Vai Metjū atgriezīsies?

Autors anonīms

Mūsu bīskapijā bija spēcīga jauno vīriešu grupa, taču mūsu dēls Metjū sadraudzējās ar kādu puisi, kurš nebija baznīcas loceklis un kuram, tāpat kā viņam, ļoti patika mašīnas un viss mehāniskais. Diemžēl šis puisis nāca no ģimenes, kur reliģija nebija augstā vērtē. Viņa vecāki ļāva savās mājās iedzert un uzsmēķēt, un viņiem nešķita, ka ir svarīgi būt morāli šķīstam.

Lai gan Metjū bija ieguvis augstāko skautu rangu, viņš nepiedalījās apbalvošanas ceremonijā, jo bija pārstājis dzīvot saskaņā ar skautu standartiem. Es savācu vienkopus visus viņa skautu apbalvojumus un tos ierāmēju. Es noglabāju to, cerot, ka kādudien viņš to spēs novērtēt. Līdz sešpadsmit gadu vecumam Metjū jau bija sācis smēķēt, dzert un lietot narkotikas. Viņš pameta skolu un uzsāka kopdzīvi ar draudzeni. Dažu turpmāko gadu laikā mēs redzējāmies pavisam reti.

Mēs bijām izmisumā. Mēs nezinājām, vai viņš kādreiz atgriezīsies pie savas ģimenes un ticības, taču attiecībās ar šo savu, neceļos noklīdušo, dēlu nolēmām sekot Almas piemēram. Alma turpināja mīlēt savu dēlu un ticībā lūdza, lai viņš tiktu „vests pie patiesības atziņas” (Mosijas 27:14).

Mēs pastāvīgi lūdzām, lai Tas Kungs iejauktos Metjū dzīvē, un izmantojām katru iespēju ar vārdiem un rīcību parādīt, cik ļoti viņu mīlam. Kad viņš ienāca mājās, mēs neteicām neko tādu, ko viņš varētu uztvert kā kritizēšanu vai tiesāšanu. Mēs vienkārši izrādījām prieku, ka varam viņu satikt.

Kādudien Metjū pārnāca mājās un teica, ka gribot parunāt. Viņš teica, ka ballītē esot saticis meiteni, kura uzdevusi jautājumus par baznīcu. Pirms viņš paguvis pateikt, ka vairs nezina atbildes, vārdi paši sākuši nākt pār lūpām. Viņš atskārtis, ka atbild uz meitenes jautājumiem, kolīdz viņa tos uzdod. Metjū teica, ka neatcerējies, ka būtu kādreiz apguvis sacīto, taču tobrīd zinājis, ka viņa teiktais ir patiesība. Viņš prātojis, kādēļ gan šobrīd dzīvo tā, kā dzīvo, ja vēl joprojām tic evaņģēlijam.

Pēc trīs dienu ilgām padziļinātām pārdomām viņš nolēma atstāt aiz muguras ierasto dzīvi. Viņš nāca pie mums, lai lūgtu palīdzību sākt visu no gala.

Metjū piezvanīja savam brālēnam, kurš tolaik dzīvoja citā štatā un bija pārvarējis līdzīgas grūtības, un piedāvāja dzīvot kopā. Brālēns piekrita, un Metjū kopā ar viņu sāka apmeklēt baznīcas sanāksmes un satikās ar bīskapu, lai lūgtu viņa palīdzību grēku nožēlošanas procesā. Viņš sajuta apkārtējo mīlestību un atbalstu un no jauna kļuva par aktīvu baznīcas locekli.

Pēc kāda laika viņš satika jauku, cienīgu jauno sievieti. Viņi iemīlējās un tika salaulāti templī.

Kad viņiem piedzima pirmais bērniņš, es devos viņus apciemot un paņēmu līdzi rāmīti, kuru biju izgatavojis viņa skautu apbalvojumiem. Viņš jutās aizkustināts un lepni piekāra to pie istabas sienas labi redzamā vietā.

Mūsu dēlam neparādījās eņģelis, kā tas bija ar Almu, jaunāko. Taču Mateja atgriešanās pie patiesības bija tikpat brīnumaina.