Kļūsti par Sludini Manu evaņģēliju misionāru!
No svētbrīža uzrunas Provo Misionāru apmācību centrā 2011. gada 24. jūnijā.
Tu to vari! Tas Kungs, kuru tu pārstāvi un kuram tu kalpo, zina, ka tu to vari. Es zinu, ka tu to vari.
Apustulis pirmām kārtām, galvenokārt un vienmēr ir misionārs. Tieši tādēļ es esmu īpaši priecīgs par iespēju uzrunāt jūs kā savus kalpošanas biedrus šajā lieliskajā pēdējo dienu darbā.
Kas ir Sludini Manu evaņģēliju misionārs?
Sludini Manu evaņģēliju misionārs ir Tā Kunga kalps, kurš aicināts caur pravietojumu un pilnvarots ar roku uzlikšanu un kurš sludina Glābēja mūžīgo un atjaunoto evaņģēliju Viņa veidā (skat. M&D 50:13–14, 17–24; M&D 68:1).
Galvenais misionāra mērķis, kas aprakstīts grāmatā Sludini Manu evaņģēliju, ir „aicināt citus nākt pie Kristus, palīdzot viņiem pieņemt atjaunoto evaņģēliju caur ticību Jēzum Kristum un Viņa veiktajai Izpirkšanai, caur grēku nožēlošanu, kristīšanos, Svētā Gara dāvanas saņemšanu un pastāvēšanu līdz galam”.1
Svētais uzdevums — pilnvaroti sludināt evaņģēliju un izpildīt glābšanas priekšrakstus — ticis veikts jau kopš brīža, kad Ādams tika izraidīts no Ēdenes dārza, un tiks veikts līdz „dižais Jehova teiks, ka darbs ir padarīts”.2
Prasības, kas jāizpilda, lai kļūtu par Sludini Manu evaņģēliju misionāru
Es vēlos apspriest piecas pamatprasības, kas jāizpilda, lai kļūtu par Sludini Manu evaņģēliju misionāru.
Prasība Nr.1: Sludini Manu evaņģēliju misionāriem ir jāapzinās, ka viņi kalpo Jēzum Kristum un pārstāv Jēzu Kristu.
Sludini Manu evaņģēliju misionāri zina un saprot, ko viņi pārstāv, kādēļ viņi kalpo un kas viņiem jādara. Pilnlaika misionāri ir atbilstoši iesvētīti un aicināti kalpot par Tā Kunga, Jēzus Kristus, kalpiem un pārstāvjiem. Mēs liecinām par Viņa Vārdu un Jēzus Kristus esamību, dievišķumu un misiju katrai tautai, ciltij, valodai un tautībai (skat. M&D 133:37).
Mēs mīlam To Kungu. Mēs kalpojam Viņam. Mēs sekojam Viņam. Mēs pārstāvam Viņu.
Viņa mērķiem jābūt arī mūsu mērķiem. Viņa interesēm jābūt mūsu interesēm. Viņa darbam jābūt mūsu darbam. Viņa ceļiem jābūt mūsu ceļiem. Viņa gribai arvien vairāk jākļūst par mūsu gribu.
Mēs kā Pestītāja pārstāvji vienkārši un skaidri sludinām Viņa atjaunotā evaņģēlija pamatdoktrīnas un principus. Mēs neklāstām savus uzskatus un pieņēmumus. Mēs sludinām un liecinām par vienkāršām, atjaunotām patiesībām Tā Kunga veidā un ar Svētā Gara spēku.
Sludini Manu evaņģēliju misionāri saprot, ka pienākums — pārstāvēt Glābēju un liecināt par Viņu — nekad nebeidzas. Lūdzu, atcerieties Viņu katrā domā, visos savos darbos un visā, par ko cenšaties kļūt, un pienācīgi pārstāviet Viņu visu Debesu Tēva bērnu priekšā, ar kuriem mijiedarbojaties pašlaik un arī turpmāk.
Prasība Nr. 2: Sludini Manu evaņģēliju misionāri ir cienīgi.
Personīgais cienīgums Glābēja priekšā ir būtisks priekšnoteikums kļūšanai par Sludini Manu evaņģēliju misionāru.
Ļaujiet man paziņot vairākas vienkāršas patiesības, lai jūs zinātu tās tikpat skaidri kā es.
-
Mēs esam pilnvaroti būt par Pestītāja un pasaules Glābēja pārstāvjiem.
-
Mēs esam aicināti sludināt Viņa atjaunoto un mūžīgo evaņģēliju.
-
Mēs nevaram pārstāvēt Viņu un mums nevar būt spēks darboties Viņa svētajā Vārdā, ja mēs esam pasaulīgo grēku aptraipīti.
-
Mēs nevaram palīdzēt citiem izkļūt no grēka pinekļiem, ja paši esam tajos sapinušies (skat. M&D 88:86).
-
Mēs nevaram palīdzēt citiem nožēlot grēkus, ja paši neesam iemācījušies pienācīgi un visā pilnībā nožēlot savus grēkus.
-
Mums var būt pa spēkam sludināt un sprediķot tikai to, par ko paši cenšamies kļūt.
-
Mēs atbildēsim Dieva priekšā par to, cik taisnīgas bija mūsu vēlmes, un par to, vai bijām pietiekami cienīgi, lai darbotos kā Viņa pārstāvji.
No mums netiek prasīts, lai mēs jau tagad būtu nevainojami. Taču mums ir pavēlēts būt tīriem un staigāt taisnīgi Israēla Pestītāja priekšā. „Esiet šķīsti jūs, kas nesat Tā Kunga traukus.” (M&D 38:42.)
Grēku nožēlošana ir nevis mazdūšības un izmisuma, bet gan cerības un dziedināšanas princips. Grēku nožēlošana prasa pazemību, taču tā nav biedējoša. Grēku nožēlošana vienlaicīgi ir gan prasīga, gan mierinoša, gan skarba, gan sāpes remdējoša. Grēku nožēlošana ir nenovērtējama dāvana, kas kļuvusi pieejama, pateicoties grēku Izpirkšanai, ko paveica Tas Kungs, kuru mēs mīlam, kuram kalpojam un sekojam.
Pat ja esat pastrādājuši smagu grēku, pateicoties Jēzus Kristus veiktajai grēku Izpirkšanai un patiesai nožēlai jūs atkal esat kļuvuši vai varat kļūt tīri un cienīgi.
Jūsu starpā ir jaunieši, kuri vēl nav pilnībā nožēlojuši savus grēkus. Tas laiks ir pienācis. Lūdzu, lūdzu, lūdzu, neatlieciet savu grēku nožēlošanas dienu!
Jūsu starpā ir tādi jaunieši, kas jau ir nožēlojuši savus grēkus un turpina nožēlot, prātojot, vai ir paveikuši visu, kas nepieciešams, lai tiktu Tā Kunga pieņemti (skat. M&D 97:8). Lūdzu, neaizmirstiet, ka Tas Kungs prasa, lai jūs būtu tīri, nevis nevainojami. Tas, ka jūsu dzīvē atkal darbojas Svētais Gars, ir visdrošākais rādītājs, ka esat saņēmuši Tā Kunga piedošanu, jo „Tā Kunga Gars nemīt nešķīstos tempļos” (Helamana 4:24). Un apzinieties, ka uzdevums — „piedot visiem cilvēkiem” (M&D 64:10) — nozīmē arī piedošanu sev pašam.
Sludini Manu evaņģēliju misionāri ir Tā Kunga Jēzus Kristus mācekļi, kuri godā noslēgtās derības un ievēro baušļus. Lūdzu, vienmēr atcerieties Viņu un esiet tik šķīsti un cienīgi, lai varētu būt par Viņa pārstāvjiem.
Prasība Nr. 3: Sludini Manu evaņģēliju misionāri paglabā prātā mūžīgās dzīvības vārdus.
Es aicinu jūs „[paglabāt] savos prātos nepārtraukti dzīvības vārdus” (M&D 84:85). Paglabāt prātā mūžīgās dzīvības vārdus — tas ir kas vairāk par vienkāršu studēšanu vai iegaumēšanu, tāpat kā „Kristus vārdu baudīšana” (2. Nefija 31:20; skat. arī 2. Nefija 32:3) ir kas vairāk par pagaršošanu vai nelielām uzkodām. Paglabāšana prātā, pēc manām domām, ir pievēršanās un uzcītība, pētīšana un uztveršana, gremdēšanās pārdomās un lūgšana, pielietošana un mācīšanās, novērtēšana un godāšana, kā arī izbaudīšana un priecāšanās.
Atsauciet atmiņā, kā Mosijas dēli — četri patiesi izcili misionāri, vārdā Amons, Ārons, Omners un Himnijs, — „bija kļuvuši stipri patiesības zināšanā; jo tie bija vīri ar veselu saprātu un viņi bija cītīgi pētījuši Rakstus” (Almas 17:2).
Šie uzticīgie misionāri tik tiešām nepārtraukti paglabāja prātā mūžīgās dzīvības vārdus. Viņi nebija nolaidīgi un viņu personīgās un pārniecības Svēto Rakstu studijas nebija mehāniskas. Garīgās zināšanas un izpratne iespiedās dziļi viņu dvēselēs, un viņi sajuta savā sirdī Svētā Gara apliecinājumu, ka evaņģēlija doktrīnas un principi ir patiesi.
