2013
Kāpēc man vajag atzīt savus grēkus bīskapam, un kas man ir jādara, lai to izdarītu?
oktobris 2013


Kāpēc man vajag atzīt savus grēkus bīskapam, un kas man ir jādara, lai to izdarītu?

Elders S. Skots Grovs

Bīskapa aicinājuma īpaša daļa ir palīdzēt jums nožēlot grēkus. Jūsu sirdsapziņa jums pateiks, kad jums vajag runāt ar viņu.

Iespējams, jūs domājat, kāpēc jums tiek mācīts atzīties savos grēkos savam bīskapam vai draudzes prezidentam, kad esat nopietni grēkojuši. Jūs varat sev teikt: „Vai tad grēku nožēlošana nav personīga darīšana starp mani un To Kungu? Ja es esmu pārtraucis savu nepareizo uzvedību un esmu atzinies par to Dievam, kāpēc man vajag runāt ar savu bīskapu?”

A young woman seated across the desk from her bishop.

Kristīnas Smitas foto attēls

Kāpēc bīskapam un nevis kādam citam?

Daudziem jauniešiem daudz vieglāk ir atzīt kļūdas saviem vecākiem vai jauniešu vadītājiem. Lai gan jūsu vecāki un vadītāji var sniegt jums nepieciešamo atbalstu un padomu, Tas Kungs ir paziņojis, ka bīskaps ir soģis Israēlā. (Skat. M&D 107:72, 74.) Viņa atbildība ir noteikt savas bīskapijas locekļu cienīgumu. Ar iecelšanu aicinājumā un taisnīgi dzīvojot, bīskapam ir dotas tiesības uz atklāsmi no Svētā Gara par savas bīskapijas locekļiem, tajā skaitā par jums.

Bīskaps var jums palīdzēt grēku nožēlošanas procesā tādos veidos, kā to nespēj nodrošināt vecāki vai citi vadītāji. Ja grēks ir pietiekami smags, viņš var izlemt, ka jūsu privilēģijas baznīcā var tikt ierobežotas. Piemēram, kā daļu no jūsu grēku nožēlošanas procesa viņš var jums lūgt uz laiku atteikties no Svētā Vakarēdiena pieņemšanas vai priesterības pielietošanas. Viņš strādās ar jums un noteiks, kad jūs atkal būsiet cienīgi atsākt šīs svētās darbības.

Jūsu bīskaps jums dos padomu, ko darīt, lai stiprinātu savu spēju turēties pretī kārdinājumam. Viņš var jūs mudināt studēt doktrināru tēmu, piem., grēku nožēlošanu, un tad dalīties ar viņu tajā, ko esat iemācījušies. Viņš var jums lūgt tikties ar viņu katru nedēļu, lai ziņotu, kā jums veicas ar izvairīšanos no kārdinājuma pilnām situācijām.

Kad man vajadzētu runāt ar viņu?

Jūs varat padomāt: „Tas viss izklausās labi, bet kā es varu zināt, vai tas, ko es esmu darījis, ir pietiekami nopietni, lai man vajadzētu runāt ar bīskapu?” Īsā atbilde: „Jūsu sirdsapziņa jums to pateiks.” Kad jūs jūtat sirdsapziņas pamudinājumu, rīkojieties nekavējoši. (Skat. Almas 34:31–34.)

Ķēniņš Benjamīns attiecībā uz grēku nožēlošanu mācīja: „Es nevaru jums pateikt visas lietas, ar ko jūs varat sagrēkot; jo ir dažādi ceļi un veidi, pat tik daudz, ka es nevaru tos saskaitīt.” (Mosijas 4:29.) Tādēļ tā vietā, lai dotu jums detalizētu sarakstu ar visu to, par ko jums jāatzīstas savam bīskapam, ļaujiet man dalīties dažos principos, kas jums palīdzēs pieņemt šo lēmumu.

Par ko man ir jāatzīstas?

Es zinu, ka jūs esat centušies būt paklausīgi, bet varbūt jūs esat pieļāvuši dažas kļūdas — pat dažas nopietnas kļūdas. Lielākā daļa kļūdu, kuras cilvēki pieļauj, var tikt atrisinātas ar personīgu lūgšanu vai sirsnīgu grēku nožēlošanu. Dažas kļūdas, it īpaši tās, kas attiecas uz morālu netikumību, pieprasa atzīšanos bīskapam, pirms jūs varat saņemt Tā Kunga piedošanu.

Domājot par pieļautajām kļūdām, jūs varat justies vainīgi, nemierīgi, nelaimīgi vai pat nožēlojami. Ja jūs ko tādu jūtat, tad jums, iespējams, vajag runāt ar savu bīskapu par šīm kļūdām.

Necentieties attaisnot sevi vai loģiski izskaidrot savu vainu. Jūs varat domāt: „Tas būtu pārāk pazemojoši stāstīt bīskapam, ko es esmu izdarījis. Viņš mani uzskata par labāku cilvēku. Viņš būs šokēts, ja es izstāstīšu, ko esmu izdarījis. Es viņam vairāk nepatikšu.”

Es jums apsolu, ka viņš jūs nenosodīs. Kā Tā Kunga kalps — viņš būs laipns un saprotošs, uzklausot jūs. Pēc tam viņš jums palīdzēs visā grēku nožēlošanas procesā. Viņš ir Tā Kunga žēlastības vēstnesis, lai palīdzētu jums kļūt tīriem caur Jēzus Kristus Izpirkšanu.

