, varam smelties drosmi un iedvesmu no šiem piemēriem.
Mūsu misionāru mantojums no Bībeles un Dārgās Pērles
Vecās Derības misionāri, piemēram, Jona, tika aicināti nogādāt cilvēkiem brīdinājuma balsi. (Skat. Ecēhiēla 3:17–19.) Jonas piemērs mums parāda grēku nožēlošanas un paklausības nozīmīgumu. Stāsts par Ābrahāmu mums māca par Melhisedeka dzimtu un priesterības spēku.
Jaunās Derības misionāri, piemēram, Pēteris un Pāvils, strādāja, lai saglabātu Jēzus Kristus mācības. Taču, laikam ritot, pasaulē iestājās atkrišana. Dievs atjaunoja evaņģēliju caur pravieti Džozefu Smitu. Tagad mēs strādājam tāpat kā tā laika misionāri, lai saglabātu un dalītos Jēzus Kristus mācībās.
Jona Ninives krastā, Daniels A. Levis. Jona nožēloja grēkus un devās sludināt un apliecināt to, ka Jehova valda it visur un ikvienai tautai sniedz Savu mīlestību. (Skat. Jonas 1–4.)
© 2002 Daniels A. Luiss
Pēteris un Jānis valdnieku priekšā Jeruzālemē, Saimons Veders. Pēteris un Jānis tika atvesti sinedrija priekšā, un augstais priesteris viņiem vaicāja: „Mēs esam jums stingri pavēlējuši nemācīt šinī Vārdā, un jūs ar savu mācību esat piepildījuši Jeruzālemi. … Bet Pēteris … atbildēja: „Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.”” (Apustuļu darbi 5:28–29.)
Publicēts ar laipnu atļauju no Baznīcas vēstures muzeja
Apustulis Pāvils, Karela Skreta. Savos ceļojumos pa Mazāziju un tajā laikā zināmo pasaules daļu, kā arī savās vēstulēs Pāvils sniedza spēcīgu liecību par Glābēju.
BPK, Berlīne / Gemaeldegalerie Alte Meister, Staatliche Kunstsammlungen, Dres / Elke Estel / Hans-Peter Klut / Mākslas resursi, Ņujorka
Melhisedeks svēta Ābrāmu [Ābrahāmu], Valters Reins. Melhisedeks svētīja Ābrāmu (skat. 1. Mozus 14:18–20) un deva viņam priesterību (skat. M&D 84:14). Citā reizē Tas Kungs parādījās Ābrāmam, sacīdams: „Es esmu nodomājis … darīt no tevis kalpotāju, lai nestu Manu Vārdu svešā zemē. … Un tu būsi par svētību saviem pēcnācējiem pēc tevis, ka savās rokās tie nesīs šo kalpošanu un priesterību visām tautām.” (Ābrahāma 2:6, 9.)
Publicēts ar laipnu atļauju no Baznīcas vēstures muzeja
Mūsu misionāru mantojums Mormona Grāmatā
Alma, Amuleks, Mosijas dēli un Samuēls-lamanietis ir tikai daži lielisku misionāru paraugi, kurus mēs atrodam Mormona Grāmatā. Viņi mums parāda grēku nožēlošanas, ticības, paklausības un drosmes piemērus. Mēs, tāpat kā viņi, varam paļauties uz iedvesmu un atklāsmi no Dieva, kas mūs vadīs misionāru kalpošanā.
Amons ķēniņa Lamonija priekšā, Garijs L. Keps. Amons, viens no Mosijas dēliem, izglāba ķēniņa Lamonija ganāmpulkus. Kad ķēniņš vaicāja Amonam, vai viņš ir Dieva sūtīts, Amons atbildēja, ka viņš ir cilvēks, Svētā Gara aicināts, mācīt evaņģēliju „[lamaniešu] ļaudīm, lai tie varētu nonākt pie zināšanām par to, kas ir taisns un patiess”. (Almas 18:34.)
© Garijs L. Keps, nedrīkst pavairot
Viņš atnesa prieka vēstis manai dvēselei, Valters Reins. Samuēlu-lamanieti apciemoja eņģelis un atnesa „prieka vēstis [Samuēla] dvēselei” par Glābēja nākšanu. (Helamana 13:6–7.) Pildot savu sludināšanas aicinājumu nefijiešiem, Samuēls uzkāpa uz Zarahemlas pilsētas sienas un šajās prieka vēstīs dalījās ar ļaudīm.
Publicēts ar laipnu atļauju no Baznīcas vēstures muzeja
Mūsu misionāru mantojums Mācībā un Derībās
Pēc evaņģēlija Atjaunošanas misionāri bija svarīgi. Misionāri, kā, piemēram, Dans Džouns, Orsons Haids un Pārlijs P. Prets, dalījās ar Mormona Grāmatu un Jēzus Kristus evaņģēliju. Daži, kā, piemēram, pravieša Džozefa Smita brālis Samuēls, kalpoja savu māju tuvumā. Citi, lai dalītos evaņģēlijā, ceļoja uz tālām vietām, piemēram, Taizemi, Sendviču (Havaju) salām, Dāniju un Angliju.
Šie pirmie misionāri bieži kalpoja ilgās un daudzkārtējās misijās. Viņi atstāja vecākus, mīļotās, sievas, bērnus un mazbērnus gluži tāpat kā mēs. Šodien viņi kalpo mums kā ticības, drosmes, paklausības, izturības un uzcītības paraugs.
Mormoņu sludinātāji, Arnolds Fraibergs, balstoties uz Kristenas Dalsgardes oriģināldarbu. Šī aina, kur pirmie pēdējo dienu svēto misionāri māca Jēzus Kristus evaņģēliju dāņu ģimenei, kas sanākusi kopā savās lauku mājās, bija tipiski 19. gs. pievēršanas pasākumi. Misionāri arī mācīja ielās un pilsētu sanāksmju namos.
© IRI, publicēts ar Arnolda Fraiberga laipnu atļauju
Vilfords Vudrafs gatavojas kristībām Benbovas saimniecībā, Ričards A. Murejs. Ap 1840. gadu Tas Kungs aizveda Vilfordu Vudrafu uz Džona Benbova saimniecību Herfordšīrā, Anglijā. „Tur atrodas cilvēki, kas lūdz par to, lai tiktu atjaunota lietu senā kārtība,” rakstīja Vilfords. „Tā rezultātā, pēc trīsdesmit dienām, ko tur pavadīju, es nokristīju sešsimt cilvēku. … Pēc astoņu mēnešu ilga darba šajā valstī, es atvedu uz baznīcu tūkstoš astoņsimt cilvēku. Kāpēc? Jo tur bija cilvēki gatavi evaņģēlijam.” („Discourse”, Deseret Weekly, 1896. g. 7. nov., 643.)
Turpinot mūsu misionāru mantojumu
Kopš 2012. gada oktobra Vispārējās konferences, kad prezidents Tomass S. Monsons paziņoja to, ka jaunie vīrieši un sievietes var doties misijā jaunākā vecumā, desmitiem tūkstošu pēdējo dienu svēto ir devušies misijā.
2013. gada aprīļa vispārējā konferencē elders Nīls L. Andersens, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, sniedza savu liecību par misionāru darbu un iedrošināja katru no mums kļūt par daļu no šī plaukstošā brīnuma, palīdzot uzmeklēt tos, kuri ir gatavi uzklausīt evaņģēliju: „Tikpat droši, kā Tas Kungs iedvesmo arvien vairāk cilvēku kalpošanai misijā, Viņš atmodina labu un godīgu cilvēku prātus un atver viņu sirdis, lai tie pieņemtu Viņa misionārus. Jūs jau esat viņus iepazinuši vai vēl iepazīsiet. Viņi ir starp jūsu ģimenes locekļiem un kaimiņiem. Viņi iet jums garām uz ielas, sēž jums blakus skolas solā un sazinās ar jums internetā.” („Tas ir brīnums”, Liahona, 2013. g. maijs, 78.)
Tikko ieradušies misionāri kristīja iezemiešus Sendviču (Havaju) salās jau 1851. gadā. Šī fotogrāfija ir datēta ar daudz vēlāku gadu.
Nedrīkst pavairot
Daloties evaņģēlijā ielās, Kens Spensers. Šie divi misionāri dalās evaņģēlijā ar kādu cilvēku pie grāmatu veikala Ņūbrunsvikā, Ņūdžērsijā, ASV.
Publicēts ar laipnu atļauju no Baznīcas vēstures muzeja
Nezūdošie misionāri, Džei Ing Čen. Baznīcas locekļi Taivānā, tāpat kā baznīcas locekļi-misionāri jebkur citur, cenšas dalīties savā priekā par evaņģēliju un Svētajiem Rakstiem. Uz galda stāv Svētie Raksti un garš zils trauks ar Tapei Taivānas tempļa attēlu, kurā atrodas papīra ruļļi.
© IRI, publicēts ar Džei Ing Čen laipnu atļauju.
Lamanieši ziedēs kā roze, Hoselito Hesus Acevedo Garsija. Šī glezna attēlo misionāru darbu starp spāņu valodā runājošiem cilvēkiem: divi misionāri gatavojas mācīt evaņģēliju, bet tikmēr cilvēki pilda savus ikdienas darbus. Limas, Peru templis, kas atrodas starp mazajām mājiņām un vietējiem dzīvniekiem, norāda uz baznīcas izaugsmi.
Publicēts ar laipnu atļauju no Baznīcas vēstures muzeja
Pēdējo dienu svēto misionāri Sjerraleonē, Emīlija Vilsone. 2007. gada 1. jūlijā Frītaunā tika izveidota pirmā misija Sjerraleonē. 2012. gada 2. decembrī Frītauna kļuva par trīs tūkstošo baznīcas stabu.
Publicēts ar laipnu atļauju no Baznīcas vēstures muzeja