Mums visiem kā Glābēja pārstāvjiem ir nezūdošs pienākums uzcītīgi strādāt, paglabājot savā sirdī un prātā atjaunotā evaņģēlija pamatdoktrīnas un principus, jo īpaši tos, kas rodami Mormona Grāmatā. Tad varēs piepildīties mums dotais apsolījums, ka Svētais Gars „atgādinās [mums] visu” (Jāņa 14:26) un dos mums spēku — mācīt un liecināt. Taču Svētais Gars var strādāt ar mums un caur mums tikai tad, ja mēs dodam Tam kaut kādu darba materiālu. Tas nevar palīdzēt mums atcerēties to, ko neesam mācījušies (skat. Almas 31:5).
Sludini Manu evaņģēliju misionāri nepārtraukti paglabā prātā mūžīgās dzīvības vārdus, viņi paļaujas uz Dieva vārda iedarbību, un viņos mājo šī vārda spēks. Lūdzu, vienmēr atcerieties Viņu, esiet vienmēr cienīgi pārstāvēt Viņu, kā arī paglabājiet savā prātā dievvārdus un paļaujieties uz to iedarbību.
Prasība Nr. 4: Sludini Manu evaņģēliju misionāri saprot, ka pats dižākais un patiesais skolotājs ir Svētais Gars.
Svētais Gars ir trešais Dievības loceklis, Tas liecina par visu patiesību un ir mūsu dižais un patiesais skolotājs. Stundas, kuras mācām, un mūsu liecības sagatavo klausītājus rīkoties un mācīties pašiem.
Kā misionāriem — viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir aicināt klausītājus izmantot savu tikumisko rīcības brīvību un rīkoties saskaņā ar Glābēja mācībām. Garīgo saistību uzņemšanās un ievērošana, piemēram, lūgšana, lai saņemtu liecību par patiesību; Mormona Grāmatas studēšana un lūgšana par to; baznīcas sanāksmju apmeklēšana un baušļu ievērošana prasa, lai klausītājs pielietotu ticību, rīkotos un mainītos.
Lai arī cik dedzīgi mēs kalpotu, neviens no mums nevar piespiest vai uzspiest klausītāju sirdīm patiesību. Pat pieliekot pašus lielākos pūliņus, mēs varam aiznest patieso vēstījumu vienīgi līdz cilvēka sirdij (skat. 2. Nefija 33:1). Galu galā klausītājam ir jārīkojas taisnīgumā un tādējādi jāieaicina patiesību ienākt viņa/viņas sirdī. Tikai tā patiesi taisnības meklētāji un jaunpievērstie var izkopt garīgo spēju pašiem rast atbildes uz saviem jautājumiem.
Tā kā mūsu pienākums ir palīdzēt klausītājiem mācīties caur ticību un Svētā Gara spēku, šis nekādā gadījumā nav mūsu vai jūsu darbs. Mums ir jādara viss, ko varam, lai izpildītu savu misionāra pienākumu, tajā pašā laikā „paejot malā”, lai Svētais Gars varētu strādāt, izpildot Savu svēto lomu un savu darbu. Patiesībā viss, ko mēs kā Glābēja pārstāvji darām, apzināti vai neapzināti vēršot uzmanību uz sevi (saistībā ar vēstījuma izklāstu, īstenoto pieeju vai personīgajām manierēm un izskatu), ir viltus priesterības forma, kas mazina Svētā Gara mācīšanas efektivitāti.
„Vai viņš sludina to ar patiesības Garu vai kādā citādā veidā? Un ja tas ir kādā citādā veidā, tas nav no Dieva.” (M&D 50:17–18.)
Lūdzu, vienmēr atcerieties Viņu, esiet cienīgi pārstāvēt Viņu, paglabājiet savā prātā Viņa vārdus un ļaujiet dižajam un patiesajam skolotājam — Svētajam Garam — liecināt par visu patiesību.
Prasība Nr. 5: Sludini Manu evaņģēliju misionāri saprot, ka mācīšana ir kas vairāk par runāšanu un stāstīšanu.
Sēžot Eļļas kalnā, Glābējs sludināja: „Nebēdājieties iepriekš; kas jums tanī pašā stundā taps dots, to runājiet; jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars.” (Marka 13:11.)