Tas Kungs ir teicis: „Lūk, tam, kurš nožēlojis savus grēkus, tam tiek piedots, un Es, Tas Kungs, tos vairs nepieminu.

To jūs varat zināt, ja cilvēks nožēlo savus grēkus, — lūk, viņš atzīsies tajos un atmetīs tos.” (M&D 58:42–43.)

Kad jūs atzīstaties savos grēkos un atmetat tos, Tas Kungs jums piedos. Jums nebūs par tiem jāatskaitās Viņa priekšā, kad pienāks tiesas laiks.

Kas notiks, ja es neatzīšos?

Dažreiz cilvēks pārstāj darīt nepareizo, taču nekad neatzīstas savam bīskapam, kad tas ir nepieciešams. Kā sekas tam — cilvēks turpina nest grēka nastu viens, nevis ļauj Glābējam paņemt šo slogu.

Ļaujiet man jums pastāstīt kādu piemēru. Kādu vakaru, pirms dažiem gadiem, es intervēju pieaugušos viņu tempļa rekomendācijas atjaunošanai. Uz interviju atnāca kāda sieviete pusmūža gados. Viņa bija laulājusies templī un visu savu dzīvi bija aktīva baznīcā.

Es viņas dvēselē sajutu dziļas skumjas. Intervijai turpinoties, es sajutu garīgu iedvesmu. Es viņai teicu: „Māsa, es jūtu, ka pusaudžu gados jūs esat pieļāvusi nopietnu kļūdu, par kuru neesat atzinusies savam priesterības vadītājam. Vai jūs man nevēlaties par to pastāstīt?”

Tajā pašā mirklī viņa sāka raudāt. Viņa teica, ka tā ir patiesība, taču viņa vienmēr ir bijusi pārāk apkaunota, lai par to atzītos bīskapam. Kad viņa atzinās, ko viņa bija izdarījusi, viņa dalījās pietiekami detalizētā informācijā, lai es varētu pieņemt lēmumu par viņas cienīgumu.

Atzīšanās priesterības vadītājam par savu grēku drīzāk atzīmēja viņas grēka nožēlošanas procesa beigas, nevis sākumu. Viņa nevajadzīgi bija nesusi šī grēka slogu un skumjas vairāk nekā 30 gadus.

Pateicoties tam, ka viņa bija spērusi pēdējo grēku nožēlošanas soli, viņas vaina tika aizslaucīta. Pēc vakara, kad notika šī intervija, es viņu šad un tad redzēju. Viņas sejas izteiksme kļuva gaiša, un viņa bija laimīga.

Es vēlos, lai jūs zinātu, ka es neatceros viņas vārdu. Tas Kungs var bīskapam atņemt šāda veida atmiņas. Taču es atceros, ka caur atzīšanos savam priesterības vadītājam, sieviete pusmūža gados tika atbrīvota no vainas sajūtas, ar kuru viņa bija dzīvojusi pārāk daudzus gadus.

Lūdzu nepieļaujiet šādu kļūdu. Ja jums ir vainas sajūta, taču neesat pārliecināti, vai jums vajag atzīties savam bīskapam, satiecieties ar viņu. Ļaujiet viņam jums palīdzēt. Neriskējiet ar nevajadzīgas nastas nešanu līdzi visu savu dzīvi, kas jums liks justies nožēlojami. Caur grēku atzīšanu bīskapam un savu grēku nožēlošanu, Tas Kungs atvieglos jūsu dvēseles nastu. (Skat. Jesajas 1:18.)

Kāpēc man vajag nožēlot grēkus?

A young woman seated across the desk from her bishop.

Ar Savu Izpirkšanas upuri Jēzus Kristus samaksāja visas cilvēces grēku cenu. Viņš jūs aicina nožēlot grēkus un izvairīties no papildu ciešanām un bēdām. „Nožēlo, lai … tavas ciešanas nebūtu smagas — cik smagas, tu nezini, cik skaudras, tu nezini, jā, cik grūti būs paciest, tu nezini.

Jo lūk, Es, Dievs, esmu izcietis tās par visiem, lai viņi varētu neciest, ja tie nožēlos grēkus;

bet, ja viņi nenožēlos grēkus, viņiem nāksies ciest tāpat kā Man; …

Tādēļ Es vēlreiz pavēlu Tev nožēlot grēkus … un lai tu atzītu savus grēkus, lai tu neciestu šos sodus, par kuriem Es runāju.” (M&D 19:15–17, 20.)

Es liecinu, ka ar Savām ciešanām Jēzus Kristus jau samaksāja cenu par jūsu grēkiem. Jums var tikt piedots tiktāl, cik jūs nožēlojat grēkus. Nemēģiniet maksāt cenu par saviem grēkiem. Nekāds jūsu pašu ciešanu apjoms jūs neatbrīvos; tikai caur Izpirkšanu jūs saņemat piedošanu.

Kaut jūs pielietotu ticību Jēzum Kristum un Viņa Izpirkšanai! Es liecinu Jēzus Kristus vārdā, ka caur grēku nožēlošanu, tajā skaitā atzīšanos savam bīskapam, kad tas ir nepieciešams, jūs kļūsiet tīri. Papildu tam ar Glābēja žēlastību — Viņa sniegto iespēju spēku — tiks stiprināta jūsu spēja nākotnē pārvarēt kārdinājumu. Tādējādi jums būs mierīgs prāts un laime šajā dzīvē, un jūs iemantosiet mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē.