Es biju mājās

Stīvens Seinsburijs, Kalifornija, ASV

Reiz kāda kalpošanas projekta ietvaros es kopā ar citiem ārstiem devos uz Ruandu, lai sniegtu medicīnisko palīdzību. Pēc divām nedēļām, tuvojoties ceļojuma noslēgumam, mani piemeklēja spēcīgas ilgas pēc mājām. Man trūka savas ģimenes, savas ērtās gultas un savu māju.

Pēdējā svētdienā, ko pavadīju Āfrikā, man radās iespēja izkārtot savu grafiku tā, lai varētu apmeklēt baznīcu. Kaut gan tolaik mūsu baznīca Ruandā vēl nebija oficiāli atzīta, es atradu informāciju par sanāksmju laiku un norādījumus, kā tur nokļūt, baznīcas mājas lapā.

Un cik neparasti bija šie norādījumi! „Ejiet pa bruģakmens ceļu gar ministrijas ēku. Meklējiet atvērtus vārtus. Pēc tam kāpiet lejup pa kāpnēm.”

Sekojot šiem norādījumiem, tālumā izdzirdēju kādas labi zināmas garīgās dziesmas piedziedājumu. Es nokāpu pa pakāpieniem, un manas ausis sasniedza vārdi no dziesmas „Tik drošs ir tas pamats” (Garīgās dziesmas, Nr. 40). Pakāpieni veda uz nelielu ēku, kur pie durvīm drūzmējās dučiem smaidošu cilvēku. Lai gan šajā draudzē biju svešinieks, es uzreiz sajutu piederību. Dučiem Ruandas brāļu un māsu panācās man pretim, lai paspiestu roku, un tajā pašā mirklī nospiedošā vientulības nasta mani atstāja — es biju mājās!

Es iegāju ēkā un apmeklēju tipisko trīs stundu sanāksmju kopu, kas ne ar ko neatšķīrās no sanāksmēm manā bīskapijā Kalifornijā. Ārona priesterības nesēji iznēsāja Svēto Vakarēdienu, uzrunas bija vērstas uz Glābēju, un pat Svētdienas skolas stunda bija tā pati, ko tonedēļ mācīja manā bīskapijā.

Bet pats būtiskākais bija tas, ka visas šīs sanāksmes piepildīja Tā Kunga Gars. Tas Kungs pavisam noteikti labvēlīgi smaidīja pār šiem labajiem cilvēkiem, kuri no visas sirds centās Viņam kalpot. Es uzzināju, ka vēl pirms gada dievkalpojumus šeit apmeklēja pavisam nedaudz ruandiešu. Taču tobrīd es saskaitīju vairāk par 100 klātesošo, un puse no tiem bija smaidoši bērni.

Man šķiet, ka tagad, kad Ruanda ir atvērta misionāru darbam, misionārus gaida lieli panākumi, jo Svētais Gars liecinās arvien pieaugošam ruandiešu klausītāju skaitam, ka šī atjaunotā baznīca ir Dieva valstība uz visas Zemes un katra kontinenta, ka tā ir domāta visiem cilvēkiem un katram Dieva bērnam. Cik gan pateicīgs es esmu par baznīcu, neatkarīgi no tā, vai tā atrodas Kalifornijas centrālajā piekrastē vai pie bruģakmens ceļa Centrālāfrikā!