Šī evaņģēlija laikmeta atklāšanas agrīnajās dienās Glābējs deva misionāriem norādījumu: „Atveriet savas mutes un tās tiks piepildītas” (M&D 33:8, 10) un „Paceliet savas balsis uz šiem ļaudīm; sakiet tās domas, ko es likšu jūsu sirdīs, un jūs netiksit apkaunoti cilvēku priekšā; jo tas jums tiks dots tanī pašā stundā, jā, tanī pašā mirklī, kas jums jārunā” (M&D 100:5–6).
Šajos Rakstu pantos likts uzsvars uz pašu prasīgāko un stingrāko metodi, kā sludināt un palīdzēt klausītājiem apgūt patiesību. Sludini Manu evaņģēliju misionāri zina, ka mēs nemācām stundas — mēs mācām cilvēkus. Mēs neaprobežojamies ar citēšanu vai iegaumēta vēstījuma pārstāstu par evaņģēlija tēmām. Mēs aicinām patiesības meklētājus piedzīvot varenu sirds pārmaiņu. Mēs saprotam, ka, lai mācītu, ar runāšanu un stāstīšanu vien nepietiek.
Lai sludinātu evaņģēliju Tā Kunga veidā, pirms sākt stāstīt, mums ir jāvēro, jāklausās un jāsaprot. Un ir svarīgi, lai mēs ievērotu šo četru savstarpēji saistīto procesu secību. Lūdzu, ņemiet vērā, ka mēs varam izprast klausītāja vajadzības tikai pēc aktīvas vērošanas un klausīšanās un stāstīt — tikai pēc tam, kad esam sapratuši. Šāda pieeja ļauj misionāriem noteikt klausītāju vajadzības un mācīt saskaņā ar tām.
Vērojot, klausoties un saprotot, mums var tikt dota „tanī pašā stundā tā daļa, kas tiks piešķirta katram cilvēkam” (M&D 84:85) — tā patiesība, kas jāuzsver, un tās atbildes, kas jādod, lai atsauktos uz attiecīgā klausītāja konkrētajām vajadzībām. Tikai vērojot, klausoties un saprotot, mēs varam saņemt Gara vadību, lai teiktu un darītu to, kas visvairāk palīdzēs cilvēkiem, kuriem kalpojam.
Vērošanai ir izšķiroša loma, lai mēs būs gatavi saņemt saprašanas Gara dāvanu. Saprast nozīmē redzēt ar Gara acīm un sajust ar sirdi — saskatīt un sajust maldīgas idejas, labo otrā cilvēkā vai to, kurš no principiem palīdzēs klausītājam progresēt. Saprast nozīmē sadzirdēt ar Gara ausīm un sajust ar sirdi — sadzirdēt un sajust neizpaustās bažas, kas izskan cilvēka piebildē vai jautājumā, liecības vai mācības patiesumu un pārliecību, un mieru, kas tiek dots ar Svētā Gara spēku.
Sludini Manu evaņģēliju misionāri rīkojas ticībā un gūst Gara vadību, lai palīdzētu klausītājiem apgūt patiesību. Lūdzu, vienmēr atcerieties Viņu, esiet cienīgi pārstāvēt Viņu, paglabājiet savā prātā Viņa vārdus, ļaujiet Svētajam Garam liecināt par visu patiesību un vērojiet, klausieties un gūstiet sapratni, liecinot par Jēzu Kristu godīgiem patiesības meklētājiem.
Tu to vari!
Iespējams, izlasot manu vēstījumu, tu tici, ka visi pārējie jaunieši varēs un darīs to, par ko es runāju, taču šaubies, vai pats to spēsi. Lūdzu, ieklausies! Tu to vari!
Ja vien es varētu piepildīt savas sirds vēlēšanos, es veltītu dažas minūtes tam, lai parunātos ar katru no jums individuāli. Es paspiestu jūsu roku, pienāktu tuvu klāt, ieskatītos acīs un teiktu: „Tu to vari! Tas Kungs, kuru tu pārstāvi un kuram tu kalpo, zina, ka tu to vari. Es zinu, ka tu to vari. Un, kā viņa kalps, es apsolu, ka Viņš tev palīdzēs. Lūdzu, nekad neaizmirsti, ka ar Viņa palīdzību un Viņa spēkā tu to vari!”
Es mīlu jūs un lūdzu, lai, cenšoties kļūt par to, par ko jums jākļūst, jūs saklausītu Tā Kunga balsi un vadību un ar ticību atsauktos tai. Tad jūs patiesi kļūsiet par ietekmīgiem un efektīviem Tā Kunga Jēzus Kristus pārstāvjiem.
Publishing Services Department FOTOILUSTRĀCIJAS; VAI TU MANI MĪLI VAIRĀK NEKĀ ŠIE? DEIVIDS LINDSLIJS